|
Ministru kabineta noteikumi Nr.715
Rīgā 2008.gada 2.septembrī (prot. Nr.61 47.§)
Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem
Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 14.panta 19.punktu
un Vispārējās izglītības likuma 4.panta 11.punktu
1. Noteikumi nosaka:
1.1. valsts vispārējās vidējās izglītības standartu – vispārējās vidējās izglītības programmu galvenos mērķus un uzdevumus, vispārējās vidējās izglītības obligāto saturu, izglītojamo iegūtās vispārējās vidējās izglītības vērtēšanas pamatprincipus un kārtību;
1.2. vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartus – mācību priekšmetu galvenos mērķus un uzdevumus, mācību priekšmetu obligāto saturu, pamatprasības attiecībā uz mācību priekšmetu apguvi un mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskos paņēmienus.
2. Vispārējās vidējās izglītības programmu (turpmāk – izglītības programmas) galvenie mērķi ir:
2.1. nodrošināt izglītojamo ar zināšanām un prasmēm, kas ir nepieciešamas personiskai izaugsmei un attīstībai, pilsoniskai līdzdalībai, nodarbinātībai, sociālajai integrācijai un izglītības turpināšanai;
2.2. veicināt izglītojamā pilnveidošanos par garīgi, emocionāli un fiziski attīstītu personību un izkopt veselīga dzīvesveida paradumus;
2.3. sekmēt izglītojamā sociāli aktīvu attieksmi, saglabājot un attīstot savu valodu, etnisko un kultūras savdabību, kā arī pilnveidot izpratni par Latvijas Republikas Satversmē un citos tiesību aktos ietvertajiem cilvēktiesību pamatprincipiem;
2.4. izkopt izglītojamā prasmi patstāvīgi mācīties un pilnveidoties, motivēt mūžizglītībai un apzinātai karjeras izvēlei.
3. Lai nodrošinātu izglītojamo ar zināšanām un prasmēm, kas ir nepieciešamas personiskai izaugsmei un attīstībai, pilsoniskai līdzdalībai, nodarbinātībai, sociālajai integrācijai un izglītības turpināšanai, galvenie uzdevumi ir šādi:
3.1. sniegt attiecīgas zināšanas, attīstīt izglītojamā spējas un prasmes izvēlētajā vispārējās vidējās izglītības virzienā;
3.2. radīt izpratni par sabiedrībā notiekošajiem procesiem un vēlmi līdzatbildīgi iesaistīties ilgtspējīgas sabiedrības attīstībā;
3.3. veicināt radošo un intelektuālo spēju attīstību;
3.4. pilnveidot moderno informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošanas prasmes;
3.5. veicināt izglītojamā konkurētspēju turpmākās izglītības apguvē.
4. Lai veicinātu izglītojamā pilnveidošanos par garīgi, emocionāli un fiziski attīstītu personību un izkoptu veselīga dzīvesveida paradumus, galvenie uzdevumi ir šādi:
4.1. pilnveidot izpratni par veselīgu dzīvesveidu, apzināties nepieciešamību rūpēties par savu fizisko attīstību, veselību un drošību;
4.2. sekmēt dažādu kultūru iepazīšanu, kultūras vērtību un nacionālās identitātes apzināšanos;
4.3. pilnveidojot radošās darbības pieredzi, sekmēt izglītojamā emocionālo un radošo spēju attīstību.
5. Lai sekmētu izglītojamā sociāli aktīvu attieksmi, saglabājot un attīstot savu valodu, etnisko un kultūras savdabību, kā arī pilnveidotu izpratni par Latvijas Republikas Satversmē un citos tiesību aktos ietvertajiem cilvēktiesību pamatprincipiem, galvenie uzdevumi ir šādi:
5.1. padziļināt izpratni par latviešu valodas lomu daudzkultūru sabiedrībā;
5.2. pilnveidot latviešu valodas, mazākumtautību valodas (mazākumtautību izglītības programmās) un svešvalodu kompetences kā personības garīgās, intelektuālās attīstības un pašrealizācijas līdzekli daudzkultūru sabiedrībā;
5.3. pilnveidot izpratni par kultūras daudzveidību Latvijas un pasaules kultūras vērtību kontekstā;
5.4. veicināt ieinteresētību un izpratni par savu vietu sabiedrībā, Latvijas un pasaules kultūras mantojumu, atbildīgu iekļaušanos kultūrvides veidošanā, pamatojoties uz demokrātijas principiem un humānām vērtībām;
5.5. pilnveidot izpratni par sabiedrības veidošanās sociālekonomiskajām likumsakarībām un tās struktūras daudzveidību.
6. Lai izkoptu izglītojamā prasmi patstāvīgi mācīties un pilnveidoties, motivētu mūžizglītībai un apzinātai karjeras izvēlei, galvenie uzdevumi ir šādi:
6.1. pilnveidot praktiskā un patstāvīgā darba prasmes;
6.2. izmantot mācību darbā atbilstošus un daudzveidīgus mācīšanās paņēmienus un tehnoloģijas, apzinoties savu radošo potenciālu;
6.3. radīt motivāciju karjeras izvēlei.
7. Mazākumtautību izglītības programmās katru mācību gadu ne mazāk par pieciem mācību priekšmetiem apgūst latviešu valodā. Šajā skaitā neietilpst latviešu valoda un literatūra.
8. Mācību satura apguvi mazākumtautību valodā var nodrošināt līdz divām piektdaļām no kopējās mācību slodzes mācību gadā.
9. Izglītības programmu saturs ietver šādas izglītības jomas, kuras veido atbilstošie mācību priekšmeti:
9.1. valodu joma:
9.1.1. latviešu valoda;
9.1.2. svešvalodas;
9.1.3. mazākumtautību valoda un literatūra;
9.2. matemātikas un datorikas joma:
9.2.1. matemātika;
9.2.2. informātika;
9.2.3. programmēšanas pamati;
9.2.4. tehniskā grafika;
9.3. sporta un veselības joma:
9.3.1. sports;
9.3.2. veselības mācība;
9.4. dabaszinātņu joma:
9.4.1. fizika;
9.4.2. ķīmija;
9.4.3. bioloģija;
9.4.4. dabaszinības;
9.5. sociālo zinātņu joma:
9.5.1. Latvijas un pasaules vēsture;
9.5.2. ekonomika;
9.5.3. filozofija;
9.5.4. ģeogrāfija;
9.5.5. psiholoģija;
9.5.6. politika un tiesības;
9.5.7. mājsaimniecība;
9.5.8. ētika;
9.5.9. kulturoloģija;
9.6. mākslas joma:
9.6.1. literatūra;
9.6.2. mūzika;
9.6.3. vizuālā māksla.
10. Izglītības programmu obligāto saturu veido:
10.1. vispārizglītojošajā virzienā:
10.1.1. izglītojamajiem ar latviešu mācībvalodu:
10.1.1.1. latviešu valoda;
10.1.1.2. pirmā svešvaloda;
10.1.1.3. otrā svešvaloda;
10.1.1.4. matemātika;
10.1.1.5. informātika;
10.1.1.6. sports;
10.1.1.7. Latvijas un pasaules vēsture;
10.1.1.8. vismaz trīs no šo noteikumu 9.3.2., 9.5.2., 9.5.3., 9.5.4., 9.5.5., 9.5.6., 9.5.7., 9.5.8. un 9.5.9.apakšpunktā minētajiem mācību priekšmetiem;
10.1.1.9. fizika;
10.1.1.10. ķīmija;
10.1.1.11. bioloģija;
10.1.1.12. literatūra;
10.1.1.13. mūzika vai vizuālā māksla;
10.1.2. izglītojamajiem, kuri apgūst mazākumtautību izglītības programmas:
10.1.2.1. latviešu valoda;
10.1.2.2. mazākumtautību valoda un literatūra;
10.1.2.3. pirmā svešvaloda;
10.1.2.4. matemātika;
10.1.2.5. informātika;
10.1.2.6. sports;
10.1.2.7. Latvijas un pasaules vēsture;
10.1.2.8. vismaz trīs no šo noteikumu 9.3.2., 9.5.2., 9.5.3., 9.5.4., 9.5.5., 9.5.6., 9.5.7., 9.5.8. un 9.5.9.apakšpunktā minētajiem mācību priekšmetiem;
10.1.2.9. fizika;
10.1.2.10. ķīmija;
10.1.2.11. bioloģija;
10.1.2.12. literatūra;
10.1.2.13. mūzika vai vizuālā māksla;
10.2. humanitārajā un sociālajā virzienā:
10.2.1. izglītojamajiem ar latviešu mācībvalodu:
10.2.1.1. latviešu valoda;
10.2.1.2. pirmā svešvaloda;
10.2.1.3. otrā svešvaloda;
10.2.1.4. trešā svešvaloda;
10.2.1.5. matemātika;
10.2.1.6. informātika;
10.2.1.7. sports;
10.2.1.8. Latvijas un pasaules vēsture;
10.2.1.9. vismaz trīs no šo noteikumu 9.3.2., 9.5.2., 9.5.3., 9.5.4., 9.5.5., 9.5.6., 9.5.7., 9.5.8. un 9.5.9.apakšpunktā minētajiem mācību priekšmetiem;
10.2.1.10. dabaszinības;
10.2.1.11. literatūra;
10.2.1.12. mūzika;
10.2.1.13. vizuālā māksla;
10.2.2. izglītojamajiem, kuri apgūst mazākumtautību izglītības programmas:
10.2.2.1. latviešu valoda;
10.2.2.2. mazākumtautību valoda un literatūra;
10.2.2.3. pirmā svešvaloda;
10.2.2.4. otrā svešvaloda;
10.2.2.5. matemātika;
10.2.2.6. informātika;
10.2.2.7. sports;
10.2.2.8. Latvijas un pasaules vēsture;
10.2.2.9. vismaz trīs no šo noteikumu 9.3.2., 9.5.2., 9.5.3., 9.5.4., 9.5.5., 9.5.6., 9.5.7., 9.5.8. un 9.5.9.apakšpunktā minētajiem mācību priekšmetiem;
10.2.2.10. dabaszinības;
10.2.2.11. literatūra;
10.2.2.12. mūzika;
10.2.2.13. vizuālā māksla;
10.3. matemātikas, dabaszinātņu un tehnikas virzienā:
10.3.1. izglītojamajiem ar latviešu mācībvalodu:
10.3.1.1. latviešu valoda;
10.3.1.2. pirmā svešvaloda;
10.3.1.3. otrā svešvaloda;
10.3.1.4. matemātika;
10.3.1.5. informātika;
10.3.1.6. sports;
10.3.1.7. Latvijas un pasaules vēsture;
10.3.1.8. vismaz divi no šo noteikumu 9.3.2., 9.5.2., 9.5.3., 9.5.4., 9.5.5., 9.5.6., 9.5.7., 9.5.8. un 9.5.9.apakšpunktā minētajiem mācību priekšmetiem;
10.3.1.9. fizika;
10.3.1.10. ķīmija;
10.3.1.11. bioloģija;
10.3.1.12. literatūra;
10.3.1.13. mūzika vai vizuālā māksla;
10.3.2. izglītojamajiem, kuri apgūst mazākumtautību izglītības programmas:
10.3.2.1. latviešu valoda;
10.3.2.2. mazākumtautību valoda un literatūra;
10.3.2.3. pirmā svešvaloda;
10.3.2.4. matemātika;
10.3.2.5. informātika;
10.3.2.6. sports;
10.3.2.7. Latvijas un pasaules vēsture;
10.3.2.8. vismaz divi no šo noteikumu 9.3.2., 9.5.2., 9.5.3., 9.5.4., 9.5.5., 9.5.6., 9.5.7., 9.5.8. un 9.5.9.apakšpunktā minētajiem mācību priekšmetiem;
10.3.2.9. fizika;
10.3.2.10. ķīmija;
10.3.2.11. bioloģija;
10.3.2.12. literatūra;
10.3.2.13. mūzika vai vizuālā māksla;
10.4. profesionālajā virzienā:
10.4.1. izglītojamajiem ar latviešu mācībvalodu:
10.4.1.1. latviešu valoda;
10.4.1.2. pirmā svešvaloda;
10.4.1.3. otrā svešvaloda;
10.4.1.4. matemātika;
10.4.1.5. informātika;
10.4.1.6. sports;
10.4.1.7. Latvijas un pasaules vēsture;
10.4.1.8. vismaz divi no šo noteikumu 9.3.2., 9.5.2., 9.5.3., 9.5.4., 9.5.5., 9.5.6., 9.5.7., 9.5.8. un 9.5.9.apakšpunktā minētajiem mācību priekšmetiem;
10.4.1.9. dabaszinības;
10.4.1.10. literatūra;
10.4.1.11. mūzika vai vizuālā māksla;
10.4.2. izglītojamajiem, kuri apgūst mazākumtautību izglītības programmas:
10.4.2.1. latviešu valoda;
10.4.2.2. mazākumtautību valoda un literatūra;
10.4.2.3. pirmā svešvaloda;
10.4.2.4. matemātika;
10.4.2.5. informātika;
10.4.2.6. sports;
10.4.2.7. Latvijas un pasaules vēsture;
10.4.2.8. vismaz divi no šo noteikumu 9.3.2., 9.5.2., 9.5.3., 9.5.4., 9.5.5., 9.5.6., 9.5.7., 9.5.8. un 9.5.9.apakšpunktā minētajiem mācību priekšmetiem;
10.4.2.9. dabaszinības;
10.4.2.10. literatūra;
10.4.2.11. mūzika vai vizuālā māksla;
10.4.3. izglītības iestādes profesionālā virziena programmā iekļauj mācību priekšmetus ar praktisku ievirzi.
11. Vakara (maiņu) un neklātienes izglītības programmās (jauniešiem un pieaugušajiem) atbilstoši izglītības iestādes izvēlētajam izglītības programmu virzienam var neiekļaut šo noteikumu 10.1.1.3., 10.1.1.6., 10.1.2.6., 10.2.1.4., 10.2.1.7., 10.2.2.4., 10.2.2.7., 10.3.1.3., 10.3.1.6., 10.3.2.6., 10.4.1.3., 10.4.1.6. un 10.4.2.6.apakšpunktā minētos mācību priekšmetus.
12. Vispārējās vidējās izglītības izlīdzinošās programmas saturu atbilstoši izglītības iestādes izvēlētajam izglītības programmu virzienam veido šo noteikumu 10.1.1., 10.1.2., 10.2.1., 10.2.2., 10.3.1., 10.3.2., 10.4.1. vai 10.4.2.apakšpunktā minētie mācību priekšmeti.
13. Izglītības iestādes izglītības programmā var iekļaut šo noteikumu 9.punktā minētos mācību priekšmetus, kas paplašina izglītības programmas virzienam raksturīgās izglītības jomas, kā arī mākslinieciskās pašdarbības nodarbības.
14. Izglītības iestāde izglītības programmā var iekļaut šo noteikumu 9.punktā neminētus mācību priekšmetus, nepārsniedzot Vispārējās izglītības likumā noteikto mācību stundu slodzi un skaitu dienā izglītības programmām. Izglītības iestādes šādu mācību priekšmetu standartus izstrādā patstāvīgi un saskaņo ar Valsts izglītības satura centru. (Grozīts ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.632) 15. Izglītības programmu saturu nosaka šādi mācību priekšmetu standarti:
15.1. Latviešu valoda. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (1.pielikums);
15.2. Svešvaloda. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (2.pielikums);
15.3. Mazākumtautību valoda un literatūra (mazākumtautību izglītības programmās) (3.pielikums);
15.4. Matemātika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (4.pielikums);
15.5. Informātika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (5.pielikums);
15.6. Programmēšanas pamati. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (6.pielikums);
15.7. Tehniskā grafika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (7.pielikums);
15.8. Sports. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (8.pielikums);
15.9. Veselības mācība. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (9.pielikums);
15.10. Fizika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (10.pielikums);
15.11. Ķīmija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (11.pielikums);
15.12. Bioloģija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (12.pielikums);
15.13. Dabaszinības. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (13.pielikums);
15.14. Latvijas un pasaules vēsture. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (14.pielikums);
15.15. Ekonomika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (15.pielikums);
15.16. Filozofija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (16.pielikums);
15.17. Ģeogrāfija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (17.pielikums);
15.18. Psiholoģija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (18.pielikums);
15.19. Politika un tiesības. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (19.pielikums);
15.20. Mājsaimniecība. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (20.pielikums);
15.21. Ētika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (21.pielikums);
15.22. Kulturoloģija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (22.pielikums);
15.23. Literatūra. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (23.pielikums);
15.24. Mūzika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (24.pielikums);
15.25. Vizuālā māksla. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (25.pielikums).
16. Izglītojamo iegūtās vispārējās vidējās izglītības vērtēšanas pamatprincipi ir šādi:
16.1. prasību atklātības un skaidrības princips – mācību priekšmetu standartos ir noteikts obligātais mācību priekšmeta saturs un prasības izglītojamā sasniegumiem;
16.2. sasniegumu summēšanas princips – iegūtā vispārējā vidējā izglītība tiek vērtēta, summējot sasniegumus obligātā mācību satura apguvei;
16.3. vērtējuma atbilstības princips – noslēguma pārbaudes darbā tiek dota iespēja apliecināt savas zināšanas, prasmes un attieksmes visiem izziņas līmeņiem atbilstošos uzdevumos, jautājumos, piemēros un situācijās. Pārbaudes darba organizācija nodrošina adekvātu un objektīvu vērtējumu;
16.4. vērtējuma noteikšanai izmantoto veidu dažādības princips – mācību sasniegumu vērtēšanā izmanto rakstiskas, praktiskas, mutiskas un kombinētas pārbaudes, individuālo un grupas sasniegumu vērtēšanu un dažādus pārbaudes darbus;
16.5. vērtēšanas regularitātes princips – mācību sasniegumi tiek vērtēti regulāri, lai pārliecinātos par izglītojamā iegūtajām zināšanām, prasmēm, attieksmēm un pilnveidotu turpmāko izglītības procesu;
16.6. vērtējuma obligātuma princips – izglītojamajam nepieciešams iegūt vērtējumu visos izglītības programmas mācību priekšmetos un valsts pārbaudījumos, izņemot tos mācību priekšmetus un valsts pārbaudījumus, no kuriem izglītojamais ir atbrīvots.
17. Valsts pārbaudījumi par vispārējās vidējās izglītības ieguvi ir ne mazāk kā četri:
17.1. centralizētais eksāmens latviešu valodā;
17.2. centralizētais eksāmens vienā svešvalodā pēc izglītojamā izvēles;
17.3. centralizētais eksāmens matemātikā;
17.4. vismaz viens eksāmens pēc izglītojamā izvēles, kurš atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:
17.4.1. mācību priekšmetā, kurā eksāmenu (izņemot šo noteikumu 17.1., 17.2. un 17.3.apakšpunktā minētos) organizē Valsts izglītības satura centrs;
17.4.2. mācību priekšmetā, kura apjoms izglītības programmā nav mazāks par 105 mācību stundām un kurā eksāmenu organizē pašvaldības izglītības speciālists, izglītības pārvaldes iestāde vai izglītības iestāde. (MK 24.11.2009. noteikumu Nr.1352 redakcijā) 18. Izglītojamā iegūtās vispārējās vidējās izglītības vērtēšanas organizētājs un vērtētājs ir:
18.1. pedagogs;
18.2. izglītības iestādes administrācija;
18.3. Valsts izglītības satura centrs. (Grozīts ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.632) 19. Valsts pārbaudes darbu materiālu saturs ir latviešu valodā (izņemot svešvalodu eksāmenus un eksāmenu mazākumtautību valodā un literatūrā).
20. Valsts izglītības satura centrs var pielīdzināt citu institūciju organizēto eksāmenu rezultātus centralizēto eksāmenu līmeņiem gadījumā, ja pastāv vienošanās ar institūciju, kas ir konkrētā eksāmena īstenotāja. Salīdzināšanas algoritms tiek noteikts ar ekspertu atzinumu, ka pielīdzināmā eksāmena programma un saturs atbilst vispārējās vidējās izglītības standartā noteiktajām prasībām konkrētajā mācību priekšmetā. (Grozīts ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.632) 21. Izglītojamā sasniegumus vērtē atbilstoši iegūtās valsts vispārējās vidējās izglītības vērtēšanas pamatprincipiem un kārtībai.
22. Mācību sasniegumu vērtēšana var tikt organizēta mutiskā, rakstiskā, praktiskā vai kombinētā formā.
23. Vērtēšana ir integratīva mācību procesa sastāvdaļa izglītojamā zināšanu, prasmju, attieksmju noteikšanai, kā arī izglītības procesa pilnveidošanai.
24. Mācību sasniegumu vērtēšanas veidi ir šādi:
24.1. ievadvērtēšana mācību procesa sākumā pirms temata vai mācību priekšmeta apguves, nosakot izglītojamo apgūto zināšanu un prasmju apguves līmeni, lai pieņemtu lēmumu par turpmāko mācību procesu;
24.2. kārtējā vērtēšana, nosakot izglītojamo sasniegumus, lai uzlabotu tos mācību procesa laikā, saskaņotu mācību procesa norisi, mācību mērķa un izmantoto mācību metožu savstarpējo atbilstību, veicinātu izglītojamo pašnovērtēšanas prasmes un atbildību;
24.3. noslēguma vērtēšana, nosakot izglītojamo zināšanu un prasmju apguves līmeni temata vai loģiskas temata daļas, semestra, mācību gada, kursa, izglītības pakāpes noslēgumā.
25. Mācību sasniegumu vērtēšanā izmanto daudzveidīgus metodiskos paņēmienus atbilstoši mācību procesā izmantotajām mācību metodēm:
25.1. ievadvērtēšanā – novērošana, saruna, aptauja, uzdevumu risināšana vai tamlīdzīgs metodiskais paņēmiens;
25.2. kārtējā vērtēšanā – novērošana, saruna, aptauja, uzdevumu risināšana, darbs ar tekstu, laboratorijas darbs, eksperiments, demonstrējums, vizualizēšana, individuāls vai grupas projekts, eseja, referāts, diskusija, darbu mape, mājas darbs vai tamlīdzīgs metodiskais paņēmiens;
25.3. nobeiguma vērtēšanā – rakstisks vai kombinēts pārbaudes darbs, laboratorijas darbs, pētniecisks darbs, domraksts, individuāls vai grupas projekts, darbu mape, ieskaite, eksāmens vai tamlīdzīgs metodiskais paņēmiens. (Grozīts ar MK 24.11.2009. noteikumiem Nr.1352) 26. Izglītojamā mācību sasniegumus vērtē 10 ballu skalā (26.pielikums).
27. Centralizētajos eksāmenos izglītojamo mācību sasniegumus vērtē līmeņos A, B, C, D, E, F (kur A – augstākais līmenis, F – zemākais līmenis) (27.pielikums). Iegūto vērtējumu ieraksta vispārējās vidējās izglītības sertifikātā, norādot kopējo procentuālo vērtējumu un procentuālo vērtējumu katrai eksāmena daļai. (MK 24.11.2009. noteikumu Nr.1352 redakcijā) 28. Mācību sasniegumu vērtēšanas veidus, formas, metodiskos paņēmienus, pārbaudījumu apjomu, skaitu, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka mācību sasniegumu vērtēšanas veicējs šajos noteikumos noteiktajā kārtībā, ievērojot attiecīgā mācību priekšmeta saturu un izglītības iestādē īstenoto izglītības programmu.
28. 1 Vērtējumu mācību priekšmetā gadā izliek:
28. 1 1. ņemot vērā pirmā un otrā semestra vērtējumu, kā arī mācību gada nobeiguma pārbaudes darba vērtējumu;
28. 1 2. eksternim, ņemot vērā nokārtoto eksāmenu vērtējumus. (MK 24.11.2009. noteikumu Nr.1352 redakcijā) 29. 2008./2009.mācību gadā visās vispārējās vidējās izglītības klasēs, 2009./2010.mācību gadā 11. un 12.klasēs un 2010./2011.mācību gadā 12.klasēs vispārējās vidējās izglītības programmas attiecīgajos mācību priekšmetos īsteno atbilstoši šo noteikumu 28.pielikumam.
30. Valsts pārbaudījumi par vispārējās vidējās izglītības ieguvi 2009./2010.mācību gadā un 2010./2011.mācību gadā ir noteikti šo noteikumu 29.pielikumā. (MK 24.11.2009. noteikumu Nr.1352 redakcijā) 31. 2008./2009.mācību gadā visās vispārējās vidējās izglītības klasēs, 2009./2010.mācību gadā 11. un 12.klasēs un 2010./2011.mācību gadā 12.klasēs vispārējās vidējās izglītības programmu saturu nosaka šādi mācību priekšmetu standarti:
31.1. latviešu valodā un literatūrā:
31.1.1. Latviešu valoda. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (30.pielikums);
31.1.2. Literatūra. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (31.pielikums);
31.2. latviešu valodā un literatūrā (mazākumtautību izglītības programmās) – Latviešu valoda un literatūra (mazākumtautību izglītības programmās). Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (32.pielikums);
31.3. mazākumtautību valodā un literatūrā (mazākumtautību izglītības programmās):
31.3.1. Mazākumtautību valoda. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (33.pielikums);
31.3.2. Mazākumtautību literatūra. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (34.pielikums);
31.4. Veselības mācība. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (35.pielikums);
31.5. Informātika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (36.pielikums);
31.6. Mūzika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (37.pielikums);
31.7. Kultūras vēsture. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (38.pielikums);
31.8. Loģika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (39.pielikums);
31.9. Reliģiju vēsture. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (40.pielikums);
31.10. Programmēšanas pamati. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (41.pielikums);
31.11. Astronomija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (42.pielikums);
31.12. Mākslas vēsture. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (43.pielikums);
31.13. Vizuālā māksla. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (44.pielikums);
31.14. Komerczinības. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (45.pielikums);
31.15. Vēsture. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (46.pielikums);
31.16. Biznesa ekonomiskie pamati. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (47.pielikums);
31.17. Filozofija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (48.pielikums);
31.18. Ģeogrāfija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (49.pielikums);
31.19. Psiholoģija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (50.pielikums);
31.20. Politika un tiesības. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (51.pielikums);
31.21. Mājsaimniecība. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (52.pielikums);
31.22. Ētika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (53.pielikums);
31.23. Tehniskā grafika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (54.pielikums).
32. 2008./2009.mācību gadā 11. un 12.klasēs un 2009./2010.mācību gadā 12.klasēs vispārējās vidējās izglītības programmu saturu nosaka šādi mācību priekšmetu standarti:
32.1. Svešvaloda. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (55.pielikums);
32.2. Sports. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (56.pielikums);
32.3. Matemātika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (57.pielikums);
32.4. Fizika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (58.pielikums);
32.5. Ķīmija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (59.pielikums);
32.6. Bioloģija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (60.pielikums);
32.7. Dabaszinības. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (61.pielikums).
33. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2007.gada 7.augusta noteikumus Nr.544 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem” (Latvijas Vēstnesis, 2007, 138.nr.).
