Noteikumi par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI

LV EN

uz sākumu

Izvērstā meklēšana

Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?

Attēlotā redakcija

Ministru kabineta noteikumi Nr.918

Rīgā 2009.gada 11.augustā (prot. Nr.52 50.§)

Noteikumi par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību

(Noteikumu nosaukums MK 15.11.2022. noteikumu Nr. 720 redakcijā)

Izdoti saskaņā ar Zvejniecības likuma 7.panta piekto un astoto daļu,
13.panta otrās daļas 1.punktu un 25.panta otro daļu

I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka:

1.1. (svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720);

1.2. rūpnieciskās zvejas tiesību nomas un zvejas tiesību izmantošanas un izsoles kārtību iekšējos ūdeņos un Latvijas Republikas teritoriālajos un ekonomiskās zonas ūdeņos Baltijas jūrā un Rīgas līcī (turpmāk – Baltijas jūra un Rīgas līcis), kā arī citos Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos, kuros Latvijas Republikai ir iedalīta nozvejas kvota, vai trešo valstu ūdeņos, ar kurām Eiropas Kopienai ir noslēgti nolīgumi zivsaimniecības jomā;

1.3. rūpnieciskās zvejas tiesību nomas parauglīgumu (1.pielikums);

1.4. maksu par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanu (2.¹ pielikums) un tai piemērojamos atvieglojumus.

(Grozīts ar MK 20.08.2013. noteikumiem Nr.618; MK 08.11.2016. noteikumiem Nr. 721; MK 07.07.2026. noteikumiem Nr. 400)

II. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomas galvenie principi

(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

2. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

3. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

4. Zvejas vietas Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē, ja nepieciešams, nosaka rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumā.

(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)

5. Iznomāto rūpnieciskās zvejas tiesību tālāka iznomāšana vai nodošana izmantošanai trešajām personām ir aizliegta.

(MK 15.11.2022. noteikumu Nr. 720 redakcijā)

6. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

7. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

7.¹ (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

8. (Svītrots ar MK 07.07.2026. noteikumiem Nr. 400)

III. Ūdenstilpes iznomātājs un nomas objekts

(Nodaļa svītrota ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

9. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

10. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

11. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

12. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

IV. Rūpnieciskās zvejas tiesību iznomātājs un nomas objekts

13. Rūpnieciskās zvejas tiesības publiskajos ūdeņos (arī jūras piekrastē) un citos iekšējos ūdeņos, kuros zvejas tiesības pieder valstij, pildot deleģētās valsts (izpildvaras) funkcijas, iznomā vietējā pašvaldība.

14. Rūpnieciskās zvejas tiesības šo noteikumu 13. punktā minētajos ūdeņos iznomā fiziskajām un juridiskajām personām, nosakot zvejas rīku veidus un skaitu vai nozvejas apjomu un, ja nepieciešams, arī zvejas vietas, ievērojot attiecīgās pašvaldības teritorijas ūdeņiem iedalīto zvejas limitu, kā arī ievērojot šādus nomas līguma termiņus:

14.1. komerciālajai zvejai – uz laiku no trim līdz 15 gadiem;

14.2. pašpatēriņa zvejai – uz vienu gadu.

(MK 15.11.2022. noteikumu Nr. 720 redakcijā)

15. Rūpnieciskās zvejas tiesības zvejai ar kuģiem aiz jūras piekrastes joslas Rīgas līcī un Baltijas jūrā, kā arī citos Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos, kuros Latvijas Republikai ir iedalīta nozvejas kvota, vai trešo valstu ūdeņos, ar kurām Eiropas Kopienai ir noslēgti nolīgumi zivsaimniecības jomā, pildot valsts izpildvaras funkcijas, iznomā Zemkopības ministrija uz laiku no viena līdz 15 gadiem.

(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)

16. Rūpnieciskās zvejas tiesības zvejai ar kuģiem šo noteikumu 15.punktā minētajos ūdeņos fiziskām un juridiskām personām, kas saņēmušas licenci komercdarbībai zvejniecībā, iznomā, nosakot attiecīgu nozvejas limitu konkrētām zivju sugām un, ja nepieciešams, katram zvejas rajonam.

17. Iznomājot rūpnieciskās zvejas tiesības fiziskām un juridiskām personām, ievēro Zvejniecības likuma 7.panta sestajā daļā noteiktās prasības par priekšrocībām zvejas tiesību nomā.

18. Ja rūpnieciskās zvejas tiesību nomnieki (turpmāk – nomnieki) nepieprasa un neizmanto kādus no noslēgtajos rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumos noteiktajiem zvejas limitiem vai izmanto tos tikai daļēji vai nelielu zvejai atļautās sezonas daļu vai ja pieprasījums pēc rūpnieciskās zvejas tiesību nomas ir ievērojami lielāks par pieļaujamā zvejas limita apjomu, uz šo zvejas limita daļu var noteikt zivju zveju bez rūpnieciskās zvejas tiesību nomas, no kopējā gada limita nošķirot īpašu zvejas limitu licencētajai rūpnieciskajai zvejai un organizējot zveju ar rūpnieciskās zvejas licencēm saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka licencētās rūpnieciskās zvejas kārtību.

(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)

V. Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesības

(Nodaļa MK 08.11.2016. noteikumu Nr. 721 redakcijā)

19. Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesības iegūst un izmanto saskaņā ar Zvejniecības likuma 10. pantu un normatīvajiem aktiem par makšķerēšanu, vēžošanu un zemūdens medībām, iegādājoties attiecīgajā kalendāra gadā derīgu makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karti, kuras veidi, maksas lielums un iegādes iespējas minētas šo noteikumu 2.¹ pielikumā. Samaksa tiek veikta kartes iegādes brīdī (tirdzniecības vietās vai internetā) ar tāda maksājumu pakalpojuma sniedzēja starpniecību, kuram ir tiesības sniegt maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē.

(MK 18.08.2020. noteikumu Nr. 528 redakcijā)

19.¹ Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karte nav jāiegādājas personām, kas jaunākas par 16 gadiem vai vecākas par 65 gadiem, kā arī personām ar invaliditāti.

(MK 18.08.2020. noteikumu Nr. 528 redakcijā)

20. Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karšu izplatīšanu organizē Zemkopības ministrija. Zemkopības ministrija Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā ar līgumu var deleģēt makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karšu izplatīšanu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs". Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs", pildot deleģēto uzdevumu, ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā.

21. Ja attiecīgajos ūdeņos vai to daļā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību ir organizēta licencētā makšķerēšana, vēžošana un zemūdens medības, papildus šo noteikumu 19. punktā minētajai kartei iegādājas vai saņem arī īpašu makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību atļauju (licenci).

VI. Brīva pieeja iznomātajām publiskajām ūdenstilpēm

(Nodaļa svītrota ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

22. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

23. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

24. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

25. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

VII. Ūdenstilpes un rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumu termiņi

(Nodaļa svītrota ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

26. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

27. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

28. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

VIII. Nomas iesniegumu iesniegšana un izskatīšana

29. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

30. Iesniegumu par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu iesniedz attiecīgajā pašvaldībā vai Zemkopības ministrijā atbilstoši šo noteikumu 13. un 15.punktam.

(Grozīts ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1522)

31. Šo noteikumu 30. punktā minēto iesniegumu un ar to saistītos dokumentus var iesniegt personīgi, nosūtīt pa pastu vai arī iesniegt elektroniska dokumenta formā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu apriti.

(Grozīts ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

32. Nomas iesniegumu izskata Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Iesniedzējam nosūta lēmumu (ja saņemta adresāta piekrišana, lēmumu var nosūtīt elektroniskā dokumenta formā) ar apstiprinājumu vai noraidījumu par rūpnieciskās zvejas tiesību nomas iespēju.

(Grozīts ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

33. Ja nomas iesniegumu skaits pārsniedz rūpnieciskās zvejas tiesību nomas iespējas, rīko rūpnieciskās zvejas tiesību nomas izsoli. Nomas iesnieguma iesniedzējam rakstiski paziņo par izsoles norises vietu un laiku.

(MK 15.11.2022. noteikumu Nr. 720 redakcijā)

IX. Ūdenstilpes nomas konkurss

(Nodaļa svītrota ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

34. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

35. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

36. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

37. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

38. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

39. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

40. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

41. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

42. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

X. Rūpnieciskās zvejas tiesību izsole

43. Ja rūpnieciskās zvejas tiesību nomas iesniegumu skaits pārsniedz neiznomāto un brīvi pieejamo rūpnieciskās zvejas tiesību iespējas, rīko rūpnieciskās zvejas tiesību nomas izsoli.

