Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

Izdarīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādus grozījumus:

1. Aizstāt 238.¹ panta trešajā daļā vārdus "Administratīvā rajona tiesa" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "rajona (pilsētas) tiesa" (attiecīgā locījumā).

2. Papildināt kodeksu ar 270.¹, 270.² un 270.³ pantu šādā redakcijā:

"270.¹ pants. Tiesneša atstatīšana vai noraidīšana

Tiesnesis nav tiesīgs piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš:

1) ir šajā lietā iesaistīta persona vai piedalījies šīs lietas iepriekšējā izskatīšanā;

2) ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei, svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei vai laulībā ar kādu no lietā iesaistītajām personām vai ar citu lietas izskatīšanā iesaistītu tiesnesi;

3) personiski tieši vai netieši ir ieinteresēts lietas iznākumā vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti.

Ja pastāv šā panta pirmajā daļā norādītie apstākļi, tiesnesis sevi atstata.

Ja tiesnesis nav sevi atstatījis, persona, kura piedalās lietas izskatīšanā, uz šajā pantā minētajiem pamatiem var pieteikt noraidījumu tiesnesim vai vairākiem tiesnešiem vienlaikus, norādot katra tiesneša atstatīšanas iemeslus.

270.² pants. Noraidījuma pieteikšana

Motivētu noraidījumu pieteic, pirms lietu sāk izskatīt pēc būtības. Vēlāk noraidījumu var pieteikt tad, ja tā pamats kļuvis zināms lietas izskatīšanas gaitā.

Noraidījumu var pieteikt rakstveidā vai mutvārdos.

270.³ pants. Pieteiktā noraidījuma izskatīšanas kārtība

Ja pieteikts noraidījums, tiesa uzklausa citu lietas izskatīšanā iesaistīto personu viedokli un tiesnesi, kuram noraidījums pieteikts.

Lēmumu par pieteikto noraidījumu tiesa pieņem atsevišķa procesuālā dokumenta veidā.

Lietā, kuru tiesnesis izskata vienpersoniski, lēmumu par pieteikto noraidījumu pieņem viņš pats.

Lietā, kuru izskata koleģiāli, lēmumu par pieteikto noraidījumu pieņem šādā kārtībā:

1) ja noraidījums pieteikts vienam tiesnesim, lēmumu pieņem pārējais tiesas sastāvs. Ja balsis sadalās līdzīgi, tiesnesis ir noraidīts;

2) ja noraidījums pieteikts vairākiem tiesnešiem vai visam tiesas sastāvam, lēmumu pieņem tā pati tiesa pilnā sastāvā ar balsu vairākumu."

3. Papildināt 271.¹ panta pirmo daļu pēc vārda "pienākumus" ar vārdiem "noskaidro, vai ir noraidījumi".

4. 280.pantā:

aizstāt pirmās daļas 1., 2., 2.¹ un 4.punktā vārdus "administratīvajā rajona tiesā" ar vārdiem "rajona (pilsētas) tiesā";

izslēgt pirmās daļas 3.punktā vārdu "Administratīvajā";

papildināt otro daļu pēc vārdiem "septiņu dienu laikā" ar vārdiem "bet sūdzība par rajona (pilsētas) tiesneša lēmumu, ar kuru noteikts administratīvais arests, - triju darba dienu laikā".

5. 281.¹ pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"Iestādes lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā divdesmit dienu laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, ar kuru pēc būtības izlemts jautājums par personas saukšanu pie administratīvās atbildības, var pārsūdzēt divdesmit dienu laikā, bet lēmumu, ar kuru noteikts administratīvais arests, - piecu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas, iesniedzot apelācijas sūdzību. Ja lietā tiesnesis pasludina saīsināto lēmumu, pārsūdzēšanas termiņu skaita no pilna lēmuma sastādīšanas dienas.";

papildināt pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"Apelācijas sūdzību, kas iesniegta pēc termiņa beigām, atsakās pieņemt un atdod iesniedzējam. Par lēmumu atteikties pieņemt apelācijas sūdzību desmit dienu laikā var iesniegt blakus sūdzību. Blakus sūdzības iesniegšanas termiņu skaita no dienas, kad persona saņēmusi lēmuma norakstu.

