Par Latvijas mazo un vidējo komersantu mikrokreditēšanas programmu

Saturs

1. Programmas sasaiste ar valdības un ministrijas prioritātēm un atbalstītajiem politikas plānošanas dokumentiem

2. Programmas mērķis un apakšmērķi

3. Plānotie programmas politikas rezultāti un darbības rezultāti

4. Rezultatīvie rādītāji programmas politikas rezultātu un darbības rezultātu sasniegšanai

5. Galvenie uzdevumi programmas rezultātu sasniegšanai

6. Uzdevumu izpildes laika plānojums

7. Uzdevumiem atbilstošs piešķirtā un papildus nepieciešamā finansējuma apjoms

8. Par uzdevumu izpildi atbildīgās institūcijas

9. Pārskata sniegšana un novērtēšana

1. Programmas sasaiste ar valdības un ministrijas prioritātēm un atbalstītajiem politikas plānošanas dokumentiem

Galvenajā valsts vidēja termiņa plānošanas dokumentā – Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2007.–2013.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumiem Nr.564 “Noteikumi par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2007.–2013.gadam”) – izvirzīts stratēģiskais mērķis un definētas prioritātes uz zināšanām pamatotas tautsaimniecības izveidei. Šo prioritāšu pamatā – izglītotu, radošu cilvēku un komersantu tehnoloģiskā izcilība un elastība, kā arī zinātnes un pētniecības attīstība.

Latvijas Nacionālajā attīstības plānā paredzēts atbalstīt jaunu konkurētspējīgu komersantu veidošanu:

• veicinot sabiedrības, īpaši jauniešu, interesi kļūt par komersantiem, paaugstinot komercdarbības prestižu un reputāciju, kā arī īstenojot attiecīgas motivācijas veicināšanas programmas, apmācības un konsultācijas;

• nodrošinot vienotu un efektīvu atbalstu, tai skaitā mikrokredītus, komercdarbības uzsākšanai;

• īpaši sekmēt komersantu veidošanos Latvijas reģionos, tostarp jaunu inovatīvu uzņēmumu izveidi tradicionālajās nozarēs.

Latvijas mazo un vidējo komersantu mikrokreditēšanas programma (turpmāk – programma) atbilst arī Reģionālās politikas pamatnostādnēm (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2004.gada 2.aprīļa rīkojumu Nr.198 “Par Reģionālās politikas pamatnostādnēm”). Minētās pamatnostādnes par vienu no mērķiem izvirza līdzvērtīgu komercdarbības priekšnoteikumu nodrošināšanu visā Latvijā, lai sekmētu līdzsvarotu valsts teritorijas, reģionu un to daļu attīstību, kā arī paredz aktīvo komersantu skaita pieaugumu.

Programma atbilst arī Lisabonas Eiropas Padomes 2000.gada martā definētajam mērķim – izveidot pasaulē konkurētspējīgāko un dinamiskāko, uz zināšanām balstīto ekonomiku Eiropas Savienībā, nodrošinot labvēlīgus apstākļus maziem un vidējiem komersantiem un lielāku konverģenci starp dalībvalstīm.

Latvijas ekonomikas attīstības tempu pieaugums un dinamisks mazo un vidējo komersantu sektors ir būtisks ne tikai ekonomiskās attīstības līmeņu konverģencei starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, bet arī svarīgs priekšnoteikums ekonomiskās un sociālās labklājības līmeņa saglabāšanai.

Ņemot vērā globālo finanšu sektora nestabilitāti un globālās ekonomikas izaugsmes tempu palēnināšanos, ir ievērojami mazinājusies komercdarbības vides pievilcība. Būtiskākais faktors ir ievērojams finanšu pieejamības samazinājums komercdarbības finansēšanai, kas izpaužas gan kā banku kredītpolitiku pārskatīšana un krietni konservatīvāka risku uzņemšanās, gan ievērojams riska piecenojuma pieaugums, arī stingrākas komercsabiedrību pašu kapitāla un nodrošinājuma prasības.