44. Zemkopības ministrija vai pašvaldība, kas rīko rūpnieciskās zvejas tiesību nomas izsoli, izstrādā rūpnieciskās zvejas tiesību nomas izsoles konkursa nolikumu un publicē to plašsaziņas līdzekļos, tai skaitā Zemkopības ministrijas vai pašvaldības mājaslapā internetā.

(Grozīts ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1522)

45. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomas izsole nevar būt par pamatu iepriekš noslēgto rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumu pārtraukšanai, ja vien zvejas limita samazinājums konkrētos ūdeņos vairs nedod iespēju nodrošināt jau iznomāto rūpnieciskās zvejas tiesību turpmāku izmantošanu visiem nomniekiem un tiek rīkota slēgtā rūpnieciskās zvejas tiesību izsole atbilstoši šo noteikumu 48.punktam.

46. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomas izsoli rīko šo tiesību iznomātājs attiecīgās pašvaldības (pašvaldību) vai Zemkopības ministrijas personā atbilstoši šo noteikumu 13. un 15.punktam.

(Grozīts ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1522)

47. Attiecīgā pašvaldība (pašvaldības) vai Zemkopības ministrija paziņo izsoles dalībniekiem par rūpnieciskās zvejas tiesību nomas izsoles noteikumiem, izsoles norises vietu un laiku.

(Grozīts ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1522)

48. Zvejniecības likuma 11.panta septītajā daļā noteiktajos gadījumos tiek rīkota slēgtā izsole, un tajā piedalās tikai tās fiziskās un juridiskās personas, kurām ir iepriekš noslēgts rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgums vai kuras ir iesniegušas rūpnieciskās zvejas tiesību nomas iesniegumus un kurām saskaņā ar Zvejniecības likumu ir priekšrocības uz rūpnieciskās zvejas tiesību nomu.

49. Ja tiek pilnībā apmierināti to fizisko un juridisko personu rūpnieciskās zvejas tiesību nomas pieprasījumi, kurām saskaņā ar Zvejniecības likumu ir priekšrocības uz rūpnieciskās zvejas tiesību nomu, atlikušās rūpnieciskās zvejas tiesību nomas iespējas piedāvā atklātā izsolē.

50. Rīkojot rūpnieciskās zvejas tiesību izsoli, šo noteikumu 2.¹ pielikumā norādīto maksu izmanto kā izsoles sākuma cenu.

(Grozīts ar MK 20.08.2013. noteikumiem Nr.618; MK 08.11.2016. noteikumiem Nr. 721)

51. Rīkojot rūpnieciskās zvejas licenču izsoli saskaņā ar šo noteikumu 18.punktu, ievēro šajā nodaļā noteiktās prasības.

XI. Nomas līguma veids, saturs un sastāvdaļas

52. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

53. Pašvaldības un Zemkopības ministrija nomas līgumu slēdz, ievērojot rūpnieciskās zvejas tiesību nomas parauglīgumu (1. pielikums).

(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)

54. Rūpnieciskās zvejas tiesību iznomātājam (turpmāk – iznomātājs) ir tiesības ietvert nomas līgumā papildu nosacījumus nomniekam, ņemot vērā vides un zivju resursu aizsardzības vajadzības, kā arī vietējos sociālekonomiskos faktorus.

(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)

55. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

56. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

57. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

58. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

59. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

60. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

61. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

62. Iznomātājs katru gadu sagatavo un nomas līgumam pievieno rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma protokolu (turpmāk – protokols). Protokolā norāda iedalīto nozvejas apjoma vai zvejas rīku skaita limitu vai nozvejas apjoma un zvejas rīku skaita limitu, kā arī ar zvejas limita izmantošanu saistītos nosacījumus, nomas maksas apmēru un samaksas kārtību kārtējā gadā. Komerciālajai zvejai Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes ūdeņos un iekšējos ūdeņos zvejas rīku limitu ar pašvaldības lēmumu var piešķirt uz laiku līdz pieciem gadiem, ja zvejas limitā ir paredzēts tikai zvejas rīku skaita limits un ja šis termiņš iekļaujas ar nomnieku noslēgtā zvejas tiesību nomas līguma kopējā termiņā.

(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)

63. Protokolā gada laikā pēc abpusējas vienošanās var izdarīt grozījumus (palielināt vai samazināt limitu), izņemot šo noteikumu 64.punktā minētos gadījumus.

64. Iznomātājs, izdarot atbilstošus grozījumus protokolā, var vienpusēji samazināt kārtējā gadā piešķirto zvejas limitu vai nākamajā gadā piešķiramo zvejas limitu, ja nomnieks:

64.1. kārtējā gada trijos ceturkšņos nav nozvejojis pusi no viņam paredzētā nozvejas apjoma limita. Pēc nozvejas apjoma limita samazināšanas atlikusī daļa nedrīkst būt mazāka par trešdaļu no nomas gada trijos ceturkšņos izmantotās nozvejas apjoma limita daļas, pie kuras pieskaita 10 procentu palielinājumu;

64.2. sešu mēnešu laikā (neņemot vērā zvejas lieguma periodus) nav sācis izmantot viņam noteikto zvejas rīku skaita limitu vai izmanto mazāk nekā trīs ceturtdaļas no noteiktā zvejas rīku skaita limita.

(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)

XII. Nomnieka un iznomātāja tiesības un pienākumi

65. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

66. Nomniekam ir tiesības un pienākums zvejot, izmantojot tam noteiktos zvejas rīku veidus un skaitu un ievērojot attiecīgajā ūdenstilpē vai zvejas vietā (zvejas rajonā) paredzēto nozvejas apjomu (ja tāds ir noteikts), kā arī noteikto termiņu un kārtību, kādā maksājama nomas maksa.

(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)

67. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

68. Iznomātājam ir pienākums nomas līguma darbības laikā dot nomniekam iespēju izmantot zivju resursus, ievērojot iznomātājam pieejamos zvejas limitus, nomnieka zvejas iespējas un priekšroku papildu zvejas limita saņemšanai saskaņā ar šo noteikumu XIII nodaļu.

(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)

XIII. Zvejas limita saņemšana un rūpnieciskās zvejas tiesību izmantošana

69. Iznomājot rūpnieciskās zvejas tiesības, ievēro kopējo pieļaujamo limitu, kā arī konkrēto zvejas limitu, kas noteikts šo noteikumu 13.punktā minētajos ūdeņos, kuros rūpnieciskās zvejas tiesības iznomā vietējā pašvaldība.

70. Iznomātās rūpnieciskās zvejas tiesības var izmantot saskaņā ar Zemkopības ministrijas vai attiecīgo pašvaldību nomniekam noteikto nozvejas apjoma limitu vai zvejas rīku skaita limitu, kas norādīts protokolā.

(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)

71. Zivju nozvejas apjoma vai zvejas rīku skaita limitu nomniekam nosaka, ņemot vērā komerciālās zvejas vai pašpatēriņa zvejas veidu, nomnieka zvejas iespējas un šo noteikumu 71.¹ un 71.⁵ punktā minēto zvejas efektivitāti iepriekšējā zvejas tiesību izmantošanas termiņā, kā arī kopējo zvejas limita lielumu, zvejas tiesību nomnieku kopējo skaitu un Zvejniecības likumā zvejniekiem noteiktās priekšrocības. Ja rūpnieciskās zvejas tiesības iznomā pašpatēriņa zvejai, ievēro arī atbilstošajos rūpnieciskās zvejas noteikumos pašpatēriņa zvejai noteiktos zvejas limita ierobežojumus.

(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)

71.¹ Zemkopības ministrija nomniekam piešķiramo nozvejas limitu nomas termiņa nākamajam kalendāra gadam nosaka proporcionāli iepriekšējā gadā iedalītajam nozvejas limitam un vienu gadu pirms iepriekšējā gada faktiskajā nozvejā izmantotajai limita daļai. Nomniekam, kas zvejo Baltijas jūrā un Rīgas līcī, papildus ņem vērā šādus nomnieka zvejas efektivitātes noteikšanas kritērijus iepriekšējā zvejas tiesību izmantošanas termiņā:

71.¹1. aprēķinos par iepriekšējā gada nozvejas limitu tiek ņemts vērā nomniekam iepriekšējā gada sākumā iedalītais nozvejas limits un nomnieka ar citiem nomniekiem notikusī savstarpējā nozvejas limitu apmaiņa uz pastāvīgu laiku;

71.¹2. ja vienu gadu pirms iepriekšējā gada nomniekam iedalītais nozvejas limits faktiskajā nozvejā izmantots vismaz 80 procentu apjomā, tiek uzskatīts, ka nomniekam nozvejas limits ir pilnībā izlietots un nākamā gada nozvejas limita aprēķinā to ietver pilnā apjomā;

71.¹3. ja vienu gadu pirms iepriekšējā gada nomniekam iedalītais nozvejas limits faktiskajā nozvejā izmantots mazāk par 80 procentiem, nākamā gada nomnieka nozvejas limits tiek aprēķināts, to proporcionāli samazinot par neizmantoto nozvejas limita daļu;

71.¹4. par nozvejas limitu, kas nomniekam iedalīts tām zivju sugām, kuras lielākā daļa nomnieku apmaina pret citām zvejas iespējām Zemkopības ministrijas īstenotajā starptautiskās zvejas iespēju apmaiņā, zvejas efektivitāti par iepriekšējo zvejas tiesību nomas termiņu nenosaka un nākamā gada nozvejas limita aprēķinā iepriekšējā gadā šīm zivju sugām sākotnēji iedalīto nozvejas limitu ietver pilnā apjomā.