Lietās, kurās rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pieņēmis lēmumu, ar kuru noteikts administratīvais arests, jautājumu par apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņa ievērošanu vai apelācijas sūdzības termiņa atjaunošanu izlemj apelācijas instances tiesas tiesnesis, izvērtējot apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatu."

6. Izteikt 281.² pantu šādā redakcijā:

"281.² pants. Procesuālā termiņa noteikšana administratīvā pārkāpuma lietā

Procesuālās darbības izpilda šajā kodeksā noteiktajos termiņos. Ja procesuālais termiņš šajā kodeksā nav noteikts, to nosaka iestāde, tiesa vai tiesnesis. Iestādes, tiesas vai tiesneša noteiktā termiņa ilgumam jābūt tādam, lai procesuālo darbību varētu izpildīt.

Procesuālais termiņš, kas aprēķināms gados, mēnešos vai dienās, sākas nākamajā dienā pēc datuma vai notikuma, kurš nosaka tā sākumu.

Procesuālais termiņš, kas aprēķināms stundās, sākas nākamajā stundā pēc notikuma, kurš nosaka tā sākumu.

Termiņam, kuru skaita mēnešos, pēdējā diena ir termiņa pēdējā mēneša attiecīgais datums. Ja termiņa pēdējā mēnesī nav attiecīgā datuma, termiņa pēdējā diena ir šā mēneša pēdējā diena.

Ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, termiņa pēdējā diena ir nākamā darba diena.

Termiņš, kas noteikts līdz konkrētam datumam, beidzas šajā datumā.

Procesuālo darbību, kurai beidzas termiņš, var izpildīt termiņa pēdējā dienā līdz pulksten 24. Ja dokuments nodots sakaru institūcijai (pastam) termiņa pēdējā dienā līdz pulksten 24, tas uzskatāms par nodotu termiņā. Ja šī darbība jāizpilda iestādē vai tiesā, termiņu uzskata par beigušos tai stundā, kad attiecīgā iestāde vai tiesa beidz darbu.''

7. Papildināt kodeksu ar 281.³ pantu šādā redakcijā:

"281.³ pants. Procesuālā termiņa nokavējuma sekas, atjaunošana un pagarināšana

Tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar likuma, iestādes, tiesas vai tiesneša noteiktā termiņa izbeigšanos. Dokumentus, kas iesniegti pēc procesuālā termiņa izbeigšanās, neizskata.

Nokavēto procesuālo termiņu var atjaunot iestāde, tiesa vai tiesnesis pēc administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieka lūguma, ja atzīst nokavējuma iemeslu par attaisnojošu. Atjaunojot nokavēto termiņu, iestāde, tiesa vai tiesnesis vienlaikus atļauj izpildīt nokavēto procesuālo darbību.

Iestādes, tiesas vai tiesneša noteikto termiņu var pagarināt pēc administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieka lūguma. Lūgumu par termiņa pagarināšanu iesniedz iestādei vai tiesai, kura noteikusi termiņu. Iestāde, tiesa vai tiesnesis lūgumu izskata triju darba dienu laikā.

Lūgumu par nokavētā termiņa atjaunošanu iesniedz iestādei, kas apstrīdēšanas kārtībā ir tiesīga izskatīt sūdzību, vai tiesai, kurā nokavēto darbību vajadzēja izpildīt.

