1. Apstiprināt pievienoto Latvijas būvnormatīvu LBN 223-99 "Kanalizācijas ārējie tīkli un būves".

2. Ar 1999.gada 1.oktobri Latvijas Republikas teritorijā netiek piemērotas bijušās PSRS Celtniecības normas un noteikumi SNiP 2.04.03-85 "Kanalizācija. Ārējie tīkli un būves", ko ar 1985.gada 21.maija lēmumu Nr.71 apstiprinājusi bijusī PSRS Celtniecības lietu komiteja.

3. Līdz Latvijas būvnormatīva LBN 222 "Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves" apstiprināšanai notekūdeņu vidējā daudzuma aplēsēm piemēro SNiP 2.04.02-84 "Ūdensapgāde. Ārējie tīkli un būves".

4. Būvprojektiem, kuru būvdarbi likumā noteiktajā kārtībā uzsākti līdz 1999.gada 30.septembrim un kuru tehniskie risinājumi atbilst attiecīgajā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, būvprojektu pārstrāde atbilstoši Latvijas būvnormatīva LBN 223-99 "Kanalizācijas ārējie tīkli un būves" prasībām nav obligāta.

5. Noteikumi stājas spēkā ar 1999.gada 1.oktobri.

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1991.gada 21.maija Direktīvas 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu.

Ministru prezidents V.Krištopans

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā — zemkopības ministrs P.Salkazanovs

1. Šis būvnormatīvs attiecas uz jaunu ārējo kanalizācijas sistēmu projektēšanu un esošo sistēmu rekonstrukciju (izņemot pagaidu sistēmas).

2. Projektējot kanalizācijas ārējos tīklus un būves, ievēro attiecīgos ārējos normatīvos aktus.

3. Kanalizācijas ārējo tīklu un būvju projektēšanā piemēro to nacionālo standartu prasības, kuru sarakstu pēc Ekonomikas ministrijas ieteikuma sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts” ir publicējusi laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un kuri ir izdoti līdz projektēšanas uzdevuma parakstīšanai (turpmāk — piemērojamie standarti).

4. Projektējot kanalizācijas ārējo tīklu un būvju izbūvi vai rekonstrukciju, izvērtē to kooperēšanas lietderību (neatkarīgi no resoru piederības) un ietekmi uz vidi saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu un saistošajiem noteikumiem, kā arī ņem vērā esošo kanalizācijas būvju tehnisko, ekonomisko un higiēnisko novērtējumu, ja paredzētas to darbības intensificēšanas iespējas, uzņemot individuālo māju, atsevišķi novietotu ēku vai ēku grupu notekūdeņus.

5. Pirms izlaides ūdenstecēs un ūdenstilpēs vai citas nozīmes kanalizācijas sistēmās paredz visu notekūdeņu attīrīšanu, lai nodrošinātu to atbilstību Ministru kabineta 2002.gada 22.janvāra noteikumiem Nr.34 “Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī” un atļauju nosacījumiem, kas izsniegtas saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 9.jūlija noteikumiem Nr.294 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai”.

6. Lietus kanalizācijas sistēmā jānodrošina ne mazāk kā 70 % vispiesārņotāko virszemes noteces ūdeņu gada apjoma attīrīšana no dzīvojamiem rajoniem un piesārņotības ziņā tiem līdzīgiem rūpniecības rajoniem. Ja rūpniecības uzņēmuma teritorija ir piesārņota ar toksiskām vielām vai ievērojamu organisko vielu daudzumu, jāattīra visa virszemes notece.

7. Būvprojektos pieņemtos galvenos tehniskos risinājumus un izbūves secību pamato, salīdzinot iespējamos variantus. Tehniski ekonomiskos aprēķinus veic tiem variantiem, kuru priekšrocības un trūkumus nevar noteikt bez aprēķiniem.

8. (Svītrots ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44.)

9. Kanalizācijas tīklu un būvju caurulēm, armatūrai, iekārtām un materiāliem jāatbilst šī būvnormatīva, piemērojamo standartu un tehnisko noteikumu prasībām. Reglamentētās sfēras būvizstrādājumus novērtē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanu. Ja nav pieļaujams kanalizācijas sistēmas vai atsevišķu tās elementu darbības pārtraukums, jāparedz pasākumi, kas nodrošina nepārtrauktu darbību.

10. Sanitārās aizsargjoslas izmērus attīrīšanas ietaisēm un ekspluatācijas aizsargjoslu izmērus kanalizācijas būvēm un tīkliem, kā arī aizsargjoslu izveidošanas pamatprincipus, īpašuma tiesību aprobežojumus tajās, aizsargjoslu iezīmēšanu dabā, to uzturēšanas un stāvokļa kontroli nosaka Aizsargjoslu likums.

11. Apdzīvoto vietu kanalizācijā lieto šādas sistēmas:

11.1. šķirtsistēma;

11.2. daļējā šķirtsistēma;

11.3. daļēji dalītā sistēma;

11.4. kopsistēma (lietojama tikai atsevišķos labvēlīgos apstākļos, ja iespējams ierīkot lietus pārgāzes pie ūdenstecēm vai ūdenstilpēm);

11.5. kombinētā (jauktā) sistēma.

12. Kanalizācijas sistēmu izvēlas saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 22.janvāra noteikumiem Nr.34 “Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī”, ņemot vērā vietējos apstākļus, apvidus reljefu, vides izpētes rezultātus un citus apstākļus.

13. Apdzīvotām vietām projektē atsevišķas vai centralizētas kanalizācijas sistēmas vai kanalizācijas sistēmas, kas ir kopīgas vairākām apdzīvotām vietām, atsevišķām ēku grupām un ražošanas teritorijām.

14. Dzīvojamām un ražošanas teritorijām projektē kopīgas centralizētas kanalizācijas sistēmas. Ražošanas notekūdeņus apvieno ar sadzīves notekūdeņiem, ievērojot šī būvnormatīva 21.punktā minētos nosacījumus.

15. Decentralizētas kanalizācijas shēmas, pamatojot ar ekonomiskiem aprēķiniem un ņemot vērā vides aizsardzības institūciju prasības, drīkst projektēt, ja nepieciešams kanalizēt ēku grupu vai atsevišķas ēkas.

16. (Svītrots ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44.)

17. Ražošanas uzņēmumu kanalizācijā parasti projektē šķirtsistēmu.

18. (Svītrots ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44.)

19. (Svītrots ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44.)

20. (Svītrots ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44.)

21. Ražošanas notekūdeņus ievada centralizētā kanalizācijas sistēmā atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 22.janvāra noteikumiem Nr.34 “Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī”.

22. (Svītrots ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44.)

23. (Svītrots ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44.)

24. Lietojot šķirtsistēmas kanalizācijas sistēmu, virszemes noteces ūdeņi no apdzīvotās vietas teritorijas jāattīra lokālās vai centralizētās virszemes noteces ūdeņu attīrīšanas ietaisēs. Virszemes, sadzīves un ražošanas notekūdeņu attīrīšana kopējās attīrīšanas ietaisēs atļauta tikai tad, ja tam ir tehnisks un ekonomisks pamatojums. Virszemes noteces ūdeņus minētajā gadījumā ieteicams akumulēt krājtvertnēs un ievadīt kanalizācijas sistēmā apdzīvotās vietas notekūdeņu minimālā pieplūduma laikā.

25. Lietojot daļēji dalīto kanalizācijas sistēmu, virszemes noteces, sadzīves un ražošanas notekūdeņus attīra kopīgās notekūdeņu attīrīšanas ietaisēs.

26. (Svītrots ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44.)

27. (Svītrots ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44.)

28. (Svītrots ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44.)

29. Ražošanas uzņēmuma virszemes noteces ūdeņu lokālās attīrīšanas ietaises izvietojamas tā teritorijā.

30. (Svītrots ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44.)

31. (Svītrots ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44.)

32. (Svītrots ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44.)

33. (Svītrots ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44.)

34. Projektējot apdzīvoto vietu kanalizāciju, dzīvojamo māju sadzīves notekūdeņu vidējo daudzumu diennaktī nosaka vienādu ar ūdens patēriņu diennaktī saskaņā ar Ministru kabineta 2000.gada 1.februāra noteikumiem Nr.38 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 222-99 “Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves”” (turpmāk — LBN 222-99 “Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves”), atskaitot ūdens patēriņu teritoriju un zālāju laistīšanai.

35. Notekūdeņu daudzumu no atsevišķām dzīvojamām un publiskām ēkām, ja nepieciešams ņemt vērā koncentrētas pieplūdes, nosaka saskaņā ar Ministru kabineta 1998.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.256 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 221-99 “Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija”” (turpmāk — LBN 221-99 “Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija”).

36. Ražošanas notekūdeņu vidējo aprēķina daudzumu diennaktī, kā arī to pieteces nevienmērības koeficientu nosaka, pamatojoties uz tehnoloģiskajiem datiem.

37. Rajonos, kur nav kanalizācijas tīklu, notekūdeņu daudzumu nosaka atkarībā no ēkas labiekārtotības pakāpes, bet ne mazāk kā 25 litri diennaktī vienam iedzīvotājam.

38. Apdzīvotās vietas vidējais notekūdeņu aprēķina daudzums diennaktī ir šī būvnormatīva 34., 35., 36. un 37.punktā noteikto daudzumu summa. Notekūdeņu daudzumu no iedzīvotājus apkalpojošiem ražošanas uzņēmumiem, kā arī neuzskaitītos notekūdeņu daudzumus drīkst pieņemt papildus piecu procentu apmērā no summārā apdzīvotās vietas vidējā notekūdeņu daudzuma diennaktī.

39. Maksimālais un minimālais notekūdeņu aprēķina daudzums diennaktī nosakāms kā vidējo notekūdeņu daudzumu summa diennaktī atbilstoši šī būvnormatīva 38.punktam, kas reizināta ar kopējiem nevienmērības koeficientiem atbilstoši šī būvnormatīva 1.pielikuma 1.tabulai.

40. Rūpniecības uzņēmumu ražošanas notekūdeņu aprēķina caurplūdumu nosaka pēc maksimālās pieplūdes stundā.

41. Sadzīves un ražošanas notekūdeņu pašteces vadi, kā arī spiedvadi jāpārbauda attiecībā uz summārā maksimālā notekūdeņu aprēķina daudzuma caurplūdumu, kas noteikts atbilstoši šī būvnormatīva 39. un 40.punktam, un virszemes un gruntsūdeņu papildu pieplūdi, kas lietus laikā un sniega kušanas laikā neorganizēti ieplūst kanalizācijas tīklā caur aku vāku spraugām un gruntsūdeņu infiltrācijas veidā. Papildu pieplūdi q_ad (litri sekundē) (turpmāk — l/s) nosaka, pamatojoties uz speciāliem pētījumiem vai analogu būvju ekspluatācijas datiem, bet, ja tādu trūkst, izmantojot šādu formulu:

(1)

L - cauruļvadu kopējais garums līdz aprēķināmajai būvei (km);

m_d - maksimālais nokrišņu daudzums diennaktī (mm), kas noteikts pēc meteoroloģisko dienestu datiem.

Jebkura šķērsgriezuma pašteces vadu un kanālu pārbaudes aprēķins palielinātam caurplūdumam jāveic, ja pildījums ir 0,95.