(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)

71.² Zivsaimniecības konsultatīvā padome var ierosināt Zemkopības ministrijai atsevišķu zivju sugu zvejas efektivitātes noteikšanai arī citus šo noteikumu 71.¹ punktā neminētus kritērijus, kas piemērojami konkrētajā nozvejas limitu piešķiršanas gadā, ja tie ir nepieciešami atkarībā no situācijas maiņas atsevišķu zivju sugu zvejā. Zemkopības ministrija par šādu zvejas efektivitātes noteikšanas kritēriju piemērošanu pieņem lēmumu par konkrēto zivju sugu zvejas regulēšanas pasākumiem attiecīgajā kalendāra gadā.

(MK 08.11.2016. noteikumu Nr. 721 redakcijā)

71.³ (Svītrots ar MK 07.07.2026. noteikumiem Nr. 400)

71.⁴ Piešķirot nomniekiem zvejas limitus nākamajam gadam, pašvaldība izvērtē šo noteikumu 71.⁵ punktā minētos zvejas efektivitātes kritērijus, izmantojot valsts informācijas sistēmā "Latvijas Zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma" (turpmāk – informācijas sistēma) pieejamos datus par nomnieka nozvejas apjomu, zvejā pavadīto dienu skaitu un iedalītā zvejas rīku limita izmantošanas līmeni, un nomniekiem piešķiramo zvejas limitu samazina par to daļu, kas iepriekšējā gadā netika pilnvērtīgi izmantota. Šādi atbrīvojušos neizmantoto zvejas limita daļu pašvaldība, pamatojoties uz atbilstošu pieprasījumu, var piešķirt:

71.⁴1. nomniekiem, kuru zvejas efektivitātes kritēriji ir augstāki;

71.⁴2. jaunajiem zvejniekiem – fiziskām personām, kuras uz zvejas tiesību nomas iesnieguma iesniegšanas brīdi nav sasniegušas 40 gadu vecumu un kuru mērķis ir uzsākt saimniecisko darbību komerciālajā zvejā, tostarp kā komersantiem, komersanta dalībniekiem, valdes locekļiem, zvejnieku saimniecību īpašniekiem vai fiziskām personām – saimnieciskās darbības veicējiem, nodrošinot šo zvejnieku pieprasījumu prioritāru izskatīšanu attiecībā uz to zvejas limitu daļu, kas pēc limitu sadales esošajiem nomniekiem vēl atlikusi neizmantota un ir brīvi pieejama, salīdzinājumā ar citiem pieprasījumiem saimnieciskās darbības uzsākšanai zvejniecībā;

71.⁴3. citiem interesentiem, kas iesnieguši zvejas tiesību nomas pieprasījuma iesniegumus, lai uzsāktu komercdarbību zvejniecībā.

(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)

71.⁵ Pašvaldības dome, konsultējoties ar zvejniekus pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām, kas darbojas tās administratīvajā teritorijā, bet, ja tādu nav, – ar nomniekiem, kas nodarbojas ar komerciālo zveju attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, izdod saistošos noteikumus par kritēriju piemērošanu komerciālajai zvejai piešķiramo zvejas limitu sadalei tās administratīvajai teritorijai piegulošajos Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes ūdeņos un tās administratīvajā teritorijā esošajos iekšējos ūdeņos, tai skaitā nosakot kritēriju piemērošanu zvejas efektivitātes novērtēšanai atkarībā no nomniekiem iedalīto zvejas iespēju un limitu izmantošanas līmeņa, tostarp atbilstoši vietējai situācijai izmantojot tādus kritērijus kā iegūtās nozvejas apjoms, zvejā pavadīto dienu skaits un iedalītā zvejas rīku limita izmantošanas līmenis.

(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)

72. Zvejas limitu, kas atbilstoši šo noteikumu 71., 71.¹, 71.² un 71.⁵ punktā minētajai kārtībai paliek neiedalīts nomniekiem, gada laikā ir iespējams papildus iedalīt esošajiem nomniekiem, ņemot vērā nomnieku zvejas iespējas un zvejas efektivitāti, vai piedāvāt to pārējiem rūpnieciskās zvejas tiesību nomas pretendentiem.

(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)

73. Zemkopības ministrija vai pašvaldība pēc šo noteikumu 71.punktā minētās zvejas limita sadales, saņemot iesniegumu par papildu zvejas limita iedalīšanu vai jaunu iesniegumu par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu atbilstoši šo noteikumu 72.punktam, nav tiesīga atteikt iedalīt zvejas limitu, kamēr par attiecīgajiem ūdeņiem ir pieejams zvejas limita atlikums.

(Grozīts ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1522)

74. Nomnieks iekšējos ūdeņos un jūras piekrastē zvejo ar zvejas rīkiem, kuru skaits ir noteikts protokolā, vai izmanto iedalīto nozvejas apjomu (ja tāds ir noteikts) pēc tam, kad attiecīgajā pašvaldībā saņemta zvejas licence zvejai iekšējos ūdeņos vai jūras piekrastes ūdeņos. Zvejas licenci izsniedz, pamatojoties uz protokolā noteikto zvejas rīku skaitu vai nozvejas apjomu.

(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)

75. Nomnieks zveju ar kuģiem Baltijas jūrā un Rīgas līcī aiz jūras piekrastes joslas var uzsākt pēc zvejas licences saņemšanas Zemkopības ministrijā. Zveju ar kuģiem citos Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos nomnieks var uzsākt pēc zvejas licences saņemšanas Valsts vides dienestā, bet trešo valstu ūdeņos – pēc zvejas licences saņemšanas saskaņā ar kārtību, kāda noteikta attiecīgo trešo valstu un Eiropas Savienības nolīgumos zivsaimniecības jomā. Zvejas licenci (izņemot licenci zvejai trešo valstu ūdeņos) izsniedz, pamatojoties uz protokolā noteikto nozvejas apjomu.

(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)

76. Ja nākamajā kalendāra gadā no līgumslēdzējām pusēm neatkarīgu iemeslu dēļ tiek mainīts (palielināts vai samazināts) pieļaujamais nozvejas apjoms atsevišķām zivju sugām, kā arī mainīts pieļaujamais zvejas rīku skaits vai zvejas veidi, iznomātājs attiecībā pret nomniekiem ievēro proporcionalitāti, mainot (palielinot vai samazinot) minētos parametrus un sastādot protokolus.

(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)

77. Nozvejas apjoma vai zvejas rīku skaita palielināšana pieļaujama tikai saskaņā ar nomnieka un iznomātāja vienošanos vai saskaņā ar šo noteikumu 79.punktu.

78. Nozvejas apjomu vai zvejas rīku skaitu samazina saskaņā ar iznomātāja un nomnieka vienošanos vai saskaņā ar šo noteikumu 79.punktu (izņemot šo noteikumu 64. un 76.punktā noteiktos gadījumus, kad to vienpusēji nosaka iznomātājs).

79. Nozvejas apjoma limitu, kas atbilstoši šo noteikumu 71. un 72. punktam ir iedalīts nomniekam zvejai Baltijas jūrā un Rīgas līcī (izņemot jūras piekrasti), var mainīt, arī pamatojoties uz nomnieku savstarpēju vienošanos par zvejas limita apmaiņu vai nodošanu otram nomniekam, pēc tam, kad šāda vienošanās iesniegta Zemkopības ministrijā un protokolā izdarīti atbilstoši grozījumi, ievērojot to, ka nomniekam, kas plāno pārtraukt savu turpmāko komercdarbību zvejniecībā, tiek saglabātas zvejas iespējas vismaz tādā apjomā, kas ir atbilstošs zvejas periodam, kuru nomnieks ir pieteicis zvejai konkrētajā gadā līdz zvejas pārtraukšanai, un šīs zvejas iespējas vienam mēnesim aprēķina kā nomnieka iepriekšējo sešu mēnešu vidējo mēneša nozveju, pie kuras pieskaita 10 procentu palielinājumu. Ar šādu nomnieku pēc zvejas pārtraukšanai pieteiktā perioda beigām nomas līgums, pamatojoties uz pušu iepriekšēju vienošanas, tiek pārtraukts pirms termiņa saskaņā ar šo noteikumu 80. punktu.