Iestāde, tiesa vai tiesnesis jautājumu par procesuālā termiņa atjaunošanu izlemj desmit dienu laikā. Tiesa vai tiesnesis, ja nepieciešams, var noteikt, ka jautājums par procesuālā termiņa atjaunošanu ir jāizskata tiesas sēdē. Par tiesas vai tiesneša atteikumu pagarināt vai atjaunot termiņu desmit dienu laikā var iesniegt blakus sūdzību. Blakus sūdzības iesniegšanas termiņu skaita no dienas, kad persona saņēmusi lēmuma norakstu."

8. Aizstāt 283.panta pirmajā daļā skaitļus un vārdus "25., 29. (ja lēmums saistīts ar transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu) un 31.pantā" ar skaitļiem un vārdiem "25. un 29.pantā (ja lēmums saistīts ar transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu)".

9. Izteikt 284.pantu šādā redakcijā:

"284.pants. Par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu iesniegtās sūdzības un protesta izskatīšanas termiņš

Sūdzību vai protestu par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu pilnvarota iestāde izskata mēneša laikā pēc sūdzības vai protesta saņemšanas, bet lietās par satiksmes noteikumu pārkāpumiem - pēc lietas materiālu saņemšanas.

Sūdzību vai protestu par rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu, ar kuru noteikts administratīvais arests, tiesa izskata 15 dienu laikā no dienas, kad ierosināta apelācijas tiesvedība.

Sūdzību vai protestu par citu nolēmumu administratīvā pārkāpuma lietā tiesa izskata saprātīgā termiņā.

Ja likums nosaka kādas procesuālās darbības izpildes termiņu, bet, izpildot attiecīgo procesuālo darbību šajā termiņā, netiktu ievēroti šā panta otrās daļas nosacījumi, tiesnesis (tiesa) pats nosaka atbilstošu termiņu attiecīgās procesuālās darbības izpildei. Šajā gadījumā lēmums, kas tiek pieņemts, veicot iesniegtās sūdzības vai ierosinātās lietas izskatīšanai nepieciešamās procesuālās darbības, nav pārsūdzams."

10. Izslēgt 286.¹ un 286.² pantu.

11. Papildināt kodeksu ar 286.³, 286.⁴, 286.⁵, 286.⁶, 286.⁷, 286.⁸, 286.⁹, 286.¹⁰, 286.¹¹, 286.¹², 286.¹³, 286.¹⁴, 286.¹⁵ un 286.¹⁶ pantu šādā redakcijā:

"286.³ pants. Apelācijas sūdzības saturs

Apelācijas sūdzībā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai adresēta sūdzība;

2) sūdzības iesniedzēja, kā arī viņa pilnvarota pārstāvja, ja apelācijas sūdzību iesniedz pārstāvis, vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu vai citu adresi, kurā persona ir sasniedzama (juridiskajai personai - nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi);

3) lēmumu, par kuru iesniedz sūdzību;

4) kādā apjomā lēmumu pārsūdz un kā izpaužas lēmuma nepareizība;

5) sūdzības iesniedzēja prasījumu;

6) sūdzībai pievienotos dokumentus;

7) sūdzības sastādīšanas laiku.

Apelācijas sūdzību paraksta iesniedzējs vai viņa pilnvarots pārstāvis.

Apelācijas sūdzību, ko iesniegusi persona, kura nav tam pilnvarota, atsakās pieņemt un atdod iesniedzējam.

286.⁴ pants. Apelācijas sūdzības noraksti

Ja bez personas, kuru sauc pie administratīvās atbildības, administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā piedalās citi šīs lietas dalībnieki, apelācijas sūdzībai pievieno tās norakstus atbilstoši administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieku skaitam.

286.⁵ pants. Apelācijas sūdzības atstāšana bez virzības

Pirmās instances tiesas tiesnesis pieņem lēmumu par apelācijas sūdzības atstāšanu bez virzības, ja iesniedzējs apelācijas sūdzību nav parakstījis vai tā neatbilst šā kodeksa 286.³ panta prasībām.