34. Noteikumi piemērojami ar 2008.gada 1.septembri.
Ministru prezidents I.Godmanis
Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi
1. Mācību priekšmeta “Latviešu valoda” mērķis ir pilnveidot izglītojamā prasmi kompetenti lietot latviešu literāro valodu saziņā, mūžizglītībā un starpkultūru dialogā.
2. Mācību priekšmeta “Latviešu valoda” uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:
2.1. pilnveidot valodas prasmes un spēju īstenot savu un uztvert citu autoru komunikatīvo nolūku dažādās saziņas situācijās;
2.2. padziļināt zināšanas par valodas sistēmu un pilnveidot prasmi lietot valodas līdzekļus;
2.3. padziļināt izpratni par latviešu valodas lomu daudzkultūru sabiedrībā.
II. Mācību priekšmeta obligātais saturs
3. Komunikatīvā un valodas kompetence:
3.1. valoda – personības intelektuālās un garīgās attīstības un pašizpausmes līdzeklis;
3.2. galvenās literārās valodas normas fonētikā, morfoloģijā, leksikoloģijā un sintaksē;
3.3. valodas funkcionālie stili;
3.4. vārdu krājuma leksikostilistiskā un emocionāli ekspresīvā diferenciācija;
3.5. latviešu literārā valoda un latviešu valodas dialekti.
4. Sociokultūras kompetence:
4.1. latviešu valoda – kultūras vērtība un etniskās identitātes būtisks komponents;
4.2. latviešu valoda starpkultūru komunikācijā;
4.3. runas tradīcijas un starpkultūru dialogs.
III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei
5. Komunikatīvā un valodas kompetence:
5.1. izprot saziņas situāciju, prot tajā iesaistīties, pamatot savu viedokli, izmantojot dažādus argumentācijas paņēmienus;
5.2. lieto saziņas situācijai atbilstošus valodas līdzekļus;
5.3. pilnveido prasmi veidot monologu, dialogu (mutvārdu un rakstveida formā), publiski uzstāties, iesaistīties diskusijā, organizēt to;
5.4. vērtē publisko runu – saturu, izmantotos valodas izteiksmes līdzekļus; tās atbilsmi saziņas situācijai;
5.5. prot iegūt valodniecisku vai kulturoloģisku informāciju no dažādiem informācijas avotiem: apkopot, strukturēt, izvērtēt un izmantot to valodas apguves procesā un savā pieredzē;
5.6. ievēro individuālā un publiskā saziņā valodas kultūras normas;
5.7. saprot un lieto mācību procesā nepieciešamos valodniecības terminus;
5.8. analizē, vērtē, rediģē tekstus saskaņā ar tekstveides un literārās valodas normām;
5.9. ievēro valodas kultūras normas paša veidotā mutvārdu un rakstveida tekstā;
5.10. lieto un vērtē valodas funkcionālos stilus;
5.11. prot rakstīt dažādu žanru tekstus: pārspriedumu, argumentēto eseju, tēzes, referātu, dzīves gaitas aprakstu (CV), darījumu vēstules;
5.12. analizē un vērtē tekstu no literārās valodas normu stila un žanra prasību viedokļa;
5.13. izprot latviešu valodas sistēmu;
5.14. vērtē un pilnveido savas runas prasmes;
5.15. zina latviešu literārās valodas un latviešu valodas dialektu atšķirības;
5.16. zina latviešu literārās valodas attīstības nozīmīgākos faktus un pētniekus.
6. Sociokultūras kompetence:
6.1. uztver valodu kā latviešu pasaulainas atspoguļotāju;
6.2. prot izzināt latviešu valodas fonētiskajā, vārddarināšanas, morfoloģiskajā, leksiskajā, frazeoloģiskajā, sintakses sistēmā ietverto kulturoloģisko informāciju un izmantot to savā runas darbībā;
6.3. apzinās dzimtās valodas nozīmi tautas vērtību sistēmā;
6.4. apzinās kulturālas valodas nozīmi personības attīstībā un pašizpausmē;
6.5. apzinās valodas lomu sabiedrībā;
6.6. izprot latviešu valodu kā valsts valodu Latvijas Republikā un tās vietu Eiropas Savienībā;
6.7. izprot valodas politiku un nozīmi latviešu valodas un mazākumtautību valodu saglabāšanā un attīstībā;
6.8. prot toleranti izmantot valodu sadarbībai daudzkultūru sabiedrībā;
6.9. saprot verbālas un neverbālas nacionālās uzvedības īpatnības starpkultūru dialogā;
6.10. apzinās valodu kā vērtību.
7. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 5.14., 6.3., 6.4., 6.5. un 6.10.apakšpunktā minētās prasības.
Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
2.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
I. Vispārīgais jautājums
1. Mācību priekšmeta “Svešvaloda” standarts ir veidots jebkurai svešvalodai un nosaka mācību priekšmeta mērķi, uzdevumus, obligāto saturu un prasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 12.klasi.
II. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi
2. Mācību priekšmeta “Svešvaloda” mērķis ir sekmēt radošas personības izaugsmi, veicinot svešvalodu kompetentu lietošanu saziņā, mūžizglītībā un kultūru dialogā mūsdienu sabiedrībā.
3. Mācību priekšmeta “Svešvaloda” uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:
3.1. pilnveidot zināšanas par svešvalodas likumsakarībām un lietošanas funkcijām;
3.2. izmantot svešvalodu zināšanas un prasmes sociokultūru kontekstā informācijas ieguvei, atlasei un tālākai nodošanai.
III. Mācību priekšmeta obligātais saturs
4. Komunikatīvā un valodas kompetence:
4.1. valoda – informācijas ieguves un izziņas līdzeklis;
4.2. valoda – informācijas līdzeklis saziņas procesā;
4.3. saziņas kultūra;
4.4. valodas sistēma un normas;
4.5. valodas kultūra un valodas funkcionālie stili.
5. Sociokultūras kompetence:
5.1. valoda – izziņas un sadarbības līdzeklis;
5.2. valoda – kultūras sastāvdaļa;
5.3. valoda – iekļaušanās un saskarsmes līdzeklis kultūru kontekstā;
5.4. starpkultūru saziņas process un modeļi;
5.5. valodas lietošanas īpatnības daudzkultūru vidē.
IV. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei
6. Turpinot pirmās un otrās svešvalodas apguvi vidusskolā, izglītojamo rosina sasniegt valodas komunikatīvo kompetenci un sociokultūras kompetenci atbilstoši šī pielikuma 10.punktā noteiktajiem valodas prasmes B2–C1 līmeņiem. Apgūstot trešo svešvalodu no 10.klases, izglītojamo rosina sasniegt valodas prasmes atbilstoši šī pielikuma 10.punktā noteiktajam B1 līmenim. Atsevišķi valodas komunikatīvās kompetences un sociokultūras kompetences elementi var būt dažādos valodas prasmes līmeņos.
7. Komunikatīvā un valodas kompetence:
7.1. saprot un uztver plašu informāciju, dažādus teksta veidus;
7.2. uztver, atlasa, sistematizē un apkopo informāciju dažādiem mērķiem;
7.3. analizē un izvērtē mutvārdu un rakstveida tekstus un to saturu;
7.4. izmanto jaunākās informācijas tehnoloģijas;
7.5. spēj piedalīties dažādu veidu sarunās un diskusijās;
7.6. korekti pauž un argumentē savu viedokli un attieksmi runā un rakstos atbilstoši situācijai;
7.7. secīgi un loģiski prezentē daudzpusīgu informāciju dažādām mērķauditorijām;
7.8. veido radošus un analītiskus tekstus, izmantojot daudzveidīgus informācijas avotus;
7.9. ievēro valodas lietošanas normas runā un rakstos;
7.10. izprot kopīgo un atšķirīgo dzimtās valodas un citu valodu sistēmās un normās;
7.11. pazīst un pareizi lieto frazeoloģiju un valodas funkcionālos stilus, niansējot teikto;
7.12. pilnveido prasmi skaidri un precīzi izteikt savas domas, izkopj izteiksmes daudzveidību;
7.13. izvērtē un rediģē radošo rakstu darbu tekstus atbilstoši valodas normām, kultūrai un valodas funkcionālajiem stiliem.
8. Sociokultūras kompetence:
8.1. izprot un lieto visas valodas prasmes, stratēģijas un kompetences;
8.2. izmanto mūsdienīgus informācijas līdzekļus dažādu komunikatīvo uzdevumu risināšanai saziņas procesā;
8.3. izmanto svešvalodu citu mācību priekšmetu apguvē;
8.4. izprot valodu nozīmīgumu daudzkultūru pasaulē;
8.5. izmanto literatūru un mākslu citu kultūru izpratnei un sevis pilnveidošanai;
8.6. veido literārus tekstus;
8.7. izmanto daudzveidīgas teksta interpretācijas iespējas;
8.8. ar izpratni uztver līdzīgo un atšķirīgo dažādās kultūrās;
8.9. izprot un ievēro saziņas un sadarbības principus;
8.10. uzklausa citus, kā arī izsaka savu viedokli, izmantojot piemērotākos valodas līdzekļus;
8.11. ievērojot sadarbības likumus, kopā ar citiem plāno, veic un izvērtē projektus un pētnieciskos darbus;
8.12. izprot valodas lomu un funkcijas mūsdienu sabiedrībā;
8.13. ievēro saziņas normas daudzkultūru sabiedrībā;
8.14. ievērojot komunikācijas prasības, izmanto zināšanas par nacionālajām verbālās un neverbālās uzvedības īpatnībām saziņā, sadarbībā un mācīšanās procesā;
8.15. vērtē savu sadarbības pieredzi un grupas ieguldījumu tajā;
8.16. novērtē daudzvalodu vides nozīmīgumu;
8.17. novērtē kultūru dažādību un radoši izmanto iegūto informāciju savas kultūras bagātināšanai;
8.18. izprot valodu situāciju Latvijā un citās zemēs;
8.19. toleranti uztver Latvijas un citu valstu sociokultūras tradīciju un īpatnību izpausmes valodā.
9. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 8.8., 8.16., 8.17. un 8.19.apakšpunktā minētās prasības.
10. Valodas prasmes līmeni nosaka šādi kritēriji:
10.1. C2 – spēj viegli saprast gandrīz visu dzirdēto vai lasīto. Atsaucot atmiņā izteiktos argumentus un viedokļus, spēj apkopot informāciju no dažādiem mutvārdu vai rakstiskiem avotiem un secīgi to izklāstīt. Spēj izteikties spontāni, raiti un precīzi, ņemot vērā nozīmju nianses pat komplicētās situācijās;
10.2. C1 – spēj saprast dažādas tematikas sarežģītus, garus tekstus un uztvert zemtekstu. Spēj izteikties radoši un spontāni, īpaši nemeklējot vārdus. Spēj atbilstoši un prasmīgi lietot valodu sociālajā, akadēmiskajā un profesionālajā jomā. Spēj izveidot skaidru, labi strukturētu, detalizētu tekstu par sarežģītiem jautājumiem, labi pārzinot tekstveides principus, lietojot atbilstošus saistījuma un saskaņojuma līdzekļus;
10.3. B2 – spēj saprast galveno domu sarežģītos tekstos gan par konkrētiem, gan abstraktiem tematiem, arī diskusijās par profesionāliem jautājumiem savā specialitātē. Spēj sarunāties samērā brīvi un spontāni, saziņa ar dzimtās valodas lietotājiem noris bez aizķeršanās. Spēj skaidri un detalizēti izteikties par dažādiem tematiem, pamatot savu viedokli, izklāstot dažādu variantu priekšrocības un trūkumus;
10.4. B1 – spēj saprast svarīgāko skaidros izteikumos literārā valodā par zināmiem tematiem tekstos, kas saistīti ar darbu, skolu, brīvo laiku utt. Spēj gandrīz vienmēr tikt galā situācijās, kādas var rasties, ceļojot pa vietām, kur runā apgūstamajā valodā. Spēj izveidot vienkāršu, saistītu tekstu par tuviem vai personīgi interesējošiem tematiem. Spēj aprakstīt pieredzēto, notikumus, sapņus, cerības un centienus, īsi pamatot un paskaidrot savus uzskatus, plānus;
10.5. A2 – spēj saprast atsevišķus teikumus un bieži lietotus izteicienus par aktuāliem sadzīves jautājumiem (piemēram, informāciju par sevi un ģimeni, iepirkšanos, tuvāko apkārtni, darba iespējām). Spēj sazināties situācijās, kurās notiek vienkārša informācijas apmaiņa par zināmiem jautājumiem. Spēj vienkāršos vārdos pastāstīt par sevi, tuvāko apkārtni, izteikt savas vajadzības;
10.6. A1 – spēj saprast un lietot vienkāršus izteikumus un elementāras frāzes, lai nodrošinātu konkrētas vajadzības. Prot iepazīstināt ar sevi un citiem, uzdot personiskus jautājumus un atbildēt uz tiem, piemēram, par savu dzīves vietu, pazīstamiem cilvēkiem, par lietām, kas viņam (viņai) pieder. Spēj elementārā līmenī sazināties, ja otrs runā lēnām, skaidri un ir gatavs palīdzēt.
Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
3.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi
1. Mācību priekšmeta “Mazākumtautību valoda un literatūra” mērķis ir pilnveidot izglītojamā dzimtās valodas un literatūras kompetences kā personības garīgās, intelektuālās attīstības un pašrealizācijas līdzekli daudzkultūru sabiedrībā.
2. Mācību priekšmeta “Mazākumtautību valoda un literatūra” uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:
2.1. veicināt literāra darba izpratni, retorikas un runas darbības apguvi, lai veiksmīgi piedalītos mākslinieciskā un cita veida komunikācijā;
2.2. pilnveidot prasmi apgūt literāru darbu stilistiski žanrisko daudzveidību, stilistiku un valodas līdzekļu izmantošanas kultūru, lai radoši attīstītu dzimtās valodas tradīcijas diasporas apstākļos;
2.3. attīstīt vajadzību un spēju piedalīties starpkultūru dialogā, pamatojoties uz izpratni par māksliniecisko un citu tekstu kopīgo uzbūvi.
II. Mācību priekšmeta obligātais saturs
3. Komunikatīvā un valodas kompetence:
3.1. publiskās un dialoģiskās runas retorika;
3.2. publiskās runas veidi;
3.3. saskarsmes kultūra;
3.4. literārās valodas normas;
3.5. valodas funkcionālie stili;
3.6. runas žanri kā īpaši tekstu tipi;
3.7. lasītāja dialogs ar literāru tekstu;
3.8. literāra teksta uztvere un interpretācija;
3.9. daiļdarba sižetiskā, kompozicionālā un valodiskā struktūra;
3.10. daiļrades tipi un literatūras žanri.
4. Sociokultūras kompetence:
4.1. dzimtā valoda Latvijas un citu Eiropas valodu kontekstā;
4.2. dzimtā valoda starpkultūru saskarsmē;
4.3. informācijas avotu izmantošana;
4.4. runas tradīcijas un starpkultūru dialogs;
4.5. mākslinieciskās jaunrades tipi un stila modeļi nacionālajā literatūrā;
4.6. literāra darba kultūras konteksts;
4.7. klasiskā literatūra un citi literārie darbi;
4.8. literatūra un kultūridentitāte.
III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei
5. Komunikatīvā un valodas kompetence:
5.1. prot analizēt oratora publiskās runas mērķi, saturu, struktūru un izmantotos izteiksmes līdzekļus;
5.2. prot veidot informatīvu, argumentējošu, rosinošu un svinīgu publisko runu;
5.3. radoši izmanto uzvedības stratēģijas neformālā un lietišķā sarunā un publiskā apspriešanā;
5.4. pārzina argumentācijas paņēmienus un diskusijas pamattaktikas;
5.5. pārvalda kritikas kultūru strīda un publisku pārrunu situācijās;
5.6. prot korekti izteikt savu viedokli pārrunās un diskusijās;
5.7. vērtē runas darbību no saskarsmes efektivitātes un kvalitātes viedokļa;
5.8. izrāda interesi par retorikas tradīcijām un mūsdienu saskarsmes normām;
5.9. ievēro literārās valodas normas mutvārdos un rakstveidā;
5.10. rada un rediģē dažādus mācību zinātniskā stila žanra tekstus: referatīvu ziņojumu, ievadrunu, anotāciju, tēzes, referātu, recenziju;
5.11. izprot pētnieciskā darba īpatnības;
5.12. rada un rediģē dažādus lietišķā stila žanra tekstus: lietišķu sarunu, lietišķu telefona sarunu, paskaidrojumu, iesniegumu, lietišķu vēstuli, dzīves gaitas aprakstu (CV);
5.13. rada un rediģē dažādus publicistiskā stila žanra tekstus: rakstu, eseju, projekta prezentāciju;
5.14. analizē un vērtē tekstus no literārās valodas normu, stila un žanra prasību viedokļa;
5.15. apzinās literāro valodu kā nacionālās kultūras vērtību;
5.16. nosaka un izvērtē daiļdarba tēmu un ideju kā autora pasaules redzējuma koncepciju;
5.17. nosaka literāra darba patosu kā autora emocionāli vērtējošu attieksmi pret pasauli;
5.18. salīdzina autora, personisko un citu cilvēku viedokli par literāru darbu;
5.19. pārvalda daiļdarba interpretācijas veidus;
5.20. recenzē un anotē daiļdarbu;
5.21. raksta referātus par literāriem tematiem;
5.22. raksta domrakstus, izmantojot literatūras teorijas elementus;
5.23. prot rakstīt vēstījuma, salīdzinājuma, cēloņu un seku pierādījuma esejas par literāru tematu;
5.24. izsaka attieksmi pret izlasīto, pamatojoties uz savu lasītāja pieredzi;
5.25. analizē daiļdarbu kā mākslas tēlu daudzlīmeņu sistēmu;
5.26. izprot mākslinieciskā laika un mākslinieciskās telpas specifiku, salīdzinot māksliniecisko un reālo pasauli;
5.27. izprot mākslas pasaules nosacītības pakāpi;
5.28. analizē daiļdarba sižetisko un kompozicionālo struktūru;
5.29. izprot autora izmantoto māksliniecisko paņēmienu estētisko funkciju;
5.30. izprot romantiskā, reālistiskā un modernistiskā žanra attīstību;
5.31. saprot žanru attīstību mūsdienu daiļdarbos.
6. Sociokultūras kompetence:
6.1. izprot valodas funkcijas sabiedrībā;
6.2. skaidro dzimtās valodas nozīmi daudzvalodu vidē Latvijā un Eiropā;
6.3. prot atrast kopīgo un atšķirīgo valodas līmeņos, salīdzinot apgūstamās valodas;
6.4. ievēro komunikatīvās sadarbības principus starpkultūru saskarsmē;
6.5. apzinās dzimtās valodas lietojuma īpatnības diasporā;
6.6. apzinās daudzvalodību un multikulturālismu kā pasaules sabiedrības nozīmīgāko īpatnību;
6.7. izmanto mūsdienu informācijas avotus, veicot komunikatīvus uzdevumus;
6.8. izmanto lasīšanas algoritmus saskaņā ar komunikatīvo mērķi;
6.9. ir apguvis efektīvas klausīšanās paņēmienus;
6.10. prot noformēt un prezentēt sava projekta rezultātus mutvārdos un rakstveidā;
6.11. izprot retorikas nacionālā ideāla īpatnības;
6.12. saprot verbālas un neverbālas nacionālās uzvedības īpatnības starpkultūru dialogā;
6.13. apzinās globalizācijas ietekmi uz retorikas nacionālā ideāla attīstību;
6.14. apzinās, ka retorikas tradīciju vispārējais raksturs ir starpkultūru dialoga pamats;
6.15. ar cieņu izturas pret nacionālajām īpatnībām un uzvedības normām saskarsmē;
6.16. prot paskaidrot reālistiskā, romantiskā un modernistiskā mākslinieciskās jaunrades tipa estētiskos un poētiskos principus;
6.17. izšķir un raksturo baroka, klasicisma, sentimentālisma, romantisma, reālisma, modernisma, avangarda un postmodernisma stila modeļus;
6.18. analizē daiļdarbus kā nacionālo stila modeļu variantus;
6.19. salīdzina tipoloģiski līdzīgus literatūras tekstus;
6.20. izprot stila modeļu nacionālā varianta specifiku, salīdzinot ar vispārējo stila modeli;
6.21. nosaka līdzīgas tēmas, motīvus, tēlus un simbolus nacionālās un pasaules literatūras darbos;
6.22. prot izmantot informāciju par sociālo, kultūras un vēstures situāciju konkrētā laikposmā, raksturojot literatūras stilu modeļus;
6.23. prot izmantot tēlotājmākslas, mūzikas un teātra mākslas izpratnes pieredzi, analizējot literatūras stilu modeļus;
6.24. piedalās pētnieciskos mācību projektos, kas veicina literārā mantojuma saglabāšanu un mūsdienu literārā procesa attīstību;
6.25. izvēlas un izvērtē lasāmvielu saskaņā ar estētisko gaumi;
6.26. apzinās nacionālās un pasaules literatūras darbus kā kultūrvēsturiski nozīmīgus;
6.27. ir tolerants pret dažādiem kultūras un stilu modeļiem, dzīves normām un vērtībām;
6.28. samēro nacionālos un pasaules kultūrvēsturiskos ideālus ar saviem ētikas principiem.
7. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 5.8., 5.15., 5.24., 6.5., 6.6., 6.13., 6.14., 6.15., 6.25., 6.26., 6.27. un 6.28.apakšpunktā minētās prasības.
Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
4.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi
1. Mācību priekšmeta “Matemātika” mērķis ir pilnveidot prasmi lietot matemātiskās metodes pasaules izzināšanā un daudzveidīgā darbībā, paplašinot izpratni par matemātisko modeļu lomu dabas un sabiedrības procesu aprakstīšanā un attīstot matemātiskās spriešanas prasmes.
2. Mācību priekšmeta “Matemātika” uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:
2.1. pilnveidot izpratni par matemātisko modeļu daudzveidību un prasmes darbā ar tiem;
2.2. pilnveidot komunikatīvās un izziņas prasmes, risinot problēmsituācijas, formulējot spriedumus un veicot pamatojumus;
2.3. pilnveidot izpratni par matemātikas nozīmi ikdienas dzīvē un matemātikas lomu citu zinātņu, sabiedrības un indivīda attīstībā.
II. Mācību priekšmeta obligātais saturs
3. Mācību satura komponents “Matemātiskie modeļi”:
3.1. algebriski modeļi;
3.2. ģeometriski modeļi;
3.3. diskrēti modeļi;
3.4. funkcijas.
4. Mācību satura komponents “Pētnieciskā darbība”:
4.1. izziņas darbība;
4.2. komunikatīvā darbība un sadarbība matemātikā.
5. Mācību satura komponents “Cilvēka, sabiedrības un vides mijiedarbības matemātiskie aspekti”:
5.1. matemātikas kā zinātnes rezultātu un metožu vērtības apzināšanās;
5.2. matemātikas praktiskā lietojamība.
III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei
6. Mācību satura komponents “Matemātiskie modeļi”:
6.1. izprot kopu teorijas pamatjēdzienus un izpilda darbības ar kopām;
6.2. izprot dažādas reālo skaitļu pieraksta un attēlojuma formas, izpilda darbības ar reāliem skaitļiem;
6.3. izprot izteiksmju definīcijas apgabala nozīmi, izpilda matemātisku izteiksmju (algebrisku, eksponenciālu, logaritmisku, trigonometrisku) identiskos pārveidojumus;
6.4. izprot, ko nozīmē atrisināt vienādojumu, vienādojumu sistēmu; lieto vienādojumam (algebriskam, eksponenciālam, logaritmiskam, trigonometriskam), vienādojumu sistēmai piemērotus atrisināšanas algoritmus vai vispārīgās metodes (substitūcija, sadalīšana reizinātājos, grafiskais paņēmiens);
6.5. izprot, ko nozīmē atrisināt nevienādību, nevienādību sistēmu ar vienu vai diviem mainīgajiem; lieto nevienādībai (algebriskai, eksponenciālai, logaritmiskai, trigonometriskai), nevienādību sistēmai piemērotus atrisināšanas algoritmus vai vispārīgās metodes (intervālu metode, substitūcija, grafiskais paņēmiens);
6.6. izprot ģeometriskos modeļus (piemēram, ģeometriskās figūras, ģeometriskie ķermeņi, pagrieziena leņķis, ģeometriskie pārveidojumi, darbības ar vektoriem) un to attēlošanu plaknē;
6.7. lieto ģeometrisko figūru īpašības (teorēmas), pamatojot ģeometrisko figūru vai to elementu īpašības un savstarpējo novietojumu, aprēķinot ģeometrisko figūru un ķermeņu elementu, virsmas laukuma, tilpuma skaitliskās vērtības;
6.8. lieto ģeometriskos pārveidojumus, pamatojot ģeometrisko figūru vai to elementu īpašības un savstarpējo novietojumu;
6.9. izprot kombinatorikas, varbūtību teorijas un statistikas jēdzienus, lieto tos, raksturojot datus un procesus;
6.10. aprēķina elementu kopas izlašu skaitu, lietojot kombinatoriskos saskaitīšanas un reizināšanas likumus un (vai) piemērotus aprēķināšanas algoritmus, notikumu varbūtību, datu statistiskos raksturlielumus;
6.11. izprot funkcijas un ar to saistītos jēdzienus; lieto dažādus funkcijas uzdošanas veidus (grafiski, analītiski, ar tabulu); pazīst lineāru funkciju, kvadrātfunkciju, pakāpes funkciju ar veselu kāpinātāju, eksponentfunkciju, logaritmisko funkciju, trigonometriskās funkcijas, virkni kā naturāla argumenta funkciju;
6.12. nosaka funkciju un to kompozīciju īpašības, izmantojot grafiku un analītiski, lieto funkciju īpašības.