(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)

79.¹ Nozvejas apjoma limitu, kas atbilstoši šo noteikumu 71. un 72. punktam iedalīts nomniekiem zvejai Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē, var savstarpēji mainīt, ja nomnieki attiecīgajā pašvaldībā ir iesnieguši abpusēju vienošanos par nozvejas apjoma limita apmaiņu vai nodošanu otram nomniekam. Piekrastes nomnieki nozvejas apjoma limitu var mainīt vai nodot tās piekrastes pašvaldības administratīvās teritorijas robežās, kura abiem nomniekiem ir iedalījusi atbilstošos nozvejas apjoma limitus, vai arī šāda apmaiņa var notikt starp nomniekiem no dažādām piekrastes pašvaldībām, kuras ir iedalījušas nozvejas apjoma limitus apmaiņā iesaistītajiem nomniekiem, ja šādai apmaiņai no abām pašvaldībām tiek saņemts saskaņojums par nozvejas apjoma limita apmaiņu. Konkrētā pašvaldība apmaiņu veikušo nomnieku rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumu protokolos izdara grozījumus.

(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)

79.² Nozvejas apjoma limitus saskaņā ar šo noteikumu 79. un 79.¹ punktu kārtējam gadam var mainīt līdz nākamā gada 15. janvārim.

(MK 08.11.2016. noteikumu Nr. 721 redakcijā)

80. Ja būtiski mainās pieļaujamie zvejas veidi vai iestājas šo noteikumu 79.2.apakšpunktā minētais gadījums, rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumu pārskata vai saskaņā ar pušu vienošanos tā darbību pārtrauc pirms termiņa.

81. Pēc nomnieka ierosinājuma rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma darbību šo noteikumu 80.punktā minētajā gadījumā (izņemot šo noteikumu 79.2.apakšpunktā minēto gadījumu) aptur uz noteiktu laiku. Nomas līguma darbības apturēšana neietekmē nomas līguma beigu termiņu.

82. Ja rūpnieciskās zvejas tiesības saskaņā ar Zvejniecības likuma 6. panta ceturto un piekto daļu vai šo noteikumu 18. punktā noteiktajos gadījumos nenomā vai nomā saskaņā ar Zvejniecības likuma 7. panta trešo daļu, tās izmanto, saņemot zvejas licenci pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgie ūdeņi.

(MK 18.08.2020. noteikumu Nr. 528 redakcijā)

XIV. Nomas maksas apmērs un samaksas kārtība

83. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

84. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

85. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

86. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

87. Par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu nosaka maksu saskaņā ar šo noteikumu 2.¹ pielikumu, ņemot vērā iznomājamo zvejas rīku veidu, zvejas vietu (zvejas rajonu), zvejojamās zivju sugas un nozvejas apjomu.

(Grozīts ar MK 20.08.2013. noteikumiem Nr.618; MK 08.11.2016. noteikumiem Nr. 721)

87.¹ Pašvaldība ar attiecīgu lēmumu var:

87.¹ 1. divkāršot šo noteikumu 2.¹ pielikuma II nodaļā norādīto maksu par zvejas rīku limita vienu vienību tās administratīvās teritorijas jūras piekrastes un iekšējos ūdeņos, ņemot vērā vietējās zvejas priekšrocības, tirgus pieejamību un zivsaimnieciski nozīmīgo zivju sugu sastāvu nozvejā;

87.¹2. piemērot šo noteikumu 2.¹ pielikuma II nodaļā norādīto zivju murda, zivju tīkla un reņģu, brētliņu un salaku tīkla limita maksas samazinājumu, kas nepārsniedz pusi no norādītās konkrētā zvejas rīka limita maksas, nomniekam, kas nodarbojas ar komercdarbību zvejniecībā tās administratīvās teritorijas jūras piekrastes ūdeņos, pēc šo noteikumu 71. un 71.⁵ punktā minētās zvejas efektivitātes novērtējuma, kā arī ievērojot nomnieka iesniegtu pamatotu apliecinājumu (apliecinājumus) par roņu radītā zaudējuma gadījumu (gadījumiem) nomnieka nozvejai un zvejas rīkiem iepriekšējā rūpnieciskās zvejas tiesību nomas gada laikā, ja to izlases veidā klātienē ir pārbaudījis un apstiprinājis pašvaldības pārstāvis;

87.¹ 3. noteikt maksu par zivju vada izmantošanu tās administratīvās teritorijas ezeros un ūdenskrātuvēs, kuru aprēķina, aizstājot šīm ūdenstilpēm normatīvajos aktos par rūpnieciskās zvejas limitiem iekšējos ūdeņos noteiktos zvejas rīku limitus ar zivju vada limitu un ievērojot šo noteikumu 2.¹ pielikuma II nodaļā tiem noteikto maksu par limita vienību.

(MK 08.11.2016. noteikumu Nr. 721 redakcijā, kas grozīta ar MK 07.07.2026. noteikumiem Nr. 400)

88. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomas maksu konkrētam nomas termiņam un nomas maksas samaksas kārtību norāda protokolā.

(MK 08.11.2016. noteikumu Nr. 721 redakcijā)

89. Ja rūpnieciskās zvejas tiesības saskaņā ar Zvejniecības likuma 6.panta ceturto un piekto daļu vai šo noteikumu 18.punktā noteiktajos gadījumos netiek nomātas vai tiek nomātas saskaņā ar Zvejniecības likuma 7.panta trešo daļu, par rūpnieciskās zvejas tiesību izmantošanu samaksā pirms zvejas licences saņemšanas, ievērojot šo noteikumu 2.¹ pielikumā noteikto maksas apmēru. Minētajos gadījumos par rūpnieciskās zvejas tiesību izmantošanu iekšējos ūdeņos un jūras piekrastē maksā tajā pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas jūras piekraste vai ūdenstilpe, kurā paredzēts zvejot, bet par rūpnieciskās zvejas tiesību izmantošanu aiz jūras piekrastes ūdeņiem – Zemkopības ministrijā.

(Grozīts ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1522; MK 20.08.2013. noteikumiem Nr.618; MK 08.11.2016. noteikumiem Nr. 721)

90. Nomnieki, kam noteikts zvejas rīku skaita limits vai nozvejas apjoma limits iekšējos ūdeņos vai jūras piekrastē, protokolā noteikto maksu par gada nomu samaksā līdz kārtējā gada 30. jūnijam līgumā vai protokolā noteiktajā kārtībā. Maksu par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu iekšējos ūdeņos un jūras piekrastē iekasē tā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas jūras piekraste vai ūdenstilpe, kurā paredzēts zvejot.

(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)

91. Nomnieki, kam noteikts nozvejas apjoms Baltijas jūrā un Rīgas līcī aiz piekrastes joslas, kā arī citos Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos, rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumā noteikto maksu par gada nomu maksā katru mēnesi proporcionālās daļās līdz kārtējā gada 30. septembrim līgumā vai protokolā noteiktajā kārtībā, izņemot gadījumus, ja atbilstoši konkrētās zivju sugas zvejas regulēšanas nosacījumiem nomniekam netiek noteikts konkrēts nozvejas apjoms un maksa par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu atbilstoši mēneša faktiskajai nozvejai maksājama līdz nākamā mēneša divdesmit piektajam datumam. Šajā punktā minētās rūpnieciskās zvejas tiesību nomas maksas iekasēšanu nodrošina Zemkopības ministrija.

(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)

92. Maksu par rūpnieciskās zvejas tiesību izmantošanu trešo valstu ūdeņos, ar kurām Eiropas Kopienai ir noslēgti nolīgumi zivsaimniecības jomā, attiecīgo zvejas tiesību izmantotāji maksā saskaņā ar konkrētajā nolīgumā noteikto maksas apmēru un kārtību.

93. Ja tiek noteikts zvejas papildlimits vai nomnieki vienojas par šo noteikumu 79. punktā minētā zvejas limita apmaiņu vai nodošanu, attiecīgais nomnieks 10 dienu laikā pēc papildlimita noformēšanas protokolā samaksā par noteikto papildlimitu vai no cita nomnieka iemainīto vai saņemto limitu vai limita daļu, ja otrs nomnieks par to nav samaksājis zvejas tiesību nomas maksu.