Taču liela daļa Latvijas iedzīvotāju meklē iespēju aktīvāk iesaistīties ekonomiskos procesos, veidojot savu uzņēmumu vai sākot saimniecisko darbību kā pašnodarbinātā persona, lai nodrošinātu papildu ienākumus un finanšu labklājības saglabāšanu nākotnē.

Tādējādi veidojas situācija, ka liela daļa no pašnodarbinātajiem un nelieliem komersantiem nevar atrast atbilstošu finansējumu investīcijām vai apgrozāmajiem līdzekļiem.

Atbilstoši Eiropas Komisijas secinājumiem aptuveni 700 tūkst.^* mikrokredītu varētu tikt piešķirti Eiropas Savienības ietvaros, ja darbotos efektīva mikrokreditēšanas sistēma un būtu pietiekami finanšu resursi. Proporcionāli iedzīvotāju skaitam Latvijā tas nozīmētu, ka mikrokredītus savas komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai potenciāli vēlētos saņemt vismaz 3000 Latvijas iedzīvotāju.

Mikrokredītu pieprasījuma pieaugums no nelielu mazo un vidējo komersantu puses šajā brīdī ir grūti novērtējams, tomēr tā apjoms ir vairākas reizes palielinājies salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, ņemot vērā ekonomisko situāciju Latvijā un nepieciešamību palielināt un optimizēt nelielu komersantu darbību konkurētspējas saglabāšanai.

Šādu mikrokredītu sniegšana nav Latvijas banku galvenā prioritāte, ņemot vērā salīdzinoši lielās ar mikrokredīta piešķiršanu un izsniegšanu saistītās administratīvās izmaksas.

Pašlaik, kad Latvijas iedzīvotāji sāk arvien vairāk izjust globālo finanšu svārstību konsekvences, ir īpaši svarīgi nodrošināt Latvijas iedzīvotājiem finanšu pieejamību mikrokredītiem. Tas nodrošinātu papildu ienākumu ģenerēšanu, dzīves līmeņa saglabāšanu, papildu prasmju un zināšanu apgūšanu, dinamiskāku mazo un vidējo komersantu sektoru un pieredzes gūšanu lielāku biznesa projektu īstenošanā.

Eiropas Komisija 2007.gada decembrī ir izstrādājusi “Eiropas iniciatīvu mikrokredītu sistēmas attīstībai, veicinot izaugsmi un nodarbinātību”. Eiropas Komisija konstatējusi, ka Eiropas Savienības dalībvalstīs mikrokredīti tiek izmantoti, lai veicinātu pašnodarbinātības un nelielu komersantu izaugsmi. Eiropas Komisija, nākot klajā ar šo iniciatīvu, aicina Eiropas Savienības dalībvalstis veidot institucionālo, regulējošu un finanšu sistēmu, kas nodrošinātu labvēlīgāku vidi mikrokredītu sistēmas darbībai Eiropas Savienības dalībvalstīs. Eiropas Komisija attiecībā uz mikrokredītu pieejamības uzlabošanu plāno atbalstīt Eiropas Savienības dalībvalstis regulējošās un institucionālās uzlabošanas sistēmas jomā, komercdarbības vides uzlabošanas jomā, kā arī mikrokredītu institūciju finansējuma jomā. Eiropas Komisijas iniciatīva veicinās komercdarbības vidi un jaunu komersantu rašanos, proaktīvu darba tirgus politikas dibināšanu, sociāli jūtīgo iedzīvotāju grupu integrēšanu sabiedrības ekonomiskajās aktivitātēs, cilvēkresursu attīstību un uz uzticību pamatotu sociālo saišu atjaunošanu. Eiropas Komisija uzskata, ka krājaizdevu sabiedrības ir viens no iespējamajiem instrumentiem mikrokreditēšanas sistēmas darbības apjomu palielināšanai.

Kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības Latvijā darbojas jau daudzus gadus. Pirmās kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības izveidotas jau 1992.gadā. Pašlaik Latvijā kopā darbojas 35 kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības, no kurām vismaz 25 – laukos. Pēdējo piecu gadu laikā lauku kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību aktīvu skaits ir dubultojies, bet biedru skaits palielinājies pusotru reizi.

Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību darbību regulē Krājaizdevu sabiedrību likums, bet kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību uzraudzību veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Informācijas kopsavilkums par kooperatīvajām krājaizdevu sabiedrībām
(dati par 2008.gada 3.ceturksni)

	Biedru skaits	Aktīvi (milj. LVL)	Kredīti (milj. LVL)
Kopā	24585	9,1	8,3
t.sk. lauku kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības	7147	2,2	2,0

Ņemot vērā visus iepriekš minētos faktus, Finanšu ministrija ir izstrādājusi Latvijas mazo un vidējo komersantu mikrokreditēšanas programmu, lai sekmētu mikrokreditēšanas attīstību Latvijā. Minēto programmu plānots īstenot sadarbībā ar valsts akciju sabiedrību ''Latvijas Hipotēku un zemes banka''. Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 3.decembra rīkojumu Nr.820 ''Par koncepciju ''Par valsts akciju sabiedrības ''Latvijas Hipotēku un zemes banka'' pārveidi par attīstības banku'''' uz valsts akciju sabiedrības ''Latvijas Hipotēku un zemes banka'' (turpmāk – Hipotēku banka) bāzes ir veidojama attīstības banka, kurai noteikti šādi uzdevumi:

mazo un vidējo uzņēmumu finansēšana;
komercdarbības uzsācēju finansēšana;
mikrobiznesa un pašnodarbinātības veicināšana;
finansējums lauksaimniecības un lauku attīstībai;
īpaši sociāli jūtīgu iedzīvotāju grupu (piemēram, invalīdi, bezdarbnieki, jaunās ģimenes, nacionālās minoritātes) pašnodarbinātības veicināšana un iesaistīšana komercdarbībā.

Turklāt Hipotēku bankai jau kopš 2001.gada ir izveidojusies aktīva sadarbība ar kooperatīvajām krājaizdevu sabiedrībām, sniedzot aizdevumus kooperatīvajām krājaizdevu sabiedrībām un to biedriem.

Piezīme. ^* Eiropas iniciatīvu mikrokredītu sistēmas attīstībai veicinot izaugsmi un nodarbinātību (A European initiative for the development of micro-credit in support of growth and employment), 20.12.2007., Brisele, COM(2007) 708 final/2, 19.lpp.

2. Programmas mērķis un apakšmērķi

Programmas mērķis ir ieviest mazo un vidējo komersantu un pašnodarbināto personu mikrokreditēšanas mehānismu un veicināt mikrokredītu pieejamību neliela biznesa uzsākšanai vai attīstīšanai.

Programmas apakšmērķi:

• veicināt Latvijas iedzīvotāju nodarbinātības un dzīves līmeņa pieaugumu, iesaistoties mikrokreditēšanas sistēmā;

• veicināt Latvijas cilvēkresursu potenciāla izmantošanu, nodrošinot mikrokredītu pieejamību un iesaistīšanos valsts ekonomiskajos procesos;

• mikrokreditēšanas sistēmas modeļa izstrāde un testēšana, nodrošinot mikrokreditēšanas sistēmas pašfinansēšanos ilgtermiņā;

• komercdarbības, īpaši ģimenes biznesa veicināšana reģionos;

• 400 jaunu darba vietu radīšana;

• pastāvīgu ienākumu nodrošināšana lauku iedzīvotājiem.

3. Plānotie programmas politikas rezultāti un darbības rezultāti

Šīs programmas ieviešana pozitīvi ietekmē Latvijā īstenotos makroekonomikas stabilizācijas pasākumus. Programmas pozitīvā ietekme tiek nodrošināta, sniedzot atbalstu aizdevumu veidā. Mikrokredītu saņēmēji būs pašnodarbinātas personas un nelieli mazie un vidējie komersanti, kuriem pašreizējā ekonomiskajā situācijā finanšu pieejamība ir īpaši ierobežota.