7. Mācību satura komponents “Pētnieciskā darbība”:
7.1. atrod nepieciešamo informāciju dažādos informācijas avotos, novērtē tās pietiekamību, derīgumu;
7.2. saskata un formulē pētāmo problēmu;
7.3. plāno risinājumu; izvēlas vai izveido problēmai atbilstošu matemātisko modeli;
7.4. lieto dažādus spriedumu iegūšanas veidus (empīrisko, induktīvo, deduktīvo); vispārina, klasificē, saskata analoģijas, novērtē procesu tendences; izvirza hipotēzi, izmantojot iepriekšējās zināšanas vai darba gaitā iegūtos rezultātus;
7.5. lieto dažādus izteikumu veidus (aksiomas, definīcijas, īpašības, pazīmes, teorēmas);
7.6. izprot pierādījuma nepieciešamību, būtību un struktūru, lieto dažādus pierādījumu veidus;
7.7. izvērtē iegūtos rezultātus, to ticamību un atbilstību kontekstam, novērtē izvēlēto problēmas risinājumu, iesaka uzlabojumus, piedāvā citu risinājumu;
7.8. izmanto informācijas tehnoloģijas (IT) informācijas apkopošanai, sakārtošanai, pārveidošanai un aprēķiniem;
7.9. lieto matemātikas mācību saturā sastopamos jēdzienus un pieņemtos simbolus kā valodas kultūras elementus;
7.10. izvērtē matemātiskus tekstus, izmanto tos atbilstīgi mērķim; pārveido informāciju no viena veida (vārdiska, simboliska, vizuāla, grafiska) citā, novērtē katra veida priekšrocības;
7.11. formulē, argumentē, pamato viedokli (tai skaitā – matemātiskas sakarības, faktus, sava darba rezultātus), ciena citu viedokli;
7.12. iepazīstina ar sava vai grupas darba rezultātiem rakstiski un (vai) mutiski, izmantojot dažādus uzskates līdzekļus un ievērojot klausītāju vajadzības;
7.13. izmanto IT informācijas iegūšanai un prezentācijai;
7.14. apzinās sadarbības priekšrocības, risinot problēmas, izvērtējot rezultātus.
8. Mācību satura komponents “Cilvēka, sabiedrības un vides mijiedarbības matemātiskie aspekti”:
8.1. izprot matemātikas kā zinātnes attīstības tendences un novērtē matemātikas svarīgāko sasniegumu nozīmi sabiedrības attīstībā, minot piemērus;
8.2. saskata matemātikas saikni ar dabas un humanitārajām zinātnēm;
8.3. apzinās pētnieciskās darbības prasmju nozīmi indivīda attīstībā, novērtē savu problēmrisināšanas, matemātiskās spriešanas, viedokļa formulēšanas un pamatošanas pieredzi;
8.4. novērtē matemātikas iespējas sabiedrībai nozīmīgu praktisku problēmu risināšanā;
8.5. apzinās matemātikas zināšanu un prasmju nozīmi ikdienas dzīvē, apgūstot dabas un sociālās zinātnes, tālākizglītībā un turpmākajā profesionālajā darbībā.
9. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 7.14., 8.3. un 8.5.apakšpunktā minētās prasības.
Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
5.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
I. Vispārīgais jautājums
1. Mācību priekšmeta “Informātika” standarta saturs ietver Eiropas datorprasmes sertifikāta ieguves prasības.
II. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi
2. Mācību priekšmeta “Informātika” mērķis ir sekmēt izglītojamā praktiskā un patstāvīgā darba iemaņas un prasmes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošanā informācijas iegūšanā, apstrādē un veidošanā, kas nepieciešamas daudzveidīgās dzīves situācijās un citu mācību priekšmetu apguvē.
3. Mācību priekšmeta “Informātika” uzdevums ir radīt izglītojamajam iespēju:
3.1. apgūt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pamatjēdzienus;
3.2. gūt praktiskā darba pamatiemaņas individuāli un sadarbībā ar citiem problēmu identificēšanā un risināšanā, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas;
3.3. gūt daudzveidīgu mācību darba pieredzi, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas;
3.4. gūt intelektuālās darbības brīvības un atbildības pieredzi demokrātiskā sabiedrībā;
3.5. gūt pieredzi profesijas izvēlei un tālākizglītībai, izprotot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju straujos attīstības tempus un nozīmi sabiedrības attīstībā;
3.6. veidot paradumu strādāt veselīgā darba vidē un apgūt paņēmienus, lai samazinātu vai izvairītos no veselības traucējumiem darbā pie datora;
3.7. veidot motivāciju savu spēju attīstībai, lai kļūtu par pilntiesīgu informācijas sabiedrības locekli.
III. Mācību priekšmeta obligātais saturs
4. Mācību satura komponents “Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pamatjēdzieni”.
5. Mācību satura komponents “Praktiskā un pētnieciskā darbība”:
5.1. datora lietošana un rīkošanās ar datnēm;
5.2. attēlu apstrāde;
5.3. teksta apstrāde;
5.4. izklājlapu (rēķintabulu) lietošana;
5.5. datubāzu veidošana un lietošana;
5.6. prezentācijas materiālu sagatavošana un demonstrēšana;
5.7. informācijas ieguves un komunikācijas līdzekļu izmantošana;
5.8. tīmekļa lappušu veidošana.
6. Mācību satura komponents “Datorlietošanas ētiskie un tiesiskie aspekti savai un citu drošībai”.
IV. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei
7. Mācību satura komponents “Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pamatjēdzieni”:
7.1. zina, kas ir datorikas nozare, un prot aprakstoši raksturot tās virzienus – datorzinātni, datorinženieriju, programminženieriju, informācijas tehnoloģiju, informācijas sistēmas;
7.2. izprot datorikas nozares pamatjēdzienus, terminus un mērvienības, pārzina datora uzbūvi un prot izmantot operētājsistēmas piedāvātās iespējas;
7.3. izprot, kā informācijas apstrādē ikdienā tiek izmantoti datu pārraides tīkli un lietotnes.
8. Mācību satura komponents “Praktiskā un pētnieciskā darbība”:
8.1. prot pareizi lietot datoru, tā perifērijas ierīces, programmatūru un tās palīdzības sistēmu, apskatīt, mainīt un iestatīt datora un programmatūras iestatījumus un parametrus;
8.2. prot efektīvi darboties darbvirsmas vidē un strādāt ar darbvirsmas ikonām un logiem;
8.3. prot pārvaldīt un organizēt datnes un mapes, dublēt, pārvietot, izveidot un dzēst datnes un mapes, saspiest un atarhivēt datnes, veidot dublējumkopijas;
8.4. zina datorizētas attēlu apstrādes pamatprincipus, priekšrocības un trūkumus, prot izvēlēties veicamajam uzdevumam piemērotāko grafikas veidu – rastrgrafiku vai vektorgrafiku;
8.5. prot izveidot un apstrādāt attēlu vai tā daļas un lietot attēlu ieguves un apstrādes ierīces un lietotnes;
8.6. izprot datorizētas teksta apstrādes pamatprincipus, priekšrocības un trūkumus, prot veikt ikdienas uzdevumus, kas saistīti ar teksta dokumenta izveidošanu, rediģēšanu un formatēšanu;
8.7. prot teksta dokumentā ievietot, rediģēt un formatēt tabulas, formulas, attēlus, satura un priekšmetu rādītāju, veikt pasta sapludināšanu;
8.8. zina izklājlapu lietošanas jomas un pamatjēdzienus, prot veidot, formatēt un modificēt izklājlapas;
8.9. prot izklājlapās veikt aprēķinus, ģenerējot un izmantojot matemātikas un loģiskās standartformulas un funkcijas, veidot un formatēt diagrammas;
8.10. zina datubāzes lietošanas jomas un pamatjēdzienus, prot izmantot datubāzes pārvaldības sistēmu, lai veidotu un modificētu tabulas, vaicājumus, formas un pārskatus;
8.11. prot projektēt vienkāršas datubāzes ar vismaz divām datu tabulām un veidot attiecības (relācijas) starp tām, izgūt informāciju no datubāzes un apstrādāt to;
8.12. zina prezentācijas līdzekļu izmantošanas iespējas, prot veidot, formatēt un modificēt prezentācijas, lietot dažādus to slīdu demonstrēšanas efektus;
8.13. prot veikt informācijas meklēšanas uzdevumus tīmeklī, izmantojot tīmekļa pārlūkprogrammu un meklētājprogrammas, pareizi izmantot tīmekļa vietnēs esošo informāciju;
8.14. prot izmantot e-pasta lietotnes, lai sagatavotu, rediģētu un nosūtītu ziņojumus, saņemtu, pārsūtītu un atbildētu uz ziņojumiem, piesaistītu e-pasta sūtījumiem datnes, organizētu un pārvaldītu e-pasta ziņojumus;
8.15. zina galvenās priekšrocības un trūkumus, ko dod informācijas publicēšana globālajā tīmeklī, prot izveidot un modificēt tīmekļa lappuses, publicēt tās norādītajā serverī.
9. Mācību satura komponents “Datorlietošanas ētiskie un tiesiskie aspekti savai un citu drošībai”:
9.1. zina drošības noteikumus darbā ar datoru un tā perifērijas ierīcēm;
9.2. zina faktorus, kas var apdraudēt datoru un datus, un veicamos pasākumus, lai nodrošinātu informācijas drošību datorā;
9.3. apzinās, kāda ir veselīga darba vide, un veic pasākumus, lai samazinātu veselības traucējumus vai izvairītos no tiem;
9.4. apzinās apkārtējās vides saudzēšanas pasākumus, strādājot ar datoru;
9.5. ievēro intelektuālā īpašuma un personas datu aizsardzības normas, zina, kādas sekas var izraisīt šo noteikumu neievērošana;
9.6. zina par programmatūras un lietotāja licenču izmantošanas noteikumiem, autortiesībām, drošības un juridiskajiem aspektiem, kas saistīti ar programmu un datu kopēšanu, koplietošanu, aizdošanu un izplatīšanu;
9.7. apzinās, kas ir datorvīruss, tā darbības sekas un pasākumus, kādi veicami, lai izvairītos no datorvīrusiem;
9.8. prot rīkoties ar kādu no pretvīrusu programmām;
9.9. zina sekas, kādas var rasties lejupielādējot vai lietojot lejupielādētās datnes;
9.10. zina, kas ir datu šifrēšana un kāpēc to lieto;
9.11. zina, kādas sekas var rasties datora, datu nesēja vai datu zādzības gadījumā un kā izsargāties no tām;
9.12. apzinās, ka interneta pakalpojumu izmantošana ne tikai dod iespēju iegūt nepieciešamo informāciju un sazināties ar apkārtējo pasauli, bet arī var apdraudēt šo pakalpojumu izmantotājus;
9.13. zina, kā rīkoties, lai izsargātos no apdraudējumiem un apkrāpšanas, lietojot internetu;
9.14. izprot, kas ir elektroniskais paraksts, un prot lietot to;
9.15. apzinās, ka pārmērīga datorspēļu izmantošana var radīt atkarību;
9.16. zina, kas ir tīmekļa ētika, un ievēro to.
10. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 9.3., 9.4., 9.12., 9.15. un 9.16.apakšpunktā minētās prasības.
Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
6.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi
1. Mācību priekšmeta “Programmēšanas pamati” mērķis ir sekmēt izglītojamā algoritmiskās un sistēmiskās domāšanas attīstību, praktiskā darba iemaņas un prasmes datorbāzētu sistēmu izstrādē un moderno informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošanā informācijas iegūšanā, apstrādē un veidošanā, kas nepieciešamas daudzveidīgās dzīves situācijās un citu mācību priekšmetu apguvē.
2. Mācību priekšmeta “Programmēšanas pamati” uzdevums ir radīt izglītojamajam iespēju:
2.1. apgūt informātikas nozares galvenos pamatjēdzienus;
2.2. gūt praktiskā darba pamatiemaņas individuāli un sadarbībā ar citiem problēmu identificēšanā, specificēšanā un formalizēšanā un to risināšanā, izstrādājot programmas un datorbāzētas sistēmas;
2.3. gūt daudzveidīgu mācību darba pieredzi, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), kā arī paša veidotas programmas un datorbāzētas sistēmas;
2.4. gūt intelektuālās darbības brīvības un atbildības pieredzi demokrātiskā sabiedrībā;
2.5. gūt pieredzi profesijas izvēlei un tālākizglītībai, izprotot informātikas nozares straujos attīstības tempus un nozīmi sabiedrības attīstībā;
2.6. veidot paradumu strādāt veselīgā darba vidē un apgūt paņēmienus, lai samazinātu vai izvairītos no veselības traucējumiem darbā pie datora;
2.7. veidot motivāciju savu spēju attīstībai, lai kļūtu par pilntiesīgu informācijas sabiedrības locekli.
II. Mācību priekšmeta obligātais saturs
3. Mācību satura komponents “Informācija un tās apstrādes procesi”.
4. Mācību satura komponents “Praktiskā un pētnieciskā darbība”:
4.1. programmēšanas valodas;
4.2. algoritmi un datu struktūras;
4.3. datorbāzētu sistēmu izstrāde.
5. Mācību satura komponents “Datorlietošanas ētiskie un tiesiskie aspekti savai un citu drošībai”.
III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei
6. Mācību satura komponents “Informācija un tās apstrādes procesi”:
6.1. izprot jēdzienus: informācija, informātika, informācijas sabiedrība, dati, dators, aparatūra, programmatūra, programma un algoritms;
6.2. zina jēdzienus: informācijas iegūšana, uzglabāšana, apstrāde, pārraide un izsniegšana, prot tos ilustrēt ar piemēriem;
6.3. zina informācijas apstrādes procesus un to veidus;
6.4. zina informātikas pētījumu objektus;
6.5. zina informācijas apjoma un pārraides ātruma mērvienības, prot tās ilustrēt ar piemēriem;
6.6. zina dažādu veidu informācijas (tekstuālās, grafiskās, audio, audiovizuālās) kodēšanas principus binārajā kodā. Zina, kāpēc informācija jākodē, prot novērtēt un salīdzināt informācijas apjomus;
6.7. zina jēdzienus: pozicionālā un nepozicionālā skaitīšanas sistēma, prot pāriet no vienas pozicionālās skaitīšanas sistēmas (binārās, oktālās, decimālās, heksadecimālās) citā, veikt aritmētiskās darbības;
6.8. zina, kā notiek informācijas aprite skolā, valsts struktūrās, komercorganizācijās un sadzīvē.
7. Mācību satura komponents “Praktiskā un pētnieciskā darbība”:
7.1. zina programmēšanas valodu iedalījumu, prot nosaukt populārākās programmēšanas valodas;
7.2. zina kompilatora un interpretatora jēdzienus un izprot to atšķirības;
7.3. zina strukturētās un objektorientētās programmēšanas pamatprincipus, prot ar piemēriem ilustrēt to būtiskākās atšķirības;
7.4. zina jēdzienus: identifikators, atslēgvārds, programmēšanas valodas sintakse, prot tos ilustrēt ar piemēriem;
7.5. zina programmas struktūras veidošanas principus, prot sastādīt, ievadīt datorā, rediģēt, noskaņot, testēt, palaist un izpildīt programmu;
7.6. prot pareizi lietot programmas teksta noformējuma pamatprincipus: atkāpes, komentārus;
7.7. prot organizēt datu ievadi, izvadi un formatēšanu;
7.8. zina aritmētiskos un loģiskos operatorus, prot veidot aritmētiskās un loģiskās izteiksmes;
7.9. prot pareizi lietot standarta un vienkāršākās lietotāja definētās datu struktūras: simbols, vesels skaitlis, decimāldaļskaitlis, simbolu virkne, viendimensijas un divdimensiju masīvi;
7.10. prot lietot programmēšanas valodas biežāk izmantojamās iebūvētās funkcijas un procedūras: matemātiskās, simbolu virkņu apstrādes, grafiskās;
7.11. prot veidot programmas, izmantojot šādas pamatkonstrukcijas: zarošanās, izvēle, cikls ar skaitītāju, cikls ar sākuma nosacījumiem un cikls ar beigu nosacījumiem;
7.12. zina jēdzienus: funkcija un procedūra, prot pareizi veidot un izmantot lietotāja definētas funkcijas un procedūras ar un bez parametriem;
7.13. zina jēdzienus: lokālais un globālais mainīgais, mainīgo redzamība;
7.14. prot veikt vienkāršākās operācijas ar teksta datnēm: datu ievadi no teksta datnes, izvadi teksta datnē;
7.15. izprot grafiskās saskarnes jēdzienu, zina labas grafiskās saskarnes veidošanas pamatprincipus;
7.16. zina notikumu orientētās programmēšanas principus;
7.17. izprot jēdzienus: objekts, objekta īpašība, metode, notikums, prot iestatīt un mainīt objekta īpašības, izmantot metodes un veidot notikumam atbildes procedūru;
7.18. izprot jēdzienus: modulis, forma, vadības elementi;
7.19. prot veidot elementāru programmu, izmantojot formu un standarta vadības elementus;
7.20. zina datu struktūras: simbolu virkne, masīvs, ieraksts, steks, rinda, saraksts, prot tās ilustrēt ar piemēriem;
7.21. izprot jēdzienus: algoritms un algoritma izpildītājs, prot patstāvīgi sastādīt un izpildīt vienkāršus algoritmus;
7.22. zina skolas un sadzīves uzdevumu risināšanas algoritmu piemērus;
7.23. zina dažus algoritma pieraksta veidus: vārdiskais, blokshēma, pseidovaloda, programma, prot algoritmu pierakstīt vārdiskā, blokshēmas un programmas veidā;
7.24. zina algoritma sarežģītības jēdzienu, prot novērtēt vienkārša algoritma sarežģītību pēc izmantotās atmiņas apjoma un laika;
7.25. zina dažus algoritmu veidošanas paņēmienus: pārlase, rekursija, rekurence, iterācija, “skaldi un valdi” princips;
7.26. prot izmantot skaitļu teorijas un algebras algoritmus: lielākā kopīgā dalītāja atrašanas algoritmi (Eiklīda algoritms), pirmskaitļu meklēšanas algoritmi (Eratostēna siets), skaitļa pieraksta pārveidošanu no decimālās uz citu pozicionālās skaitīšanas sistēmu un otrādi;
7.27. prot izmantot ģeometrijas un tuvināto rēķinu algoritmus: izliekta daudzstūra un līklīniju trapeces laukuma aprēķināšanas algoritmi;
7.28. prot izmantot vienkāršākos informācijas meklēšanas algoritmus simbolu virknēs un masīvos;
7.29. prot izmantot naivo un burbuļa kārtošanas algoritmus;
7.30. zina, kas ir datu saspiešana un kāpēc to lieto, prot ilustrēt ar piemēriem vienkāršākos datu saspiešanas algoritmus;
7.31. zina, kas ir datu šifrēšana un kāpēc to lieto, prot izmantot vienkāršākos šifrēšanas algoritmus;
7.32. prot izstrādāt, pierakstīt un novērtēt algoritmu un izvēlēties nepieciešamās datu struktūras vienkāršas problēmas atrisināšanai;
7.33. prot pierakstīt gatavu algoritmu kādā no programmēšanas valodām;
7.34. zina datorbāzētas sistēmas dzīves cikla galvenos etapus: sistēmas prasību analīze, sistēmas projektēšana, sistēmas izstrāde (programmēšana un testēšana), sistēmas testēšana, sistēmas ieviešana, sistēmas uzturēšana (pavadīšana), prot tos ilustrēt ar piemēriem;
7.35. zina datorbāzētas sistēmas dokumentācijas jēdzienu, prot to ilustrēt ar piemēriem;
7.36. prot nelielā grupā izstrādāt elementāru datorbāzētu sistēmu;
7.37. zina matemātiskā modeļa jēdzienu, prot izveidot vienkāršu procesu matemātiskos modeļus, atrisināt tos un novērtēt rezultātu.
8. Mācību satura komponents “Datorlietošanas ētiskie un tiesiskie aspekti savai un citu drošībai”:
8.1. zina drošības tehnikas noteikumus darbā ar datoru un tā perifērijas ierīcēm;
8.2. zina faktorus, kas var apdraudēt datoru un datus (elektroapgādes traucējumi, mehāniskie bojājumi, vides ietekme un nesankcionēta piekļuve);
8.3. apzinās apkārtējās vides saudzēšanas pasākumus, strādājot ar datoru;
8.4. apzinās, kādai ir jābūt veselīgai darba videi, un veic pasākumus, lai samazinātu vai izvairītos no veselības traucējumiem;
8.5. zina intelektuālā īpašuma un personas datu aizsardzības normas, prot pareizi rīkoties, lai ievērotu un nepārkāptu šīs normas;
8.6. apzinās, kādas sekas var izraisīt šī pielikuma 8.5.apakšpunktā minēto normu neievērošana;
8.7. apzinās un ikdienā ievēro komunicēšanās, informācijas izmantošanas un publicēšanas etiķeti, ētiskās un juridiskās normas;
8.8. zina datornoziedzības (kibernoziedzības) izpausmes un pasākumus, kurus veicot var kavēt vai izvairīties no noziedznieku rīcības;
8.9. zina un prot veikt elementārus pasākumus, lai nodrošinātu informācijas drošību un aizsardzību datorā;
8.10. apzinās, kā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju straujā attīstība un informācijas pieejamība ietekmē (ieguvumi un briesmas) izglītojamos un sabiedrību;
8.11. apzinās, ka interneta pakalpojumu izmantošana ne tikai dod iespēju iegūt nepieciešamo informāciju un komunicēt ar apkārtējo pasauli, bet arī var apdraudēt šo pakalpojumu izmantotājus, un zina, kā rīkoties, lai izsargātos no apdraudējumiem;
8.12. apzinās, ka pārmērīga datorspēļu izmantošana var radīt atkarību;
8.13. zina par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanu dažādās profesijās.
9. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 8.3., 8.4., 8.6., 8.7., 8.10., 8.11. un 8.12.apakšpunktā minētās prasības.
Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
7.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi
1. Mācību priekšmeta “Tehniskā grafika” mērķis ir sekmēt izglītojamā loģiski analītiskās domāšanas, vizuāli telpiskās uztveres un radošo spēju attīstību un padziļināt izpratni par tehniskās grafikas lietojumu dažādās nozarēs, lai izglītojamais spētu veidot profesionālo karjeru inženierzinātņu jomā un citās jomās vai izmantot gūtās zināšanas un prasmes ikdienā.
2. Mācību priekšmeta “Tehniskā grafika” uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:
2.1. pilnveidot izpratni par grafiskās valodas līdzekļiem un normām;
2.2. padziļināt zināšanas un pilnveidot prasmes telpisku objektu attēlošanā grafiskā veidā;
2.3. padziļināt izpratni par grafiskās valodas kā internacionāla saziņas līdzekļa nozīmi projektēšanā un projektu realizēšanā dažādās tautsaimniecības nozarēs un ikdienā.
II. Mācību priekšmeta obligātais saturs
3. Mācību satura komponents “Grafiskā valoda”:
3.1. grafisko darbu izpildīšanas paņēmieni;
3.2. grafisko dokumentu noformēšana;
3.3. grafiskās pamatkonstrukcijas.
4. Mācību satura komponents “Grafiskā darbība”:
4.1. projicēšanas metodes;
4.2. kompleksais rasējums;
4.3. aksonometriskās projekcijas.
5. Mācību satura komponents “Tehniskās grafikas nozīme un lietošana”:
5.1. profesionālās grafikas daudzveidība, attīstība un nozīme;
5.2. tehniskā grafika kā saziņas līdzeklis.
III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei
6. Mācību satura komponents “Grafiskā valoda”:
6.1. atbilstoši lieto rasēšanas piederumus, instrumentus un ierīces, veic precīzus mērījumus ar mērinstrumentiem;
6.2. izprot datorgrafikas būtību, lietošanas specifiku un iespējas grafisko dokumentu izstrādē;
6.3. novērtē darba vietas, rasēšanas piederumu un apstākļu nozīmi kvalitatīva gala produkta radīšanā;
6.4. atpazīst grafiskos dokumentus un izskaidro dažādu grafisko dokumentu lietojumu;
6.5. izskaidro un ievēro LVS EN ISO standartiem atbilstošās grafisko dokumentu noformējuma normas;
6.6. apzinās grafisko dokumentu noformējuma normu nozīmi objekta proporciju un telpiskās izjūtas attīstīšanā;
6.7. konstruē grafiskās pamatkonstrukcijas un spēj tās kombinēt dažādu priekšmetu grafiskajos attēlos;
6.8. novērtē grafisko risinājumu.