Lēmumā nosaka iesniedzējam termiņu trūkumu novēršanai līdz desmit dienām, skaitot no dienas, kad saņemts lēmums par trūkumu novēršanu.

Ja noteiktā termiņā trūkumi novērsti, apelācijas sūdzību uzskata par iesniegtu tajā dienā, kad tā tiesā iesniegta pirmoreiz. Pretējā gadījumā sūdzību uzskata par neiesniegtu un atdod iesniedzējam.

Par lēmumu uzskatīt apelācijas sūdzību par neiesniegtu var iesniegt blakus sūdzību. Blakus sūdzības iesniegšanas termiņu skaita no dienas, kad persona saņēmusi lēmuma norakstu.

Lietās, kurās rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pieņēmis lēmumu, ar kuru noteikts administratīvais arests, jautājumu par apelācijas sūdzības atstāšanu bez virzības izlemj apelācijas instances tiesas tiesnesis, izskatot iespēju ierosināt apelācijas tiesvedību.

286.⁶ pants. Rīcība pēc apelācijas sūdzības pieņemšanas

Pēc apelācijas sūdzības pieņemšanas lietu ar sūdzību un tai pievienotajiem dokumentiem triju darba dienu laikā nosūta apgabaltiesai.

Ja bez personas, kuru sauc pie administratīvās atbildības, administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā piedalās citi šīs lietas dalībnieki, tiesa pēc apelācijas sūdzības pieņemšanas triju darba dienu laikā nosūta pārējiem administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem sūdzības un tai pievienoto dokumentu norakstus.

286.⁷ pants. Apelācijas tiesvedības ierosināšana

Tiesnesis referents, pārliecinājies, ka ir ievērota sūdzības iesniegšanas kārtība, pieņem lēmumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu un nosaka tiesas sēdes dienu un laiku vai dienu, kad sūdzība tiks izskatīta rakstveida procesā.

Konstatējis, ka sūdzība apelācijas instances tiesai nosūtīta, pārkāpjot sūdzības iesniegšanas kārtību, tiesnesis referents pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par atteikšanos ierosināt apelācijas tiesvedību - ja sūdzība iesniegta par lēmumu, kas saskaņā ar likumu nav pārsūdzams, ja pārkāpts apelācijas sūdzības iesniegšanai noteiktais termiņš vai ja sūdzību iesniegusi persona, kura nav tam pilnvarota; šajā gadījumā sūdzību kopā ar lietu nosūta pirmās instances tiesai, kas sūdzību atdod iesniedzējam;

2) par lietas nosūtīšanu pirmās instances tiesai likumā noteikto darbību izpildei - ja, iesniedzot apelācijas sūdzību, nav ievēroti šā kodeksa 286.³ panta pirmās vai otrās daļas noteikumi.

Ja šā panta otrās daļas 1.punktā norādītos apstākļus konstatē tiesas sēdē, tiesa pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par apelācijas tiesvedības izbeigšanu - ja apelācijas tiesvedība ierosināta par lēmumu, kas saskaņā ar likumu nav pārsūdzams;

2) par sūdzības atstāšanu bez izskatīšanas - ja konstatēti citi šā panta otrās daļas 1.punktā norādītie apstākļi.

286.⁸ pants. Apelācijas tiesvedības ierosināšana administratīvo pārkāpumu lietās, kurās noteikts administratīvais arests

Izvērtējot apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatu, apelācijas instances tiesas tiesnesis vienlaikus izlemj, vai ievērota apelācijas sūdzības iesniegšanas kārtība un termiņš, tostarp izlemj jautājumu par procesuālā termiņa atjaunošanu, ja iesniegts šāds lūgums.

Ja apelācijas sūdzība neatbilst šā kodeksa 286.³ un 286.⁵ panta nosacījumiem, apelācijas sūdzību atstāj bez virzības un lēmumā nosaka iesniedzējam termiņu trūkumu novēršanai līdz trim dienām, skaitot no lēmuma saņemšanas dienas.