Ekonomiskie ieguvumi no programmas ieviešanas:

• mazināsies sociālā spriedze, palielināsies iespējas uzsākt neliela apjoma saimniecisko darbību, tai skaitā “ģimenes biznesu”;

• palielināsies finanšu pieejamība pašnodarbinātajām personām un mazajiem un vidējiem komersantiem.

4. Rezultatīvie rādītāji programmas politikas rezultātu un darbības rezultātu sasniegšanai

• Aizdevumu saņēmēji – 300 pašnodarbināto personu un nelieli mazie un vidējie komersanti, kuri varēs piesaistīt finansējumu saimnieciskās darbības uzsākšanai vai attīstībai.

• Reģionālais pārklājums – uzlabosies mikrokredītu pieejamība Latvijas reģionos.

5. Galvenie uzdevumi programmas rezultātu sasniegšanai

Finanšu ministrija un Hipotēku banka izveido aizdevumu fondu kā nodalītu finanšu plūsmu Hipotēku bankas ietvaros atbilstoši Eiropas Komisijas Regulas Nr. 1828/2006 43.pantam un savstarpēji vienojas par aizdevumu fonda darbību.

Aizdevumu fondu veido Finanšu ministrijas un Hipotēku bankas ieguldījums, no kura 80 % ir Finanšu ministrijas daļa, bet 20 % – Hipotēku bankas daļa.

Aizdevumu fonda vadības izdevumi (piemēram, fonda vadība, administrēšana, aizdevumu apkalpošana) veido 1 % gadā no aizdevumu fonda apmēra. Aizdevumu fonda vadību veic Hipotēku banka.

Aizdevumu fonds izsniedz mikrokredītus – līdz LVL 3000 ar fiksētu mikrokredītu procentu likmi no 5 % līdz 8 % gadā. Mikrokredīts ir paredzēts nelielu investīciju veikšanai un apgrozāmajiem līdzekļiem. Mikrokredīta termiņš – līdz pieciem gadiem. Mikrokredīti tiek piešķirti pašnodarbinātajām personām, patentmaksas maksātājiem un nelieliem mazajiem un vidējiem komersantiem (līdz 10 strādājošajiem).

Mikrokredītus var piešķirt arī tādām fiziskām personām, kas vēlas uzsākt saimniecisko darbību (reģistrēties kā saimnieciskā darba veicējs vai patentmaksas maksātājs vai dibināt komersantu), ja fiziskā persona triju mēnešu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas reģistrējas kā pašnodarbinātā persona vai patentmaksas maksātājs vai dibina komersantu.

Mikrokredītus piešķir Hipotēku banka, ja nepieciešams, mikrokredītu piešķiršanā un uzraudzībā piesaistot kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības, kuras ir izveidotas pēc teritoriālā principa un darbojas ārpus Rīgas pilsētas teritorijas. Hipotēku bankai pirms sadarbības uzsākšanas ar kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību ir jāpārliecinās par tās kvalifikāciju un pieredzi. Priekšrocības ir tām kooperatīvajām krājaizdevu sabiedrībām, kuras plāno no saviem resursiem līdzfinansēt šīs programmas ietvaros sniegtos mikrokredītus.

Par katru piešķirto mikrokredītu aizdevumu fonds izmaksā kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības komisijas maksu 7 % apmērā no kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai piešķirtā un Hipotēku bankas izsniegtā mikrokredīta summas, bet ne vairāk kā LVL 100.

Ja kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības piesaistītā klienta mikrokredītu Hipotēku banka noraksta zaudējumos, tad attiecīgajai kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai viena mēneša laikā jāatdod par šo mikrokredītu saņemtā komisijas maksa aizdevumu fondam.

Mikrokredītu saņēmējus uzrauga Hipotēku banka un kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība, ja tā ir piešķīrusi mikrokredītu šīs programmas ietvaros.

Mikrokredītu kredītriski tiek dalīti starp ieguldītājiem proporcionāli to ieguldījumam aizdevumu fondā. Ja mikrokredīts tiek norakstīts, tad par attiecīgo summu tiek samazināts aizdevumu fonds.