7. Mācību satura komponents “Grafiskā darbība”:
7.1. izprot projicēšanas metožu jēgu un galvenos pamatprincipus;
7.2. izprot taisnleņķa projicēšanas metodi trīsplakņu kaktā;
7.3. izprot detaļas vai kopsalikuma rasējuma veidošanos;
7.4. izprot ģeometrisko pamatelementu – punkts, taisne, plakne – projekcijas un to savstarpējās stāvotnes;
7.5. konstruē objektus trijos skatos, zina to nosaukumus un novietojumu rasējumā Eiropas sistēmā;
7.6. izprot griezuma jēdzienu, nozīmi, iedalījumu un apzīmēšanu rasējumos;
7.7. raksturo šķēluma veidus un to lietojumu atkarībā no objekta konstrukcijas;
7.8. izvēlas un lieto vienkāršos un saliktos griezumus, konstruē objekta šķēlumus;
7.9. izprot aksonometriskās projekcijas uzbūvi – asu izvietojumus un mērogus;
7.10. salīdzina, klasificē, konstruē un novērtē aksonometriskās projekcijas;
7.11. izprot tehniskā zīmējuma nozīmi, prot to grafiski pareizi izpildīt un lietot;
7.12. pilnveido savas projektēšanas spējas;
7.13. interesējas par inženierzinātņu aktualitātēm, piemēram, par būvniecības projektu skatēm un publiskajām apspriešanām, robotikas sacensībām, mašīnbūves projektiem.
8. Mācību satura komponents “Tehniskās grafikas nozīme un lietošana”:
8.1. novērtē izcilākos sasniegumus un personības dažādās profesionālajās sfērās, kurās darba rezultāti saistīti ar augstas kvalitātes tehnisko grafiku;
8.2. lasa, analizē, salīdzina un novērtē dažādu nozaru grafiskos dokumentus;
8.3. raksturo profesionālās grafikas daudzveidību;
8.4. pilnveido prasmes grafiskās informācijas ieguvē, apstrādē un apmaiņā;
8.5. izmanto grafisko dokumentu izstrādes prasmes tehnoloģiskā procesa projektēšanā un produkta prezentācijā;
8.6. prot izmantot citos mācību priekšmetos iegūtās zināšanas un prasmes;
8.7. apzinās grafiskās valodas kā internacionālas valodas nozīmi un tās izmantošanas iespējas;
8.8. apzinās tehniskās grafikas zināšanu, izpratnes un lietošanas nozīmi turpmākās izglītības ieguvē, profesionālās karjeras veidošanā un ikdienā.
9. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 6.6., 7.12., 7.13., 8.7. un 8.8.apakšpunktā minētās prasības.
Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
8.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi
1. Mācību priekšmeta “Sports” mērķis ir pilnveidot zināšanas un izpratni par veselīga dzīvesveida vērtību, sistemātisku fizisko aktivitāšu nozīmi veselības saglabāšanā un nostiprināšanā, veicinot vēlmi iesaistīties daudzveidīgu sporta aktivitāšu apguvē un attīstot fiziskās spējas.
2. Mācību priekšmeta “Sports” uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:
2.1. paplašināt izglītojamā zināšanas un izpratni par fizisko vingrinājumu nozīmi cilvēka veselības nostiprināšanā un saglabāšanā;
2.2. sekmēt daudzveidīgu fizisko vingrinājumu apguvi, sporta veidu prasmes, drošības un uzvedības noteikumu ievērošanu sporta nodarbībās un pasākumos;
2.3. sekmēt fizisko spēju attīstību un izglītojamā vēlmi sistemātiski nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm;
2.4. sekmēt fiziskās aktivitātes sociālajā un apkārtējā vidē.
II. Mācību priekšmeta obligātais saturs
3. Mācību satura komponents “Zināšanas un izpratne sportā”:
3.1. sports un veselība:
3.1.1. fiziskā slodze un veselība;
3.1.2. sievietes un vīrieša fiziskā slodze;
3.1.3. dopinga kaitīgums;
3.1.4. ergonomikas noteikumi;
3.1.5. pašregulācijas (paškontroles) metodes;
3.1.6. drošības, uzvedības un higiēnas noteikumi sporta nodarbībās;
3.2. olimpiskā kustība, sports Latvijā un pasaulē.
4. Mācību satura komponents “Darbība”:
4.1. vingrošana – akrobātika, atlētiskā vingrošana, aerobika, mākslas vingrošana, stājas vingrojumi;
4.2. vieglatlētika;
4.3. sporta spēles – basketbols, futbols, volejbols, florbols; izvēles sporta spēles – handbols, frīsbijs, badmintons;
4.4. izvēles sporta veidu vingrojumi un vingrinājumi – orientēšanās sports, slēpošana, slidošana, pašaizsardzība, peldēšana, tūrisms, nūjošana, dejas.
5. Mācību satura komponents “Fizisko spēju attīstība veselības nostiprināšanā”:
5.1. fizisko spēju – spēka, ātruma, izturības, koordinācijas, lokanības – mijiedarbība veselības nostiprināšanā;
5.2. sporta veidu vingrojumu un vingrinājumu nozīme fizisko spēju attīstīšanā.
6. Mācību satura komponents “Fiziskās aktivitātes sociālajā un apkārtējā vidē”.
III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei
7. Mācību satura komponents “Zināšanas un izpratne sportā”:
7.1. zina un izprot fiziskās slodzes savstarpējo sakarību ar uzturu, miegu, fizisko attīstību un veselību:
7.1.1. zina un izprot kustību–balsta aparāta vingrojumu nozīmi kā vērtību veselīgam dzīvesveidam;
7.1.2. prot sagatavoties fiziskajām aktivitātēm;
7.1.3. zina un salīdzina vingrinājumu piemērotību, slodzes dozējuma un intensitātes atšķirību;
7.1.4. izvēlas sev atbilstošu slodzes dozējumu, intensitātes vingrinājumus un vingrojumus;
7.2. izprot dopinga negatīvo ietekmi uz veselību un zina par tiesisko atbildību tā lietošanā;
7.3. zina, izvērtē un ievēro darba vides atbilstību drošības noteikumiem, labsajūtai un veselībai;
7.4. zina un nosaka sirdsdarbības frekvenci un elpošanas izmaiņas dažādās dzīves situācijās;
7.5. zina un izvēlas elementārus pašregulācijas paņēmienus atbilstoši savam psihofizioloģiskajam stāvoklim;
7.6. ievēro drošības, uzvedības un personīgās higiēnas noteikumus, lai novērstu traumatismu sporta nodarbībās;
7.7. ievēro izvēlēto sporta veidu vispārīgos noteikumus;
7.8. apzinās palīdzības sniegšanas nozīmi sev un citiem fizisko aktivitāšu laikā;
7.9. izprot Latvijas sporta kultūrvēsturisko mantojumu:
7.9.1. zina Latvijas sportistu augstākos sasniegumus sporta sacensībās un olimpiādēs, izprot olimpiskās kustības būtību;
7.9.2. interesējas par aktuālajiem sporta notikumiem.
8. Mācību satura komponents “Darbība”:
8.1. izvēlas un izpilda no iepriekš mācītajiem akrobātikas vingrinājumiem kombinācijas un piramīdas atbilstoši uzdevumam:
8.1.1. izvēlas atlētiskos pamatvingrojumus katrai muskuļu grupai, demonstrē 8–10 vingrinājumus;
8.1.2. izvēlas un izpilda aerobikas vingrojumus kombinācijā;
8.1.3. izpilda mākslas vingrošanas kombināciju (uz 32 skaitījumiem);
8.1.4. izpilda 8–10 sev piemērotus muguru stabilizējošus un stājas vingrojumus, izprot to nozīmi veselības uzturēšanā;
8.2. prot pārvarēt šķēršļus, skrienot apvidū un sporta zālē:
8.2.1. prot tāllēkšanu izvēlētā tehnikas veidā;
8.2.2. prot mešanu tālumā un mērķī;
8.3. izmanto sporta spēlēs apgūtos pamattehnikas vingrinājumus:
8.3.1. izprot vārtsarga darbību futbolā, florbolā un handbolā;
8.3.2. pilnveido bumbas vadīšanu, piespēles veidus, metienus, aizsardzības un uzbrukuma māņkustības vingrinājumus, bumbas metienus vai sitienus vārtos, serves, blokus, gremdes;
8.4. veic orientēšanās distanci pa līnijveida orientieriem ar kontrolpunktu (KP) ne tālāk kā 100 metru no tiem un izprot lielās reljefa formas;
8.5. veic slēpošanas distanci, izmantojot klasiskos soļus un slidsoļus;
8.6. prot slidot;
8.7. prot izpildīt pašaizsardzības pamattehnikas vingrinājumus un izvēlēties to izmantojumu atbilstošās situācijās;
8.8. veic distanci vienā no izvēlētajiem peldēšanas stiliem;
8.9. plāno tūrisma maršrutu un veic tūrisma šķēršļu joslu, piemēram, pie meža, apvidū;
8.10. izmanto nūjošanas tehniku atbilstoši apvidum;
8.11. prot pārī dejot lēno valsi, kā arī polonēzi, standartdeju pamatsoļus un vienu vai divas nacionālās dejas.
9. Mācību satura komponents “Fizisko spēju attīstība veselības nostiprināšanā”:
9.1. veic koordinācijas, ātruma, izturības, lokanības un spēka vingrinājumus vispārējās fiziskās sagatavotības uzlabošanai, kontrolē un izvērtē individuālo rezultātu attīstības dinamiku divas reizes mācību gadā;
9.2. sistemātiski veic muguru stabilizējošo muskuļu un stājas attīstīšanas vingrojumus un vingrinājumus;
9.3. izprot apgūto sporta veidu vingrojumu un vingrinājumu nozīmīgumu fizisko spēju attīstīšanā un veselības nostiprināšanā.
10. Mācību satura komponents “Fiziskās aktivitātes sociālajā un apkārtējā vidē”:
10.1. spēj patstāvīgi mācīties, izmantojot sporta literatūru;
10.2. spēj izvēlēties un izmantot sev atbilstošus sporta veidu vingrinājumus un rotaļas;
10.3. spēj būt godīgs un tolerants pret saviem komandas biedriem un pretiniekiem sacensībās;
10.4. prot novērtēt, kontrolēt un paaugstināt savas fiziskās darbaspējas;
10.5. spēj palīdzēt tiesāt izvēlētā sporta veida sacensības;
10.6. spēj iesaistīties dažādu skolā organizētu sporta pasākumu projektu izstrādāšanā;
10.7. sistemātiski piedalās fiziskajās aktivitātēs skolā;
10.8. izmanto vidi fiziskajām aktivitātēm, rūpīgi un saudzīgi izturas pret to.
11. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 7.1.4., 7.5., 7.8., 7.9.2., 10.2., 10.3., 10.6., 10.7. un 10.8.apakšpunktā minētās prasības.
12. Šī pielikuma 8.5., 8.6. un 8.8.apakšpunktā minētās prasības īsteno atbilstoši klimatiskajiem apstākļiem un izglītības iestādes materiāli tehniskajam nodrošinājumam.
13. Katra skola atkarībā no izglītojamo interesēm un skolas materiāli tehniskā nodrošinājuma īsteno vingrojumus un vingrinājumus šādos septiņos sporta veidos – vingrošanā, vieglatlētikā, trijās sporta spēlēs (divas no obligātajām un viena no izvēles sporta spēlēm) un divos izvēles sporta veidos.
Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
9.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi
1. Mācību priekšmeta “Veselības mācība” mērķis ir sekmēt un īstenot izglītojamā gatavību pieņemt savai un līdzcilvēku fiziskajai, garīgajai un sociālajai veselībai labvēlīgus lēmumus.
2. Mācību priekšmeta “Veselības mācība” uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:
2.1. veidot izpratni par veselības kopveseluma jēdzienu un faktoriem, kas ietekmē veselību;
2.2. iegūt izpratni par personīgo un sabiedrības atbildību par katra cilvēka veselību;
2.3. attīstīt prasmes, kas nepieciešamas veselībai labvēlīgu lēmumu pieņemšanai un īstenošanai;
2.4. nostiprināt veselīgus paradumus;
2.5. iepazīt valsts politiku veselības veicināšanas jomā.
II. Mācību priekšmeta obligātais saturs
3. Mācību satura komponents “Indivīds un sabiedrība”:
3.1. veselības kopveseluma jēdziens;
3.2. veselību ietekmējošie faktori;
3.3. personības loma veselību ietekmējošas uzvedības izvēlē;
3.4. garīgums, garīgā veselība;
3.5. pašizziņas un pašvērtējuma nozīme veselībai labvēlīgas uzvedības īstenošanā (zems pašvērtējums kā apreibinošo vielu lietošanas, anoreksijas, pazemojošu attiecību riska faktors);
3.6. izvēles brīvība, veselība kā personīga izvēle;
3.7. sociālās vides loma veselību ietekmējošo paradumu izvēlē;
3.8. fiziskās un psiholoģiskās veselības savstarpējā ietekme, psihosomatisko slimību profilakse.
4. Mācību satura komponents “Sociālā vide laikā un telpā”:
4.1. dzīvesveids, dzīves stils un dzīves kvalitāte;
4.2. veselīgs dzīvesveids;
4.3. infekcijas un neinfekcijas slimību profilakse;
4.4. atkarības no vielām un procesiem;
4.5. izsargāšanās no atkarībām;
4.6. veselība ģimenē;
4.7. seksualitāte un seksuālas attiecības;
4.8. reproduktīvā veselība;
4.9. nevēlamas grūtniecības un seksuāli transmisīvo slimību profilakse;
4.10. fiziska un psiholoģiska drošība;
4.11. rīcība ekstremālās situācijās.
5. Mācību satura komponents “Sabiedrība un valsts”:
5.1. veselības veicināšana;
5.2. veselīga skola;
5.3. valsts politika iedzīvotāju veselības aprūpē un veselības veicināšanā.
6. Mācību satura komponents “Darbība”:
6.1. kritiska dažādu informācijas avotu izmantošana aktuālu veselības jautājumu noskaidrošanai;
6.2. pētījumu rezultātu izmantošana sabiedrības veselības situācijas analīzei un problēmu identifikācijai;
6.3. darbības projektu veidošana skolēnu veselības veicināšanai.
III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei
7. Mācību satura komponents “Indivīds un sabiedrība”:
7.1. izprot veselības kopveseluma jēdzienu;
7.2. zina, kā vēsturiski attīstījušies cilvēku uzskati par veselību;
7.3. zina, kas ietekmē katra cilvēka un sabiedrības veselību;
7.4. izprot personības lomu veselību ietekmējošo paradumu izvēlē;
7.5. veido savu pašvērtējumu, pamatojoties uz savu vērtību, prasmju, spēju, rakstura un vajadzību izpēti;
7.6. apzinās savas iespējas kontrolēt apstākļus, kas ietekmē lēmumu pieņemšanu attiecībā uz veselību;
7.7. spēj diskutēt par šādiem jēdzieniem: garīgums, garīga pilnveidošanās, garīgā veselība;
7.8. analizē pieredzi par kognitīvo faktoru ietekmi uz cilvēka spēju pārvarēt nepatīkamas emocijas un stresu;
7.9. izprot, kas ir psihosomatiskās slimības, skaidro to iespējamos cēloņus un novēršanas iespējas;
7.10. izprot sociālās vides ietekmi uz cilvēka veselību ietekmējošiem paradumiem;
7.11. apzinās saskarsmes un efektīvas komunikācijas prasmju nozīmi veselībai labvēlīgas uzvedības īstenošanā;
7.12. zina, kā rīkoties psiholoģiska spiediena un manipulāciju gadījumos.
8. Mācību satura komponents “Sociālā vide laikā un telpā”:
8.1. izprot jēdzienus: dzīvesveids, veselīgs dzīvesveids, dzīves stils, dzīves kvalitāte;
8.2. zina, kas ir civilizācijas slimības, un izprot to izplatīšanās cēloņus mūsdienu sabiedrībā;
8.3. raksturo atkarību no vielām (tabakas, alkohola, psihotropām vielām un narkotikām) un procesiem (datora, azartspēlēm);
8.4. ir iepazinies ar galvenajiem Latvijas veselības politikas dokumentiem un normatīvajiem aktiem par alkoholu, smēķēšanu, narkotikām, uzturu;
8.5. pauž savu viedokli par atkarības problēmām valstī;
8.6. piedāvā argumentētus jauniešu atkarības problēmu risinājuma variantus;
8.7. izprot neveselīgu uztura paradumu, mazkustības un smēķēšanas ietekmi uz sirds un asinsvadu slimību attīstību;
8.8. skaidro uztura ierobežojumu un modes diētu iespējamo ietekmi uz veselību;
8.9. zina par neveselīgu uzturu, mazkustību, smēķēšanu, vides piesārņojumu un ultravioletajiem stariem kā riska faktoriem ļaundabīgo audzēju attīstībā;
8.10. izsaka savu viedokli par dažādiem ģimenes modeļiem;
8.11. zina dažādu sabiedrisko normu un tradīciju uzskatu atšķirības par ģimeni un laulību;
8.12. apzinās nevienlīdzības un tiesību ierobežošanas situācijas ģimenēs;
8.13. diskutē par represīviem, liberāliem un “zelta vidusceļa” (atturēšanās, savstarpēja uzticība, drošas seksuālas attiecības) uzskatiem seksuālo attiecību jautājumos;
8.14. zina, kā izsargāties no nevēlamas grūtniecības;
8.15. prot pieņemt lēmumus, kas palīdz izsargāties no seksuāli transmisīvajām un HIV infekcijām;
8.16. zina par seksuāliem pāridarījumiem un Krimināllikumā noteikto atbildību par tiem;
8.17. apzinās HIV inficētu cilvēku stigmu un diskriminācijas gadījumus, pauž savu attieksmi pret diskrimināciju;
8.18. izprot HIV un AIDS problēmas pasaulē;
8.19. pauž savu viedokli par pasākumiem HIV infekcijas izplatības ierobežošanai un seksa industrijas cēloņiem un sekām;
8.20. zina, kā rīkoties bīstamās situācijās kalnos, uz ūdens, mežā;
8.21. zina, kādi drošības pasākumi jāievēro, dodoties ceļojumā uz citām valstīm.
9. Mācību satura komponents “Sabiedrība un valsts”:
9.1. izprot jēdzienus: veselības aprūpe, veselības veicināšana;
9.2. novērtē skolas atbilstību veselīgas skolas principiem un plāno veselības veicināšanas pasākumus skolā;
9.3. izsaka savu viedokli par valsts politiku sabiedrības veselības veicināšanai un veselības veicināšanas pasākumiem valstī;
9.4. zina ārstniecības pakalpojumu veidus un apjomus, kuri tiek apmaksāti no valsts budžeta un pakalpojumu saņēmēja līdzekļiem.
10. Mācību komponents “Darbība”:
10.1. izprot dzīves prasmju nozīmi veselības saglabāšanā;
10.2. prot izmantot dažādus informācijas avotus par veselības jautājumiem;
10.3. spēj identificēt galvenās problēmas, izmantojot Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījumu rezultātus;
10.4. prot kritiski novērtēt situācijas, kas ietekmē veselību;
10.5. piedāvā argumentētus risinājumus par jauniešu veselības problēmām;
10.6. prot plānot veselības veicināšanas pasākumus.
11. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 7.6., 7.11., 8.5., 8.10., 8.12., 8.13., 8.17., 8.19. un 9.3.apakšpunktā minētās prasības.
Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
10.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi
1. Mācību priekšmeta “Fizika” mērķis ir padziļināt izpratni par fizikālajiem procesiem dabā un tehnikā, pilnveidojot pētnieciskās darbības prasmes un veicinot izglītojamā līdzatbildīgu attieksmi sabiedrības ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā.
2. Mācību priekšmeta “Fizika” uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:
2.1. pilnveidot izpratni par fizikālās pasaules daudzveidību un vienotību, uzbūvi, procesiem un likumsakarībām dabas un tehnikas vidē;
2.2. pilnveidot pētnieciskās darbības, komunikatīvās darbības un sadarbības prasmes fizikā: risinot problēmas, veicot pētījumus vai eksperimentus, analizējot un izvērtējot iegūto informāciju;
2.3. pilnveidot izpratni par fizikas kā dabaszinātņu nozares un tehnoloģiju nozīmi indivīda un sabiedrības attīstībā, kā arī veicināt līdzdalību sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā.
II. Mācību priekšmeta obligātais saturs
3. Mācību satura komponents “Daba un tehnika”:
3.1. dabas un tehnikas vide;
3.2. megapasaules, makropasaules un mikropasaules uzbūve;
3.3. mehānikas, siltuma un elektromagnētisma procesi;
3.4. fizikālās likumsakarības.
4. Mācību satura komponents “Pētnieciskā darbība”:
4.1. pētāmās problēmas izvirzīšana un darba plānošana;
4.2. datu ieguve un reģistrēšana;
4.3. datu apstrāde;
4.4. datu un rezultātu analīze un izvērtēšana;
4.5. komunikatīvā darbība un sadarbība fizikā.
5. Mācību satura komponents “Cilvēka, sabiedrības un vides mijiedarbības fizikālie aspekti”:
5.1. zinātnes atklājumu, izgudrojumu un pētījumu vērtību apzināšana fizikā;
5.2. fizikā pamatotu tehnoloģiju attīstība un to ietekme uz sabiedrību;
5.3. indivīda un sabiedrības darbības ietekme uz vides kvalitāti.
III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei
6. Mācību satura komponents “Daba un tehnika”:
6.1. apraksta dažādās Visuma evolūcijas fāzes un vielas, kā arī fizikālo lauku strukturizācijas pakāpi šajās fāzēs;
6.2. apraksta kustības rakstura un spēku daudzveidību;
6.3. apraksta enerģijas ieguves daudzveidību dabā un tehnikā;
6.4. ilustrē siltumvadīšanas, konvekcijas, siltumstarojuma, termiskās izplešanās, fāžu pāreju un elektromagnētisko īpašību izpausmju daudzveidību dabā un tehnikā;
6.5. apraksta elektromagnētiskā starojuma veidu vienojošās īpašības un daudzveidīgo izpausmi dabā un tehnikā, izmantojot elektromagnētisko viļņu skalu;
6.6. ilustrē elementārdaļiņu klasifikācijas iespēju daudzveidību;
6.7. ilustrē mērīšanas tehnoloģiju daudzveidību fizikā;
6.8. saskata vienojošo dabas procesu daudzveidībā;
6.9. izskaidro cietvielu, gāzu un šķidrumu mehānisko, termodinamisko, elektromagnētisko un optisko īpašību atkarību no vielas uzbūves;
6.10. izmanto gāzu molekulāri kinētisko teoriju vielas uzbūves un īpašību skaidrojumā;
6.11. ilustrē atomu kodolu uzbūves izmaiņas radioaktīvās sabrukšanas procesā;
6.12. izskaidro Visuma struktūru;
6.13. analizē gravitācijas un elektromagnētisko mijiedarbību izpausmi (debess ķermeņu kustība; smaguma, elastības, berzes, šķidruma virsmas spraiguma, Kulona, Ampēra, Lorenca spēki) dabā un tehnikā;
6.14. apraksta mehānisko kustību, sadursmes, termodinamiskos procesus gāzēs, fotoelektrisko efektu, izmantojot matemātiskos vienādojumus;
6.15. analizē mehānikas, siltuma un elektromagnētisma procesus no enerģētiskā viedokļa;
6.16. izskaidro fizikālos procesus, lietojot fizikālos modeļus (masas punkts, matemātiskais svārsts, ideālā gāze, siltuma mašīna, punktveida lādiņš, gaismas stars, atoma modelis, atoma kodola modelis, Saules sistēmas modelis, zvaigžņu karte);
6.17. izskaidro fizikālos procesus enerģijas ieguves, sakaru, medicīnas tehnoloģijās un nanotehnoloģijās;
6.18. izprot fizikālā lieluma jēdzienu (vērtība, mērvienība);
6.19. lieto likumsakarību matemātisko pierakstu (formulas, apzīmējumi, vektori);
6.20. izskaidro elektrizācijas procesu, mehānisko, siltuma, strāvas un elektromagnētisko darbību, viļņus;
6.21. izskaidro fizikālos procesus, lietojot Ņūtona, Huka, nezūdamības, Oma un viļņu laušanas likumus;
6.22. analizē cēloņsakarības mehānisko, siltuma un elektromagnētisko procesu norisē.