(MK 18.01.2005. noteikumu Nr.44 redakcijā)

42. Lietusūdeņu aprēķina daudzumu q_r (l/s) nosaka pēc maksimālās intensitātes metodes, izmantojot šādu formulu:

,kur

(2)

Z_mid - vidējais noteces baseina virsmu raksturojošais koeficients, ko nosaka pēc šī būvnormatīva 1.pielikuma 7. un 8.tabulas;

A - parametrs, ko nosaka atbilstoši šī būvnormatīva 43.punktam;

n - parametrs, ko nosaka pēc šī būvnormatīva 1.pielikuma 2.tabulas;

F - noteces aprēķina platība (ha), ko nosaka atbilstoši šī būvnormatīva 45.punktam;

t_r - lietus aprēķina ilgums, kas ir vienāds ar virszemes ūdeņu tecēšanas laiku (minūtēs) pa zemes virsmu un caurulēm līdz aprēķina posmam, nosaka atbilstoši šī būvnormatīva 46.punktam.

Lietus kanalizācijas tīkla hidrauliskajam aprēķinam lietusūdeņu aprēķina caurplūdumu qcal (l/s) nosaka, izmantojot šādu formulu:

qcal = ßqr, kur

(3)

ß - koeficients, kas ņem vērā tīkla brīvo tilpumu brīdī, kad tīklā rodas spiediena režīms, un kuru nosaka pēc šī būvnormatīva 1.pielikuma 9.tabulas.

Piezīmes.

1. Ja lietusūdeņu tecēšanas aprēķina laiks ir mazāks par 10 minūtēm, 2.formulā lieto korekcijas koeficientu: 0,8, - ja t_r = 5 minūtes, un 0,9 - ja t_r = 7 minūtes.

2. (Svītrota ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44.)

(Grozīts ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44)

43. Parametrus A un n nosaka, izmantojot katrā konkrētajā vietā uzstādītu pašpierakstošu lietus mērītāju ilggadēju pierakstu apstrādes rezultātus. Ja tādu datu nav, attiecīgo parametru nosaka, izmantojot šādu formulu:

,kur

(4)

q₂₀ - lietus intensitāte (l/s ha) konkrētajā apvidū, ja lietus ilgums ir 20 minūtes, jāpieņem pēc šī būvnormatīva 1.pielikuma 2.tabulas;

n - kāpinātājs, jāpieņem pēc šī būvnormatīva 1.pielikuma 2.tabulas;

P - vienreizējas lietus aprēķina intensitātes pārsniegšanas periods, jāpieņem pēc šī būvnormatīva 44.punkta;

γ - kāpinātājs, jāpieņem pēc šī būvnormatīva 1.pielikuma 2.tabulas.

44. Vienreizējas lietus aprēķina intensitātes pārsniegšanas periods jāpieņem pēc šī būvnormatīva 1.pielikuma 3. un 4.tabulas atkarībā no kanalizējamā objekta rakstura, kolektora novietojuma, kā arī ņemot vērā sekas, kas var rasties, ja lietus intensitāte pārsniedz aprēķināto, vai lietus aprēķina intensitātes pārsniegšanas periods jānosaka ar aprēķinu atkarībā no projektējamās būves rakstura, kolektora novietojuma nosacījumiem, lietus intensitātes, baseina laukuma un noteces koeficienta. Projektējot lietus kanalizāciju īpašām būvēm (piemēram, dzelzceļa stacijām, pazemes pārejām), vienreizējas lietus aprēķina intensitātes pārsniegšanas periods jānosaka tikai ar aprēķinu, ņemot vērā galējo pieļaujamo lietus aprēķina intensitātes pārsniegšanas periodu, kas norādīts šī būvnormatīva 1.pielikuma 5.tabulā. Ar aprēķinu noteiktais vienreizējas lietus aprēķina intensitātes pārsniegšanas periods nedrīkst būt mazāks par šī būvnormatīva 1.pielikuma 3. un 4.tabulā norādīto. Aprēķinot vienreizējas lietus aprēķina intensitātes pārsniegšanas periodu, jāņem vērā, ka galējos pieļaujamos vienreizējas lietus aprēķina intensitātes pārsniegšanas periodos, kas norādīti šī būvnormatīva 1.pielikuma 5.tabulā, lietusūdens kolektoram jānovada tikai viena daļa lietus noteces. Pārējā noteces daļa var īslaicīgi applūdināt ielas braucamo daļu. Tomēr ielas applūdinājuma līmenis nedrīkst būt tik augsts, ka applūdinātu pagrabus.

45. Kanalizācijas tīkla posma aprēķina noteces laukumam jābūt vienādam ar visu noteces laukumu vai to laukuma daļu, kura dod maksimālo noteces daudzumu. Ja noteces laukums ir 500 ha un vairāk, šī būvnormatīva 2. un 3.formulā jālieto koriģējošais koeficients k, ar kuru tiek ņemta vērā lietus nevienmērība atkarībā no laukuma lieluma un kurš jāpieņem pēc šī būvnormatīva 1.pielikuma 6.tabulas. Lietusūdeņu aprēķina daudzums no apdzīvoto vietu teritorijā neietilpstošiem neapbūvētiem ūdens savākšanas laukumiem, kas ir lielāki par 1000 ha, jānosaka atbilstoši noteces normām autoceļu mākslīgo būvju aprēķinam.

46. Lietusūdeņu tecēšanas aprēķina ilgumu pa zemes virsmu un caurulēm nosaka, izmantojot šādu formulu:

tr = tcon + tcan + tp , kur

(5)

t_con - lietusūdeņu tecēšanas ilgums līdz ielas lietus teknei vai, ja kvartāla robežās ir lietusūdeņu uztveršanas akas, līdz ielas kolektoram (virsmas koncentrācijas laiks) minūtēs, ko nosaka atbilstoši šī būvnormatīva 47.punktam;

t_can - lietusūdeņu tecēšanas ilgums pa ielas tekni līdz lietus ūdeņu uztveršanas akai (ja kvartālā nav lietus ūdeņu uztveršanas aku) minūtēs, ko nosaka, izmantojot šī būvnormatīva 6.formulu;

t_p - lietusūdeņu tecēšanas ilgums pa cauruļvadiem līdz aprēķināmajam posmam, ko nosaka, izmantojot šī būvnormatīva 7.formulu.

47. Lietusūdeņu noteces koncentrācijas laiku nosaka ar aprēķinu vai pieņem: apdzīvotās vietās, ja nav iekškvartālu lietus kanalizācijas tīklu, - 5 līdz 10 minūtes, ja ir iekškvartālu lietus kanalizācijas tīkli, - 3 līdz 5 minūtes. Lietusūdeņu tecēšanas laiku pa ielu tekni tcan (min.) nosaka, izmantojot šādu formulu:

, kur

(6)

l_can - teknes posma garums (m);

v_can - ūdens tecēšanas aprēķina ātrums posmā metros sekundē (turpmāk — (m/s).

Lietusūdeņu tecēšanas laiku pa cauruļvadiem līdz aprēķināmajam šķērsgriezumam tp (min.) nosaka, izmantojot šādu formulu:

, kur

(7)

l_p - kolektora aprēķina posmu garums (m);

v_p - ūdens tecēšanas aprēķina ātrums posmā (m/s).

(Grozīts ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44)

48. Noteces koeficienta Zmid vidējo lielumu nosaka kā vidējo aritmētisko no virsmu raksturojošiem koeficientiem z, ko pieņem pēc šī būvnormatīva 1.pielikuma 7. un 8.tabulas.

49. Aprēķinot noteci no baseiniem, kuru platība ir lielāka par 50 ha, ar dažāda rakstura apbūvi vai ar krasi atšķirīgiem zemes virsmas slīpumiem, jāizdara lietusūdeņu daudzuma pārbaudes aprēķini dažādās baseina daļās, un lielākais no tiem jāpieņem par aprēķina daudzumu.

50. Aprēķinot noteces laukuma lielumu un koeficientu z, neņem vērā dārzu un parku teritorijas, kurās nav ierīkota lietus kanalizācija. Ja teritorijas zemes virsmas slīpums ielu virzienā ir 0,008–0,01 un lielāks, noteces aprēķina laukumā jāieskaita ielai piegulošā josla 50–100 m platumā. Apzaļumotie laukumi kvartālu iekšienē jāieskaita noteces aprēķina laukumā un jāņem vērā, nosakot baseina noteces koeficientu z.

51. (Svītrots ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44.)

52. Notekūdeņu sajaukuma aprēķina daudzumu qmix (l/s) daļēji dalītās kanalizācijas sistēmas kolektoros nosaka, izmantojot šādu formulu:

qmix = qcit + ∑qlim , kur

(8)

q_cit - maksimālais ražošanas un sadzīves notekūdeņu aprēķina daudzums, ņemot vērā nevienmērības koeficientu (l/s);

∑q_lim - maksimālā attīrāmo notekūdeņu daudzumu summa novadošajā kolektorā (l/s), kas sastāv no galējā lietusūdeņu daudzuma q_lim no atsevišķām sadales kamerām, kas novietotas līdz aprēķināmajam posmam.

Noteces daudzums no galējā lietusūdeņu daudzuma q_lim jānosaka atbilstoši šī būvnormatīva 42.punktam, pieņemot, ka vienreizējas lietus aprēķina intensitātes pārsniegšanas periods P_lim = 0,05 līdz 0,1 gadi, kas nodrošina ne mazāk kā 70 % virszemes noteces ūdeņu gada apjoma novadīšanu uz attīrīšanu. Norādīto P_lim lielumu precizē atkarībā no vietējiem apstākļiem.

53. Galējo lietusūdeņu daudzumu q_lim, kas no sadales kameras novadāms daļēji dalītas kanalizācijas sistēmas kolektorā, nosaka, aprēķinot lietusūdeņu noteces daudzumu atbilstoši šī būvnormatīva 42.punktam, pieņemot koeficientu β = 1 ūdenstilpē neizlaižamā galējā lietū, izmantojot lietus meteoroloģiskos parametrus tādam lietum, kas bieži atkārtojas. Galējo lietusūdeņu daudzumu nosaka, izmantojot šādu formulu:

qlim = Kdiv qr , kur

(9)

K_div - koeficients, kas norāda, kāda lietusūdeņu daļa tiek novadīta uz attīrīšanu, un ko nosaka atbilstoši šī būvnormatīva 54.punktam;

q_r - pie sadales kameras pieplūstošais lietusūdeņu daudzums, ko aprēķina atbilstoši šī būvnormatīva 42.punktam bez koeficienta β.

54. Koeficienta K_div lielumu nosaka pēc šī būvnormatīva 1.pielikuma 10.tabulas, ievērojot šādu attiecību:

,kur

m_r - vidējais lietus reižu skaits gadā, ko pieņem pēc šī būvnormatīva 1.pielikuma 2.tabulas;

γ - kāpinātājs, ko pieņem pēc šī būvnormatīva 1.pielikuma 2.tabulas.

55. Notekūdeņu sajaukuma aprēķina daudzumu kopsistēmas kanalizācijas tīkla posmos līdz pirmajai lietus pārgāzes kamerai nosaka kā ražošanas un sadzīves notekūdeņu daudzumu summu q_cit, kas aprēķināta, ņemot vērā nevienmērības koeficientu, un kurai pieskaitīti lietusūdeņu daudzumi no lietus aprēķina intensitātes.

56. Notekūdeņu sajaukuma aprēķina daudzumu q_gen (l/s) kopsistēmas kanalizācijas tīkla posmos aiz pirmās un katras nākamās lietus pārgāzes kameras nosaka kā ražošanas un sadzīves notekūdeņu daudzumu summu, kas aprēķināta, ņemot vērā nevienmērības koeficientu, un kurai pieskaitīts galējais lietusūdeņu daudzums q_lim no atsevišķām sadales kamerām un lietusūdeņu daudzums q_r no lietus aprēķina intensitātes, izmantojot 10.formulu attiecīgajos posmos:

qgen = qcit + Sqlim + qr , kur

(10)

q_cit - ražošanas un sadzīves notekūdeņu daudzums (l/s);

q_r - lietusūdeņu daudzums (l/s) no baseina starp pēdējo lietus pārgāzes kameru un aprēķināmo kolektora šķērsgriezuma vietu (l/s).