(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)

94. Ja nomnieks gada vai mēneša nomas maksu šo noteikumu 90., 91. un 93.punktā noteiktajā termiņā nesamaksā, zvejas licences darbību aptur vai licenci anulē saskaņā ar zvejniecību regulējošiem normatīvajiem aktiem un rūpnieciskās zvejas tiesību turpmāku izmantošanu atliek līdz parāda dzēšanai, kā arī aprēķina kavējuma naudu 0,5 procentu apmērā no nesamaksātās summas par katru nokavēto dienu.

95. (Svītrots ar MK 18.08.2020. noteikumiem Nr. 528)

96. Līdzekļus no kopējās summas, kas iekasēta par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu vai to izsoli un rūpnieciskās zvejas tiesību un makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesību izmantošanu (izņemot līdzekļus, kas iekasēti par šo noteikumu 97.punktā minētajām īpašajām makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību atļaujām (licencēm)), sadala šādi:

96.1. 70 procentus no kopējās summas, ko iekasējusi Zemkopības ministrija, un 30 procentus no kopējās summas, ko iekasējušas pašvaldības, minētās institūcijas katru mēnesi ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos Zivju fonda dotācijas veidošanai;

96.2. 70 procentus no kopējās summas, ko iekasējušas pašvaldības, ieskaita pašvaldību speciālā budžeta kontā;

96.3. 30 procentus no kopējās summas, ko iekasējusi Zemkopības ministrija, ieskaita minētās institūcijas pamatbudžeta kontā.

(Grozīts ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1522; MK 08.11.2016. noteikumiem Nr. 721)

97. Maksa par zvejas tiesību izmantošanu un valsts pamatbudžeta ieņēmumos Zivju fonda dotācijas veidošanai iemaksājamo pārskaitījumu apmērs par šo noteikumu 18.punktā minētajām rūpnieciskās zvejas licencēm un šo noteikumu 21.punktā minētajām īpašajām makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību atļaujām (licencēm) šajos noteikumos netiek noteikts. To paredz normatīvajos aktos, kas regulē licencēto makšķerēšanu, vēžošanu un zemūdens medības, un rūpniecisko zveju.

(Grozīts ar MK 08.11.2016. noteikumiem Nr. 721)

97.¹ Ja ūdenstilpe, ievērojot normatīvos aktus par publisko ūdeņu nomu, tiek iznomāta zvejas tiesību izmantošanai, pašvaldība ūdenstilpes nomas maksā iekļauj arī valsts pamatbudžeta ieņēmumos Zivju fonda dotācijas veidošanai pārskaitāmo nomas maksas daļu, kas nav mazāka par 10 procentiem no ūdenstilpes kopējās nomas maksas. Informāciju par pārskaitīto maksājumu Zivju fonda dotācijas veidošanai pašvaldība iesniedz informācijas sistēmā šo noteikumu 102. punktā minētajā kārtībā.

(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)

XV. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomas maksas atvieglojumi

(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

98. Nomniekiem, kas nodarbojas ar komerciālo zveju, piemēro maksas atvieglojumus, samazinot paredzēto nomas maksu par 25 procentiem, ja:

98.1. tiek zvejotas invazīvo sugu zivis vai zivju sugas, kuru krājumi netiek pilnvērtīgi izmantoti un kurām nav nepieciešama to pastiprināta aizsardzība;

98.2. tiek veicināta melioratīvā zveja;

98.3. iepriekšējā nomas gadā stihiskas nelaimes gadījumā gājuši bojā nomnieka zvejas rīki vai peldošie līdzekļi un pašvaldībai ir iesniegts iesniegums par šo faktu un informācijas sistēmā ir ievietots apraksts par stihisku nelaimi un tās radītajiem zaudējumiem.

(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)

99. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

100. Maksas atvieglojumu 25 procentu apmērā piemēro arī makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesību izmantošanai, ja makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kartes realizē organizētām makšķernieku, vēžošanas un zemūdens medību biedrībām.

(MK 08.11.2016. noteikumu Nr. 721 redakcijā)

100.¹ (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

100.² Piemērojot samazinātu nomas maksu, atbalsts nomniekam, kas nodarbojas ar komerciālo zveju, kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, un atbalstu samazinātas nomas maksas veidā šo noteikumu 87.¹2. apakšpunktā un 98. punktā minētajos gadījumos sniedz saskaņā ar Komisijas 2014. gada 27. jūnija Regulu (ES) Nr. 717/2014 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē (turpmāk – Komisijas regula Nr. 717/2014), ievērojot šīs nodaļas nosacījumus.

(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)

100.³ Atbalstu samazinātas nomas maksas veidā nepiemēro, ja nomniekam ar tiesas nolēmumu ir pasludināts maksātnespējas process, ir ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, tā saimnieciskā darbība ir izbeigta vai tas atbilst juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm.

(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)

100.⁴ Nomnieks, kam piemēro atbalstu samazinātas nomas maksas veidā, iesniedz iznomātājam de minimis atbalsta uzskaites veidlapu atbilstoši normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību, pievienojot to de minimis atbalsta saņemšanas iesniegumam vai iesniegumā norādot de minimis atbalsta uzskaites sistēmā sagatavotās un apstiprinātās veidlapas identifikācijas numuru.

(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)

100.⁵ Ja atbalstu piešķir saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 717/2014, pirms tā piešķiršanas nomniekam pārbauda, vai fiskālajā gadā un iepriekšējos divos fiskālajos gados pretendenta saņemtais de minimis atbalsta apmērs nepārsniedz Komisijas regulas Nr. 717/2014 3. panta 2.a punktā un 5. panta 1. un 2. punktā noteikto maksimālo atbalsta summu vienam vienotam uzņēmumam. Viens vienots uzņēmums šo noteikumu izpratnē atbilst Komisijas regulas Nr. 717/2014 2. panta 2. punktā noteiktajai viena vienota uzņēmuma definīcijai.

(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)

100.⁶ Iznomātājs piešķir un uzskaita atbalstu, kas sniegts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 717/2014, ievērojot normatīvos aktus par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību.

(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)

100.⁷ Saskaņā ar šiem noteikumiem piešķirto de minimis atbalstu attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām nedrīkst kumulēt ar komercdarbības atbalstu citu atbalsta programmu vai ad-hoc atbalsta projektā, tostarp ar citu de minimis atbalstu, neatkarīgi no finansējuma avota.

(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)

100.⁸ Nomnieks, kam piešķir atbalstu samazinātas nomas maksas veidā, ievēro darbību ierobežojumus, kas minēti Komisijas regulas Nr. 717/2014 1. panta 1. punktā.

(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)

100.⁹ Ja nomnieks, kam piešķir de minimis atbalstu samazinātas nomas maksas veidā, darbojas arī nozarēs, kas minētas Komisijas regulas Nr. 717/2014 1. panta 1. punktā, tas nodrošina šo nozaru darbību vai izmaksu nošķiršanu atbilstoši Komisijas regulas Nr. 717/2014 1. panta 2. un 3. punktam.

(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)

100.¹⁰ Ja tiek pārkāpti Komisijas regulas Nr. 717/2014 nosacījumi, nomniekam ir pienākums atmaksāt iznomātājam saskaņā ar šiem noteikumiem saņemto atbalstu nomas maksas samazinājumam kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.

(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)

100.¹¹ Nomniekam dokumenti ir jāglabā 10 fiskālos gadus no brīža, kad tam piešķirts atbalsts, bet iznomātājam – 10 fiskālos gadus no brīža, kad ir piešķirts pēdējais atbalsts saskaņā ar šiem noteikumiem.

(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)

100.¹² Lēmumu par atbalstu samazinātas nomas maksas veidā pieņem atbilstoši Komisijas regulas Nr. 717/2014 7. panta 4. punktam un 8. pantam, un lēmuma pieņemšanas datums uzskatāms par valsts atbalsta piešķiršanas dienu.

(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)

100.¹³ Iznomātājs pirms de minimis atbalsta piešķiršanas izvērtē nomnieka atbilstību Komisijas regulas Nr. 717/2014 nosacījumiem.

(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)

XVI. Informācija par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un rūpnieciskās zvejas un makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesību izmantošanu

(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 08.11.2016. noteikumiem Nr. 721; MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

101. Pašvaldība, iznomājot rūpnieciskās zvejas tiesības publiskos ūdeņos, kas atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, 10 darbdienu laikā pēc rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma noslēgšanas un pēc šo noteikumu 62. punktā minētā protokola sastādīšanas kārtējam nomas līguma gadam iesniedz Dabas aizsardzības pārvaldei informāciju par zvejas tiesību nomnieku un tam iedalītajiem zvejas limitiem.