7. Mācību satura komponents “Pētnieciskā darbība”:
7.1. saskata un formulē risināmo/pētāmo problēmu un hipotēzi, izvērtējot informāciju no dažādiem avotiem;
7.2. izvēlas fizikālo procesu raksturlielumus un pazīmes, prognozē lielumu savstarpējo atkarību;
7.3. plāno problēmas risinājumu un (vai) eksperimenta gaitu, arī izmantojot fizikālos modeļus, izvēlas atbilstošas un drošas darba metodes un piederumus;
7.4. veic novērojumus un mērījumus individuāli vai grupā, lieto tehniskās ierīces un fizikas laboratorijas piederumus, precīzi ievēro to lietošanas noteikumus;
7.5. uzskatāmi un korekti reģistrē iegūtos datus, veido detalizētu eksperimenta aprakstu;
7.6. lieto informācijas tehnoloģijas (IT) fizikālo procesu vizualizēšanai un datu ieguvei;
7.7. veic aprēķinus un iegūto skaitlisko rezultātu izsaka kā aptuvenu racionālu skaitli vai skaitli normālformā;
7.8. lieto fizikālo lielumu apzīmējumus un SI mērvienības, kā arī zina to saistību ar citām mērvienībām;
7.9. lieto vizuālo un grafisko informāciju fizikālo procesu un likumsakarību attēlošanā, arī pārveidojot fizikālo procesu grafiskos attēlojumus no viena veida citā;
7.10. lieto informācijas tehnoloģijas (IT), lai pārbaudītu hipotēzi par funkcionālo sakarību starp fizikāliem lielumiem;
7.11. izskaidro iegūtos rezultātus, salīdzinot tos ar informāciju no dažādiem avotiem, un novērtē to ticamību, analizējot iespējamos kļūdu cēloņus, ierobežojumus un ietekmi uz rezultātiem;
7.12. izdara secinājumus, pamatojoties uz problēmas risinājumā vai eksperimentā iegūtajiem datiem (pierādījumiem), atbilstīgi izvirzītajai hipotēzei;
7.13. skaidrojot iegūtos rezultātus, novērtē izraudzīto problēmas risinājumu (eksperimenta/pētījuma metodi), iesaka uzlabojumus vai citus risinājuma veidus;
7.14. lieto fizikas jēdzienus un simbolus kā valodas kultūras elementus;
7.15. analizē un izvērtē fizikāla rakstura informāciju tekstā un izmanto iegūto informāciju atbilstīgi mērķim, pārveido fizikālo procesu vizuālās un vārdiskās informācijas formas no viena veida citā;
7.16. formulē un argumentē viedokli par fizikālajiem procesiem, pamatojoties uz faktiem, likumsakarībām, sava vai grupas darba rezultātiem, ciena citu viedokli;
7.17. iepazīstina citus ar saviem vai grupas darba rezultātiem, izmantojot dažādas informācijas tehnoloģijas (IT);
7.18. apzinās sadarbības priekšrocības pētnieciskajā darbībā, risinot uzdevumus un analizējot informāciju fizikā.
8. Mācību satura komponents “Cilvēka, sabiedrības un vides mijiedarbības fizikālie aspekti”:
8.1. analizē fizikas kā dabaszinātņu nozares sasniegumus, ņemot vērā zinātnes attīstības ētiskos aspektus un minot piemērus par ievērojamu pasaules un Latvijas zinātnieku lomu fizikas attīstībā;
8.2. ir iepazinis galvenās fizikas apakšnozares, to pētniecības virzienus un novērtē dažādu zinātņu nozaru sadarbības nozīmi fizikas attīstībā;
8.3. izprot fizikas zināšanu un prasmju nozīmi ikdienas dzīvē, tālākizglītībā un turpmākajā profesionālajā darbībā;
8.4. novērtē eksperimenta gaitā iegūto pierādījumu nozīmi teorētisko atziņu pamatošanā;
8.5. izvērtē tehnoloģiju izmantošanas pieredzi fizikā, ietekmi uz sabiedrību un nākotnes perspektīvas;
8.6. analizē dažādu faktoru (sociālo, ekonomisko, vides) ietekmi uz fizikā pamatotu tehnoloģiju attīstību;
8.7. apzinās tehnoloģiju attīstības fizikā ietekmi uz indivīda dzīves kvalitāti;
8.8. izvērtē indivīda darbības ietekmi uz vides akustisko un elektromagnētisko piesārņojumu un rīkojas videi draudzīgi;
8.9. izprot vajadzību saprātīgi izmantot enerģijas resursus un atbilstīgi rīkojas;
8.10. analizē savu rīcību sadzīves situācijās, izmantojot fizikas zināšanas, un rīkojas atbilstīgi savai un apkārtējo veselībai un drošībai;
8.11. novērtē fizikas zināšanu nozīmi vides saglabāšanā un tās kvalitātes uzlabošanā.
9. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 7.16., 7.18., 8.7., 8.9. un 8.10.apakšpunktā minētās prasības.
Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
11.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi
1. Mācību priekšmeta “Ķīmija” mērķis ir padziļināt izpratni par vielu daudzveidību, to pārvērtību norises likumsakarībām, pilnveidojot komunikatīvās un pētnieciskās darbības prasmes un sekmējot izglītojamā aktīvu līdzdalību sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā.
2. Mācību priekšmeta “Ķīmija” uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:
2.1. pilnveidot izpratni par fizikāliem, ķīmiskiem un fizikāli ķīmiskiem procesiem un to norises likumsakarībām, vielu, materiālu, disperso sistēmu un ķīmisko reakciju daudzveidību;
2.2. pilnveidot pētnieciskās darbības un komunikatīvās darbības prasmes ķīmijā, risinot problēmas, pētot vai eksperimentējot, analizējot un novērtējot iegūto informāciju;
2.3. sekmēt indivīda līdzdalību ilgtspējīgas sabiedrības veidošanā, apzinoties ķīmijas, tehnoloģiju, vides un sabiedrības mijiedarbību.
II. Mācību priekšmeta obligātais saturs
3. Mācību satura komponents “Daba”:
3.1. vielu, disperso sistēmu un to pārvērtību daudzveidība un vienotība;
3.2. atomu un vielu uzbūve, disperso sistēmu sastāvs;
3.3. fizikālie, ķīmiskie un fizikāli ķīmiskie procesi;
3.4. likumsakarības ķīmijā.
4. Mācību satura komponents “Pētnieciskā darbība”:
4.1. pētāmo problēmu formulēšana un darba plānošana;
4.2. datu ieguve un reģistrēšana;
4.3. datu apstrāde;
4.4. datu un (vai) rezultātu analīze un izvērtēšana;
4.5. komunikatīvā darbība un sadarbība ķīmijā.
5. Mācību satura komponents “Cilvēka, sabiedrības un vides mijiedarbības ķīmiskie aspekti”:
5.1. zinātnes atklājumu, izgudrojumu un pētījumu vērtību apzināšana ķīmijā;
5.2. tehnoloģiju attīstība ķīmijā un to ietekme uz sabiedrību;
5.3. indivīda un sabiedrības ietekme uz vides kvalitāti.
III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei
6. Mācību satura komponents “Daba”:
6.1. apraksta ķīmisko elementu, vielu, materiālu un disperso sistēmu daudzveidību un vielu izplatību dabā;
6.2. izprot dažādu parādību (izomērija, alotropija) nozīmi vielu daudzveidībā;
6.3. klasificē neorganiskas un organiskas vielas, zinot to sastāvu, uzbūvi vai funkcionālās grupas;
6.4. nosaka ķīmiskās reakcijas veidu pēc reaģējošo vielu sastāva pārmaiņām, pēc virzības, pēc reakcijas siltumefekta, pēc oksidēšanas pakāpes izmaiņām;
6.5. analizējot vielu, disperso sistēmu un to pārvērtību daudzveidību, saskata to vienojošās likumsakarības;
6.6. izprot atomu uzbūvi, raksturo atomu kodolu sastāvu un atomu kodola elektronapvalka uzbūvi, izmantojot ķīmisko elementu periodisko tabulu;
6.7. izprot ķīmisko saišu veidošanos un starpmolekulāro mijiedarbību;
6.8. analizē sakarības starp vielu uzbūvi un vielu vai disperso sistēmu īpašībām; salīdzina vielu vai disperso sistēmu īpašības (fizikālās, mehāniskās);
6.9. apraksta disperso sistēmu kvalitatīvo un kvantitatīvo sastāvu (masas daļa, molārā un masas koncentrācija);
6.10. izprot atomu kodolu pārvērtības, vielu elektrolītiskās disociācijas, oksidēšanās un reducēšanās, polimerizācijas un polikondensācijas procesus;
6.11. raksturo fizikālos, ķīmiskos un fizikāli ķīmiskos procesus ķīmiskajā rūpniecībā (naftas pārstrādē, metalurģijā, etanola ražošanā, silikātrūpniecībā), farmaceitiskajā rūpniecībā un vides tehnoloģijās (ūdens attīrīšanā, atkritumu pārstrādē);
6.12. izprot vielu ķīmiskās pārvērtības un apraksta tās ar molekulārajiem, jonu un elektronu bilances vienādojumiem;
6.13. izmanto ķīmijas pamatlikumus (vielu masas nezūdamība, vielas sastāva nemainības likums, enerģijas nezūdamības likums) vielu pārvērtību raksturošanai;
6.14. izprot dažādu faktoru ietekmi uz ķīmisko reakciju ātrumu un ķīmisko līdzsvaru;
6.15. analizē apgriezenisko ķīmisko reakciju norisi dabā un ķīmiskās rūpniecības tehnoloģiskajos procesos (amonjaka, sērskābes, etanola ražošanā).
7. Mācību satura komponents “Pētnieciskā darbība”:
7.1. saskata un formulē risināmo/pētāmo problēmu un hipotēzi, izvērtējot informāciju no dažādiem avotiem;
7.2. nosaka lielumus (mainīgos un nemainīgos) un pazīmes;
7.3. plāno problēmas risinājumu un (vai) eksperimenta gaitu un izvēlas atbilstošas un drošas darba metodes, laboratorijas traukus un piederumus, modeļus, ierīces, iekārtas un vielas;
7.4. sintezē vielas, veic vielu kvalitatīvo un kvantitatīvo analīzi, precīzi ievērojot laboratorijas trauku un ierīču lietošanas noteikumus un drošas darba metodes;
7.5. uzskatāmi un precīzi reģistrē novērojumos un mērījumos iegūtos datus (kvalitatīvos un kvantitatīvos), veido detalizētu eksperimenta/pētījuma aprakstu;
7.6. lieto informācijas tehnoloģijas (IT) datu ieguvē un reģistrēšanā;
7.7. veic aprēķinus un parāda aprēķinu gaitu, izmantojot fizikālo lielumu apzīmējumus, atbilstošas mērvienības, vispārīgās formulas, ķīmiskās analīzes datus, ķīmisko un termoķīmisko reakciju vienādojumus, ķīmisko pārvērtību stehiometriskās shēmas un ķīmijas pamatlikumus;
7.8. pārveido skaitliskos datus vizuālos attēlojumos un otrādi, raksturojot dispersās sistēmas, vielu pārvērtības un to norises likumsakarības;
7.9. lieto informācijas tehnoloģijas (IT) datu matemātiskai apstrādei un pārveidei, likumsakarību un procesu skaidrošanai;
7.10. analizē rezultātus, salīdzinot ar literatūras datiem, un novērtē to ticamību, iespējamo kļūdu cēloņus un to ietekmi uz rezultātiem;
7.11. formulē secinājumus, pamatojoties uz problēmas risinājumā vai eksperimentā iegūtajiem datiem (pierādījumiem), atbilstīgi izvirzītajai hipotēzei;
7.12. skaidrojot iegūtos rezultātus, novērtē izvēlēto problēmas risinājumu (eksperimenta/pētījuma metodi) un iesaka uzlabojumus vai piedāvā citus risinājuma veidus;
7.13. lieto ķīmijas terminus kā valodas kultūras elementu, izmanto ķīmijas nomenklatūru, simbolus un apzīmējumus, raksturojot vielu vai disperso sistēmu kvalitatīvo un kvantitatīvo sastāvu, vielu un atomu pārvērtības un to norises likumsakarības;
7.14. analizē, izvērtē un izmanto ķīmijas satura vizuālo un vārdisko informāciju atbilstīgi mērķim; pārveido vārdisko informāciju vizuālā formā, modeļos, simbolos un apzīmējumos un otrādi;
7.15. formulē un argumentē viedokli, pamatojoties uz likumsakarībām, faktiem, darba rezultātiem, ciena citu viedokli;
7.16. iepazīstina citus ar saviem vai grupas darba rezultātiem, izmantojot informācijas tehnoloģijas (IT) un dažādus uzskates līdzekļus;
7.17. apzinās sadarbības priekšrocības pētnieciskajā darbībā, risinot problēmas un analizējot informāciju ķīmijā.
8. Mācību satura komponents “Cilvēka, sabiedrības un vides mijiedarbības ķīmiskie aspekti”:
8.1. analizē ķīmijas kā dabaszinātņu nozares vēsturisko attīstību, tās lomu sabiedrības attīstībā, ņemot vērā zinātnes ētiskos aspektus un nosaucot piemērus par ievērojamu pasaules un Latvijas zinātnieku sasniegumiem ķīmijā;
8.2. ir iepazinis galvenās ķīmijas apakšnozares un to pētniecības virzienus, novērtē dažādu zinātņu nozaru sadarbības nozīmi ķīmijas apakšnozaru attīstībā;
8.3. novērtē ķīmijas zināšanu un prasmju nozīmi indivīda ikdienas dzīvē, izglītības turpināšanā un turpmākajā profesionālajā darbībā;
8.4. novērtē ķīmijas eksperimenta gaitā iegūto pierādījumu nozīmi teorētisko atziņu pamatošanā;
8.5. izprot vielu un materiālu ražošanas tehnoloģiju un ķīmijas inženierzinātnes attīstības mijiedarbību, analizējot tehnoloģiju izmantošanas pieredzi ķīmijā;
8.6. analizē dažādu faktoru (sociālo, ekonomisko, vides) ietekmi uz tehnoloģiju attīstību ķīmijā;
8.7. novērtē tehnoloģiju attīstību ķīmijā un apzinās tās ietekmi uz indivīda dzīves kvalitāti un sabiedrības attīstību;
8.8. novērtē indivīda darbības ietekmi uz vides (ūdens, gaisa un augsnes) kvalitāti un apzinās indivīda un sabiedrības atbildību vides kvalitātes saglabāšanā;
8.9. analizē aktuālas vides problēmas Latvijā un pasaulē, kas saistītas ar vielu un materiālu izmantošanu, un apzinās dabas resursu (ūdens, nafta, rūdas, koksne) saprātīgas lietošanas nepieciešamību;
8.10. izprot drošības noteikumu ievērošanas nepieciešamību, izmantojot vielas, materiālus un tehnoloģijas ķīmijā, rīkojas atbilstīgi savai un apkārtējo drošībai.
9. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 7.15., 7.17., 8.7., 8.8. un 8.9.apakšpunktā minētās prasības.
Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
12.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi
1. Mācību priekšmeta “Bioloģija” mērķis ir padziļināt izpratni par organismu daudzveidību, uzbūvi, procesiem un likumsakarībām dabā, pilnveidojot komunikatīvās un pētnieciskās darbības prasmes un veicinot izglītojamā aktīvu līdzdalību sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā.
2. Mācību priekšmeta “Bioloģija” uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:
2.1. pilnveidot izpratni par dzīvo sistēmu daudzveidību, uzbūvi, dzīvības procesiem un likumsakarībām;
2.2. pilnveidot pētnieciskās darbības un komunikatīvās prasmes bioloģijā, risinot problēmas, veicot pētījumus vai eksperimentus, analizējot un izvērtējot iegūto informāciju;
2.3. pilnveidot izpratni par bioloģijas nozares un tehnoloģiju nozīmi indivīda un sabiedrības attīstībā un veicināt līdzdalību sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā.
II. Mācību priekšmeta obligātais saturs
3. Mācību satura komponents “Daba”:
3.1. dzīvo sistēmu daudzveidība un vienotība;
3.2. šūnu, audu, orgānu, organismu uzbūve un ekosistēmu struktūra;
3.3. dzīvības procesi: vielmaiņa, augšana un attīstība, vairošanās, kairināmība, regulācija un kustība. Vielu un enerģijas plūsma dabā;
3.4. pazīmju pārmantošanas un pārmaiņu likumsakarības dzīvajās sistēmās.
4. Mācību satura komponents “Pētnieciskā darbība”:
4.1. pētāmās problēmas izvirzīšana un darba plānošana;
4.2. datu ieguve un reģistrēšana;
4.3. datu apstrāde;
4.4. datu un rezultātu vai datu vai rezultātu analīze un izvērtēšana;
4.5. komunikatīvā darbība un sadarbība bioloģijā.
5. Mācību satura komponents “Cilvēka, sabiedrības un vides mijiedarbības bioloģiskie aspekti”:
5.1. zinātnes atklājumu, sasniegumu un pētījumu vērtības apzināšanās bioloģijā;
5.2. bioloģijā pamatotu tehnoloģiju ietekme uz sabiedrību;
5.3. indivīda un sabiedrības ietekme uz vides kvalitāti.
III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei
6. Mācību satura komponents “Daba”:
6.1. izprot dzīvības organizācijas pamatlīmeņus: šūna, audi, orgāni, orgānu sistēmas, organisms, populācija, biocenoze, ekosistēma, biosfēra;
6.2. pazīst, klasificē un salīdzina organismus pēc šūnu uzbūves, vielmaiņas tipa un piederības sistemātiskajai grupai;
6.3. izprot bezšūnu dzīvības formu nozīmi organismu dzīvē;
6.4. izprot bioloģiskās daudzveidības un vienotības nozīmi un saglabāšanas veidus;
6.5. raksturo šūnu sastāvdaļas un audu veidus;
6.6. izprot organisko un neorganisko vielu lomu dzīvo sistēmu uzbūvē;
6.7. raksturo un salīdzina dažādu organismu uzbūvi;
6.8. izskaidro šūnu, audu, orgānu, organismu uzbūves atbilstību funkcijām un dzīves videi;
6.9. analizē dažādu ekosistēmu struktūru, to komponentu mijiedarbību;
6.10. izprot šūnu sastāvdaļu nozīmi dzīvības procesu nodrošināšanā;
6.11. izprot neorganisko un organisko vielu nozīmi dzīvības procesos;
6.12. analizē dzīvības procesu daudzveidību, saskatot to vienojošās likumsakarības;
6.13. izprot vielu, enerģijas un informācijas plūsmu dzīvajās sistēmās;
6.14. ir iepazinis dzīvības procesu izmantošanas iespējas tehnoloģijās;
6.15. izprot pazīmju pārmantošanas un mainības likumsakarības;
6.16. ir iepazinis organismu ģenētiskās pārveidošanas iespējas;
6.17. izprot jaunu pazīmju rašanos un to nozīmi sugas izdzīvošanā;
6.18. ir iepazinis galvenās dzīvības izcelšanās un evolūcijas likumsakarības.
7. Mācību satura komponents “Pētnieciskā darbība”:
7.1. saskata un formulē risināmo (pētāmo) problēmu un hipotēzi, izvērtējot informāciju no dažādiem avotiem;
7.2. izvēlas dzīvības procesu raksturojošos lielumus un prognozē to savstarpējo atkarību;
7.3. plāno problēmas risinājuma un (vai) eksperimenta gaitu, izvēlas atbilstošas un drošas darba metodes, darba piederumus, ierīces, bioloģiskos objektus un modeļus;
7.4. veic novērojumus, mērījumus dabā un laboratorijas apstākļos, lietojot laboratorijas piederumus un ierīces individuāli vai grupā, saudzīgi izturas pret tiem un ievēro drošības noteikumus;
7.5. uzskatāmi un precīzi reģistrē iegūtos datus, veido detalizētu eksperimenta aprakstu;
7.6. izmanto informācijas tehnoloģijas (IT) datu ieguvē un reģistrēšanā;
7.7. izmanto matemātiskus aprēķinus dzīvības procesu un likumsakarību novērtēšanā, parādot aprēķinu gaitu un ievērojot mērvienības;
7.8. izmanto informācijas tehnoloģijas (IT) datu apstrādē;
7.9. attēlo bioloģiskos objektus, to dzīvības norises un likumsakarības dažādās vizuālās informācijas formās;
7.10. izprot bioloģisko objektu attēlošanas ētiskos aspektus;
7.11. analizē datus par dzīvo sistēmu daudzveidību, uzbūvi, procesiem un likumsakarībām, izvērtējot datu ticamību;
7.12. izdara secinājumus, pamatojoties uz problēmas risinājumā vai eksperimentā iegūtajiem datiem (pierādījumiem) atbilstoši izvirzītajai hipotēzei;
7.13. skaidrojot iegūtos rezultātus, novērtē izvēlēto problēmas risinājumu, iesaka uzlabojumus vai piedāvā citus risinājuma veidus;
7.14. prognozē pārmaiņas dzīvajās sistēmās, izmantojot dažādos avotos iegūto informāciju;
7.15. lieto bioloģijas jēdzienus un terminus kā valodas kultūras elementus;
7.16. analizē, izvērtē bioloģijas tekstus un izmanto iegūto informāciju atbilstoši mērķim, pārveido bioloģisko procesu vizuālās un vārdiskās informācijas formas no viena veida citā;
7.17. formulē un argumentē viedokli par dzīvības procesiem, pamatojoties uz faktiem, likumsakarībām, sava vai grupas darba rezultātiem, ciena citu viedokli;
7.18. iepazīstina ar saviem vai grupas darba rezultātiem, izmantojot dažādus uzskates līdzekļus un informācijas tehnoloģijas (IT);
7.19. apzinās sadarbības priekšrocības pētnieciskajā darbībā, risinot uzdevumus un izvērtējot rezultātus bioloģijā.
8. Mācību satura komponents “Cilvēka, sabiedrības un vides mijiedarbības bioloģiskie aspekti”:
8.1. analizē galvenos bioloģijas nozares sasniegumus, to lomu sabiedrības attīstībā, ņemot vērā dažādu faktoru (sociālo, ētisko, ekonomisko, vides) ietekmi un minot piemērus par ievērojamu pasaules un Latvijas zinātnieku lomu bioloģijas attīstībā;
8.2. ir iepazinis galvenās bioloģijas apakšnozares, to pētījumu virzienus un novērtē dažādu zinātņu nozaru sadarbības nozīmi bioloģijas attīstībā;
8.3. novērtē bioloģijas zināšanu un prasmju nozīmi ikdienas dzīvē, tālākizglītībā un turpmākajā profesionālajā darbībā;
8.4. novērtē eksperimenta gaitā iegūto pierādījumu nozīmi teorētisko atziņu pamatošanā;
8.5. izvērtē tehnoloģiju izmantošanas pieredzi bioloģijā, ietekmi uz sabiedrību un nākotnes perspektīvas;
8.6. analizē dažādu faktoru (sociālo, ētisko, ekonomisko, vides) ietekmi uz bioloģijā pamatotu tehnoloģiju attīstību;
8.7. apzinās tehnoloģiju attīstības bioloģijā ietekmi uz indivīda dzīves kvalitāti;
8.8. analizē cilvēka darbības ietekmi uz organismiem un ekosistēmām, prognozē iespējamās izmaiņas;
8.9. izprot dabas aizsardzības, dabas resursu (mežu, lauku, ūdeņu) racionālas izmantošanas nozīmi ekosistēmu stabilitātes un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā;
8.10. pamato videi draudzīgas rīcības nepieciešamību, izmantojot zināšanas bioloģijā, un apzinās indivīda un sabiedrības atbildību vides kvalitātes saglabāšanā, rīkojas videi draudzīgi;
8.11. pamato veselīga dzīvesveida nozīmi indivīda attīstībā, izmantojot zināšanas bioloģijā.
9. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 7.17., 7.19., 8.7., 8.8. un 8.10.apakšpunktā minētās prasības.
Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
13.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi
1. Mācību priekšmeta “Dabaszinības” mērķis ir padziļināt izpratni par dabas daudzveidību un tajā notiekošajiem procesiem, pilnveidot pētnieciskās darbības prasmes un veicināt katra izglītojamā ieguldījumu sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā.
2. Mācību priekšmeta “Dabaszinības” uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:
2.1. pilnveidot izpratni par dabas daudzveidību, uzbūvi, dabā un ikdienā notiekošajiem procesiem, to norišu likumsakarībām un tehniskajām ierīcēm šo procesu pētīšanai;
2.2. pilnveidot pētnieciskās un komunikatīvās prasmes dabaszinībās, risinot problēmas, veicot pētījumus vai eksperimentus, analizējot un izvērtējot informāciju;
2.3. veicināt līdzdalību sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā, izprotot dabaszinātņu, tehnoloģiju un vides mijiedarbību.
II. Mācību priekšmeta obligātais saturs
3. Mācību satura komponents “Daba un tehnika”:
3.1. pasaules daudzveidība un vienotība;
3.2. pasaules uzbūve;
3.3. ķīmiskās pārvērtības dabā, dzīvības procesi organismos, fizikālie procesi dabā un ikdienā;
3.4. enerģijas nezūdamība, līdzsvars dabas procesos un pazīmju pārmantošana.
4. Mācību satura komponents “Pētnieciskā darbība”:
4.1. pētāmās problēmas formulēšana un darba plānošana;
4.2. datu ieguve un reģistrēšana;
4.3. datu apstrāde;
4.4. datu un rezultātu analīze un izvērtēšana;
4.5. komunikatīvā darbība un sadarbība dabaszinībās.
5. Mācību satura komponents “Cilvēka, sabiedrības un vides mijiedarbības dabaszinātniskais aspekts”:
5.1. dabaszinātņu atklājumu, izgudrojumu un pētījumu vērtības apzināšana;
5.2. tehnoloģiju attīstība dabaszinātnēs un to ietekme uz sabiedrību;
5.3. indivīda darbības ieguldījums sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai.
III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei
6. Mācību satura komponents “Daba un tehnika”:
6.1. apraksta bezšūnu struktūru un dzīvības formu daudzveidību;
6.2. klasificē dabā esošās un ikdienā lietotās vielas un materiālus;
6.3. apraksta kustības un spēka daudzveidību;
6.4. apraksta elektromagnētiskā starojuma daudzveidīgo izpausmi dabā un tehnikā;
6.5. apraksta enerģijas ieguves veidus dabā un tehnikā;
6.6. saskata vienojošo dabas parādību daudzveidībā;
6.7. izskaidro dzīvo sistēmu uzbūves atbilstību to funkcijām un dzīves videi;
6.8. saprot atoma uzbūvi un ķīmisko saišu veidošanos;
6.9. izskaidro gāzu, šķidrumu un cietvielu mehānisko, elektromagnētisko, termodinamisko īpašību atkarību no vielas uzbūves;
6.10. izskaidro Visuma struktūru;
6.11. izskaidro dabā notiekošos un ikdienā izmantojamos ķīmiskos procesus (oksidēšanās, reducēšanās, šķīšana, dabasvielu hidrolīze un sintēze) un to norisi ietekmējošos faktorus;
6.12. izprot dzīvības procesus (vairošanās, kairināmība un vielu uzņemšana, transports, izvadīšana) un tos ietekmējošos faktorus;
6.13. izskaidro fizikālo procesu izpausmes dabā un ikdienā (kustība un mijiedarbība, termodinamiskie procesi gāzēs);
6.14. apraksta dabas parādību, procesu un dzīvo sistēmu pētīšanā lietojamo tehnisko ierīču darbības pamatprincipus;
6.15. izprot enerģijas nezūdamību organismos, ķīmiskajās pārvērtībās, fizikālajās parādībās;
6.16. zina līdzsvara nosacījumus dabā;
6.17. apzinās pazīmju pārmantojamības un mainības nozīmi dabas likumsakarībās.