57. Daļēji dalītās kanalizācijas sistēmās notekūdeņu kolektoriem aprēķina notekūdeņu daudzuma caurlaidi kolektoram ar pilnu pildījumu.

58. Daļēji dalītās kanalizācijas sistēmās notekūdeņu kolektoru posmus, kuros ražošanas un sadzīves notekūdeņu daudzums qcit pārsniedz 10 l/s, sadzīves ūdeņu caurplūduma novadīšanas iespēju pārbauda sausā laikā, nodrošinot šī būvnormatīva 71.punktā minēto prasību izpildi.

59. Lietusūdeņu pieteces regulēšana nepieciešama, lai samazinātu nevienmērīgu lietusūdeņu pieteci attīrīšanas ietaisēm vai sūkņu stacijām. Lietusūdeņu pieteci regulē arī pirms gariem kolektoriem, lai varētu samazināt to diametru. Lietusūdeņu pieteces regulēšanai izbūvē dīķus vai tilpes. Var izmantot arī esošos dīķus, ja tie netiek izmantoti ūdensapgādei, peldēšanai, sportam vai zivsaimniecībā.

60. Lietusūdeņus ar sadales kameru palīdzību novada regulējošos dīķos un tilpēs tikai gadījumos, ja izveidojas liela pietece. Visi sniega kušanas ūdeņi, kā arī lietusgāžu ūdeņi jānovada, apejot regulējošo dīķi vai tilpi. Ja regulējošo dīķi vai tilpi ir lietderīgi izmantot kā attīrīšanas ietaisi, uz dīķi vai tilpi jānovada visa virszemes notece, kā arī jāparedz ierīces piesārņojuma savākšanai.

61. Vienreizējas lietus aprēķina intensitātes pārsniegšanas periods izlaidēm dīķos un pārgāzēm jānosaka katram objektam atsevišķi, ņemot vērā vietējos apstākļus un iespējamās sekas, ja nolīst lietus ar lielāku intensitāti, nekā pieņemts aprēķinā.

62. Visu materiālu cauruļvadu caurplūdumu aprēķina, izmantojot šādas formulas:

62.1. pilnam pildījumam:

;	(11)
62.2. daļējam pildījumam:
,kur	(12)

Q - caurplūdums pilnam pildījumam kubikmetros sekundē (turpmāk — m³/s);

Q_t - caurplūdums daļējam pildījumam (m³/s);

d_i - cauruļvada iekšējais diametrs (m);

I - cauruļvada slīpums (m/m);

Y - cauruļvada pildījums (m);

k - cauruļvada raupjuma koeficients, ko nosaka pēc ražotāja katalogiem.

Šī būvnormatīva 62.1. un 62.2.apakšpunktā minētos caurplūdumus un citus cauruļvadu hidrauliskos parametrus nosaka arī pēc ražotāju katalogos esošajām hidraulisko aprēķinu tabulām vai nomogrammām.

(Grozīts ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44)

63. Bijušajā PSRS ražoto cauruļvadu hidrauliskos parametrus nosaka, izmantojot šādas formulas:

g = wv,m3/s	(13)
, kur	(14)

q - caurplūdums atkarībā no cauruļvada pildījuma (m³/s);

w - caurplūduma pildījuma šķērsgriezuma laukums (m²);

v - plūsmas ātrums (m/s);

R - hidrauliskais rādiuss (m);

I - cauruļvada slīpums (m/m);

C - koeficients, ko nosaka pēc tehniskajām rokasgrāmatām.

(Grozīts ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44)

64. Kanalizācijas spiedvadu hidrauliskais aprēķins jāveic pilnam cauruļvada pildījumam saskaņā ar ūdensvadu hidrauliskā aprēķina metodēm vai pašteces kanalizācijas kolektoru aprēķina metodēm atbilstoši šī būvnormatīva 62. un 63.punktam.

65. Pašteces kanalizācijas tīklos cauruļu vismazākais diametrs ir:

65.1. sadzīves un ražošanas kanalizācijas ielu vadiem — 200 mm, iekškvartālu vadiem un ielu vadiem pēc saskaņošanas ar ekspluatētāju — 150 mm;

65.2. lietus kanalizācijas ielu vadiem - 250 mm, iekškvartālu vadiem - 200 mm.

66. Kanalizācijas notekūdeņu spiedvadu vismazāko diametru nosaka pēc sūkņu izejas datiem.

67. Dūņu spiedvadu vismazākais diametrs ir 150 mm.

68. Sadzīves un ražošanas kanalizācijas cauruļvadu vislielāko pildījumu maksimālajā aprēķina caurplūdumā nosaka pēc šī būvnormatīva 1.pielikuma 12.tabulas.

69. Lietus kanalizācijas cauruļvados maksimālajā aprēķina caurplūdumā jāpieņem pilns pildījums.

70. Daļēji dalītās un kopsistēmas kanalizācijas cauruļvadu pildījums jāpieņem pēc šī būvnormatīva 1.pielikuma 12.tabulas, ja pārsvarā ir sadzīves un ražošanas notekūdeņi, un pilns pildījums, ja pārsvarā ir lietusūdeņi.

71. Pašteces kanalizācijas cauruļvadu minimālajam slīpumam jānodrošina cauruļvada pašattīrīšanās. Ja lieto rietumvalstīs ražotās caurules, minimālo slīpumu aprēķina, izmantojot šādas formulas:

τ = pgIminR	(15)
	(16)

p - notekūdeņu īpatnējais svars kilogramos uz kubikmetru (kg/m³);

g - brīvās krišanas paātrinājums metros uz sekundi kvadrātā (m/s²);

R - cauruļvada pildījuma hidrauliskais rādiuss (m);

Imin - cauruļvadu minimālais slīpums (m/m);

τ - plūsmas spriegums ņūtonos uz kvadrātmetru (turpmāk — N/m²);

τ = 2,5 N/m² - sadzīves un ražošanas kanalizācijas betona, dzelzsbetona, keramikas, ķeta un tērauda cauruļvadiem;

τ = 2,25 N/m² - sadzīves un ražošanas kanalizācijas plastmasas un stiklplasta cauruļvadiem;

τ = 1,5 N/m² - lietus kanalizācijas betona, dzelzsbetona, keramikas, ķeta un tērauda cauruļvadiem;

τ = 1,35 N/m² - lietus kanalizācijas plastmasas un stiklplasta cauruļvadiem;

τ = 2,5-1,35 N/m² - daļēji dalītas un pilnsistēmas cauruļvadiem atkarībā no to materiāla un no tā, vai pārsvarā ir sadzīves un ražošanas notekūdeņi vai lietus notekūdeņi. Ir pieļaujama τ vērtības noteikšana ar lineāru ekstrapolāciju atkarībā no notekūdeņu sastāva.

Minimālais slīpums, kas izskaitļots pēc šī būvnormatīva 16.formulas, dažādiem cauruļvadu materiāliem un dažādām kanalizācijas sistēmām dots šī būvnormatīva 2.pielikumā.

(Grozīts ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44)

72. Minimālais spiediena zudums kanalizācijas spiedvados un ar spiediena zudumu saistītie pārējie hidrauliskie parametri, kas nodrošina spiedvadu pašattīrīšanās spēju, aprēķināmi cauruļvada pilnam pildījumam atbilstoši šī būvnormatīva 71.punktam.

73. Minimālo ātrumu pašteces cauruļvados, kas izbūvēti no bijušajā PSRS ražotajām caurulēm, nosaka pēc šī būvnormatīva 1.pielikuma 13.tabulas.

74. Kanalizācijas tīklu novietojumu ģenerālajā plānā, kā arī minimālo attālumu plānā un šķērsošanās vietās no vadu ārējās virsmas līdz būvēm un inženierkomunikācijām pieņem atbilstoši normatīvajiem aktiem par teritorijas plānošanu.

75. Ja izbūvējami vairāki paralēli spiedvadi, attālums starp cauruļvadu ārējām virsmām jāpieņem atkarībā no būvdarbu apstākļiem, cauruļvadu drošības, ja notiek avārija vienā no cauruļvadiem, kā arī atkarībā no materiāla, iekšējā spiediena un ģeoloģiskajiem apstākļiem saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 222-99 "Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves".

76. Tuneļveida kolektorus projektē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par teritorijas plānošanu.

77. Apdzīvotās vietās virszemes kanalizācijas cauruļvadu izbūve nav atļauta, izņemot gadījumus, ja jāšķērso dziļas gravas un ūdensteces.

78. Kanalizācijas cauruļvadu šķērsojumus ar autoceļiem un sliežu ceļiem projektē saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 222-99 "Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves" un attiecīgo uzraudzības dienestu norādījumiem.

79. Visiem kanalizācijas cauruļvadu pievienojumiem jāatrodas akās. Leņķim starp pievienojamo un aizvadošo cauruļvadu jābūt ne mazākam par 90°. Pēc saskaņošanas ar ekspluatētāju drīkst projektēt kanalizācijas cauruļvadu pievienojumus, kas neatrodas akās. Šādā gadījumā leņķim starp pievienojamo un aizvadošo cauruļvadu jābūt 135°.

Piezīme. Jebkurš leņķis starp pievienojamo un aizvadošo cauruļvadu atļauts, ja akā ierīko pārkritumu vai ja ar pārkritumu pievieno lietusūdeņu uztveršanas aku.

80. Kolektora pagriezienus ierīko akās. Pagrieziena leņķis nedrīkst būt lielāks par 90°. Teknes pagrieziena līknes rādiusam jābūt ne mazākam par cauruļvada diametru, kolektoriem ar 1200 mm un lielāku diametru — ne mazākam par pieciem diametriem, paredzot skatakas tikai līknes sākumā un beigās. Rūpnieciski izgatavojamas akas pēc saskaņošanas ar ekspluatētāju drīkst projektēt ar teknes pagrieziena līknes rādiusu, ne mazāku par cauruļvada diametru visiem kolektora diametriem. Ja ekspluatētājs saskaņā ar šī būvnormatīva 89.punkta 4.piezīmi atļauj projektēt skatakas ar diametru, mazāku par 1000 mm, kolektora pagriezienā atļauts izmantot rūpnieciski ražotus kanalizācijas veidgabalu līkumus tieši pirms un aiz skatakas. Katra veidgabalu līkuma pagrieziena leņķis nedrīkst būt lielāks par 45°.

81. Dažādu diametru cauruļvadu savienojumi jāizveido akās tā, lai vienā līmenī atrastos cauruļvadu iekšējās virsmas augstākie punkti. Attiecīgi pamatojot, atļauta cauruļvadu savienošana pēc notekūdeņu aprēķina līmeņiem.

82. Vismazākais pašteces kanalizācijas cauruļvadu iebūves dziļums cauruļvadiem ar diametru līdz 500 mm ir par 0,3 m, cauruļvadiem ar lielāku diametru — par 0,5 m mazāks nekā grunts iespējamais sasalums, bet ne mazāks par 0,7 m, rēķinot līdz cauruļvada virsmai. Ar tuneļveida metodi izbūvējamo kolektoru iebūves dziļums ir ne mazāks par 3 m no zemes līdz vairoga virsmai. Cauruļvadus, kuri iebūvējami 0,7 m dziļi un seklāk (rēķinot no cauruļvadu virsmas), aizsargā no caursalšanas un virszemes transporta iedarbības. Vislielāko cauruļvadu un kolektoru iebūves dziļumu nosaka ar aprēķinu atbilstoši cauruļu materiālam, grunts apstākļiem un būvdarbu veikšanas metodēm.