(MK 15.11.2022. noteikumu Nr. 720 redakcijā)

102. Pašvaldības reizi gadā apkopo to rīcībā esošās ziņas par iznomātajām un izmantotajām rūpnieciskās zvejas tiesībām, ūdenstilpēm, kuras iznomātas zvejas tiesību izmantošanai, un saņemto nomas maksu, kā arī ziņas par līdzekļiem, kas iegūti par rūpnieciskās zvejas un licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesību izmantošanu, un valsts pamatbudžeta ieņēmumos pārskaitītajiem līdzekļiem. Minētās ziņas iesniedz informācijas sistēmā līdz 15. janvārim par iepriekšējo gadu.

(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)

103. Lauku atbalsta dienests apkopo ziņas, ko pašvaldības iesniegušas informācijas sistēmā saskaņā ar šo noteikumu 102. punktu, un līdz nākamā gada 31. janvārim sagatavo un savā tīmekļvietnē publicē pārskatu par kopējiem iepriekšējā gada rezultātiem.

(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)

XVII. Noslēguma jautājumi

(Nodaļas nosaukums MK 20.08.2013. noteikumu Nr.618 redakcijā)

104. Rūpnieciskās zvejas tiesību un ūdenstilpju nomas līgumi, kas noslēgti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir spēkā līdz to pagarināšanas vai pārslēgšanas dienai.

105. Šo noteikumu 2.pielikums ir spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim.

(MK 20.08.2013. noteikumu Nr.618 redakcijā)

106. Šo noteikumu 2.¹ pielikums stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.

(MK 20.08.2013. noteikumu Nr.618 redakcijā; pielikums iekļauts noteikumu redakcijā uz 01.01.2014.)

107. Skaidras naudas maksājumiem, kurus Euro ieviešanas kārtības likumā noteiktajā vienlaicīgas apgrozības periodā veic latos, piemēro šo noteikumu 2.pielikumu.

(MK 20.08.2013. noteikumu Nr.618 redakcijā)

108. Šo noteikumu 2.¹ pielikuma II nodaļas 25. punktā noteiktā maksa par akmeņplekstu tīkla (līdz 70 m) limita vienu vienību stājas spēkā 2017. gada 1. janvārī.

(MK 08.11.2016. noteikumu Nr. 721 redakcijā)

109. Grozījumi šo noteikumu 2.¹ pielikuma V daļas tabulas 1. un 2. punktā stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī.

(MK 18.08.2020. noteikumu Nr. 528 redakcijā)

110. Publisko ūdenstilpju (ezeru, upju un ūdenskrātuvju), kā arī to upju, kurās zvejas tiesības pieder vienīgi valstij, nomas līgumiem, kas noslēgti pirms ūdenstilpju nomas regulējuma svītrošanas no šiem noteikumiem, piemērojami normatīvie akti, kas bija spēkā, līgumu noslēdzot, ja līgumā nav noteikts citādi.

(MK 15.11.2022. noteikumu Nr. 720 redakcijā)

111. Līdz šo noteikumu 71.⁵ punktā minēto pašvaldības saistošo noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2026. gada 31. decembrim ir spēkā pašvaldību saistošie noteikumi, kas izdoti saskaņā ar šo noteikumu 71.³ punktu, ciktāl tie nav pretrunā ar šiem noteikumiem.

(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Zemkopības ministrs J.Dūklavs

1. pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 11.augusta
noteikumiem Nr. 918

(Pielikums MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)

Rūpnieciskās zvejas tiesību nomas parauglīgums


(līguma noslēgšanas vieta)		(datums)

	,
(iznomātāja pilns nosaukums un adrese)

kas darbojas, pamatojoties uz		,
	(nolikums, statūti, pilnvara)

	personā
(pilnvarotās personas vārds, uzvārds un amats)

(turpmāk – Iznomātājs) un
	(fiziskās personas vārds, uzvārds,

personas kods, adrese un amats;

juridiskās personas pilns nosaukums,

	,
reģistrācijas apliecības numurs un adrese)

kas darbojas, pamatojoties uz		,
	(nolikums, statūti, pilnvara)

	personā
(pilnvarotās personas vārds, uzvārds un amats)

(turpmāk – Nomnieks) paraksta šādu līgumu:

1. Līguma priekšmets

Iznomātājs nodod un Nomnieks pieņem nomā uz ____ gadiem rūpnieciskās zvejas tiesības (turpmāk – zvejas tiesības)


(ūdenstilpe, tās daļa,
	,
zvejas rajons, zvejas vieta)

kuras dod iespēju izmantot zvejā šim līgumam pievienotajā protokolā kārtējam nomas gadam (turpmāk – protokols) (__. pielikums) noteikto nozvejas limitu un/vai zvejas rīku skaita limitu. Protokols pievienojams šim līgumam un ir tā neatņemama sastāvdaļa.

Nosakot zvejas vietu, līgumam, ja nepieciešams, pievieno zvejas iecirkņa vai zvejas rīku izvietojuma shēmu.

2. Iznomātāja pienākumi

2.1. Iedalīt zvejas tiesību Nomniekam nozvejas limitu un/vai zvejas rīku skaita limitu konkrētam nomas termiņam, pamatojoties uz Iznomātāja pārziņā esošo pieļaujamo nozvejas apjoma limitu un/vai pieļaujamo zvejas rīku skaita limitu.

2.2. Ievērot Nomnieka prioritāti, saņemot papildu nozvejas limitu vai palielinot izmantojamo zvejas rīku skaita limitu.

2.3. Ja tiek samazināts pieļaujamais nozvejas limits vai zvejas rīku skaita limits, bet ne Nomnieka vainas dēļ, nodrošināt pret Nomnieku tādu pašu attieksmi kā pret citiem līdzīgiem Nomniekiem.

2.4. Vienpusēji samazinot Nomniekam iedalīto nozvejas limitu vai zvejas rīku skaita limitu, nodrošināt normatīvo aktu prasību izpildi, kas paredz gadījumus un nosacījumus vienpusējai limitu samazināšanai.

3. Nomnieka pienākumi

3.1. Izmantot iznomātās zvejas tiesības, nepārsniedzot protokolā norādīto nozvejas limitu un/vai zvejas rīku skaita limitu, līgumā noteiktajā ūdenstilpē, tās daļā, zvejas rajonā vai zvejas vietā, kā arī ievērot ar Iznomātāja lēmumu vienpusēji samazināto zvejas limitu, ja tāds tiek pieņemts atbilstoši šā līguma 2.4. apakšpunktam.

3.2. Šā līguma 4. punktā un protokolā noteiktajā kārtībā un termiņos kārtot zvejas tiesību nomas maksājumus.

3.3. Nesākt iznomāto zvejas tiesību izmantošanu pirms zvejas atļaujas (licences) saņemšanas.

3.4. Nodrošināt savlaicīgus un precīzus ierakstus zvejas žurnālā saskaņā ar rūpnieciskās zvejas noteikumiem.

3.5. Veicot zveju un ar to saistītu citu saimniecisko darbību, nodrošināt normatīvo aktu un kompetento valsts un pašvaldību institūciju noteikto prasību ievērošanu, tostarp attiecībā uz zvejniecību, kuģošanas drošību, vides aizsardzību un tauvas joslas izmantošanu.

3.6. Novērst un atlīdzināt ar savu darbību videi nodarītos zaudējumus.

3.7. Nenodot iznomātās zvejas tiesības trešajām personām.

4. Nomas maksa

4.1. Zvejas tiesību nomas maksa neatkarīgi no nomas līguma kopējā termiņa tiek noteikta uz gadu, pamatojoties uz protokolā noteikto nozvejas apjoma limitu un/vai zvejas rīku skaita limitu, ievērojot zvejas vietu vai zvejas rajonu.

4.2. Zvejas tiesību nomas maksa tiek noteikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par zvejas tiesību nomas maksas apmēru.

4.3. Nomnieks, kam iedalīts zvejas rīku skaita limits zvejai Baltijas jūras vai Rīgas līča piekrastes ūdeņos vai iekšējos ūdeņos, maksu par gada nomu samaksā līdz attiecīgā gada 30. jūnijam protokolā noteiktajā kārtībā.

4.4. Nomnieks, kam iedalīts nozvejas apjoms Baltijas jūrā un/vai Rīgas līcī aiz piekrastes ūdeņiem, kā arī citos Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos, maksu par gada nomu samaksā katru mēnesi proporcionālās daļās līdz attiecīgā gada 30. septembrim protokolā noteiktajā kārtībā, izņemot šā līguma 4.5. apakšpunktā minētos gadījumus.