Ja noteiktajā termiņā trūkumi novērsti, apelācijas sūdzību uzskata par iesniegtu tajā dienā, kad tā tiesā iesniegta pirmoreiz. Ja noteiktajā termiņā trūkumi nav novērsti, apelācijas sūdzību uzskata par neiesniegtu un atdod iesniedzējam.

286.⁹ pants. Iztiesāšanas kārtība apelācijas instances tiesā

Apelācijas instances tiesa lietu izskata koleģiāli triju tiesnešu sastāvā.

Lietas izskatīšana notiek saskaņā ar šā kodeksa 271.¹ panta noteikumiem, ievērojot, ka paskaidrojumus pirmais sniedz apelācijas sūdzības iesniedzējs, bet, ja sūdzību iesniegusi gan persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, gan cietušais, - persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības.

Apelācijas sūdzības iesniedzējs var to atsaukt, iekams nav pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības.

Ja apelācijas sūdzību atsauc, tiesnesis referents līdz tiesas sēdei vai tiesa tiesas sēdē pieņem lēmumu par apelācijas tiesvedības izbeigšanu.

Ja persona, kura iesniegusi apelācijas sūdzību vai protestu, neierodas uz tiesas sēdi bez attaisnojoša iemesla, tās sūdzību vai protestu atstāj bez izskatīšanas.

286.¹⁰ pants. Apelācijas sūdzības un protesta izskatīšana rakstveida procesā

Ja apelācijas sūdzība vai protests iesniegts par rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumā noteikto sodu vai administratīvā pārkāpuma kvalifikāciju un ja apelācijas sūdzība vai protests neietver lūgumu, kura izpildes rezultātā pasliktinātos pārkāpēja stāvoklis, un nav pieteikti jauni pierādījumi un personas, kas jānopratina tiesā, lietu var izskatīt rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi.

Rakstveida procesā tiesa pēc savas iniciatīvas var pieņemt lēmumu arī par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā.

286.¹¹ pants. Apelācijas instances tiesas nolēmums administratīvā pārkāpuma lietā

Apelācijas instances tiesa neatkarīgi no apelācijas sūdzības motīviem ar lēmumu atceļ pirmās instances tiesas nolēmumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai šādos gadījumos:

1) lieta izskatīta nelikumīgā sastāvā;

2) lietas izskatīšanā pārkāptas tiesību normas, kas prasa paziņot administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem par lietas izskatīšanas laiku un vietu;

3) izskatot lietu, pārkāptas tiesību normas par tiesvedības valodu;

4) nolēmums nosaka to personu tiesības un pienākumus, kuras nav administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieki;

5) lietā nav pilna nolēmuma, kā arī - šajā kodeksā noteiktajos gadījumos - sēdes protokola.

Apelācijas instances tiesa, izskatot apelācijas sūdzību vai protestu, taisa vienu no šādiem spriedumiem:

1) atstāj nolēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;

2) atceļ nolēmumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai;

3) atceļ nolēmumu un izbeidz lietu;

4) atceļ nolēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un uzliek sodu;

5) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.

Šā panta otrās daļas 4. un 5.punktā minētajos gadījumos apelācijas instances tiesa var pieņemt personai nelabvēlīgāku spriedumu, ja lieta tiek izskatīta pēc prokurora protesta vai cietušā sūdzības.

Spriedums sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas, motīvu daļas un rezolutīvās daļas.

286.¹² pants. Apelācijas instances tiesas nolēmuma sastādīšanas un pasludināšanas kārtība

Pēc tiesas debatēm un replikām, ja tādas ir, tiesa aiziet taisīt spriedumu, par to paziņojot tiesas sēžu zālē klātesošajiem un nosakot laiku, kad spriedums būs sastādīts un pieejams tiesas kancelejā. Tiesa spriedumu sastāda ne vēlāk kā desmit dienu laikā.