83. Kanalizācijas cauruļvadiem lieto šādu materiālu caurules:

83.1. dzelzsbetona, betona, keramikas, ķeta, šķiedrcementa, stiklplasta un plastmasas bezspiediena caurules - pašteces kanalizācijas cauruļvadiem;

83.2. dzelzsbetona, ķeta, azbestcementa, stiklplasta, plastmasas, tērauda un nerūsējošā tērauda caurules - spiedvadiem.

Piezīmes.

1. Iebūvējot cauruļvadus agresīvā vidē, lieto pret koroziju noturīgas caurules.

2. Tērauda cauruļvadiem jābūt klātiem ar pretkorozijas izolāciju. Posmos, kur iespējama elektrokorozija, nepieciešama cauruļvadu katoda aizsardzība.

84. Cauruļvadu pamatus izvēlas atkarībā no grunts nestspējas un slodzēm saskaņā ar cauruļu ražotāju norādījumiem. Visās gruntīs, izņemot klintsveida, dūņainās un kūdrainās gruntis, cauruļvadus izbūvē tieši uz izlīdzināta un noblīvēta tranšejas dibena. Klintsveida gruntīs cauruļvadam nepieciešams 10 cm biezs vietējās smilts vai grants pabērums, bet dūņainās, kūdrainās un citās gruntīs ar vāju nestspēju -mākslīgs pamats.

85. Ja nepieciešams, uz spiedvadiem jāparedz aizbīdņi, gaisa vārsti, ūdens izlaides un kompensatori.

86. Spiedvadu slīpumam izlaides virzienā jābūt vismaz 0,001. Izlaidei jānodrošina atvienotā cauruļvada iztukšošana triju stundu laikā. Notekūdeņus no iztukšojamā posma novada speciālā tvertnē un pārsūknē kanalizācijas tīklā vai izved ar autocisternām. Tos nedrīkst ievadīt ūdenstilpēs.

87. Spiedvadu pagriezienos vertikālā vai horizontālā plaknē, kur cauruļvadu savienojumi nevar uzņemt radušās piepūles, nepieciešami balsti saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 222-99 "Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves".

88. Skatakas visu sistēmu kanalizācijas tīklos ierīko:

88.1. pievienojumu vietās;

88.2. vietās, kurās mainās cauruļvadu virziens, slīpums vai diametrs;

88.3. taisnos cauruļvadu posmos šādos attālumos (atkarībā no cauruļvadu diametra): 35 m, ja cauruļvada diametrs ir 150 mm, 50 m, ja cauruļvada diametrs ir 200-450 mm, 75 m, ja cauruļvada diametrs ir 500-600 mm, 100 m, ja cauruļvada diametrs ir 700-900 mm, 150 m, ja cauruļvada diametrs ir 1000-1400 mm, 200 m, ja cauruļvada diametrs ir 1500-2000 mm, 250-300 m, ja cauruļvada diametrs ir lielāks par 2000 mm.

89. Sadzīves un ražošanas kanalizācijas skataku un kameru izmērus plānā pieņem atbilstoši lielākajam cauruļvada diametram D:

89.1. ja cauruļvada diametrs ir līdz 600 mm, skatakas garums un platums ir 1000 mm;

89.2. ja cauruļvada diametrs ir 700 mm un lielāks, skatakas garums ir D + 400 mm, platums D + 500 mm.

Plānā apaļo skataku diametri ir atkarīgi no cauruļvadu diametriem. Ja cauruļvada diametrs ir līdz 600 mm, skatakas diametrs ir 1000 mm, ja cauruļvada diametrs ir 700 mm-1000 mm, skatakas diametrs ir 1500 mm, ja cauruļvada diametrs ir 1200 mm, skatakas diametrs ir 2000 mm.

Piezīmes.

1. Pagrieziena vietās skataku izmēri plānā jānosaka tā, lai skatakā varētu izveidot pagrieziena tekni.

2. (Svītrota ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44.)

3. Ja kanalizācijas iebūves dziļums ir lielāks par 3 m, skatakas diametram jābūt ne mazākam par 1500 mm.

4. Pēc saskaņošanas ar ekspluatētāju drīkst projektēt skatakas, kuru diametrs ir mazāks par 1000 mm.

90. Skatakas darba daļas augstumam (no apkalpes laukuma līdz pārsedzei) jābūt ne mazākam par 1800 mm; ja darba daļas augstums ir mazāks par 1200 mm, skatakas platums var būt D + 300 mm, bet ne mazāks par 1000 mm.

91. Skatakas darba daļā jābūt:

91.1. kāpšļiem vai piekaramām kāpnītēm iekāpšanai skatakā;

91.2. darba laukuma iežogojumam 1 m augstumā, ja cauruļvadu diametrs ir lielāks par 1200 mm un skatakas darba daļas augstums ir lielāks par 1500 mm.

92. Skataku plauktiņiem un darba laukumiem jābūt vienā līmenī ar lielākā cauruļvada virsu. Ja cauruļvadu diametrs ir 700 mm un lielāks, darba laukums drīkst atrasties teknes vienā pusē, otrā pusē jābūt plauktiņam, kura platums ir vismaz 100 mm. Ja cauruļvadu diametrs ir lielāks par 2000 mm, atļauta darba laukuma ierīkošana konsoļu veidā ar nosacījumu, ka teknes atklātās daļas izmēri ir ne mazāki par 2000 x 2000 mm.

93. Ja cauruļvadu diametrs ir līdz 600 mm (ieskaitot), lietus kanalizācijas skatakas izmērs ir 1000 mm; ja cauruļvadu diametrs ir 700 mm un vairāk, ierīko apaļas vai taisnstūra skatakas ar 1000 mm garu tekni un platumu, kas vienāds ar lielāko cauruļvadu diametru. Pēc saskaņošanas ar ekspluatētāju drīkst projektēt skatakas, kuru diametrs ir mazāks par 1000 mm. Ja cauruļvadu diametrs ir no 700 mm līdz 1400 mm (ieskaitot), skatakas darba daļas augstumu skaita no lielākā cauruļvada teknes; ja cauruļvadu diametrs ir 1500 mm un lielāks, skataku darba daļas nav nepieciešamas. Skataku tekņu plauktiņi nepieciešami tikai tad, ja cauruļvadu diametrs ir līdz 900 mm (ieskaitot), un plauktiņu augstumam jābūt vienādam ar pusi no lielākā cauruļvada diametra.

94. Visu sistēmu kanalizācijas tīklos skataku augšējās daļas (no pārsedzes līdz darba daļai) diametrs nedrīkst būt mazāks par 700 mm, ja paredzēts, ka skatakā cilvēkam jāiekāpj, lai veiktu nepieciešamos darbus. Pagriezienos un taisnajos posmos, kuros cauruļvadu diametrs ir 600 mm un lielāks, ik pēc 300–500 m paredz skataku, kuras augšējās darba daļas izmēri būtu pietiekami, lai caur tām varētu nolaist kanalizācijas tīklu tīrīšanas ierīces.

95. Skataku lūkas uzstāda:

95.1. ceļa (ielas) braucamajā daļā — vienā līmenī ar ceļa segumu saskaņā ar ceļa pārvaldītāja izdotajiem tehniskajiem noteikumiem;

95.2. zaļajā zonā - 50-70 mm augstāk par zemes virsmu;

95.3. neapbūvētā teritorijā - 200 mm augstāk par zemes virsmu;

95.4. uz ceļiem bez cietā seguma — ar 0,5 m platu aizsargapmali ap skatakas lūku.

Ja nepieciešams, skatakām jāparedz noslēdzami vāki.

96. Ja gruntsūdens aprēķina līmenis ir augstāks par skatakas pamatni, nepieciešama skatakas pamatnes un sienu hidroizolācija 0,5 m virs gruntsūdens līmeņa. Šis nosacījums neattiecas uz polimēru materiālu skatakām.

97. Uz kolektoriem, kurus izbūvē ar tuneļveida metodi, nepieciešams ierīkot vertikālas šahtu skatejas ar diametru, ne mazāku par 0,9 m. Attālums starp tām nedrīkst pārsniegt 500 m.

98. Vertikālo šahtu skateju iekārtai jāatbilst hidrotehnisko būvju un kalnrūpniecības šahtu drošības noteikumiem un Latvijas būvnormatīvam LBN 000 "Būvnormatīvu saraksts" prasībām. Skatejās jāparedz laukumi ar lūkām, starp kurām attālums pa vertikāli nedrīkst pārsniegt 6 m, kā arī metāla kāpnes vai kāpšļi. Lūku izmēriem jābūt ne mazākiem par 600 x 700 mm vai ar diametru, ne mazāku par 700 mm.

99. Pārkrituma akas jāparedz:

99.1. lai samazinātu cauruļvadu iebūves dziļumu;

99.2. lai nepieļautu notekūdeņu maksimālā plūsmas ātruma pārsniegšanu vai krasas izmaiņas;

99.3. šķērsojot pazemes būves;

99.4. applūdinātās izlaidēs pēdējā akā pirms ūdenstilpes.

Piezīme. Cauruļvadiem ar diametru līdz 600 mm un akas pārkritumu līdz 0,5 m drīkst īstenot kā pārliju skatakā bez pārkrituma akas ierīkošanas.

100. Pārkritumus ar augstumu līdz 3 m cauruļvadiem, kuru diametrs ir 600 mm un lielāks, paredz praktiski droša, lēzena profila ūdens pārgāzes veidā. Pārkritumus ar augstumu līdz 6 m cauruļvadiem, kuru diametrs ir 500 mm (ieskaitot), paredz akās stāvvada veidā, kura diametrs nav mazāks par cauruļvada diametru. Akās virs stāvvada nepieciešama ūdens uztveršanas piltuve, zem stāvvada — ūdens atdures padziļinājums ar metāla plātni dibenā. Stāvvadiem, kuru diametrs ir līdz 300 mm, ūdens atdures padziļinājumu var aizstāt ar virzošo līkumu. Lai nesamazinātu darba telpu krītakām, kuru diametrs ir 1000 mm, pārkritumu paredz stāvvada veidā akas ārpusē.

101. Lietus kanalizācijas kolektoriem ar pārkritumu augstumu līdz 1 m drīkst lietot pārgāzes tipa akas: ja pārkrituma augstums ir 1-3 m, paredz krītgultnes tipa vienu ūdens atdures redeli, ja pārkrituma augstums ir 3-4 m, paredz divas ūdens atdures redeles.

102. Lietusūdeņu uztveršanas akas jāparedz:

102.1. ielu posmos;

102.2. pie krustojumiem un gājēju pārejām virszemes ūdeņu pieteces pusē;

102.3. zemākajās vietās slīpu posmu beigās;

102.4. zemākajās vietās, ja ielu teknēm mainīgs garenprofils;

102.5. vietās, no kurām nav virszemes notekūdeņu noteces (piemēram, ielās, laukumos, parkos, pagalmos).

103. Attālumu starp lietusūdeņu uztveršanas akām, ja tekne ir ar mainīgu garenprofilu, nosaka atkarībā no tekņu garenprofila krituma. Attālumu starp lietusūdeņu uztveršanas akām ielu posmos ar vienpusīgu garenkritumu aprēķina, ievērojot nosacījumu, ka ūdens plūsmas platums teknē pirms lietusūdeņu uztveršanas akas nedrīkst pārsniegt 2 m.