7. Mācību satura komponents “Pētnieciskā darbība”:
7.1. saskata un formulē pētāmo problēmu (risinājumu) un izvirza hipotēzi par dabā notiekošiem procesiem, izvērtējot informāciju no dažādiem avotiem;
7.2. izvēlas pētāmos lielumus un pazīmes, prognozē to savstarpējo atkarību;
7.3. plāno problēmas risinājumu vai eksperimenta gaitu, izvēloties atbilstošus darba piederumus, vielas, drošas darba metodes un novērtējot iespējamos riskus;
7.4. veic mērījumus un novērojumus, strādājot grupā vai individuāli, un lieto tehniskās ierīces, laboratorijas piederumus, vielas, modeļus, dabas objektus, precīzi ievērojot drošas darba metodes, kā arī saudzīgi izturoties pret tiem;
7.5. ir iepazinis vienkāršas kvalitatīvas un kvantitatīvas analīzes metodes;
7.6. uzskatāmi un precīzi reģistrē datus, veido detalizētu eksperimenta aprakstu;
7.7. izmanto informācijas tehnoloģijas (IT) datu iegūšanā un reģistrācijā;
7.8. veic aprēķinus un izsaka fizikālo lielumu sakarības;
7.9. lieto fizikālo lielumu apzīmējumus un SI mērvienības;
7.10. attēlo grafikos, shēmās, diagrammās, zīmējumos fizikālos procesus un dabas objektus;
7.11. lieto informācijas tehnoloģijas (IT), lai pārbaudītu funkcionālas sakarības starp fizikālajiem lielumiem;
7.12. izvērtē rezultātus un to ticamību, salīdzinot tos ar datiem literatūrā;
7.13. formulē secinājumus, pamatojoties uz problēmas risinājumu vai eksperimentālajiem datiem, atbilstīgi izvirzītajai hipotēzei;
7.14. novērtē problēmas risinājumu, iesaka uzlabojumus un citu veidu risinājumus;
7.15. lieto dabaszinātņu jēdzienus un atbilstošos simbolus, mērvienības, nomenklatūru, ķīmisko reakciju vienādojumus, raksturojot procesus dabā un to norises likumsakarības;
7.16. apkopo, sistematizē, salīdzina un analizē no dažādiem avotiem iegūtu informāciju par dabas daudzveidību un procesiem tajā, pārveido dažādas vizuālās informācijas formas vārdiskajās formās un otrādi;
7.17. formulē un argumentē savu viedokli, pamatojoties uz faktiem par pasaules uzbūvi un dabaszinātņu likumsakarībām, ciena citu viedokli;
7.18. iepazīstina ar savu vai grupas darba rezultātu vai viedokli, pamatojot to un izmantojot dažādus uzskates līdzekļus un informācijas tehnoloģijas (IT);
7.19. apzinās sadarbības priekšrocības pētnieciskajā darbībā, risinot uzdevumus, veicot eksperimentus un izvērtējot rezultātus.
8. Mācību satura komponents “Cilvēka, sabiedrības un vides mijiedarbības dabaszinātniskais aspekts”:
8.1. ir iepazinis nozīmīgākās dabaszinātņu nozares, apakšnozares, novērtē to integrācijas nozīmi zinātnes attīstībā;
8.2. ir iepazinis nozīmīgākos zinātniekus un atklājumus dabaszinātnēs, ar piemēriem pamato to ietekmi uz sabiedrības attīstību;
8.3. novērtē eksperimentā iegūto pierādījumu nozīmi teorētisko atziņu pamatošanā;
8.4. analizē dažādu faktoru (sociālo, ekonomisko, ētisko, vides) ietekmi uz tehnoloģiju attīstību;
8.5. apzinās tehnoloģiju attīstības ietekmi uz indivīda dzīves kvalitāti;
8.6. novērtē vajadzību saprātīgi izmantot dabas resursus un izvērtē alternatīvos risinājumus;
8.7. izprot indivīda darbības ietekmi uz organismiem, ekosistēmām, fizikālajiem procesiem dabā un prognozē iespējamās izmaiņas nākotnē;
8.8. izprot vajadzību precīzi ievērot vielu un iekārtu lietošanas instrukcijas, rīkojas atbilstīgi savai un apkārtējo drošībai.
9. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 7.17., 7.19. un 8.6.apakšpunktā minētās prasības.
Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
14.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi
1. Mācību priekšmeta “Latvijas un pasaules vēsture” mērķis ir sekmēt izglītojamā kā demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības locekļa identitātes daudzpusīgu attīstību, izzinot Latvijas, Eiropas un pasaules vēstures procesus.
2. Mācību priekšmeta “Latvijas un pasaules vēsture” uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:
2.1. apzināties vēstures zināšanu nozīmi pagātnes izpratnē un iespējamo personīgās un sabiedrības attīstības alternatīvu izvēlē;
2.2. papildināt zināšanas un izpratni par svarīgākajiem Latvijas, Eiropas un pasaules vēstures notikumiem, cēloņsakarībām, procesiem;
2.3. padziļināt zināšanas un izpratni par Latvijas valstiskuma vēsturisko attīstību;
2.4. attīstīt analītiskās un sintezējošās darbības prasmes vēsturiskās informācijas avotu analīzē, lai patstāvīgi un argumentēti vērtētu vēstures norises un attiecības starp pagātni un mūsdienām.
II. Mācību priekšmeta obligātais saturs
3. Latvijas vēstures tematikai jāatvēl ne mazāk kā viena trešdaļa no kopējā vēstures mācību stundu skaita.
4. Mācību satura komponents “Indivīds un sabiedrība”:
4.1. vēstures process un vēsture kā zinātne;
4.2. daudzveidīgā un mainīgā identitāte;
4.3. indivīda vieta vēstures procesos;
4.4. personības vērtīborientācijas apzināšanās.
5. Mācību satura komponents “Kultūrvide laikā un telpā”:
5.1. ģeogrāfiskās vides un sabiedrības mijiedarbība;
5.2. saimnieciskā darbība;
5.3. civilizāciju kultūrmantojums.
6. Mācību satura komponents “Sabiedrība, valsts un vara”:
6.1. valsts un varas vēsture;
6.2. Baltijas, Eiropas un pasaules politiskās kartes veidošanās svarīgākie posmi;
6.3. Latvijas valstiskuma vēsture.
7. Mācību satura komponents “Darbība”:
7.1. informācijas avoti vēsturē un to lietošana;
7.2. vēstures zināšanu izmantošana;
7.3. vēstures norišu interpretēšana dažādās darba formās.
III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei
8. Mācību satura komponents “Indivīds un sabiedrība”:
8.1. izprot vēstures avotu funkcijas un nozīmi vēstures zinātnē;
8.2. izprot vēsturi kā zinātni, kas attīstās, mainoties vēstures avotu pieejamībai;
8.3. izprot vēstures atspoguļojuma subjektivitāti;
8.4. raksturo svarīgākos Latvijas un globālās vēstures zinātnes virzienus;
8.5. ir pieredze analizēt dažādus viedokļus par lokālo, nacionālo un globālo vēstures procesu attīstību;
8.6. pilnveido pamatskolā apgūto vēstures jēdzienu izpratni, izprot un lieto jaunus vēstures jēdzienus;
8.7. apzinās vēstures izzināšanas nepieciešamību sevis un sabiedrības izpratnē, to noderīgumu dažādās profesijās;
8.8. izprot cilvēku identitāšu daudzveidību un vēsturisko mainīgumu;
8.9. izprot aizvēsturiskā kolektīvisma (savācējsabiedrības) cēloņus un izpausmes;
8.10. izprot grieķu polisas patriotisma, hellēniskā kosmopolītisma cēloņus un Senās Romas pilsonības pamatprincipus;
8.11. izprot viduslaiku Eiropas sabiedrības korporatīvismu un pasaules dalījumu kristīgajā un nekristīgajā pasaulē;
8.12. raksturo kārtu un reģionālo identitāti jaunajos laikos Kurzemē, Vidzemē un Latgalē;
8.13. izprot etniskās un nacionālās identitātes veidošanos Latvijā, Eiropā un pasaulē jaunajos un jaunākajos laikos;
8.14. analizē cilvēku identitātes dažādos vēstures laikmetos;
8.15. izprot indivīda lomu pirmatnējā sabiedrībā;
8.16. raksturo Seno Austrumu valdniecības pamatprincipus un izprot indivīda stāvokli Austrumu despotijās;
8.17. raksturo indivīda lomu antīkajā pasaulē;
8.18. izprot personības un sabiedrības attiecības viduslaikos;
8.19. izprot renesanses laikmeta individuālisma cēloņus;
8.20. raksturo indivīda lomas pieaugumu apgaismības un revolūciju laikmetā;
8.21. izprot atsvešinātības cēloņus un izpausmes industriālā un postindustriālā laikmetā;
8.22. analizē indivīda un sabiedrības attiecību modeļus dažādās ideoloģijās;
8.23. raksturo autoritārisma un totalitārisma attiecības ar indivīdu;
8.24. izprot indivīda lomu mūsdienu Austrumu un Rietumu sabiedrībā;
8.25. ir pieredze diskutēt par indivīda stāvokli mūsdienu sabiedrībā;
8.26. analizē un vērtē ievērojamu personību lomu vēstures procesos;
8.27. ir pieredze diskutēt par individuālo un kolektīvo atbildību vēsturē;
8.28. raksturo sievietes lomas evolūciju vēstures procesā;
8.29. izprot un kritiski vērtē mūsdienu pasaules procesus;
8.30. pamato kultūras pieminekļu un kultūras mantojuma aizsardzības, kopšanas un saglabāšanas nepieciešamību un realizē to praksē;
8.31. apzinās ētisko un vispārcilvēcisko vērtību pārmantojamības nozīmi un nepieciešamību;
8.32. apzinās demokrātisku un pilsonisku sabiedrību kā vērtību;
8.33. ir toleranta attieksme pret mūsdienu pasaules daudzveidību.
9. Mācību satura komponents “Kultūrvide laikā un telpā”:
9.1. izprot savācējsabiedrības atkarību no dabas aizvēsturiskajā laikmetā;
9.2. izprot neolītiskās “revolūcijas” būtību un tās globālās sekas;
9.3. izprot ražotājsaimniecības un ģeogrāfiskās vides mijiedarbību, prot to raksturot ar piemēriem;
9.4. izprot ģeogrāfiskās vides lomu dažādu civilizācijas tipu izveidē un attīstībā;
9.5. izprot industriālās un postindustriālās sabiedrības ietekmi uz vidi;
9.6. izprot lauksaimnieciskās ražošanas attīstības tendences un nozīmi Latvijas un Eiropas vēsturē;
9.7. izprot tirdzniecības attīstības tendences un nozīmi Latvijas, Eiropas un pasaules vēsturē;
9.8. raksturo darba dalīšanas vēsturi Eiropā un pasaulē;
9.9. izprot industrializācijas būtību un nozīmi Latvijas, Eiropas un pasaules vēsturē;
9.10. raksturo Austrumu kultūras sasniegumus;
9.11. izprot antīkās civilizācijas devumu Eiropas kultūrā;
9.12. izprot jūdaisma, kristietības un islāma mācību pamatus, raksturo reliģiju ietekmi Eiropas civilizācijas attīstībā;
9.13. raksturo Eiropas Rietumu un Eiropas Austrumu kristīgās kultūras izpausmes;
9.14. analizē civilizāciju saskarsmi un tās daudzveidīgās izpausmes un sekas;
9.15. raksturo Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu.
10. Mācību satura komponents “Sabiedrība, valsts un vara”:
10.1. izprot Austrumu despotiju un antīko polisu tipus, to izveides cēloņus un būtību, kā arī raksturo to atšķirības;
10.2. raksturo lielvalstu izveides cēloņus, bojāejas cēloņsakarības dažādos vēstures posmos, kā arī ir pieredze analizēt kopīgo un atšķirīgo to izveidē, uzbūvē un bojāejā;
10.3. izprot laicīgās un garīgās varas būtību un izpausmes viduslaiku Eiropā un islāma pasaulē;
10.4. raksturo valsts institūciju attīstību no viduslaikiem līdz mūsdienām;
10.5. raksturo parlamentārisma vēsturi;
10.6. izprot atšķirības starp antīko un Eiropas barbaru (ķeltu, ģermāņu, slāvu, baltu un somugru) pasauli senajos laikos;
10.7. zina viduslaiku Eiropas un jauno laiku pasaules politisko karti un raksturo būtiskākās izmaiņas tajā;
10.8. raksturo Baltijas politiskās kartes attīstību no viduslaikiem līdz mūsdienām;
10.9. raksturo Livonijas valstu, Kurzemes hercogistes, Zviedrijas, Polijas–Lietuvas, Krievijas lomu Latvijas un Baltijas reģiona vēsturē;
10.10. izprot koloniālisma būtību un sekas, zina lielākās koloniālās impērijas;
10.11. raksturo Pirmā pasaules kara svarīgākās norises un sekas;
10.12. analizē Eiropas un pasaules sociālekonomiskās attīstības tendences cēloņus starpkaru posmā;
10.13. raksturo Otrā pasaules kara svarīgākos cēloņus, norises un sekas;
10.14. prot raksturot, skaidrot un analizēt holokaustu, citus genocīdus un noziegumus pret cilvēci jaunāko laiku vēsturē;
10.15. izprot dalītās pasaules izveides cēloņus, izpausmes un sekas pēc Otrā pasaules kara;
10.16. izprot posttotalitārās sistēmas sabrukuma cēloņus un sekas;
10.17. izprot, analizē un vērtē globalizācijas procesu, skaidro starptautisko organizāciju (Eiropas Savienība, NATO, ANO) veidošanās cēloņus, attīstības gaitu un to lomu mūsdienu procesos;
10.18. raksturo Latvijas nacionālās idejas attīstību no kultūrautonomijas līdz neatkarīgai valstij;
10.19. izprot Latvijas valsts rašanās apstākļus, kā arī zina citus valstiskuma modeļus Latvijā;
10.20. izprot Latvijas Republikas veidošanās procesu;
10.21. izprot Latvijas demokrātisma un autoritārisma tendenču cēloņus, izpausmes un sekas, kā arī ir pieredze vērtēt Latvijas Republikas parlamentārisma un autoritārisma vēsturi;
10.22. izprot komunistiskās PSRS un nacistiskās Vācijas okupācijas režīmu ietekmi un sekas Latvijā Otrā pasaules kara laikā;
10.23. raksturo padomju režīma laiku un tā sekas Latvijas vēsturē;
10.24. izprot Latvijas valstiskuma atjaunošanās apstākļus un zina šī procesa svarīgākos notikumus;
10.25. ir pieredze analizēt daudzveidīgo sociālo, saimniecisko, ideoloģisko un ārpolitisko ietekmi uz Latvijas valstiskuma attīstību.
11. Mācību satura komponents “Darbība”:
11.1. analizē, vērtē un klasificē informācijas avotus, lieto tos vēstures procesa izzināšanā, interpretēšanā un sava viedokļa argumentēšanā;
11.2. prot izmantot bibliotēku, muzeju un arhīvu resursus vēstures procesa izzināšanā;
11.3. salīdzina un analizē dažādus vēsturiskos notikumus, procesus, personības, pamatojoties uz izvirzītajiem kritērijiem;
11.4. izprot, ka līdz ar kritēriju maiņu dažādu vēsturisko notikumu, procesu, personību salīdzinājumi var mainīties;
11.5. izprot likumsakarības vēstures procesā un tā pētīšanā;
11.6. lieto deduktīvās un induktīvās metodes vēstures norišu pētīšanā un skaidrošanā;
11.7. izprot jebkura vēstures procesa atspoguļojuma subjektivitāti un dažādu sabiedrības grupu viedokļu atšķirību iespējamību;
11.8. izmanto vēstures zināšanas sarežģītu un pretrunīgu vēstures situāciju un vēstures jautājumu izpratnē, skaidrojumā un analīzē;
11.9. analizē vēstures dažādās zinātniskās interpretācijas;
11.10. apkopo faktus sava viedokļa pamatošanai un atšķirīgu viedokļu analīzei;
11.11. izprot, ka katrai vēstures periodizācijai un vēstures notikumu vērtējumiem ir atšķirīgi kritēriji;
11.12. diskutē par pretrunīgiem jautājumiem vēstures procesā;
11.13. prot raksturot vēstures notikumus un procesus ar Latvijas vēstures piemēriem;
11.14. patstāvīgi veido uzskates līdzekļus, izstrādā tēzes, ziņojumus, referātus un zinātniski pētniecisko darbu pamatus par izvēlēto vēstures tēmu, izmantojot daudzveidīgus informācijas avotus;
11.15. pamato savu viedokli argumentēta pārsprieduma formā.
12. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 8.7., 8.31., 8.32. un 8.33.apakšpunktā minētās prasības.
Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
15.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi
1. Mācību priekšmeta “Ekonomika” mērķis ir sekmēt izglītojamā izpratni par ekonomisko procesu norisi sabiedrībā un attīstīt prasmes iesaistīties un praktiski darboties tajos, veidojot karjeru atbilstoši katra spējām, interesēm un sabiedrības attīstības tendencēm.
2. Mācību priekšmeta “Ekonomika” uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:
2.1. veidot sabiedrības attīstības tendencēm atbilstošu konkurētspējīgu un uzņēmīgu indivīdu, kurš, iesaistoties dažādos ekonomiskajos procesos, uzsāk savu nodarbi atbilstoši savām spējām, interesēm un ekonomiskajai situācijai reģionā, valstī un pasaulē;
2.2. veidot izpratni par sociāli ekonomiskās sistēmas organizācijas uzbūvi;
2.3. veidot izpratni, kā indivīdu un sociālo grupu vērtības, intereses un rīcība var izmainīt sociālo, ekonomisko, politisko, tiesisko un kultūras vidi;
2.4. veidot izpratni par indivīdu, sociālo grupu un valdības ekonomisko politiku un mērķiem makroekonomiskās stabilitātes un ilgtspējīgas ekonomikas attīstības nodrošināšanā;
2.5. attīstīt prasmi iegūt informāciju par sabiedrībā notiekošajiem ekonomiskajiem procesiem, apkopot, analizēt un pieņemt efektīvus un pamatotus lēmumus.
II. Mācību priekšmeta obligātais saturs
3. Mācību satura komponents “Indivīds un sabiedrība”:
3.1. uzņēmējspējas;
3.2. ekonomikas pamatproblēma;
3.3. alternatīvas, alternatīvas izmaksas, lēmuma pieņemšana;
3.4. indivīda loma ekonomikā:
3.4.1. indivīda rīcība darba tirgū;
3.4.2. indivīds kā patērētājs;
3.4.3. indivīds kā ražotājs;
3.4.4. indivīds kā ieguldītājs.
4. Mācību satura komponents “Kultūrvide laikā un telpā”:
4.1. ekonomikas pamatjautājumi un ekonomiskās sistēmas;
4.2. ekonomiskās rīcības ievirzes motīvi un stimuli;
4.3. īpašuma tiesības;
4.4. ekonomiskie mērķi;
4.5. ražošana, darba dalīšana, specializācija un maiņa;
4.6. nauda, tās veidi un funkcijas;
4.7. tirgus dalībnieki;
4.8. konkurence, tirgus veidi un struktūra;
4.9. pieprasījums, piedāvājums un cena;
4.10. ražošanas organizācija;
4.11. uzņēmuma līdzekļi;
4.12. produktivitāte;
4.13. ražošanas izmaksas un peļņa;
4.14. ekonomiskā un tehnoloģiskā efektivitāte;
4.15. inovācijas ražošanā;
4.16. tirgzinības;
4.17. starptautiskā ekonomika;
4.18. ekonomiskie resursi, to efektīva izmantošana;
4.19. globalizācija;
4.20. Latvijas ekonomika Eiropas Savienībā.
5. Mācību satura komponents “Sabiedrība, valsts un vara”:
5.1. tirgus nepilnības;
5.2. valsts loma ekonomikā;
5.3. valdības ekonomiskās funkcijas;
5.4. sabiedriskās preces un pakalpojumi;
5.5. sabiedrības labklājība, nabadzība;
5.6. ekonomiskās aktivitātes regulēšana;
5.7. valsts ieņēmumi un izdevumi;
5.8. makroekonomiskā stabilitāte:
5.8.1. iekšzemes kopprodukts;
5.8.2. ekonomikas cikliskā attīstība;
5.8.3. kopējais pieprasījums, kopējais piedāvājums;
5.8.4. makroekonomiskais līdzsvars;
5.8.5. pilnīga nodarbinātība;
5.8.6. inflācija, tās veidi;
5.9. fiskālā politika;
5.10. centrālās bankas mērķi un funkcijas, monetārā politika.
6. Mācību satura komponents “Darbība”:
6.1. informācijas avotu izmantošana sava viedokļa argumentācijas un ekonomisko procesu analīzei;
6.2. grafiku, shēmu un diagrammu izmantošana ekonomisko procesu veidošanā un analīzē.
III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei
7. Mācību satura komponents “Indivīds un sabiedrība”:
7.1. izprot ekonomikas būtību, pētāmos jautājumus, tās vietu un nozīmi citu sociālo zinātņu vidū un uzņēmējspēju veidošanā;
7.2. izprot ekonomikas pamatproblēmu, prot izvērtēt alternatīvas un pieņemt ekonomisku lēmumu;
7.3. izprot, ka, izmantojot ekonomikas modeļus, tiek skaidroti ekonomiskie procesi;
7.4. spēj saskatīt ekonomiskās problēmas, raksturot tās un piedāvāt to risināšanas iespējas;
7.5. prot konstruēt ražošanas iespēju līkni un noteikt alternatīvas izmaksas, izmantojot šo līkni;
7.6. izprot indivīda lomu ekonomikā;
7.7. izprot, kā darbojas darba tirgus, kas ir darbaspēks (ekonomiski aktīvie iedzīvotāji) un nodarbinātība;
7.8. zina darba veidus, darbinieku kvalifikāciju, darba apstākļus, izaugsmes iespējas un pamatprasības, lai iesaistītos darba tirgū;
7.9. izprot, kas ir bezdarbs, bezdarba formas, un prot rast risinājumu bezdarba situācijā;
7.10. izprot sociālā dialoga un arodbiedrību nozīmi darba tirgū;
7.11. prot veidot personisko budžetu, plānot izdevumus un izdarīt izvēli tirgū;
7.12. zina patērētāju tiesības un prot rīkoties atbilstoši tajās noteiktajai kārtībai;
7.13. zina, kas ir darba devējs, darba ņēmējs un pašnodarbinātais, izprot viņu lomu ražošanā un ienākumu veidošanās principus;
7.14. izprot darba algu formas un prot aprēķināt neto darba algu;
7.15. izprot, kas ir ietaupījumi un kur tos uzkrāt;
7.16. izprot dažādu fondu būtību, piemēram, apdrošināšanas, pensiju un ieguldījuma fondu;
7.17. apzinās un novērtē savas rīcības iespējas naudas, vērtspapīru un apdrošināšanas tirgū;
7.18. atzīst ētikas nozīmi dažādās konkurences formās ekonomikā.
8. Mācību satura komponents “Kultūrvide laikā un telpā”:
8.1. prot raksturot ekonomiskās sistēmas;
8.2. analizē un raksturo Latvijā pastāvošo ekonomisko sistēmu;
8.3. izprot un raksturo vienkāršotu riņķveida plūsmas modeli;
8.4. izprot ekonomiskās sistēmas, to nozīmīgākās institūcijas un ekonomisko sistēmu ietekmi uz ražošanas resursu sadali;
8.5. zina naudas veidus, funkcijas un izprot naudas lomu ekonomikā;
8.6. prot raksturot dažādus tirgus veidus, salīdzināt tos un analizēt katra veida priekšrocības un nepilnības;
8.7. zina konkurences veidus un to ietekmi uz tirgus dalībniekiem;
8.8. prot, izmantojot doto informāciju, izveidot pieprasījuma un piedāvājuma tabulu, uzzīmēt grafikus un noteikt līdzsvara cenu;
8.9. izprot dažādu faktoru ietekmi uz pieprasījumu, piedāvājumu un preces cenu;
8.10. izprot, kas ir uzņēmējdarbība un komercdarbība;
8.11. zina komercdarbības juridiskās formas Latvijā un analizē to priekšrocības un nepilnības;
8.12. zina jēdzienu “intelektuālais īpašums” un tā iedalījumu;
8.13. izprot, ka intelektuālā īpašuma apzināšana katrā uzņēmumā, kā arī tā aizsardzība ir ilglaicīgas un veiksmīgas uzņēmējdarbības priekšnoteikums;
8.14. izprot jēdzienu “uzņēmuma līdzekļi”;
8.15. zina uzņēmuma līdzekļu iedalījuma veidus un to atspoguļojumu bilancē;
8.16. prot aprēķināt darba ražīgumu un izvērtēt tā lomu uzņēmuma produktivitātes paaugstināšanā;
8.17. zina ražošanas izmaksu veidus, prot tos aprēķināt un izmantot ražošanas lēmumu pieņemšanā;
8.18. izprot atšķirību starp uzņēmuma grāmatvedības un ekonomisko peļņu, prot tās aprēķināt;
8.19. izprot tirgzinības lomu uzņēmējdarbībā un zina tās pamatelementus;
8.20. izprot starptautiskos ekonomiskos sakarus, eksporta un importa nozīmi uzņēmējdarbībā;
8.21. izprot brīvās tirdzniecības priekšrocības, protekcionisma politikas būtību un tās īstenošanas līdzekļus;
8.22. izprot valūtu kursu veidošanos un prot veikt aprēķinus valūtas maiņas darījumos;
8.23. izprot eksporta un importa lomu valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) aprēķināšanā un tautsaimniecības attīstībā;
8.24. izprot efektīvas resursu izmantošanas nozīmi;
8.25. diskutē par Latvijas ekonomiskajiem resursiem un to izmantošanas efektivitāti;
8.26. izprot investīciju un inovāciju ieguldījuma nozīmīgumu cilvēkkapitāla attīstībā;
8.27. izprot ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanas nozīmību;
8.28. spēj saskatīt Latvijas ekonomikas attīstības iespējas un problēmas Eiropas Savienībā.