Aizdevumu fonds no tā ienākumiem (ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem) sedz aizdevumu fondā ieguldīto kredītresursu izmaksas un ieguldīto līdzekļu kredītriskus un par atlikušo ienākumu summu proporcionāli palielina Finanšu ministrijas un Hipotēku bankas ieguldījumus aizdevumu fondā.

Mikrokredīti šās programmas ietvaros var tikt sniegti atsevišķi vai arī kopā vai papildus citiem aizdevumiem.

Atbalstu programmas ietvaros sniegs saskaņā ar Eiropas Komisijas 2006.gada 15.decembra Regulu Nr. 1998/2006 par Līguma 87. un 88.panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2006.gada 28.decembris, Nr.L 379) un ievērojot šajā regulā noteiktos ierobežojumus.

6. Uzdevumu izpildes laika plānojums

Programmas uzsākšana (mikrokredītu noteikumu apstiprināšana Hipotēku bankas valdē)	15.01.2009.
Programmas nobeigums	31.12.2019.

7. Uzdevumiem atbilstošs piešķirtā un papildus nepieciešamā finansējuma apjoms

	2009	2010	2011	2012	2013
Valsts	451843,23
Hipotēku banka	112960,81

Programmas finansēšanai nepieciešamie līdzekļi veidojas no Hipotēku bankas ieguldījuma LVL 112 960,81, kas ir 20 % no kopējā programmas apjoma, un Finanšu ministrijas ieguldījuma LVL 451 843,23 apmērā, kas ir 80 % no programmas kopējā apjoma.

Finanšu ministrijas ieguldījuma resursu avotu veido Phare programmas LE9201 “Pirmā MVU finansēšanas programma” (“First SME Financing Programme”) līdzekļi, kas saskaņā ar Eiropas Komisijas 2007.gada 21.maija vēstuli Nr.ELARG/D2/JGLD(2007)REG102154 ir nodoti Latvijas Republikas valdībai (līdzekļu izmantošanas tiesību nodošana noslēdzās ar neizlietoto līdzekļu atmaksāšanu 2008.gada 1.septembrī saskaņā ar EK 2008.gada 6.augusta maksājumu pieprasījumu (Debit note) Nr.3230808537). Minētie līdzekļi Latvijai nodoti, lai tos varētu tālāk izmantot līdzīgiem mērķiem, kā sākotnēji bija paredzēts Pirmajā mazo un vidējo komersantu finansēšanas programmā mazo un vidējo komersantu attīstības kreditēšanai.

8. Par uzdevumu izpildi atbildīgās institūcijas

Programmas ieviešanas vadību, koordināciju, pārraudzību un izvērtēšanu veic Finanšu ministrija.

Finanšu ministrija izveido programmas vadības komiteju, kurā līdztekus Finanšu ministrijas pārstāvim iekļauj pa vienam pārstāvim no Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas, Valsts kancelejas, Hipotēku bankas, Latvijas kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību savienības, kā arī darba devēju pārstāvi.

Programmas vadības komiteja nodrošina šādu funkciju veikšanu:

• vada programmas ieviešanu;

• izskata un akceptē Hipotēku bankas sagatavotos pārskatus.

Hipotēku banka veic programmas administrēšanu, kā arī mikrokredītu izsniegšanu un uzraudzību šās programmas ietvaros.

Hipotēku banka nodrošina, ka programmas ietvaros nenotiek šķērssubsīdijas bankas ietvaros virzienā no atbalsta darbības uz komercdarbību, kā arī tiek nodrošināta programmas īstenošana, kas ir neatkarīga no Hipotēku bankas komercdarbības sfēras.

9. Pārskata sniegšana un novērtēšana

Hipotēku banka reizi gadā programmas vadības komitejai iesniedz pārskatu par programmas īstenošanas gaitu.

Programmas vadības komiteja reizi gadā iesniedz Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par programmas īstenošanas gaitu un, ja nepieciešams, piedāvā priekšlikumus šās programmas grozījumiem un papildus nepieciešamajiem pasākumiem efektīvai mikrokreditēšanas sistēmas izveidei Latvijā.