104. Pievienojuma garums no lietusūdeņu uztveršanas akas līdz kolektora skatakai nedrīkst pārsniegt 40 m, un uz pievienojuma drīkst uzstādīt ne vairāk kā vēl vienu lietusūdeņu uztveršanas aku. Pievienojuma diametrs, ja slīpums ir 0,02, nedrīkst būt mazāks par 160 mm.

105. Lietusūdeņu uztveršanas akai drīkst pievienot ēku jumtu lietusūdeņu notekcaurules, kā arī drenāžas cauruļvadus.

106. Lietusūdeņu uztveršanas akās nepieciešams 0,3 – 0,5 m dziļš padziļinājums nogulšņu uztveršanai.

107. Grāvji jāpievieno kanalizācijas tīklam cauri akai ar nosēddaļu. Grāvja galā nepieciešamas redeles ar spraugām starp stieņiem, kas nav lielākas par 50 mm; savienojošā cauruļvada diametrs jāpieņem pēc aprēķina, bet ne mazāks par 250 mm.

108. Zemteku cauruļu diametram jābūt ne mazākam par 150 mm.

109. Notekūdeņu plūsmas ātrumam zemtekās jābūt ne mazākam par 1 m/s, bet pievadošajos kolektoros ātrumam jābūt ne lielākam kā zemtekā.

110. Ūdenstilpju un ūdensteču šķērsošanas vietās zemtekas veido no divām cauruļu līnijām, ja pirms zemtekas nav iespējams ierīkot avārijas izlaidi. Katrai zemtekas līnijai pārbauda notekūdeņu aprēķina caurplūdumu, ņemot vērā pieļaujamo uzstādinājumu. Ja notekūdeņu daudzums nenodrošina aprēķina ātrumu (šī būvnormatīva 62. un 63.punkts), vienu no divām līnijām pieņem par rezerves (nestrādājošu) līniju. Zemteku projekti zem ūdenstilpēm, kuras izmanto ūdensapgādei, zivsaimniecībai un kuģniecībai, jāsaskaņo ar ieinteresētajām organizācijām. Šķērsojuma vietās ar gravu atļauta vienas līnijas zemteka.

111. Projektējot zemtekas, jāparedz šādi lielumi:

111.1. cauruļvada zemūdens daļas iebūves dziļums no upes dibena līdz cauruļvada virsmai - ne mazāks par 0,5 m, bet kuģojamās ūdenstilpēs kuģu ceļa robežās - ne mazāks par 1 m;

111.2. zemteku kāpjošās daļas slīpuma leņķis - ne lielāks par 20°. Attālums starp cauruļvadu līniju ārējām virsmām - 0,7-1,5 m (atkarībā no spiediena).

112. Zemtekas ieplūdes un izplūdes kamerās nepieciešamas cauruļvadu noslēgierīces.

113. Planējuma atzīmei pie zemtekas kamerām, ja tās novietotas ūdens applūdumu joslā, jāatrodas vismaz 0,5 m augstāk par maksimālo līmeni ūdenstilpē (ar 3 % nodrošinājumu).

114. Izlaides ūdenstecēs un ūdenstilpēs projektē vietās ar paaugstinātu turbulenci (piemēram, sašaurinājumu vietās, krācēs). Atkarībā no attīrīto notekūdeņu izlaišanas nosacījumiem jāparedz krasta, gultnes vai izkliedējošās izlaides. Attīrītu notekūdeņu izlaišanai jūrā vai ūdenstilpē paredz dziļūdens izlaides.

115. Gultnes un dziļūdens izlaižu cauruļvadus var izbūvēt no dažādu materiālu caurulēm, nodrošinot to mehānisko un pretkorozijas izturību, kā arī normatīvo kalpošanas laiku. Izlaižu galu atbalsta konstrukcijām jābūt galvenokārt no betona. Izlaižu konstrukcija jāizvēlas, ņemot vērā kuģošanas prasības, ūdens līmeņa režīmu, viļņu iedarbību, kā arī ģeoloģiskos apstākļus un gultnes iespējamās deformācijas.

116. Lietusgāžu ūdeņu novadīšanas kolektoru izlaides jāparedz:

116.1. kā izlaides atbalsta sieniņas ar sānatbalstiem - ja krasts nav nostiprināts;

116.2. kā caurumi atbalstsienā - ja ir nostiprināta krastmala.

Lai novērstu teritorijas applūdināšanu, ūdens līmenim ūdenstilpē periodiski paceļoties, atkarībā no vietējiem apstākļiem nepieciešami speciāli noslēgi.

117. Lietusgāžu novadīšanai izbūvē kameras ar pārgāzēm, kas aprēķinātas atbilstoši ūdenstilpē novadāmajam ūdeņu daudzumam.

118. Pievienojot ražošanas uzņēmuma kanalizāciju apdzīvotās vietas kanalizācijas tīklam, projektē kontrolakas, kas izvietotas ārpus uzņēmuma teritorijas, kā arī paredz iespēju uzstādīt mērierīces novadāmo notekūdeņu daudzuma noteikšanai.

119. Ražošanas uzņēmumu teritorijā atkarībā no notekūdeņu sastāva atļauta kanalizācijas cauruļvadu izbūve segtos un vaļējos kanālos, teknēs un tuneļos, kā arī uz estakādēm.

120. Attālumam no cauruļvadiem, kas novada notekūdeņus, kuri satur agresīvas, gaistošas, toksiskas un sprādzienbīstamas vielas (ar gāzu un tvaiku īpatnējā svara attiecību pret gaisu, kas mazāka par 0,8), līdz caurejamu tuneļu ārējai sienai jābūt ne mazākam par 3 m, līdz pagraba telpām - ne mazākam par 6 m. Ārējie spiedvadi, kas transportē agresīvus notekūdeņus, iebūvējami vēdināmos caurejamos vai daļēji caurejamos kanālos. Atļauta minēto spiedvadu iebūve necaurejamos kanālos, ja uz kanāliem ierīko skatakas.

121. Uz viegli uzliesmojošu, degošu un sprādzienbīstamu vielu saturošu notekūdeņu izlaidēm no ēkām nepieciešamas kameras ar hidraulisko noslēgu.

122. Sadzīves un komunālo notekūdeņu kanalizācijas tīklu vēdināšana jāparedz caur ēku iekšējās kanalizācijas stāvvadiem saskaņā ar Latvijas būvnormatīva LBN 221-98 "Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija" 251. un 252.punktu.

123. Īpašas gaisa nosūces ierīces jāparedz zemteku ieplūdes kamerās, skatakās (vietās, kurās krasi samazinās ūdens tecēšanas ātrums, ja cauruļvadu diametrs ir lielāks par 400 mm) un pārkrituma akās, ja pārkrituma augstums ir lielāks par 1 m un caurplūdums ir lielāks par 50 l/s.

124. Atsevišķos gadījumos, ja ir pamatojums, drīkst projektēt tīklu mākslīgu vēdināšanu.

125. Lai ar dabīgu velkmi vēdinātu ārējos tīklus, kuri novada gaistošas, toksiskas un sprādzienbīstamas vielas saturošus notekūdeņus, uz katras izlaides no ēkas jāparedz vēdināšanas stāvvadi, kuri novietojami ēkas apkurināmajā daļā. Tiem jābūt savienotiem ar ārējo kameru, kurā novietots hidrauliskais noslēgs, un izbūvētiem vismaz 0,7 m augstumā virs ēkas kores. Tīklu posmos, kuriem izlaides netiek pievienotas, velkmes stāvvadi jāparedz vismaz ik pēc katriem 250 m. Ja tuvumā nav ēku, jāparedz atsevišķi stāvoši stāvvadi ar diametru 300 mm un augstumu, ne mazāku par 5 m.

126. Ar tuneļveida metodi izbūvējamiem kanalizācijas kolektoriem vēdināšana jāparedz caur vēdināšanas kioskiem, kas novietojami virs vertikālām šahtu ejām.

127. Sauso tualešu un krājtvertņu saturu kanalizācijas tīklā ievada caur asenizācijas stacijām vai notekūdeņu pieņemšanas akām ar redelēm.

128. Asenizācijas stacijas izvieto kolektora tuvumā. Caur asenizācijas staciju ievadāmā šķidruma daudzums nedrīkst pārsniegt 20 % no kolektora kopējā aprēķina caurplūduma.

129. No asenizācijas stacijas kolektorā ievadāmie notekūdeņi nedrīkst saturēt rupjus mehāniskus piemaisījumus, smiltis, un BSVp (bioloģiskā skābekļa vajadzība) nedrīkst pārsniegt 1000 miligramus uz litru (turpmāk — mg/l).

130. Šķidros atkritumus asenizācijas stacijā atšķaida ar ūdeni attiecībā 1:1 vai ievadot kolektorā ar 20 % no kopējā caurplūduma. Ūdeni no ūdensvada pievada ar strūklas pārrāvumu.

131. Sūkņu stacijas projektē atbilstoši ekoloģiskajām, sanitārajām un drošības prasībām.

132. Sūkņu staciju plānojums, mašīntelpu izmēri, celtņu un sūkņu izvietojums, armatūra un cauruļvadi, prasības aizsardzībai pret mašīntelpu applūdināšanu jāprojektē saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 222-99 "Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves".

133. Projektējot sūkņu stacijas tādu ražošanas notekūdeņu pārsūknēšanai, kuros ir degošas, viegli uzliesmojošas, sprādzienbīstamas un toksiskas vielas, jāņem vērā arī attiecīgās ražošanas nozaru normas, noteikumi, instrukcijas un elektroiekārtu izbūves noteikumi.

134. Sūkņus, iekārtas un cauruļvadus izvēlas atkarībā no notekūdeņu un nogulšņu fizikāli ķīmiskajām īpašībām, celšanas augstuma, ņemot vērā sūkņu un spiedvadu raksturojumu, kā arī palaišanas secību. Katrā sūkņu stacijā jābūt vienam rezerves sūknim.

Piezīmes.

1. Jāizvēlas tāds sūkņu ražīgums lietusūdeņu pārsūknēšanai, lai netiktu applūdinātas zemākās teritorijas.

2. Kanalizācijas dūņu, nogulšņu un smilšu pārsūknēšanai drīkst lietot hidroelevatorus un erliftus.

3. (Svītrota ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44.)

135. Sūkņu stacijas sadzīves un virszemes notekūdeņu pārsūknēšanai izvieto atsevišķās ēkās. Sūkņu stacijas ražošanas notekūdeņu pārsūknēšanai drīkst apvienot ar ražošanas ēkām. Sūkņu staciju kopējās mašīntelpās drīkst uzstādīt sūkņus dažādu kategoriju notekūdeņu pārsūknēšanai, izņemot notekūdeņus, kas satur agresīvas vielas.

136. Uz sūkņu stacijas pievadošā kolektora jābūt no virszemes darbināmai noslēgierīcei.

137. Katram sūknim nepieciešams patstāvīgs sūcvads.

138. Avārijas izlaides, kā arī divu spiedvadu nepieciešamību pamato ar aprēķinu.

139. Notekūdeņu vai nogulšņu kustības ātrumam sūcvados un spiedvados jābūt tādam, lai nepieļautu suspendēto vielu nogulsnēšanos. Sadzīves notekūdeņu vismazākais ātrums jāpieņem atbilstoši šī būvnormatīva 71.punktā noteiktajām prasībām.