9. Mācību satura komponents “Sabiedrība, valsts un vara”:
9.1. izprot tirgus nespēju atrisināt problēmas;
9.2. izprot valsts lomu ekonomikā, tās funkcijas un nepieciešamību nodrošināt iedzīvotājus ar sabiedriski nozīmīgām precēm un pakalpojumiem;
9.3. izprot nabadzības būtību un saskata iespējas, kā paaugstināt sabiedrības labklājību;
9.4. izprot nodokļu būtību un to lomu ekonomikā;
9.5. izprot, kā veidojas valsts budžeta ieņēmumi un izdevumi;
9.6. izprot pievienotās vērtības rašanos un zina iekšzemes kopprodukta aprēķināšanas metodes;
9.7. izprot ekonomikas ciklisko attīstību, indivīda un valdības rīcību katrā ekonomiskās aktivitātes cikla fāzē;
9.8. izprot kopējā pieprasījuma, kopējā piedāvājuma un makroekonomiskā līdzsvara būtību;
9.9. izprot, kas ir pilnīga nodarbinātība;
9.10. izprot inflācijas ietekmi uz dažādiem ekonomikas dalībniekiem un prot aprēķināt tās tempu;
9.11. izprot banku sistēmas darbību;
9.12. izprot naudas tirgus darbību;
9.13. zina centrālās bankas lomu un iespējas ekonomiskās aktivitātes regulēšanā.
10. Mācību satura komponents “Darbība”:
10.1. izprot ierobežotības problēmu un spēj pieņemt efektīvu lēmumu, kas pamatots uz alternatīvu izvērtēšanu;
10.2. analizē izvēles iespēju – kļūt par darba devēju vai darba ņēmēju – un ir gatavs iesaistīties darba tirgū vienā no šīm lomām, apzinoties savas tiesības un pienākumus;
10.3. apzinās taupīgas resursu izmantošanas lomu valsts ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā un spēj pieņemt efektīvu lēmumu par rīcībā esošo resursu izmantošanu, kas pamatots uz argumentētu analīzi;
10.4. prot saskatīt iespējas iesaistīties komercdarbībā kā darba devējs, darba ņēmējs vai pašnodarbinātais;
10.5. pieņem lēmumu un uzņemas atbildību par savu izvēli dažādās saimnieciskās situācijās;
10.6. apzinās ekonomikas izzināšanas nepieciešamību mūžizglītībā.
11. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 7.17., 7.18., 10.5. un 10.6.apakšpunktā minētās prasības.
Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
16.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi
1. Mācību priekšmeta “Filozofija” mērķis ir sekmēt izglītojamā pašpilnveidi un sociāli aktīvu attieksmi, attīstot filozofiskās domāšanas prasmes un izpratni par filozofiskām problēmām, to risinājumu iespējām un daudzveidību.
2. Mācību priekšmeta “Filozofija” uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:
2.1. veidot izpratni par filozofijas un filozofiskās domāšanas savdabību un tās nozīmi pašizziņā un apkārtējās pasaules izziņā;
2.2. reflektēt par cilvēka būtību, izprotot personības veidošanās, cilvēku sociālās darbības un vides attiecību likumsakarības;
2.3. veidot attieksmi pret filozofiju kā būtisku personības pašpilnveides, sociālās aktivitātes un sabiedrības attīstības priekšnoteikumu;
2.4. reflektēt par esamību un to raksturojošām kategorijām, telpas un laika izpratni;
2.5. apzināties vērtību nozīmi cilvēka un sabiedrības dzīvē, diskutēt par vērtību daudzveidību;
2.6. izprast filozofisko problēmu risinājumu daudzveidību filozofijas vēsturē, īpaši uzsverot mūsdienu teorijas un to interpretāciju;
2.7. apgūt un izprast filozofijas pamatjēdzienus, izkopjot prasmi radoši, kritiski un patstāvīgi domāt, izmantot dažādas filozofiskās analīzes metodes.
II. Mācību priekšmeta obligātais saturs
3. Mācību satura komponents “Indivīds un sabiedrība”:
3.1. filozofijas vispārīgs raksturojums, pamatproblēmas;
3.2. izziņas un zināšanu problēma filozofijā;
3.3. cilvēka problēma filozofijā;
3.4. apziņas problēma filozofijā.
4. Mācību satura komponents “Sabiedrība, valsts un vara”:
4.1. sabiedrības attīstības teorijas;
4.2. filozofija un cilvēces nākotne;
4.3. mūsdienu sabiedrības filozofiskās problēmas.
5. Mācību satura komponents “Kultūrvide laikā un telpā”:
5.1. esamības filozofiskā izpratne;
5.2. filozofiskā refleksija par vērtībām;
5.3. filozofiskās domāšanas paradigmas.
6. Mācību satura komponents “Darbība”:
6.1. analītiski vērtējošā darbība, dažādu filozofisku tekstu salīdzināšana, filozofijas problēmu atpazīšana un risināšana;
6.2. radošā darbība, tekstu interpretācija, filozofisku jautājumu formulēšana.
III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei
7. Mācību satura komponents “Indivīds un sabiedrība”:
7.1. izprot filozofiskās, zinātniskās un ikdienas domāšanas atšķirības;
7.2. zina filozofijas problēmas;
7.3. mācās formulēt filozofiskus jautājumus;
7.4. apzinās un spēj pamatot filozofijas nozīmi pašizziņā un citu zinātņu kontekstā;
7.5. prot raksturot zināšanu un izziņas metožu daudzveidību;
7.6. spēj salīdzināt dažādas izpratnes par izziņu;
7.7. pauž personisko viedokli pasaules izzināmības jautājumā;
7.8. zina un prot salīdzināt dažādas cilvēka būtības izpratnes filozofijā;
7.9. izvērtē un spēj pamatot savu viedokli par ķermeņa un gara attiecību risinājumiem filozofijā;
7.10. izprot sevi kā sociālu būtni;
7.11. spēj pamatot savu viedokli un diskutēt par dzīvības un nāves problemātiku;
7.12. zina apziņas jēdziena skaidrojumu dažādos filozofijas virzienos un tradīcijās;
7.13. spēj reflektēt par dažādiem apziņas stāvokļiem un raksturot tos;
7.14. spēj raksturot valodas un apziņas attiecības;
7.15. izprot jēgas veidošanās procesu.
8. Mācību satura komponents “Sabiedrība, valsts un vara”:
8.1. zina dažādas ideālās valsts un sabiedrības attīstības teorijas;
8.2. prot pamatot savu viedokli, diskutēt par globalizāciju un sabiedrības attīstības perspektīvām;
8.3. izprot mūsdienu filozofijas problēmas par informācijas tehnoloģijas un komunikācijas, patērniecības nozīmi cilvēka un sabiedrības dzīvē.
9. Mācību satura komponents “Kultūrvide laikā un telpā”:
9.1. zina dažādas ontoloģijas teorijas un esamības jēdziena izpratnes;
9.2. izprot esamības un valodas attiecības;
9.3. prot raksturot un diskutēt par dažādu laikmetu un kultūru izpratni, par laiku, telpu un to attiecībām;
9.4. prot pamatot un argumentēt savu viedokli jautājumā par absolūtām un relatīvām vērtībām;
9.5. prot pamatot savu vērtību izvēli;
9.6. prot pamatot savu viedokli diskusijā par individuāli un sociāli nozīmīgo vērtību līdzsvara problēmu;
9.7. zina dažādu filozofijas paradigmu raksturīgās iezīmes;
9.8. izprot filozofisko problēmu risinājumu daudzveidību;
9.9. prot salīdzināt un izvērtēt dažādus filozofijas virzienus.
10. Mācību satura komponents “Darbība”:
10.1. prot formulēt filozofiskus jautājumus;
10.2. prot risināt filozofiskas problēmas, izmantojot dažādas filozofēšanas metodes;
10.3. prot salīdzināt un lietot loģisku argumentāciju filozofijas tekstu analīzē un interpretācijā;
10.4. spēj pamatot savu viedokli diskusijā par filozofiskām problēmām;
10.5. vērtē dažādus filozofijas virzienu tekstus.
11. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 7.4. un 7.7.apakšpunktā minētās prasības.
Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
17.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
I. Vispārīgais jautājums
1. Mācību priekšmeta “Ģeogrāfija” standarta saturs veidots, lai izglītojamie apgūtu sociālās ģeogrāfijas un dabas ģeogrāfijas mācību saturu.
II. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi
2. Mācību priekšmeta “Ģeogrāfija” mērķis ir pilnveidot izglītojamā izpratni par dabas, sociālo un ekonomisko procesu veidošanos un to attīstības mijiedarbību mūsdienu pasaules globālā, reģionālā mērogā un spēju līdzatbildīgi iesaistīties ilgtspējīgā sabiedrības attīstībā.
3. Mācību priekšmeta “Ģeogrāfija” uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:
3.1. padziļināt zināšanas un izpratni par pasaules reģionu demogrāfisko un sociālo procesu veidošanos, attīstību, izvērtējot un apzinoties to daudzveidības cēloņsakarības;
3.2. pilnveidot spējas analizēt teorijas, notikumus, sabiedrības un dabas vides mijiedarbībā radītās problēmas un vērtēt ģeogrāfijas zinātnes nozīmi globālā un reģionālā mēroga pētījumos;
3.3. mācīties izprast dabas resursu ģeogrāfiskā izvietojuma likumsakarības, novērtējot resursu ietekmi reģiona un valsts sociālo procesu un saimnieciskās darbības attīstībā;
3.4. pilnveidot praktiskās, pētnieciskās un radošās darbības prasmes ģeogrāfijā, izmantojot dažādus informācijas avotus un daudzveidīgus paņēmienus.
III. Mācību priekšmeta obligātais saturs
4. Mācību satura komponents “Kultūrvide laikā un telpā”:
4.1. pasaules telpiskā struktūra un ģeogrāfiskais novietojums;
4.2. demogrāfiskie procesi, iedzīvotāju demogrāfiskā un sociālā struktūra;
4.3. pasaules apdzīvojuma daudzveidība un to veidojošie komponenti;
4.4. pasaules kultūru ģeogrāfiskā daudzveidība.
5. Mācību satura komponents “Dabas un sabiedrības mijiedarbība”:
5.1. dabas procesu un parādību veidošanās Zemes litosfērā, hidrosfērā, atmosfērā, biosfērā un to ģeogrāfiskā izplatība;
5.2. cilvēka, sabiedrības ietekme ekosistēmās un ainavu veidošanās procesos pasaules reģionos, valstīs.
6. Mācību satura komponents “Sabiedrība, valsts un vara”:
6.1. mūsdienu pasaules reģionu saimniecības struktūra un ģeogrāfiskā izvietojuma likumsakarības;
6.2. dabas resursu, izejvielu nodrošinājums pasaules valstīs un patēriņa dinamikas ģeogrāfija;
6.3. cilvēku (darbaspēka) resursu reģionālās atšķirības un nodarbinātības struktūra;
6.4. starptautiskās tirdzniecības ģeogrāfija un preču plūsmas;
6.5. globalizācija kā mūsdienu pasaules reģionu un valstu attīstības process.
7. Mācību satura komponents “Darbība”:
7.1. kartogrāfiskās, grafiskās darbības ģeogrāfisko procesu analīzē un modeļu veidošanā;
7.2. matemātikas zināšanas un prasmes ģeogrāfiska satura uzdevumos;
7.3. analītiski vērtējošā darbība;
7.4. radošā darbība.
IV. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei
8. Mācību satura komponents “Kultūrvide laikā un telpā”:
8.1. iegūst informāciju no plašsaziņas līdzekļiem par mūsdienu aktuāliem notikumiem pasaules reģionos un valstīs;
8.2. raksturo reģionus un valstis pēc ģeogrāfiskā novietojuma un teritorijas lieluma, lieto atbilstošu terminoloģiju, veidojot aprakstu;
8.3. raksturo demogrāfiskos procesus, attīstību atsevišķos reģionos un valstīs, analizējot to veidojošos komponentus;
8.4. izprot iedzīvotāju ataudzes ietekmējošos faktorus un skaidro demogrāfiskās pārejas fāzes, minot konkrētu valstu piemērus;
8.5. izprot valsts un reģiona demogrāfiskās politikas ietekmi iedzīvotāju demogrāfiskajā un sociālajā struktūrā;
8.6. izprot iedzīvotāju izvietojuma ietekmējošos faktorus, raksturo urbanizācijas procesus reģionos, attīstītās un attīstības valstīs;
8.7. raksturo lauku apdzīvojuma daudzveidību, to attīstību bagātās un nabadzīgās zemēs;
8.8. raksturo iedzīvotāju migrācijas veidus, salīdzina migrācijas plūsmas pasaules reģionos, valstīs;
8.9. apzinās iedzīvotāju migrācijas procesā izveidojušās problēmas reģiona, valsts sociālajā vidē;
8.10. saskata sociālo problēmu cēloņus un sekas pilsētu aglomerācijās;
8.11. izprot cilvēku dzīvesveida un tradīciju daudzveidību, raksturo to reģionālās atšķirības;
8.12. analizē un vērtē dažādu reliģisku un etnisku konfliktu cēloņus un sekas pasaules reģionos;
8.13. raksturo dažādu kultūru, kultūrvēsturisko celtņu un vietu ģeogrāfisko izplatību.
9. Mācību satura komponents “Dabas un sabiedrības mijiedarbība”:
9.1. zina par ģeogrāfijas zinātnē veiktiem dabas parādību, sociālo procesu pētījumiem un starpvalstu līgumiem daudzveidīgās dabas vides saglabāšanai pasaules reģionos;
9.2. izprot dabas procesu un parādību veidošanās likumsakarības Zemes litosfērā, hidrosfērā, atmosfērā, biosfērā un raksturo to ģeogrāfisko izplatību;
9.3. izprot dabas procesu un parādību ietekmi dabas vidē, raksturo augšņu daudzveidību un izplatību;
9.4. analizē un vērtē dabas procesu un parādību radītās sekas cilvēku dzīvē;
9.5. izprot ūdens ekosistēmu elementu daudzveidību un novērtē saldūdens resursu nozīmi;
9.6. apzinās dabas resursu taupīšanu un racionālu izmantošanu ilgtspējīgas sabiedrības attīstībai;
9.7. skaidro mežu teritoriju platību samazināšanās tendences, tuksnešu teritoriju paplašināšanās cēloņus;
9.8. raksturo Pasaules okeāna ekosistēmas nozīmi dabas procesu apritē un piesārņojuma samazināšanas iespējas šelfa teritorijās;
9.9. analizē sabiedrības un dabas vides mijiedarbības aktuālās problēmas sauszemes un Pasaules okeāna ekosistēmās;
9.10. ir motivēts darboties vides aizsardzības jomā Zemes daudzveidības saglabāšanā.
10. Mācību satura komponents “Sabiedrība, valsts un vara”:
10.1. izprot pasaules saimniecības struktūru, atsevišķu saimniecības nozaru izvietojuma likumsakarības un vērtē to nozīmi sabiedrībā;
10.2. vērtē dabas resursu nozīmi reģiona, valsts saimniecības nozaru attīstībā, resursu ierobežotības problēmas un valstu sadarbības lomu resursu izmantošanā;
10.3. interesējas par alternatīvo resursu izmantošanu un nozīmi pasaules reģionu, valstu ekonomikas attīstībā;
10.4. izprot zinātnes un tehnikas progresa nozīmi, valstu ekonomiskās sadarbības lomu saimniecības nozaru attīstībā pasaules reģionos;
10.5. raksturo pārtikas nodrošinājuma problēmas cēloņus un sekas attīstītās un attīstības valstīs;
10.6. izprot darbaspēka resursu nozīmi saimnieciskās darbības attīstībā, analizē un salīdzina ekonomiski aktīvo iedzīvotāju struktūru pasaules reģionos, valstīs;
10.7. izprot starptautiskās tirdzniecības organizēšanas principus un raksturo starptautiskās preču plūsmas;
10.8. vērtē transporta un tā veidu nozīmi starptautisko sakaru nodrošināšanā un valsts saimniecības nozaru attīstībā;
10.9. izprot investīciju nozīmi valsts sociālekonomisko procesu attīstībā;
10.10. zina tūrisma resursu un veidu ģeogrāfisko izvietojumu, tūristu plūsmu veidošanās likumsakarības un to nozīmi valsts ekonomikā;
10.11. apzinās ģeogrāfijas zināšanu nepieciešamību un noderīgumu dažādās profesijās un tālākizglītībā;
10.12. izprot globālo finanšu, darbaspēka un pakalpojumu veidošanās cēloņus un likumsakarības;
10.13. vērtē globalizācijas ietekmi dabas vidē, ekonomikā un sociālajā sfērā.
11. Mācību satura komponents “Darbība”:
11.1. izprot ģeogrāfijas karšu saturu un kartogrāfiskās metodes dažādu dabas, sociālo, ekonomisko procesu un parādību attēlošanai kartēs;
11.2. izmanto pieņemtos apzīmējumus kartoshēmu un kartogrammu veidošanā;
11.3. pilnveido prasmes no dažādiem avotiem iegūtās informācijas sakārtošanā grafiskos attēlos un modeļos;
11.4. izmanto matemātikas zināšanas un prasmes ģeogrāfiska satura uzdevumos, aprēķinot demogrāfiskos, dabas resursu un saimnieciskās darbības raksturojošos rādītājus;
11.5. plāno praktisko darbu atbilstoši tā mērķim un uzdevumam, izvēloties darba paņēmienus, darba norises gaitu un laiku, patstāvīgi veic ģeogrāfiskus pētījumus;
11.6. izmanto sociālo pētījumu metodes (aptauja, anketēšana) un iegūto informāciju sakārto, analizē un izvērtē;
11.7. veido rakstu darbus par mūsdienu pasaules notikumiem, analizē problēmas, pamatojot savu viedokli un lietojot atbilstošu ģeogrāfijas terminoloģiju.
12. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 9.10., 10.3. un 10.11.apakšpunktā minētās prasības.
Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
18.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi
1. Mācību priekšmeta "Psiholoģija" mērķis ir sekmēt izpratni par cilvēka psiholoģiju – indivīda psihiskiem procesiem un stāvokļiem, personību, tās attīstību, sociālo uzvedību grupā un sabiedrībā – un veicināt sociālo iemaņu attīstību.
2. Mācību priekšmeta "Psiholoģija" uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:
2.1. veidot izpratni par cilvēka psihi – tās procesiem, stāvokļiem un attīstību;
2.2. apzināties savu un citu personību, tās izaugsmes veicinošos un kavējošos faktorus;
2.3. attīstīt prasmi veidot un kritiski analizēt mijiedarbību ar citiem cilvēkiem;
2.4. sekmēt psiholoģijas zināšanu lietojumu ikdienā.
II. Mācību priekšmeta obligātais saturs
3. Mācību satura komponents "Indivīds un sabiedrība":
3.1. psiholoģijas izziņas jomas, pamatmetodes un praktisks lietojums;
3.2. kognitīvo procesu sistēma, intelekts un kreativitāte;
3.3. emocijas un jūtas, garastāvoklis un stress;
3.4. vajadzības un motivācija;
3.5. bioloģisko un sociālo faktoru nozīme indivīda attīstībā – psihiskās veselības priekšnosacījumi;
3.6. cilvēka attīstības posmi, jauniešu subkultūra;
3.7. personības jēdziens, dažādas pieejas personības skaidrošanā;
3.8. sociāli nosacītās personības īpašības: pašvērtējums, pretenziju līmenis, subjektīvā kontrole, pašefektivitāte, vērtības;
3.9. sociālā percepcija, starppersonu uztveres efekti;
3.10. saskarsme, konflikti;
3.11. sociālās attiecības;
3.12. grupa un tās veidi, procesi grupā;
3.13. sociālās lomas, statuss un normas;
3.14. indivīda uzvedība lielajās grupās, kolektīvā uzvedība;
3.15. masu komunikācija;
3.16. sociālās attiecības dažādās kultūrvidēs.
4. Mācību satura komponents "Darbība":
4.1. novērošana un pašnovērošana;
4.2. salīdzināšana;
4.3. analizēšana;
4.4. atpazīšana;
4.5. modelēšana;
4.6. izmantošana;
4.7. konfliktu risināšana;
4.8. lēmumu pieņemšana;
4.9. sadarbība.
III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei
5. Mācību satura komponents "Indivīds un sabiedrība":
5.1. izprot psiholoģijas zinātniskās pieejas atšķirību no ikdienas cilvēku priekšstatiem par psiholoģijas jautājumiem;
5.2. zina psiholoģijas pamatmetodes;
5.3. skaidro cilvēka psihes, apziņas un uzvedības jēdzienu atšķirības;
5.4. zina katra kognitīvā procesa – sajūtu, uzmanības, uztveres, atmiņas un domāšanas (tēlainās un jēdzieniskās) – lomu un funkcijas dažādu veidu zināšanu un prasmju apguves procesā;
5.5. skaidro intelekta jēdzienu;
5.6. skaidro kreativitātes un talanta jēdzienu;
5.7. atpazīst un raksturo dažādas emocijas un jūtas, atšķirīgus garastāvokļus;
5.8. izprot stresa vadīšanu;
5.9. izprot cilvēku vajadzības un Maslova vajadzību hierarhiju;
5.10. izprot dažādus motivācijas veidus;
5.11. atšķir kognitīvās spējas no nekognitīvām spējām;
5.12. skaidro iedzimtības un sociālās vides faktoru nozīmi indivīda attīstībā;
5.13. atšķir veselīga un neveselīga dzīvesveida veicinošos faktorus;
5.14. raksturo cilvēka attīstības posmus, to pazīmes;
5.15. atšķir šādus jēdzienus: cilvēks, indivīds, personība;
5.16. atšķir apzināto un neapzināto;
5.17. raksturo personības jēdzienu atšķirības;
5.18. zina personības iezīmes;
5.19. skaidro šādus jēdzienus: pašvērtējums, vērtības, subjektīvā kontrole;
5.20. izprot pirmā iespaida efektu, oreolu un pēdējā iespaida efektu;
5.21. atpazīst savā vidē izplatītos stereotipus, atšķir tos no personības īpašībām;
5.22. zina aizspriedumu negatīvo ietekmi;
5.23. izprot verbālo un neverbālo saskarsmi;
5.24. zina komunikācijas funkcijas;
5.25. zina efektīvas saskarsmes priekšnosacījumus;
5.26. zina konfliktu cēloņus, attīstību un risināšanas stratēģijas;
5.27. izprot sociālo attiecību dažādību;
5.28. izprot draudzību un mīlestību mūsdienu sabiedrībā;
5.29. izprot agresijas ietekmi uz attiecībām;
5.30. raksturo dažādu grupu veidus;
5.31. izprot procesus grupā;
5.32. zina lēmuma pieņemšanas posmus grupā;
5.33. skaidro atšķirības starp sociālām lomām un statusiem;
5.34. atpazīst sociālās lomas grupu darbā un sociālo lomu pārklāšanos;
5.35. izprot līdera pozīciju un līderības stilus;
5.36. izprot indivīda uzvedību pūlī;
5.37. izprot masu ietekmēšanas veidus;
5.38. izprot kultūrvides lomu personības uzvedībā.
6. Mācību satura komponents "Darbība":
6.1. novēro un salīdzina emociju izpausmes, motivāciju, kognitīvo procesu līdzdalību, dažādas indivīda aktivitātes;
6.2. analizē cilvēka uzvedību no novēroto kognitīvo procesu, emociju un motivācijas izpausmju viedokļa;
6.3. salīdzina līdzīgo un atšķirīgo savā personībā un apkārtējās vides indivīdu vērtībās;
6.4. atšķir indivīda adaptīvo un dezadaptīvo uzvedību;
6.5. izmanto dažādus saskarsmes paņēmienus un atpazīst saskarsmes šķēršļus modelētajā situācijā;
6.6. salīdzina pretējus argumentus;
6.7. atšķir situāciju, kad notiek pārliecināšana, no situācijas, kad noris viedokļu apmaiņa;
6.8. atpazīst to plašsaziņas līdzekļu informāciju, kas vērsta uz klausītāju uzvedības maiņu;
6.9. analizē plašsaziņas līdzekļos sniegtās informācijas potenciālo ietekmi uz auditoriju;
6.10. risina konfliktu modelētā vienkāršā konfliktsituācijā;
6.11. pamana indivīdu vai dažādu grupu vērtību sistēmu atšķirības, salīdzina un analizē tās;
6.12. analizē grupas dalībnieku lomas;
6.13. novēro un analizē grupas dalībnieku un līdera uzvedību grupā, atpazīst grupas ietekmi uz indivīdu un savu ietekmi uz grupu;
6.14. piedalās grupas lēmuma pieņemšanas procesā;
6.15. atpazīst situāciju, kad citiem vienaudžiem nepieciešams atbalsts, un spēj sniegt atbalstu;
6.16. pamana kultūras noteiktās indivīdu uzvedības atšķirības;
6.17. sadarbojas kāda uzdevuma izpildē ar personām no divām atšķirīgām subkultūrām vai kultūrām un analizē uztvertās atšķirības;
6.18. lieto psiholoģijas jēdzienus.