Apelācijas instances tiesa var pasludināt nolēmumu tūlīt pēc lietas izskatīšanas, paziņojot saīsinātas formas nolēmumu, kas sastāv no ievaddaļas un rezolutīvās daļas. Pasludinot saīsinātas formas nolēmumu, apelācijas instances tiesa paziņo datumu, kad būs sastādīts pilns nolēmums. Šādā gadījumā pilnu nolēmumu apelācijas instances tiesa sastāda desmit dienu laikā, norādot pilna nolēmuma sastādīšanas datumu.

286.¹³ pants. Apelācijas instances tiesas nolēmuma nosūtīšanas un izsniegšanas kārtība

Pēc nolēmuma sastādīšanas apelācijas instances tiesa triju darba dienu laikā nolēmuma norakstu vai kopiju nosūta administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem, kā arī šajā kodeksā norādītajām institūcijām. Ja šajā pantā noteiktajā termiņā nolēmuma noraksts ir izsniegts administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekam, tad šim dalībniekam nolēmuma noraksts vai kopija vairs nav jānosūta.

Nolēmuma norakstu vai kopiju izsniedz pret parakstu.

286.¹⁴ pants. Apelācijas instances tiesas sprieduma spēks

Apelācijas instances tiesas spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

286.¹⁵ pants. Kārtība, kādā tiek pieņemti un pārsūdzēti tiesas lēmumi, ar kuriem administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros izlemj procesuāla rakstura jautājumus

Lēmumu sastāda atsevišķa procesuālā dokumenta veidā, rezolūcijas veidā vai ieraksta tiesas sēdes protokolā. Lēmumu var noformēt rezolūcijas veidā vai ierakstīt tiesas sēdes protokolā, ja tas nav pārsūdzams.

Lēmumā, kas sastādīts atsevišķa procesuālā dokumenta veidā, tiesnesis vai tiesa norāda:

1) lēmuma pieņemšanas vietu un laiku;

2) tiesas nosaukumu un sastāvu;

3) personas, kuras piedalās lietas izskatīšanā, un pieteikuma priekšmetu;

4) jautājumus, par kuriem pieņemts lēmums;

5) lēmuma motīvus;

6) tiesas vai tiesneša nolēmumu;

7) lēmuma pārsūdzēšanas kārtību un termiņu.

Lēmumu pasludina tūlīt pēc attiecīgā procesuālā jautājuma izskatīšanas. Izņēmuma gadījumā tiesnesis vai tiesa var sastādīt lēmumu, nenorādot tā motīvus (saīsināts lēmums). Pilnu lēmumu tiesnesis vai tiesa sastāda triju darba dienu laikā.

Šajā kodeksā paredzētajos gadījumos par tiesas vai tiesneša lēmumu var iesniegt blakus sūdzību. Par citiem tiesas vai tiesneša nolēmumiem iebildumus var izteikt apelācijas sūdzībā.

Blakus sūdzību var iesniegt desmit dienu laikā no dienas, kad tiesnesis vai tiesa pieņēma lēmumu, izņemot šajā kodeksā paredzētos gadījumus. Ja tiesnesis vai tiesa pieņem saīsinātu lēmumu, pārsūdzēšanas termiņu skaita no pilna lēmuma sastādīšanas dienas.

Blakus sūdzību izskata rakstveida procesā apelācijas instances tiesas tiesnesis. Pēc tiesneša ieskatiem blakus sūdzību var izskatīt mutvārdu procesā.

Blakus sūdzību, kas iesniegta pēc minētā termiņa izbeigšanās, pirmās instances tiesas tiesnesis atsakās pieņemt un atdod iesniedzējam. Par lēmumu, ar kuru atteikts pieņemt blakus sūdzību, var iesniegt blakus sūdzību. Lēmuma pārsūdzības termiņu skaita no lēmuma saņemšanas dienas.