140. Dūņu un duļķu sūkņu stacijās jāparedz sūcvadu un spiedvadu skalošanas iespējas.

141. Ja nepieciešams sūkņus aizsargāt pret aizsērēšanu, sūkņu staciju pieņemšanas tvertņu telpās jāparedz redeles ar mehāniskiem grābekļiem. Ja atkritumu daudzums ir mazāks par 0,1 kubikmetru dienā (turpmāk — m³/d), drīkst uzstādīt ar rokām tīrāmās redeles. Redeļu spraugu platumam jābūt par 10-20 mm mazākam nekā uzstādīto sūkņu caurplūdes spraugu diametrs. Ja redelēm ir uzstādīti mehāniskie grābekļi, rezerves agregātu skaits jāpieņem pēc šī būvnormatīva 1.pielikuma 14.tabulas.

142. Ar redelēm aizturēto atkritumu daudzums no sadzīves notekūdeņiem jāpieņem pēc šī būvnormatīva 1.pielikuma 15.tabulas. Atkritumu vidējais blīvums 750 kg/m³, stundas pieplūdes nevienmērības koeficients - 2.

143. Notekūdeņu kustības ātrums redeļu spraugās maksimālās pieplūdes laikā mehānisko redeļu spraugās jāpieņem 0,8-1 m/s.

144. Visapkārt redelēm jābūt nodrošinātai apkalpes ejai, kuras minimālais platums ir:

144.1. redelēm ar mehāniskiem grābekļiem - 1,2 m (redeļu priekšpusē 1,5 m);

144.2. ar rokām tīrāmām redelēm - 0,7 m;

144.3. uz kanāliem uzstādītajām redelēm - 1,0 m.

Iedziļinātās sūkņu stacijās redeles drīkst uzstādīt ne tuvāk par 0,25 m no sienas.

145. Notekūdeņu pieņemšanas tvertnes un redeles, kuras izvietotas vienā ēkā ar mašīntelpu, jāatdala no tās ar ūdensnecaurlaidīgu starpsienu. Durvis no mašīntelpas uz redeļu telpu drīkst atrasties tikai ēkas virszemes daļā, kā arī jāveic pasākumi, lai nepieļautu mašīntelpas applūšanu, ja pārplūstu pievadošais kanalizācijas tīkls.

146. Sūkņu stacijas notekūdeņu pieņemšanas tvertnes tilpumu nosaka atkarībā no notekūdeņu pieteces, sūkņu ražīguma un pieļaujamā elektroiekārtas ieslēgšanas biežuma. Sūkņu stacijās, kuru ražība lielāka par 100 tūkstošiem kubikmetru diennaktī, pieņemšanas tvertne jāsadala divos nodalījumos, nepalielinot kopējo tilpumu. Virknē darbojošos sūkņu staciju notekūdeņu pieņemšanas tvertņu tilpumu nosaka, ņemot vērā staciju kopējo darbību.

147. Dūņu pārsūknēšanas staciju tvertņu tilpumu, ja tiek pārsūknētas nogulsnes no notekūdeņu attīrīšanas stacijas, nosaka pēc sūkņa 15 minūšu ilgas nepārtrauktas darbības. Minēto tilpumu drīkst samazināt, ja sūkņa darbības laikā tiek nodrošināta nepārtraukta nogulšņu pieplūde attīrīšanas ietaisēm. Dūņu sūkņu staciju pieņemšanas tvertnes tilpumu drīkst noteikt, ņemot vērā iespēju dūņu cauruļvadu skalošanas laikā izmantot tos arī skalošanai nepieciešamā ūdens uzkrāšanai.

148. Notekūdeņu pieņemšanas tvertnē paredz ietaises nogulšņu uzvandīšanai un tvertnes mazgāšanai. Tvertnes dibena slīpumam jābūt ne mazākam par 0,1 uz padziļinājuma pusi.

149. Ja tvertnē paredzēta dažādu notekūdeņu pieņemšana, kuriem sajaucoties var rasties kaitīgās gāzes vai nosēdumi, katrai notekūdeņu plūsmai paredz atsevišķu sekciju.

150. Degošas, viegli uzliesmojošas, sprādzienbīstamas un gaistošas toksiskas vielas saturošu ražošanas notekūdeņu pieņemšanas tvertnēm jābūt novietotām atsevišķi. Attālumam no šo tvertņu ārējām sienām jābūt ne mazākam par 10 m līdz citām ražošanas ēkām un ne mazākam par 100 m - līdz sabiedriskajām ēkām.

151. Agresīvu ražošanas notekūdeņu pieņemšanas tvertnēm jābūt novietotām atsevišķi. Atļauta to novietošana mašīntelpā. Nedrīkst būt mazāk par divām tvertnēm, ja ir nepārtraukta ūdens pieplūde. Ja ūdens pieplūst periodiski un ja pieteces periodiskums ļauj veikt remontu, drīkst būt viena tvertne.

152. Agresīvu ražošanas notekūdeņu sūcvadi starp tvertnēm un sūkņu stacijas ēkām jāparedz kanālos vai tuneļos.

153. Notekūdeņu pārsūknēšanas stacijās tehnoloģiskos cauruļvadus un armatūru izbūvē virs grīdas līmeņa. Agresīvus notekūdeņus transportējošu cauruļvadu iebūvēšana kanālos nav atļauta.

154. Sūkņu stacijās nepieciešamas sadzīves telpas un palīgtelpas. Sanitāro mezglu var neparedzēt, ja sūkņu stacija atrodas tuvāk par 50 m no ražošanas ēkām ar sadzīves telpām. Automātiskām sūkņu stacijām bez pastāvīga apkalpojošā personāla sadzīves telpas var neparedzēt.

155. Nosacījumus notekūdeņu attīrīšanai un novadīšanai no apdzīvotām vietām, ražošanas uzņēmumiem un atsevišķiem objektiem izstrādā un apstiprina attiecīgā reģionālā vides pārvalde saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 22.janvāra noteikumiem Nr.34 “Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī”.

156. Komunālo notekūdeņu piesārņojuma koncentrācija to izplūdes vietā nedrīkst pārsniegt šī būvnormatīva 1.pielikuma 16.tabulā noteiktos rādītājus. Galīgo notekūdeņu attīrīšanas pakāpi nosaka reģionālā vides pārvalde, ņemot vērā vietējos apstākļus, ūdens kvalitāti un ūdens pašattīrīšanās spējas ūdenstilpēs un ūdenstecēs, kurās tiek novadīti notekūdeņi.

157. (Svītrots ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44.)

158. Ražošanas notekūdeņu attīrīšanas pakāpei lokālās attīrīšanas ietaisēs jāatbilst pašvaldību saistošajiem noteikumiem par ražošanas notekūdeņu ievadīšanu apdzīvoto vietu kanalizācijā.

159. Lokālās ražošanas ūdeņu attīrīšanas ietaises izvieto rūpniecības uzņēmumu teritorijā.

160. Lai noteiktu piesārņojošo vielu koncentrāciju sadzīves notekūdeņos, piesārņojošo vielu daudzumu no viena iedzīvotāja nosaka pēc šī būvnormatīva 1.pielikuma 17.tabulas.

161. Notekūdeņus sūknējot, to daudzumu nosaka pēc sūkņu ražības, bet, pievadot pašteces ceļā, — pēc plūsmas mērījumu datiem.

162. Sadzīves un ražošanas notekūdeņu attīrīšanai izmantojamas šādas metodes:

162.1. fizikālās (mehāniskās);

162.2. bioloģiskās;

162.3. ķīmiskās;

162.4. fizikāli ķīmiskās;

162.5. kombinētās;

162.6. speciālās metodes specifisku ražošanas notekūdeņu attīrīšanai.

Priekšroka dodama bioloģiskajām notekūdeņu attīrīšanas metodēm.

163. Attīrīšanas ietaišu sastāvu un aprēķinus nosaka pēc notekūdeņu veida, piesārņojošo vielu koncentrācijas, nepieciešamās attīrīšanas pakāpes, dūņu apstrādes, kā arī pēc tehnoloģiskā aprīkojuma iekārtu ražotāju datiem.

164. Attīrīšanas ietaišu sastāvā jābūt avārijas pārgāzēm un apvadlīnijām, kuru izveidi nosaka notekūdeņu padeves režīms. Ja kādu iekārtu pārstāj darbināt, notekūdeņu attīrīšanas pakāpes kvalitāte nedrīkst būt zemāka par reģionālās vides pārvaldes noteikto. Notekūdeņu attīrīšanas parametri ietaišu remonta vai rekonstrukcijas laikā saskaņojami ar reģionālo vides pārvaldi.

165. Attīrīšanas ietaišu sastāvā jāparedz:

165.1. ierīces notekūdeņu caurplūduma mērīšanai attīrīšanas ietaisēm ar jaudu virs 100 kubikmetriem diennaktī;

165.2. iespējas ieplūstošo un aizplūstošo attīrīto notekūdeņu paraugu ņemšanai.

166. Attīrīšanas ietaisēs ar pastāvīgu apkalpojošo personālu sanitārajiem mezgliem, dušām un garderobes telpām saskaņā ar Ministru kabineta 2000.gada 28.novembra noteikumiem Nr.411 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-00 “Publiskas ēkas un būves”” (turpmāk — LBN 208-00 “Publiskas ēkas un būves”).

167. Attīrīšanas ietaišu palīgēku un palīgtelpu sastāvu un izmērus nosaka saskaņā ar pasūtītāja vai ekspluatētāja prasībām.

168. Attīrīšanas ietaises ar jaudu līdz 5000 cilvēku ekvivalentiem izveidojamas galvenokārt no rūpnieciski izgatavotām iekārtām ar automātisku darbību, kurām nav pastāvīga apkalpojošā personāla. Cilvēku ekvivalentu nosaka saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 22.janvāra noteikumiem Nr.34 “Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī”.

169. Atsevišķi novietotu ēku vai ēku grupu notekūdeņu attīrīšanas un novadīšanas nosacījumus nosaka reģionālā vides pārvalde.

170. Atsevišķi novietotu ēku vai ēku grupas notekūdeņu attīrīšanai lieto:

170.1. septiķus kopā ar filtrācijas laukiem, apakšzemes filtrējošām drenām, smilts-grants filtriem, filtrācijas grāvjiem un filtrācijas akām;

170.2. rūpnieciski izgatavotas kompaktas attīrīšanas iekārtas ar attīrīto notekūdeņu novadīšanu ūdens baseinos, meliorācijas grāvjos vai filtrēšanu gruntī (atkarībā no attīrīšanas pakāpes);

170.3. rūpnieciski izgatavotas fizikāli ķīmiskas attīrīšanas iekārtas objektiem, kuri darbojas periodiski.

171. Atsevišķi novietotās ēkās ārpus pilsētām drīkst izbūvēt sausās tualetes vai izvedamu notekūdeņu krājtvertnes saskaņā ar Latvijas būvnormatīva LBN 221-98 “Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija” 7.punktu.

172. Notekūdeņu attīrīšanas procesā radušās nogulsnes (piemēram, svaigās un liekās aktīvās dūņas) apstrādā, lai nodrošinātu to utilizāciju, izmantošanu vai novietošanu.

173. Nogulšņu atūdeņošanai lieto galvenokārt šādas mehāniskās ietaises ar vai bez ķīmiskajiem reaģentiem:

173.1. centrifūgas;

173.2. vakuumfiltrus;

173.3. filtrpreses.

174. Lielām attīrīšanas ietaisēm iespējama metāntanku lietošana iepriekšējai dūņu apstrādei, lai izmantotu radušos gāzi attīrīšanas ietaišu un tuvumā esošo objektu siltumapgādei.

175. Nogulšņu apstrādei saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 20.augusta noteikumiem Nr.365 “Noteikumi par notekūdeņu dūņu un to kompostu izmantošanu, monitoringu un kontroli” drīkst iekārtot dūņu laukus, ja ir šādi labvēlīgi apstākļi:

175.1. brīvas zemes platības;

175.2. zems gruntsūdeņu līmenis;

175.3. labvēlīgi vietējie sanitārie apstākļi.