4.5. Ja Nomniekam iedalītais nozvejas limits attiecas uz zivju sugām, par kurām zvejas tiesību nomas maksu nosaka pēc faktiskās nozvejas apjoma, maksu par nomu samaksā atbilstoši mēneša faktiskajai nozvejai līdz nākamā mēneša divdesmit piektajam datumam.

4.6. Nomnieks, kam iedalītas zvejas iespējas trešo valstu ūdeņos, ar kurām Eiropas Kopienai ir noslēgti nolīgumi zivsaimniecības jomā, nomas maksu par rūpnieciskās zvejas tiesību izmantošanu maksā atbilstoši nolīgumā ar attiecīgo trešo valsti noteiktajam maksas apmēram un kārtībai.

4.7. Ja Nomnieks maksu par zvejas tiesību nomu nesamaksā šā līguma 4.3., 4.4. un 4.5. apakšpunktā vai protokolā noteiktajos termiņos, aprēķina kavējuma naudu 0,5 % (nulle, komats, piecu procentu) apmērā no nesamaksātās summas par katru nokavēto dienu. Šajā gadījumā zvejas atļaujas (licences) izmantošana saskaņā ar zvejniecību regulējošiem normatīvajiem aktiem tiek apturēta vai anulēta un zvejas tiesību nomas turpmāka izmantošana atlikta līdz parāda dzēšanai.

4.8. Ja attiecīgajā gadā Nomniekam normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos atbilstoši šā līguma 2.4. apakšpunktam ar Iznomātāja vienpusēju lēmumu vai ar Nomnieka piekrišanu tiek samazināts nozvejas limits vai zvejas rīku skaita limits, nomas maksa, kas līdz samazinājuma noteikšanas brīdim jau ir samaksāta saskaņā ar protokolu, netiek pārrēķināta. Ja nozvejas apjoma limits tiek iemainīts vai nodots citam nomniekam, šā otra nomnieka zvejas tiesību nomas maksas apmērs tiek samazināts par iemainīto vai nodoto limita daļu, par kuru jau ir samaksāta zvejas tiesību nomas maksa.

4.9. Ja attiecīgajā gadā Nomniekam ar viņa piekrišanu tiek palielināts nozvejas apjoma limits (arī ja limits tiek iemainīts vai saņemts no cita nomnieka) vai izmantojamā zvejas rīku skaita limits, maksa par nomu tiek aprēķināta un maksāta atsevišķi protokolā noteiktajā kārtībā. Papildlimits apmaksājams 10 dienu laikā pēc tā noformēšanas protokolā. Ja nozvejas apjoma limits iemainīts vai saņemts no cita nomnieka, Nomnieks apmaksā tikai to papildlimita daļu, par kuru otrs nomnieks nav samaksājis zvejas tiesību nomas maksu.

5. Nepārvaramas varas apstākļi

5.1. Šā līguma puses tiek atbrīvotas no atbildības par līguma pilnīgu vai daļēju neizpildi, ja šāda neizpilde radusies nepārvaramas varas apstākļu dēļ, kuru darbība sākusies pēc līguma noslēgšanas un kurus iepriekš nevarēja ne paredzēt, ne novērst.

5.2. Pie šādiem nepārvaramas varas apstākļiem pieder stihiskas nelaimes, avārijas, katastrofas, epidēmijas, ar jauniem normatīvajiem aktiem un tiesību aktiem pamatota varas un pārvaldes institūciju rīcība, normatīvo aktu un tiesību aktu pieņemšana un to stāšanās spēkā.

5.3. Pusei, kas atsaucas uz nepārvaramas varas apstākļu darbību, triju darba dienu laikā par šādiem apstākļiem rakstveidā jāpaziņo otrai pusei. Ziņojumā norāda, cik ilgā laikposmā ir iespējama līgumā noteikto saistību izpilde, un pēc otras puses pieprasījuma šādam ziņojumam pievieno izziņu, ko izsniegusi kompetenta valsts institūcija un kas satur minēto apstākļu apstiprinājumu un raksturojumu. Ja šāds ziņojums nav iesniegts vai ir iesniegts ar nokavēšanos, vainīgais kompensē radušos zaudējumus.

5.4. Ja šajā līgumā paredzēto nosacījumu izpilde nepārvaramas varas apstākļu darbības dēļ tiek aizkavēta vairāk nekā trīs mēnešus, abām pusēm ir tiesības vienpusēji pārtraukt līgumu, par to rakstveidā paziņojot otrai pusei.

6. Līguma darbības laiks

6.1. Šis līgums ir spēkā no _________________ līdz _________________.

6.2. Pusēm vienojoties normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos, līguma darbību var apturēt.

6.3. Līguma darbības apturēšana nemaina šā līguma 6.1. apakšpunktā noteikto līguma darbības termiņu.

7. Līguma darbības izbeigšanās

7.1. Līguma darbību var izbeigt pēc abpusējas vienošanās.

7.2. Iznomātājs un Nomnieks var vienpusēji atkāpties no līguma, ja tam radies pārmērīgs zaudējums. Pusei, kas atsaucas uz pārmērīgu zaudējumu, tas jāpierāda.

7.3. Iznomātājs var izbeigt nomas līgumu Zvejniecības likuma 8. panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos, ievērojot Zvejniecības likuma 8. panta otrajā un trešajā daļā paredzēto kārtību.

8. Strīdu izskatīšanas kārtība

8.1. Visus strīdus un domstarpības, kas var rasties līguma darbības gaitā, Iznomātājs un Nomnieks risina sarunu ceļā, sagatavojot atbilstošu sarunu protokolu.

8.2. Ja vienošanās netiek panākta, strīdu izskata Latvijas Republikas tiesa pēc piekritības.

9. Papildu prasības Nomniekam

9.1. Papildu prasības Nomniekam, ievērojot ūdenstilpes vides un zivju resursu aizsardzības vajadzības un vietējos sociāli ekonomiskos apstākļus un saskaņā ar Iznomātāja un Nomnieka vienošanos:

9.1.1. ūdenstilpes un tās piekrastes joslas hidroekoloģiskā stāvokļa uzlabošanas pasākumi:


	;

9.1.2. zivju krājumu atražošana (zivju ielaišana):


	;

9.1.3. zivju krājumu aizsardzība:


	;

9.1.4. prasības zivju realizācijā (vietējā tirgus nodrošināšana):


	;

9.1.5. citas prasības:


	.

10. Noslēguma nosacījumi

10.1. Iznomātājs un Nomnieks garantē, ka tiem ir attiecīgas pilnvaras parakstīt šo līgumu un uzņemties tajā noteiktās saistības.

10.2. Jautājumi, kas nav atrunāti šajā līgumā, tiek risināti saskaņā ar spēkā esošajām tiesību normām.

10.3. Iznomātājs un Nomnieks apņemas saglabāt konfidencialitāti attiecībā uz šajā līgumā un tā pielikumos noteikto savstarpējo saistību saturu un izpildi, izņemot to informāciju, kuras sniegšana paredzēta zivsaimniecības nozares darbību regulējošos normatīvajos aktos un citos normatīvajos aktos.

10.4. Līgums parakstīts divos eksemplāros, no kuriem viens glabājas pie Iznomātāja, otrs – pie Nomnieka.

10.5. Līgums sastādīts uz ___ lapām, un tam pievienoti:

10.5.1. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma protokols Nr. ____;

10.5.2. _______________________________________________________________________________________________________________;

10.5.3. _______________________________________________________________________________________________________________;

10.5.4. _______________________________________________________________________________________________________________.

11. Līgumslēdzēju pušu rekvizīti:

Iznomātājs		Nomnieks

Rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma protokols Nr. ____

Noslēgts		,
	(datums)		(vieta)


	par zvejas limitu un nomas maksu 20__. gadā.

Nomnieks, īstenojot līgumā piešķirtās rūpnieciskās zvejas tiesības, saņem zvejas limitu (nozvejas limits vai/un zvejas rīku skaita limits)

(ūdenstilpe, tās daļa, zvejas rajons vai vieta)

un kārto nomas maksājumus šādā apmērā:

Nr.

p. k.

Limita, papildlimita piešķiršanas datums

Limita, papildlimita objekts (zivju suga vai zvejas rīks)

Limita vienība (tonna vai gabals, metri)

Zvejas dienu skaits (ja paredzēts)

Limita apjoms (tonnas vai gab., metri)

Nomas maksa par limita vienību

Nomas maksa par limitu, papildlimitu

Papildmaksājumi saskaņā ar līgumu vai protokolu (atvieglojumi)

Kopējā nomas maksa

Kopējā maksa

Iznomātāja paraksts

Nomnieka paraksts

1. Šajā protokolā Iznomātājs un Nomnieks vienojas par šādiem papildu nosacījumiem:


	.