Ja tiesnesis, izskatot blakus sūdzību, atzīst, ka pirmās instances tiesas lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tiesnesis par blakus sūdzību pieņemtā lēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas pirmās instances tiesas vai tiesneša nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Ja blakus sūdzības iesniegšanas termiņu skaita no dienas, kad persona saņēmusi lēmuma norakstu, uzskatāms, ka persona saņēmusi lēmumu:

1) datumā, kas norādīts paziņojumā par saņemšanu, ja lēmums nosūtīts ierakstītā pasta sūtījumā ar paziņojumu par saņemšanu;

2) septītajā dienā no lēmuma nosūtīšanas dienas.

286.¹⁶ pants. Tiesas blakus lēmums

Ja, izskatot lietu, konstatēti apstākļi, kas liecina par iespējamu tiesību normu pārkāpumu, kā arī citos gadījumos tiesnesis vai tiesa var pieņemt blakus lēmumu.

Tiesnesis vai tiesa blakus lēmumā var noteikt konkrētu uzdevumu izpildes laiku, kā arī to, kurai institūcijai un kādā termiņā jāsniedz atbilde. Blakus lēmumu nosūta attiecīgajai institūcijai."

12. Papildināt 291.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"Ja apelācijas instances tiesa, izskatot apelācijas sūdzību vai protestu par rajona (pilsētas) tiesneša pieņemto nolēmumu, administratīvā pārkāpuma lietā taisa spriedumu, to nodod izpildei rajona (pilsētas) tiesai un visus jautājumus par lēmuma izpildi izlemj rajona (pilsētas) tiesa."

13. Izteikt 317.pantu šādā redakcijā:

"317.pants. Lēmuma par administratīvo arestu izpilde

Lēmumu par administratīvo arestu izpilda, kad termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā ir beidzies un lēmums nav pārsūdzēts. Ja sūdzība ir iesniegta, lēmumu izpilda pēc tam, kad lietu izskatījusi apelācijas instances tiesa, ja tā lēmumu nav atcēlusi. Ja apelācijas instances tiesa nolēmumu par administratīvo arestu paziņo saīsinātā formā un pilnu nolēmumu sastāda vēlāk, arestu izpilda pēc nolēmuma paziņošanas saīsinātā formā."

14. Papildināt pārejas noteikumus ar 11., 12. un 13.punktu šādā redakcijā:

"11. Ja apelācijas tiesvedība par rajona (pilsētas) tiesas tiesneša nolēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šā kodeksa 213.pantu, Administratīvajā apgabaltiesā ierosināta pirms 2009.gada 1.janvāra, Administratīvā apgabaltiesa turpina minētās lietas izskatīšanu, ievērojot šā kodeksa un Administratīvā procesa likuma noteikumus.

12. Ja Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments līdz 2009.gada 1.janvārim ierosinājis tiesvedību par Administratīvās apgabaltiesas nolēmumu iesniegtās kasācijas sūdzības vai blakus sūdzības izskatīšanai, Senāts turpina lietas izskatīšanu, ievērojot Administratīvā procesa likuma noteikumus.

13. Grozījumi šā kodeksa 238.¹ panta trešajā daļā, 280.panta pirmajā daļā un 281.¹ panta pirmajā daļā par administratīvo pārkāpumu lietu piekritības maiņu no Administratīvās rajona tiesas uz rajona (pilsētas) tiesām stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī."

Pārejas noteikums

Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.oktobrim izstrādā un iesniedz Saeimai likumprojektus par nepieciešamajiem grozījumiem, kas izdarāmi likumos, lai īstenotu visu administratīvo pārkāpumu lietu piekritības maiņu no Administratīvās rajona tiesas un Administratīvās apgabaltiesas uz rajona (pilsētas) tiesām un apgabaltiesām.

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2008.gada 9.oktobrī.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2008.gada 29.oktobrī

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2009.gada 1.janvāri.