176. Nelielām attīrīšanas ietaisēm atļauta neatūdeņoto dūņu izvešana uz citām attīrīšanas ietaisēm vai asenizācijas stacijām.

177. (Svītrots ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44.)

178. Atūdeņoto nogulšņu termiskās žāvēšanas nepieciešamību nosaka atkarībā no to turpmākās izmantošanas un transportēšanas nosacījumiem.

179. Notekūdeņu dūņu izmantošanas iespējas augsnes mēslošanai un teritorijas labiekārtošanai nosaka saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 20.augusta noteikumiem Nr.365 “Noteikumi par notekūdeņu dūņu un to kompostu izmantošanu, monitoringu un kontroli”.

180. Neizmantojamo nogulšņu glabāšanai paredz ietaises, kas nodrošina to glabāšanu apkārtējai videi nekaitīgos apstākļos. Glabāšanas vietas jāsaskaņo ar reģionālo vides pārvaldi un reģionālo vides veselības centru.

181. Ja ir pietiekams pamatojums, atļauta turpmāk neizmantojamo nogulšņu sadedzināšana dažādu tipu krāsnīs.

182. Kanalizācijas būvju būvlaukuma izvēle, plānojums un to teritorijas apbūve un labiekārtošana veicama saskaņā ar spēkā esošajiem būvnormatīviem un Latvijas būvnormatīva LBN 222-99 "Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves" vispārīgajām prasībām. Kanalizācijas būvju un sūkņu staciju būvlaukumu planējuma atzīmēm ūdensteču un ūdenstilpju tuvumā jāatrodas ne zemāk par 0,5 m virs maksimālā plūdu ūdeņu līmeņa (ar 1 % nodrošinājumu), ievērojot ūdens uzplūdinājumus un vēja uzplūdu viļņu augstumu, ko nosaka saskaņā ar spēkā esošajiem būvnormatīviem.

183. Notekūdeņu attīrīšanas ietaišu laukums jāizvēlas valdošo vēju aizvēja pusē attiecībā pret dzīvojamo apbūvi un lejpus pilsētas upes tecēšanas virzienā.

184. Pilsētu un ciemu kanalizācijas attīrīšanas ietaišu teritorijai, kā arī ražošanas uzņēmumu kanalizācijas attīrīšanas ietaišu teritorijai ārpus uzņēmuma teritorijas jābūt nožogotai.

185. Kanalizācijas sistēmu telpiskais plānojums un ēku un būvju konstruktīvie risinājumi jāveic saskaņā ar spēkā esošajiem būvnormatīviem un šajā nodaļā noteiktajām prasībām.

186. Kanalizācijas ēkām un būvēm nepieciešama vismaz II ugunsdrošības pakāpe, izņemot dūņu laukus, filtrācijas laukus, bioloģiskos dīķus, regulējošās tvertnes, kanalizācijas tīklus un to ietaises, kuru ugunsdrošības pakāpe netiek normēta. Atsevišķi stāvošām kanalizācijas tilpumu būvēm, kas nav paredzētas šķidrumam ar ugunsbīstamiem piemaisījumiem, konstrukciju ugunsdrošības pakāpe netiek normēta.

187. Sadzīves notekūdeņu pārsūknēšanas un attīrīšanas procesi pēc ugunsbīstamības attiecināmi uz E kategoriju. Viegli uzliesmojošas un sprādzienbīstamas vielas saturošu ražošanas notekūdeņu pārsūknēšanas un attīrīšanas procesu ugunsdrošība nosakāma atkarībā no šo vielu rakstura.

188. Kanalizācijas būvēs nepieciešamās sadzīves telpas nosaka saskaņā ar LBN 208-00 “Publiskas ēkas un būves”.

189. Dažādas nozīmes ražošanas telpas un palīgtelpas bloķējamas vienā ēkā visos gadījumos, ja tas nav pretrunā ar tehnoloģisko procesu, sanitāri higiēniskajām un ugunsdrošības prasībām un ir lietderīgi pēc būvlaukuma plānojuma un tehniski ekonomiskajiem apsvērumiem.

190. Kanalizācijas tilpumbūvju konstrukciju aprēķinu veic saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 222-99 "Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves".

191. Ēku un būvju celtniecības pretkorozijas aizsardzību paredz saskaņā ar spēkā esošajiem būvnormatīviem.

192. Ja ražošanas telpās ir apkalpojošais personāls, gaisa temperatūrai tajās jābūt ne zemākai par 16 °C.

193. Nepieciešamo gaisa apmaiņu ražošanas telpās aprēķina pēc iekārtu, armatūras un komunikāciju kaitīgo izdalījumu daudzuma.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā - zemkopības ministrs P.Salkazanovs

1.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 223-99
"Kanalizācijas ārējie tīkli un būves"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
1999.gada 15.jūnija noteikumiem Nr.214)

1.tabula

Nevienmērības koeficienti

Kopējais notekūdeņu pieteces nevienmērības koeficients	Vidējais notekūdeņu daudzums (l/s)
	5	10	20	50	100	300	500	1000	5000 un vairāk
Maksimālais Kgen.max	2,5	2,1	1,9	1,7	1,6	1,55	1,5	1,47	1,44
Minimālais Kgen.min	0,38	0,45	0,5	0,55	0,59	0,62	0,66	0,69	0,71

Piezīmes.

1. Tabulā norādītos kopējos notekūdeņu pieteces nevienmērības koeficientus drīkst pieņemt, ja ražošanas notekūdeņu nav vairāk par 45 % no kopējā notekūdeņu daudzuma. Ja ražošanas notekūdeņu daudzums pārsniedz 45 %, kopējos notekūdeņu pieteces nevienmērības koeficientus nosaka, ņemot vērā sadzīves un ražošanas notekūdeņu novadīšanas nevienmērību pa diennakts stundām atbilstoši datiem par analogu objektu faktisko notekūdeņu pieteci.

2. Pagalmu un iekškvartālu kanalizācijas tīkliem notekūdeņu aprēķina daudzumus nosaka pēc Latvijas būvnormatīva LBN 221.

2.tabula

Meteoroloģiskie novērojumi

Nr. p.k.	Pilsēta, cita apdzīvota vieta	Vidējais nokrišņu slānis (mm)	Rādītājs n, ja P (gadi) atkārtotība ir		Lietus intensitāte q20 (l/s ha), ja P ir			Vidējais diennakts nokrišņu daudzums gada siltajā sezonā (mm)	Vidējais lietus reižu skaits gada siltajā sezonā (mr)	γ
			0,7-1,4	< 0,7	1	0,5	0,33
1.	Cēsis	35	0,66	0,69	75,9	53,2	48,0	532	167	1,54
2.	Dagda	35,6	0,62	0,42	63,5	34,3	30,1	509	123	1,54
3.	Daugavpils	38,1	0,62	0,42	67,9	35,9	28,0	470	126	1,54
4.	Gulbene	32,9	0,66	0,69	73,2	50,8	41,0	477	157	1,54
5.	Jelgava	32,3	0,72	0,57	73,8	43,6	37,0	435	155	1,54
6.	Kolka	31,4	0,57	0,43	48,7	27,4	23,0	398	155	1,54
7.	Kuldīga	31,4	0,68	0,49	67,2	37,8	34,0	480	152	1,54
8.	Liepāja	28,8	0,57	0,43	48,7	30,6	25,8	458	115	1,54
9.	Rēzekne	33,3	0,62	0,42	59,1	34,3	30,0	475	124	1,54
10.	Rīga	33,1	0,72	0,57	79,5	47,9	41,0	486	118	1,54
11.	Saldus	30,9	0,68	0,49	64,4	34,2	31,0	502	218	1,54
12.	Ventspils	29,6	0,57	0,43	50,8	32,2	27,0	446	123	1,54

3.tabula

Vienreizējas lietus aprēķina intensitātes pārsniegšanas periods dažādos kolektora novietojuma apstākļos

Kolektora novietojuma apstākļi		Vienreizējas lietus aprēķina intensitātes pārsniegšanas periods P (gadi) apdzīvotās vietās, ja q20 ir
vietējās nozīmes ielās	maģistrālajās ielās	līdz 60	virs 60 līdz 80	virs 80 līdz 120	virs 120
Labvēlīgi un vidēji labvēlīgi	Labvēlīgi	0,33–0,5	0,33–1	0,5–1	1–2
Nelabvēlīgi	Vidēji labvēlīgi	0,5–1	1–1,5	1–2	2–3
Sevišķi nelabvēlīgi	Nelabvēlīgi	2–3	2–3	3–5	5–10
–	Sevišķi nelabvēlīgi	3–5	3–5	5–10	10–20

Piezīmes.

1. Labvēlīgi kolektora novietojuma apstākļi:

1.1. baseina laukums nav lielāks par 150 ha, ar līdzenu reljefu, kura vidējais slīpums ir 0,005 un mazāk;

1.2. kolektors novietots pa ūdens šķirtni vai nogāzes augšējā daļā, ne tālāk par 400 m no ūdensšķirtnes.

2. Vidēji labvēlīgi kolektora novietojuma apstākļi:

2.1. baseina laukums ir lielāks par 150 ha, ar līdzenu reljefu, kura vidējais slīpums ir 0,005 un mazāk;

2.2. kolektors novietots nogāzes apakšējā daļā, ievalkā ar nogāžu slīpumu 0,02 un mazāk, turklāt baseina laukums nav lielāks par 150 ha.

3. Nelabvēlīgi kolektora novietojuma apstākļi:

3.1. kolektors novietots nogāzes apakšējā daļā, turklāt baseina laukums ir lielāks par 150 ha;

3.2. kolektors novietots ievalkā ar stāvām nogāzēm. Nogāžu slīpums vidēji vairāk par 0,02.

4. Sevišķi nelabvēlīgi kolektora novietojuma apstākļi – kolektors novada ūdeni no noslēgtas zemas vietas (ieplakas).

4.tabula

Vienreizējas lietus aprēķina intensitātes pārsniegšanas periods rūpniecības uzņēmumu teritorijās

Kanalizācijas tīkla īslaicīga pārpildījuma rezultāts	Vienreizējas lietus aprēķina intensitātes pārsniegšanas periods P (gadi) rūpniecības uzņēmumu teritorijās, ja q20 ir
	līdz 70	virs 70 līdz 100	virs 100
Uzņēmuma tehnoloģiskie procesi: – netiek traucēti – tiek traucēti	0,33–0,5 0,5–1	0,5–1 1–2	2 3–5

Piezīme.

Rūpniecības uzņēmumiem, kuri atrodas noslēgtās ieplakās, vienreizējo lietus aprēķina intensitātes pārsniegšanas periodu nosaka ar aprēķinu vai to pieņem ne mazāku par pieciem gadiem.

5.tabula

Vienreizējas lietus aprēķina intensitātes pārsniegšanas periods dažādiem baseiniem

Tā baseina raksturojums, kuru apkalpo kolektors	Vienreizējas lietus aprēķina intensitātes pārsniegšanas periods P (gadi), ņemot vērā kolektora novietojuma apstākļus
	labvēlīgi	vidēji labvēlīgi	nelabvēlīgi	sevišķi nelabvēlīgi
Kvartāli un vietējās nozīmes ielas	10	10	25	50
Maģistrālās ielas	10	25	50	100

6.tabula

Lietus nevienmērība atkarībā no laukuma lieluma

Noteces laukums (ha)	500	1000	2000	4000	6000	8000	10000
Koeficients k	0,95	0,90	0,85	0,80	0,70	0,60	0,55

7.tabula

Noteces virsmu raksturojošais koeficients

Noteces baseina virsmas veids	Koeficients z
Ēku un būvju jumti, ceļu asfaltbetona segumi	pieņem pēc 8.tabulas
Kalto akmeņu bruģis, ceļu melnie šķembu segumi	0,224
Apaļo akmeņu bruģis	0,145
Ar saistvielām neapstrādātu šķembu ceļu segumi	0,125
Dārzu un parku grants celiņi	0,090
Planēta grunts	0,064
Zālāji	0,038

Piezīme. Tabulā norādītos lielumus precizē atbilstoši vietējiem apstākļiem.