2. Šajā protokolā Iznomātājs un Nomnieks vienojas par šādiem papildmaksājumiem:


	.

3. Šajā protokolā Iznomātājs un Nomnieks vienojas par šādu nomas maksāšanas kārtību:


	.

Līgumslēdzēju pušu rekvizīti:

Iznomātājs		Nomnieks

2.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 11.augusta noteikumiem Nr.918

Pamatmaksa par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanu

(Pielikums zaudējis spēku ar 01.01.2014., sk. 105.punktu)

2.¹ pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 11.augusta
noteikumiem Nr. 918

(Pielikums MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 400 redakcijā)

Pamatmaksa par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanu

I. Zveja Baltijas jūrā, Rīgas līcī aiz piekrastes ūdeņiem un citu valstu ūdeņos

Nr. p. k.	Zivju sugas nosaukums	Maksa par nozvejas limita vienu tonnu (euro)*
Nr. p. k.	Zivju sugas nosaukums	Baltijas jūrā	Rīgas līcī
1.	Reņģe	1,50	1,50
2.	Brētliņa	1,50	1,50
3.	Menca	14,50	–
4.	Lasis (par 200 gab.)	28,50	–
5.	Plekste	3,00	3,00
6.	Akmeņplekste	36,00	–

Piezīme. * Pamatojoties uz Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3. panta astoto daļu, pievienotās vērtības nodokli nepiemēro.

II. Zveja Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes ūdeņos un iekšējos ūdeņos

Nr. p. k.	Zvejas rīka nosaukums	Maksa par zvejas rīku limita vienu vienību (euro)*
		Baltijas jūras piekrastē	Rīgas līča piekrastē	iekšējos ūdeņos
		Baltijas jūras piekrastē	Rīgas līča piekrastē	upēs	ezeros un ūdenskrātuvēs
1.	Reņģu stāvvads	114,00	142,50	–	–
2.	Zivju murds ar sētu (piekrastes ūdeņos)**	71,50	85,50	–	–
3.	Zivju murds ar sētu, līdz 30 m (iekšējos ūdeņos)	–	–	14,50	10,00
4.	Zivju murds ar sētu, virs 30 m (iekšējos ūdeņos)	–	–	36,00	28,50
5.	Zivju murds bez sētas	–	–	10,00	7,50
6.	Zušu murds	43,00	57,00	–	–
7.	Zušu murds ar sētu, līdz 30 m	–	–	21,50	14,50
8.	Zušu murds ar sētu, virs 30 m	–	–	–	107,00
9.	Lucīšu murds un apaļo jūrasgrunduļu murds	21,50	21,50	–	–
10.	Stagaru murds ar sētu	–	–	36,00	14,50
11.	Stagaru murds bez sētas	–	–	14,50	–
12.	Plekstu vads (atvērums*** līdz 40 m)	36,00	57,00	–	–
13.	Plekstu vads (atvērums*** virs 40 m)	71,50	114,00	–	–
14.	Zivju vads (atvērums*** virs 200 m)	28,50	28,50	–	Atbilstoši aprēķinam****
15.	Zivju vads (atvērums*** līdz 200 m)	–	–	–	Atbilstoši aprēķinam****
16.	Zivju tīkls, garāks par 50 m, bet nepārsniedz 100 m (piekrastes ūdeņos)**	7,50	21,50	–	–
17.	Zivju tīkls, līdz 50 m (piekrastes ūdeņos izmantošanai tikai pašpatēriņa zvejā)	4,50	11,50	–	–
18.	Zivju tīkls, par katriem 5 m (iekšējos ūdeņos)	–	–	–	3,00
19.	Reņģu, brētliņu un salaku tīkls, garāks par 50 m, bet nepārsniedz 100 m**	7,50	7,50	–	–
20.	Reņģu, brētliņu un salaku tīkls, līdz 50 m (izmantošanai tikai pašpatēriņa zvejā)	4,50	4,50	–	–
21.	Zivju āķi, 100 gab.	10,00	14,50	–	–
22.	Zušķērājs	–	–	285,00	285,00
23.	Salaku murds (stāvvads)	–	–	–	71,50
24.	Trīsuļodu kāpuru rāmis	–	–	–	71,50
25.	Akmeņplekstu tīkls, līdz 70 m	5,00	–	–	–
26.	Vēžu murds	–	–	3,00	3,00

Piezīmes.

1. * Pamatojoties uz Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3. panta astoto daļu, pievienotās vērtības nodokli nepiemēro.

2. ** Var tikt piemērots maksas samazinājums saskaņā ar šo noteikumu 87.¹2. apakšpunktu.

3. *** Vada atvērums – attālums starp spārnu galiem izstieptā veidā.

4. **** Piemērojams maksas aprēķins saskaņā ar šo noteikumu 87.¹3. apakšpunktu.

III. Nēģu zveja upēs

Nr. p. k.	Zvejas rīka nosaukums	Upes vai to posmi	Maksa par zvejas rīku limita vienu vienību (euro)*
1.	Murds, venteris, tīkls	Roja, Saka, Venta (no Zlēkām līdz Vārvei)	171,00
2.	Murds, venteris, tīkls	Brasla, Daugava (pie Salaspils), Gauja, Grīva, Irbe, Ķekava, Rīva, Užava, Venta (pie Kuldīgas)	85,50
3.	Murds, venteris, tīkls	Daugava (pie Rīgas), Lielupe, Vitrupe, citas upes	43,00
4.	Tacis (tacis Nr. 1 vai tacis Nr. 3)	Salaca	996,50
5.	Tacis (tacis Nr. 2)	Salaca	4269,00
6.	Tacis	Svētupe	114,00

Piezīmes.

1. * Pamatojoties uz Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3. panta astoto daļu, pievienotās vērtības nodokli nepiemēro.

2. Maksu par zvejas rīku limita vienu vienību var divkāršot saskaņā ar attiecīgās pašvaldības lēmumu, ņemot vērā vietējās zvejas priekšrocības, tirgus pieejamību un vērtīgo zivju sugu sastāvu nozvejā.

IV. Zveja starptautiskajos ūdeņos ārpus Baltijas jūras

Nr. p. k.	Zivju vai citu jūras produktu nosaukums	Maksa par nozvejas limitu (euro)*
Nr. p. k.	Zivju vai citu jūras produktu nosaukums	par vienu tonnu	par vienu zvejas kuģa dienu
1.	Paltuss	28,50	–
2.	Garnele	21,50	100,00
3.	Kalmārs	17,50	–
4.	Jūras sarkanasaris	11,50	–
5.	Menca	14,50	–
6.	Citu sugu zivis	9,00	–

Piezīme. * Pamatojoties uz Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3. panta astoto daļu, pievienotās vērtības nodokli nepiemēro.

V. Makšķerēšana, vēžošana un zemūdens medības

Nr. p. k.	Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kartes veids	Maksa (euro)*
1.	Gada karte	15,00
2.	Karte trim mēnešiem	7,50
3.	Karte vienam mēnesim**	5,00
4.	Karte vienai dienai**	1,50
Piezīmes. 1. * Pamatojoties uz Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3. panta astoto daļu, pievienotās vērtības nodokli nepiemēro. 2. ** Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kartes vienam mēnesim un vienai dienai iegādājamas tikai tīmekļvietnē www.makskeresanaskarte.lv.

3. pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 11.augusta noteikumiem Nr.918

(Pielikums svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

4. pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 11.augusta
noteikumiem Nr. 918

(Pielikums svītrots ar MK 07.07.2026. noteikumiem Nr. 400)

Tiesību akta pase

Nosaukums: Statuss:

spēkā esošs Izdevējs: Ministru kabinets Veids: Numurs: 918Pieņemts: 11.08.2009.Stājas spēkā: Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 135, 26.08.2009.

Satura rādītājs

Saistītie dokumenti

Grozījumi
Izdoti saskaņā ar
Uz tiesību akta pamata izdotie
Anotācija
Skaidrojumi
Citi saistītie dokumenti

Ar grozījumu sarakstu
Ar pielikumiem
Ar satura rādītāju
Ar manām piezīmēm
Ar lielāka izmēra fontu
Drukāt tiesību aktu

X
Facebook
Draugiem.lv

Pieņemts		Stājas spēkā		Dokumenta Nr.
	līdz		līdz

Publicēts LV		Zaudējis spēku		Redakcija uz
	līdz		līdz

Izdevējs		Veids