8.tabula

Ūdensnecaurlaidīgu virsmu raksturojošais koeficients

Nr. p.k.	Parametrs A	Ūdensnecaurlaidīgu virsmu raksturojošais koeficients z
1.	200	0,34
2.	300	0,32
3.	400	0,30
4.	500	0,29
5.	600	0,28
6.	700	0,27
7.	800	0,26
8.	1000	0,25
9.	1200	0,24
10.	1500	0,23

9.tabula

Koeficienta b lieluma atkarība no apvidus slīpuma

Kāpinātāja n lielums (atkarībā no apvidus slīpuma)	< 0,4	0,5	0,6	> 0,7
Koeficients β	0,8	0,75	0,7	0,65

Piezīmes.

1. Ja apvidus slīpums ir 0,01–0,03, norādīto koeficientu b lielumu palielina par 10–15 %. Ja slīpums ir lielāks par 0,03, pieņem, ka koeficients β = 1.

2. Ja lietus kanalizācijas kolektora vai pievadošo vadu posmu skaits ir mazāks par 10, pie visiem apvidus slīpumiem koeficienta b lielumu drīkst samazināt par 10 %, ja posmu skaits ir 4–10, un par 15 %, ja posmu skaits ir mazāks par 4.

10.tabula

Koeficienta K_div atkarība no aprēķina tecēšanas laika

Kāpinātājs nlim	Koeficienta Kdiv lielums atkarībā no K' div
	0,05	0,1	0,15	0,2	0,25	0,3	0,35	0,4	0,45	0,5
0,75	0,02	0,04	0,07	0,1	0,15	0,19	0,24	0,3	0,36	0,42
0,5	0,025	0,05	0,08	0,12	0,16	0,21	0,26	0,31	0,37	0,43
0,3	0,03	0,06	0,09	0,13	0,18	0,22	0,27	0,32	0,38	0,43

kur n_lim – parametra n lielums atkarībā no P_lim vērtības

Piezīme. Tabulā norādītie K_div lielumi ir pareizi tikai tad, ja tecēšanas laiks t_r = 20 min, bet kāpinātāju starpība 2.formulā n – n_lim = 0 jebkuram tecēšanas laikam. Ja aprēķina tecēšanas laiks līdz sadales kamerai t_r ≠ 20 min un kāpinātāju starpība n – n_lim ≠ 0, pēc tabulā pieņemtajiem K_div lielumiem piemēro korekcijas koeficientu, kuru nosaka pēc 11.tabulas, ņemot vērā tecēšanas laiku līdz sadales kamerai un kāpinātāju n starpību.

11.tabula

Korekcijas koeficienta atkarība no tecēšanas laika

Kāpinātāju starpība n – nlim	Koeficienta Kdiv korekcijas koeficienta lielums atkarībā no tecēšanas laika tr (min)
	10	30	60	90	120
0,03 un mazāk	1	1	1	1,1	1,1
0,07	0,9	1	1,1	1,2	1,2
0,15	0,9	1,1	1,2	1,3	1,3
0,2	0,8	1,1	1,4	1,6	1,7
0,3	0,8	1,2	1,6	1,9	2,1

12.tabula

Kanalizācijas cauruļvadu pildījums

Diametrs (mm)	Pildījums H/D
150- 200	0,6
300- 400	0,7
450- 500	0,75
600- 900	0,75
900	0,75
1000 un vairāk	0,80

13.tabula

Notekūdeņu plūsmas minimālais ātrums atkarībā no cauruļvadu vislielākā aprēķina pildījuma

Diametrs (mm)	Ātrums vmin (m/s), ja pildījums H/D ir
	0,6	0,7	0,75	0,8
150–250	0,7	–	–	–
300–400	–	0,8	–	–
450–500	–	–	0,9	–
600–800	–	–	1	–
900	–	–	1,15	–
1000–1200	–	–	–	1,15
1500	–	–	–	1,3
> 1500	–	–	–	1,5

14.tabula

Darba redeļu un rezerves redeļu skaits

Redeļu tips	Redeļu skaits
	darba	rezerves
Redeles ar mehāniskiem grābekļiem, kurām redeļu spraugas ir:
– lielākas par 20 mm	1 un vairāk	1
– 16–20 mm lielas	līdz 3	1
– 16–20 mm lielas	vairāk par 3	2
Sasmalcinātājredeles, kas uzstādītas:
– uz cauruļvadiem	līdz 3	1 (ar rokām tīrāmās)
– uz kanāliem	līdz 3	1
– uz kanāliem	vairāk par 3	2
Ar rokām tīrāmās redeles	1	–

15.tabula

Ar redelēm aizturētais atkritumu daudzums

Redeļu spraugu platums (mm)	Atkritumu daudzums redelēs uz 1 c.e. (l/g)
16–20	8
25–35	3
40–50	2,3
60–80	1,6
90–125	1,2

16.tabula

Pieļaujamā piesārņojošo vielu koncentrācija

Nr. p.k.	Parametri	Saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 22.janvāra noteikumiem Nr.34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī"
		cilvēku ekvivalents	MPK (mg/l)
1.	Suspendētās vielas	līdz 10000	zem 35 mg/l
		10000 un vairāk	zem 35 mg/l
2.	BSP 5	< 2000	atbilstoša attīrīšana
		2000-10000	25 mg/l
		> 10000	25 mg/l
3.	ĶSP	< 2000	atbilstoša attīrīšana
		2000-10000	125 mg/l
		> 10000	125 mg/l
4.	Kopējais fosfors	< 10000	atbilstoša attīrīšana
		10000-100000	2 mg/l
		> 100000	1 mg/l
5.	Kopējais slāpeklis	< 10000	atbilstoša attīrīšana
		10000-100000	15 mg/l
		> 100000	10 mg/l

17.tabula

Piesārņojošo vielu daudzums no viena iedzīvotāja

Rādītājs	Piesārņojošo vielu daudzums no viena iedzīvotāja (kg/d)
Suspendētās vielas	0,07
BSP 5	0,06
ĶSP	0,11
Kopējais slāpeklis	0,01
Kopējais fosfors	0,002

Piezīme. Piesārņojošo vielu daudzumu no nekanalizēto rajonu iedzīvotājiem paredz 33 % apmērā no tabulā norādītā daudzuma.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā - zemkopības ministrs P.Salkazanovs

2.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 223-99
"Kanalizācijas ārējie tīkli un būves"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
1999.gada 15.jūnija noteikumiem Nr.214)

Minimāli pieļaujamais sadzīves un ražošanas kanalizācijas cauruļvadu slīpums (m/m)

Pildījums H/D	Rietumvalstīs ražotajiem cauruļvadiem
	plastmasas τ = 2,25 N/m2		stiklplasta τ = 2,25 N/m2		betona, keramikas, ķeta τ = 2,5 N/m2
	ārējais diametrs un sieniņas biezums (mm)	I min (m/m)	ārējais diametrs un sieniņas biezums (mm)	I min (m/m)	iekšējais diametrs (mm)	I min (m/m)
0,6	16x 4	0,0054	–	–	150	0,006
0,6	225x 5,5	0,0038	220x 5,1	0,004	200	0,0046
0,6	280x 6,9	0,0031	272x 5,5	0,0032	250	0,0037
0,7	315x 7,7	0,0025	324x 6,5	0,0025	300	0,027
0,7	400x 9,8	0,0020	427x 8,2	0,0019	400	0,002
0,75	500x 12,3	0,0015	530x 9,8	0,0015	500	0,0017
0,75	630x 15,4	0,0012	615x 11,2	0,0012	600	0,0014
0,75	800x 47,4	0,0011	718x 12,8	0,0011	700	0,0011
0,75	–	–	820x 13,8	0,001	800	0,0011
0,75	1000x 59,3	0,0008	924x 15,4	0,00085	900	0,0009
0,80	–	–	1026x 17,0	0,00075	1000	0,00084
0,80	1200x 45,9	0,0006	1229x 19,9	0,0006	1200	0,0007
0,80	1400x 53,5	0,00058	1434x 23,1	0,00054	1400	0,0006
0,80	–	–	1499x 24,5	0,00052	1500	0,00056
0,80	1600x 61,2	0,00051	1698x 26,3	0,00048	1600	0,00052
0,80	1800x 55,1	0,00044	1842x 29,0	0,00042	1800	0,00046
0,80	2000x 61,2	0,0004	2046x 38,7	0,00038	2000	0,00042

2.tabula

Minimāli pieļaujamais lietus kanalizācijas cauruļvadu slīpums (m/m)

Pildījums H/D	Rietumvalstīs ražotajiem cauruļvadiem
	plastmasas τ = 1,35 N/m2		stiklplasta τ = 1,35 N/m2		betona, keramikas, ķeta τ = 1,5 N/m2
	Ārējais diametrs un sieniņas biezums (mm)	I min (m/m)	ārējais diametrs un sieniņas biezums (mm)	I min (m/m)	iekšējais diametrs (mm)	I min (m/m)
1,0	160x 4	0,004	–	–	150	0,004
1,0	225x 5,5	0,0026	220x 5,1	0,0029	200	0,003
1,0	280x 6,9	0,0021	272x 5,5	0,002	250	0,0024
1,0	315x 7,7	0,0018	324x 6,5	0,0018	300	0,002
1,0	400x 9,8	0,0015	427x 8,2	0,0013	400	0,0015
1,0	500x 12,3	0,0012	530x 9,8	0,0011	500	0,0012
1,0	630x 15,4	0,0009	615x 11,2	0,0009	600	0,001
1,0	800x 47,4	0,0008	718x 12,8	0,0008	700	0,0009
1,0	–	–	820x 13,8	0,0007	800	0,0008
1,0	1000x 59,3	0,0006	924x 15,4	0,0006	900	0,0007
1,0	–	–	1026x 17,0	0,00056	1000	0,0006
1,0	1200x 45,9	0,0005	1229x 19,9	0,000046	1200	0,0005
1,0	1400x 53,5	0,00043	1434x 23,1	0,00039	1400	0,00044
1,0	–	–	1499x 24,5	0,00037	1500	0,00041
1,0	1600x 61,2	0,00037	1698x 26,3	0,00034	1600	0,00038
1,0	1800x 55,1	0,00033	1842x 29,0	0,00031	1800	0,00034
1,0	2000x 61,2	0,00030	2046x 38,7	0,00028	2000	0,0003

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā - zemkopības ministrs P.Salkazanovs

PIEZĪME:


MK 18.01.2005. noteikumu Nr.44 "Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 15.jūnija noteikumos Nr.214 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 223-99 “Kanalizācijas ārējie tīkli un būves”” 3.punkts:
"Būvprojekti, kuri noteiktā kārtībā iesniegti akceptēšanai vai akceptēti līdz MK 18.01.2005. noteikumu Nr.44 spēkā stāšanās dienai un kuru tehniskie risinājumi atbilst attiecīgajā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, nav jāpārstrādā atbilstoši šo noteikumu prasībām."