19.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi
1. Mācību priekšmeta “Politika un tiesības” mērķis ir sekmēt izglītojamā izpratni par politiku kā sabiedrības praksi un zinātni, kā arī veicināt izpratni par pilsoniskās līdzdalības nozīmi sabiedrības un valsts veidošanā un par tiesiskuma lomu valstu un indivīdu savstarpējās attiecībās.
2. Mācību priekšmeta “Politika un tiesības” uzdevums ir radīt izglītojamajam iespēju:
2.1. veidot ieskatu par sabiedriski politisko aktivitāšu iespējām;
2.2. veidot sistēmisku izpratni par politiskajiem procesiem sabiedrībā;
2.3. veidot priekšstatu par indivīda tiesībām un pienākumiem, attīstīt prasmi praktiski izmantot zināšanas par tiesībām un pienākumiem;
2.4. veidot izpratni par pasaules procesu norisēm, problēmām un to savstarpējo saistību;
2.5. attīstīt analītiski vērtējošo darbību, saskatīt likumsakarības politoloģijas un tiesību jomā.
II. Mācību priekšmeta obligātais saturs
3. Mācību satura komponents “Indivīds un sabiedrība”:
3.1. pilsoniskā sabiedrība;
3.2. politiskā līdzdalība;
3.3. indivīds un vara;
3.4. politiskie režīmi;
3.5. politiskie uzskati un idejas.
4. Mācību satura komponents “Sabiedrība, valsts un vara”:
4.1. sabiedrības tiesiskās varas organizācija un tās pamatmērķis;
4.2. valsts varas institūcijas;
4.3. valdības politika;
4.4. tiesības un pienākumi.
5. Mācību satura komponents “Kultūrvide laikā un telpā”:
5.1. sociālās grupas un to intereses politikā;
5.2. naudas nozīme politiskajās aktivitātēs;
5.3. politiskā kultūra;
5.4. starptautiskā politika.
6. Mācību satura komponents “Darbība”:
6.1. tiesību un informācijas avotu izmantošana sava viedokļa argumentācijai, politikas un tiesību procesu analīzei;
6.2. grafiku, shēmu, diagrammu izmantošana politisko un tiesisko procesu veidošanā un analīzē.
III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei
7. Mācību satura komponents “Indivīds un sabiedrība”:
7.1. izprot pilsoniskas sabiedrības būtību un saturu;
7.2. izprot pilsoņa tiesisko piederību valstij;
7.3. izprot Latvijas pilsoniskās sabiedrības veidošanās ietekmi uz sabiedrības politisko, etnisko un informatīvo dažādību;
7.4. raksturo un vērtē pilsoniskās sabiedrības kvalitāti Latvijā;
7.5. raksturo politiskās līdzdalības formas un veidus demokrātiskā un nedemokrātiskā sabiedrībā, argumentē vēlētas un ieceltas varas atšķirības;
7.6. izprot politiskās līdzdalības ietekmi un nozīmi demokrātijā;
7.7. izprot vēlēšanu būtību un pamatprincipus demokrātijā, zina Latvijas vēlēšanu sistēmu, spēj analizēt proporcionālās sistēmas priekšrocības un trūkumus, salīdzinot ar mažoritāro vēlēšanu sistēmu;
7.8. izprot jēdzienu “politiska partija” un daudzpartiju sistēmas nozīmi demokrātijā;
7.9. izprot jēdzienu “vara”, pazīst varas dažādus veidus un spēj atšķirt politisku varu no citiem varas izpausmju veidiem;
7.10. izprot jēdzienu “politika” un tā dažādās izpratnes;
7.11. izprot leģitīmas varas principu un spēj to atšķirt no neleģitīmas varas;
7.12. zina, ka sabiedrības pārvaldīšana ir īpašs nodarbošanās veids, izprot tā saturu;
7.13. analizē reakcionāru, konservatīvu un progresīvu politisko darbību, atpazīst lietotos evolucionāros vai revolucionāros līdzekļus un mērķus;
7.14. prot veikt sabiedriskās domas izpēti par līdzcilvēku attieksmi pret politiku;
7.15. pauž savu nostāju konkrētos, aktuālos politikas jautājumos;
7.16. zina demokrātiskas un nedemokrātiskas sabiedrības pārvaldīšanas atšķirības un tās ietekmi uz attiecībām starp pilsonisko sabiedrību un valsts varu;
7.17. identificē pašreizējo Latvijas politisko režīmu un analizē tā attīstības norises;
7.18. zina galvenās antīkās, viduslaiku, jauno un jaunāko laiku politiskās idejas to attīstībā (dabisko tiesību un sabiedriskā līguma teorija, pozitīvisms, konservatīvisms, nacionālisms, liberālisms, sociālisms);
7.19. raksturo un klasificē mūsdienu ietekmīgo ideoloģiju iezīmes un pamatvērtības (neokonservatīvisms un neoliberālisms, “trešā ceļa” teorija un mūsdienu sociāldemokrātija, reliģiskais un cits fundamentālisms, labējais un kreisais ekstrēmisms, antiglobālisms);
7.20. spēj definēt un identificēt labējos un kreisos politiskos uzskatus;
7.21. identificē un spēj analizēt Latvijas politisko partiju spektru;
7.22. salīdzina un vērtē ideālo principu atbilstību praktiskās dzīves realitātei.
8. Mācību satura komponents “Sabiedrība, valsts un vara”:
8.1. zina valsts rašanās teorijas, galvenās funkcijas un varas dalīšanas principus;
8.2. apzinās integrācijas būtisko nozīmi sabiedrības konsolidēšanā un kopīgu mērķu sasniegšanā;
8.3. spēj analizēt un novērtēt Latvijas dalības ietekmi un nozīmi Eiropas Savienībā;
8.4. zina likumdošanas, tiesu un izpildvaras funkcijas, kā arī izprot šo funkciju sadalījumu Latvijas Republikas Satversmē;
8.5. diskutē par parlamentārisma un prezidentālisma priekšrocībām un analizē valstu pārvaldes formas;
8.6. analizē dažādu pārvaldes līmeņu darbību;
8.7. izprot jēdzienu “politiskā atbildība” un politiskas amatpersonas atšķirību no ierēdņa;
8.8. zina ierēdņa pamatuzdevumus;
8.9. pauž savu attieksmi pret Latvijas valsts pārvaldes darbu;
8.10. zina Eiropas Savienības galvenās institūcijas un to funkcijas;
8.11. analizē valsts aktuālākās politiskās problēmas un stratēģijas;
8.12. spēj nosaukt Eiropas Savienības galvenās kopējās politikas un novērtēt Latvijas dalības nozīmi;
8.13. zina un izprot Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesu un Latvijas ietekmi tajā;
8.14. diskutē par indivīda, pašvaldības un valsts sadarbību;
8.15. izprot un spēj analizēt politikas lēmumu veidošanas procesu, apzinoties atklātuma, caurspīdīguma un tiesiskuma principu jēgu un nozīmi demokrātijā;
8.16. izprot un apzinās korupcijas jēgu un tās nodarītā kaitējuma nozīmi sabiedrībā;
8.17. salīdzina un vērtē Latvijas valsts pilsoņu un iedzīvotāju attieksmi pret drošības, sociālo un citu politiku;
8.18. zina un atšķir tiesību jomas, tajā skaitā valsts, kriminālās, civilās un administratīvās tiesības;
8.19. pazīst Latvijas galvenos normatīvos aktus;
8.20. skaidro, kā konstitucionālās tiesības regulē cilvēka, pilsoņa un sabiedrības dzīves tiesiskos pamatus;
8.21. izprot Latvijas Republikas Satversmi;
8.22. pazīst cilvēktiesību pamatprincipus un apzinās to fundamentālo lomu mūsdienu tiesiskuma izpratnē;
8.23. izprot, ka likumi atspoguļo sabiedrības vērtības un veicina cilvēku iesaistīšanos politiskajos procesos;
8.24. apzinās vienlīdzīgu tiesību nozīmi demokrātijā un izprot jēdzienus “diskriminācija” un “emancipācija”;
8.25. zina Latvijas tiesu sistēmu un tiesu darbības pamatprincipus;
8.26. nosauc tiesas sēdes dalībnieka tiesības kriminālprocesā;
8.27. izprot un apzinās nevainīguma prezumpcijas principu;
8.28. izprot īpašuma būtību un tā aizsardzības nozīmīgumu;
8.29. izprot laulības kā tiesību institūtu, apzinās laulību tiesiskās un materiālās sekas;
8.30. izprot vecāku un bērnu savstarpējo tiesību un pienākumu būtību;
8.31. zina mantošanas sistēmu Latvijas civiltiesībās;
8.32. zina un ievēro administratīvo tiesību normas;
8.33. spēj izprast darba tiesības un prot analizēt darba līgumu;
8.34. apzinās savu atbildību pret valsti un tās atbildību par saviem iedzīvotājiem;
8.35. izprot dzimumu līdztiesības tiesiskos aspektus;
8.36. izprot intelektuālā īpašuma nozīmi uzņēmējdarbībā un apzinās intelektuālā īpašuma tiesiskajā regulējumā paredzēto iespēju izmantošanu katrā uzņēmumā;
8.37. pauž savu attieksmi pret tiesu darbību un tiesiskumu.
9. Mācību satura komponents “Kultūrvide laikā un telpā”:
9.1. apzinās sabiedrības grupu atšķirīgās vajadzības un intereses;
9.2. izmanto preses materiālus un vērtē lielāko un ietekmīgāko sociālo grupu intereses saimnieciskajā dzīvē, valsts iekšpolitiskajās attiecībās, garīgās un materiālās kultūras jomā mūsdienu Latvijā;
9.3. izprot valsts mērķu un valsts budžeta iespēju sabalansētību;
9.4. zina faktorus, kas ietekmē politiskās kultūras veidošanos;
9.5. izprot varas iegūšanas un popularizēšanas polittehnoloģiju;
9.6. analizē politisko lēmumu saturu pēc to mērķa un sekām;
9.7. apzinās un novērtē sabiedrības uzticību politiskajiem institūtiem, izsaka savu argumentētu viedokli;
9.8. raksturo tolerances nozīmi cilvēku attiecībās;
9.9. skaidro un analizē starptautisko attiecību sistēmas modeļus;
9.10. raksturo Latviju kā starptautisko attiecību subjektu;
9.11. vērtē starptautisko organizāciju darbību un Latvijas ārpolitikas perspektīvu un pamato savu viedokli;
9.12. zina Eiropas Savienības attīstības cēloņus un posmus, spēj diskutēt par ieguvumiem un trūkumiem Latvijas līdzdalībai Eiropas Savienībā.
10. Mācību satura komponents “Darbība”:
10.1. analizē valsts politiku un likumdošanu, izmantojot tiesību un informācijas avotus;
10.2. pilnveido saziņas un sadarbības prasmes;
10.3. attīsta pētnieciskā darba iemaņas;
10.4. attīsta publiskās runas un diskusiju kultūru;
10.5. atzīst ētikas nozīmi politiska un tiesiska rakstura problēmās.
11. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 7.15., 8.9., 8.34., 8.37., 9.7. un 10.5.apakšpunktā minētās prasības.
Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
20.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi
1. Mācību priekšmeta “Mājsaimniecība” mērķis ir sekmēt izglītojamā racionālās domāšanas un radošo spēju attīstību, padziļināt izpratni par mājsaimniecību lomu sabiedrībā un ieguldījumu sabiedrības ilgtspējībā, pilnveidot prasmes, lai izglītojamais spētu risināt privātās mājsaimniecības ekonomiskos, sociālos un ekoloģiskos jautājumus, kā arī izvērtēt profesionālās karjeras izvēles iespējas ar mājsaimniecību saistītās jomās.
2. Mācību priekšmeta “Mājsaimniecība” uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:
2.1. padziļināt izpratni par mājsaimniecību attīstību un to vietu sabiedrības ekonomiskajā un sociālajā sistēmā;
2.2. pilnveidot zināšanas un padziļināt izpratni par patstāvīgas mājsaimniecības izveidošanu un vadīšanu, drošas un videi labvēlīgas saimnieciskās darbības plānošanu un īstenošanu;
2.3. veidot tolerantu attieksmi pret daudzkultūru dzīvesveidu, padziļināt izpratni par saskarsmes kultūras nozīmi;
2.4. padziļināt izpratni par savu identitāti un dzīvesveida ietekmi uz cilvēka garīgo un fizisko veselību;
2.5. pilnveidot pētnieciskās, radošās un praktiskās darbības prasmes.
II. Mācību priekšmeta obligātais saturs
3. Mācību satura komponents “Kultūrvide laikā un telpā”:
3.1. mājsaimniecību ekonomiskie, sociālie un ekoloģiskie pamatuzdevumi;
3.2. cilvēku vajadzības;
3.3. mājsaimniecību darbības un apkārtējās vides mijiedarbības veidi;
3.4. mājsaimniecība kā ražotājs un patērētājs;
3.5. mājsaimniecības finanšu uzskaite un plānošana;
3.6. mājsaimniecības īpašuma novērtēšana;
3.7. saimnieciskās darbības plānošana un īstenošana;
3.8. riska apzināšanās un tā novēršanas iespēja mājsaimniecībā.
4. Mācību satura komponents “Indivīds un sabiedrība”:
4.1. tradicionālā kultūra;
4.2. dažādu kultūru, sociālo un ekonomisko slāņu cilvēku tradīciju un dzīvesveida daudzveidība;
4.3. saskarsme un sadarbība;
4.4. cilvēka dzīvesveids;
4.5. cilvēka paštēls.
5. Mācību satura komponents “Darbība”:
5.1. informācijas ieguve un apstrāde;
5.2. pētnieciskā darbība;
5.3. radošā darbība;
5.4. praktiskā darbība.
III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei
6. Mācību satura komponents “Kultūrvide laikā un telpā”:
6.1. izprot mājsaimniecību vietu un nozīmi sabiedrības struktūrā;
6.2. zina un izprot mājsaimniecības galveno mērķi – cilvēka vajadzību apmierināšanu, katra mājsaimniecības dalībnieka ekonomiskās un sociālās drošības un labsajūtas nodrošināšanu cilvēka mūža garumā;
6.3. izskaidro mājsaimniecību ekonomiskos, sociālos un ekoloģiskos uzdevumus;
6.4. atšķir mājsaimniecības pēc formas un funkcijām;
6.5. izprot un novērtē cilvēku vajadzības;
6.6. novērtē prasību līmeni un vajadzību apmierināšanas līmeni, to ietekmi uz mājsaimniecības procesu un ilgstošu patēriņu;
6.7. izprot mājsaimniecību saimnieciskās darbības un apkārtējās vides mijiedarbību;
6.8. apzinās tīru apkārtējo vidi kā vērtību, cenšas ievērot vides piesārņojuma mazināšanas principus savā personīgajā mājsaimniecībā;
6.9. novērtē videi labvēlīgu un racionālu saimniekošanu kā nosacījumu ilgtspējīgam patēriņam;
6.10. izprot mājsaimniecību struktūras un to maiņas cēloņus;
6.11. apzinās mājās veicamo darbu nozīmīgumu savu un līdziedzīvotāju vajadzību apmierināšanā un labsajūtas nodrošināšanā;
6.12. raksturo ekonomiskos, sociālos, demogrāfiskos, politiskos un ekoloģiskos faktorus, kas ietekmē patērētāja uzvedību;
6.13. apzinās iespēju izmantot patērētāja tiesības dažādās situācijās;
6.14. izskaidro patstāvīgas privātās mājsaimniecības veidošanas priekšnoteikumus;
6.15. raksturo privātās mājsaimniecības ienākumu un izdevumu veidus, veic to uzskaiti, analizē rezultātus un plāno budžetu;
6.16. izprot, ka privātās mājsaimniecības grāmatvedība ir veids, kā nodrošināt ieņēmumu un izdevumu uzskaiti un kontroli un rosināt pārdomāt pirkumu nepieciešamību, dodot savu ieguldījumu ilgtspējīgā patēriņā;
6.17. ir ieinteresēts veidot savu mājsaimniecības grāmatvedību;
6.18. uzskaita un novērtē mājsaimniecības rīcībā esošos līdzekļus;
6.19. prot veikt dažādu veidu izmaksu kalkulāciju;
6.20. izstrādā priekšlikumus mājsaimniecības resursu un pakalpojumu izmantošanai, līdzekļu un darbaspēka piesaistei;
6.21. projektē saimniecisko darbību: plāno veicamos darbus un darbības gaitu, prognozē rezultātu;
6.22. interesējas par mācību priekšmetā apgūto zināšanu un prasmju izmantošanas iespējām savas karjeras veidošanā;
6.23. saskata veselībai un dzīvībai bīstamas situācijas mājsaimniecībā, rīkojas saskaņā ar cilvēka drošības un darba drošības noteikumiem;
6.24. ir ieinteresēts pieņemt atbildīgus lēmumus fizisko, finansiālo un emocionālo risku mazināšanai.
7. Mācību satura komponents “Indivīds un sabiedrība”:
7.1. izskaidro tradicionālās kultūras specifiku;
7.2. izprot tradicionālo kultūru kā vienu no dzīvesveidiem un stiliem;
7.3. salīdzina dažādu kultūru, kā arī sociālo un ekonomisko slāņu cilvēku tradīcijas un dzīvesveidu;
7.4. saskata atšķirīgo un vērtē to, pamatojoties uz ētiskiem kritērijiem;
7.5. izstrādā un izskaidro mājsaimniecības dalībnieku sadarbības variantus racionālai mājas ikdienas darbu veikšanai;
7.6. izprot, ka atsevišķu mājsaimniecības dalībnieku aprūpe ir viena no mājsaimniecības funkcijām;
7.7. apzinās saskarsmes kultūras nozīmi ikdienā;
7.8. raksturo dzīves kvalitātes kritērijus;
7.9. raksturo dzīvesveida, tradīciju un paradumu ietekmi uz cilvēka fizisko un garīgo veselību;
7.10. plāno uztura režīmu, ievērojot veselīga uztura ieteikumus;
7.11. apzinās atbildību par savu dzīvesveidu un veselību;
7.12. pamato mūsdienīgu uzvedības, tajā skaitā stājas un apģērba, normu ievērošanas saistību ar personību, tās fizisko un garīgo paštēlu;
7.13. plāno savu garderobi, ievērojot stilu un sava ķermeņa īpatnības, saskata garderobes uzturēšanas un atjaunošanas nepieciešamību;
7.14. interesējas par etiķeti, apzinās pieklājīgas izturēšanās nozīmi cilvēku savstarpējo attiecību veidošanā;
7.15. salīdzina un novērtē dažādus iekštelpu un ārtelpu plānojumus kā cilvēka paštēla atspoguļotājus.
8. Mācību satura komponents “Darbība”:
8.1. iegūst informāciju no dažādiem avotiem un to apstrādā, izmantojot informācijas tehnoloģijas;
8.2. izmanto dažādas pētījuma metodes mājsaimniecības darbu un finanšu analīzei un plānošanai;
8.3. izstrādā radošos projektus mājokļa iekārtošanā, garderobes veidošanā, akciju un sarīkojumu organizēšanā;
8.4. plāno praktisko darbu atbilstoši tā mērķim un uzdevumiem, izvēloties darba paņēmienus, darba norises gaitu un laiku;
8.5. ir ieinteresēts projektu izstrādē un īstenošanā;
8.6. argumentēti vērtē sava un citu izglītojamo darba rezultātus.
9. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 6.8., 6.11., 6.13., 6.17., 6.22., 6.24., 7.5., 7.8., 7.15. un 8.5.apakšpunktā minētās prasības.
Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
21.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi
1. Mācību priekšmeta “Ētika” mērķis ir sekmēt tikumiska un rīcībspējīga cilvēka pilnveidi, kas spētu atbildīgi veidot savu dzīvi un attiecības sabiedrībā, cienot ētiskās vērtības un īstenojot ētiskos principus.
2. Mācību priekšmeta “Ētika” uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:
2.1. veicināt brīva un atbildīga cilvēka pilnveidi, cienot ētiskās vērtības un principus;
2.2. attīstīt izpratni par ētiku kā cilvēka brīvas izvēles un atbildības veidotāju;
2.3. reflektēt par dzīves stilu izvēli un ētikas problēmu risināšanas pieredzi un veidiem;
2.4. attīstīt izpratni par dažādu sabiedrības jomu un parādību saistību ar morāli un tikumību;
2.5. attīstīt spēju rīkoties saskaņā ar morāles principiem;
2.6. attīstīt prasmi radoši, kritiski un patstāvīgi domāt, veicināt toleranci un izpratni par sabiedrības daudzveidību.
II. Mācību priekšmeta obligātais saturs
3. Mācību satura komponents “Indivīds un sabiedrība”:
3.1. tikumi, ētiskās vērtības, principi un normas;
3.2. tikumiskā izvēle;
3.3. tikumiskā rīcība un dzīves stili.
4. Mācību satura komponents “Sabiedrība, valsts un vara”:
4.1. morāle un sabiedrība;
4.2. ģimenes un kopienas ētiskie aspekti;
4.3. vara un morāle.
5. Mācību satura komponents “Kultūrvide laikā un telpā”:
5.1. morālās problēmas mūsdienu pasaulē;
5.2. ekoētikas un biotehnoloģiju attīstības ētiskie aspekti.
6. Mācību satura komponents “Darbība”:
6.1. analītiski vērtējošā darbība morāles problēmu apzināšanā un to risināšanā;
6.2. radošā darbība ētisko principu un normu izvēlē un tikumu īstenošanā.
III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei
7. Mācību satura komponents “Indivīds un sabiedrība”:
7.1. spēj apzināties sevi un savu tikumisko rīcību;
7.2. prot saskatīt tikumu, ētisko vērtību, principu un normu izpausmes dažādās dzīves situācijās, vēsturē un kultūrā;
7.3. prot analizēt un vērtēt sabiedrībai nozīmīgas problēmas no ētiskā viedokļa;
7.4. prot pamatot savu tikumisko izvēli;
7.5. izprot dzīvību, dzīvā vērtību un prot cienīt to;
7.6. izprot savas patības tikumisko un ķermeņa vērtību, prot izdarīt saprātīgu un atbildīgu izvēli;
7.7. izprot brīvības un atbildības saistību, apzinās savu atbildību pret pagātnes vērtībām;
7.8. izprot savas patības veidošanas nepieciešamību;
7.9. izprot dažādus dzīves stilus un to veidošanos;
7.10. pilnveido pašdisciplīnas un pašaudzināšanas iemaņas;
7.11. veido atbildīgu attieksmi pret darbu, dabu, kultūru un vēsturi.
8. Mācību satura komponents “Sabiedrība, valsts un vara”:
8.1. izprot nepieciešamību saskaņot individuālās vēlmes ar sabiedrības interesēm un vēlmēm;
8.2. izprot varas un vardarbības izpausmes mūsdienu pasaulē un vēsturē;
8.3. izprot mīlestības, draudzības, laulības, seksuālo attiecību tikumiskos pamatus un izpausmes cēloņus;
8.4. ciena privātumu un atzīst citādumu;
8.5. prot novērtēt vēsturiskās un sociālās atmiņas nozīmi cilvēka patības veidošanā.
9. Mācību satura komponents “Kultūrvide laikā un telpā”:
9.1. zina bioētikas un biotehnoloģiju problēmas un izprot to jēgu;
9.2. saprot ekoētikas nozīmi un jēgu, praktizē ekodzīvi;
9.3. izprot ētiskās problēmas informācijā un komunikācijā;
9.4. ciena intelektuālo īpašumu un godprātīgi to lieto;
9.5. prot analizēt un nošķirt sabiedrībai, dabai un videi kaitīgas darbības;
9.6. apzinās globālā un lokālā ētisko kopsakarību.
10. Mācību satura komponents “Darbība”:
10.1. prot analizēt un vērtēt mūsdienu sabiedrības un dabas vides ētiskās problēmas;
10.2. izprot tolerances jēgu un nozīmi, veicinot citādā, dažādu sabiedrības slāņu un grupu iekļaušanu sabiedrībā;
10.3. prot saistīt ētikas teorijas ar rīcību;
10.4. prot kritiski un radoši rīkoties dažādās situācijās, pamatojoties uz tikumisko izvēli;
10.5. ciena tikumus un pilsoniskās vērtības, atbildīgi iesaistās to kopšanā.
11. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 7.11., 8.4., 8.5., 9.2., 9.4., 9.6. un 10.5.apakšpunktā minētās prasības.
Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
22.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi
1. Mācību priekšmeta “Kulturoloģija” mērķis ir sekmēt kultūrizglītotas personības veidošanos, apzinot pasaules kultūras mantojumu, un veicināt kultūru daudzveidības kopainas izpratni, attīstot prasmes iesaistīties Latvijas un pasaules kultūras procesos.
2. Mācību priekšmeta “Kulturoloģija” uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:
2.1. veidot izpratni par kultūras jēdziena daudznozīmību, kultūru kā procesu;
2.2. apzināties kultūru kā vērtību sistēmu indivīda un sabiedrības dzīvē;
2.3. attīstīt prasmi analizēt un vērtēt kultūras tradīcijas un to mainību;
2.4. veicināt tolerantu attieksmi pret citām kultūrām, izprotot to atšķirības un mijiedarbību;
2.5. sekmēt savas kultūridentitātes apzināšanos pasaules kultūru kopainā;
2.6. salīdzināt, analizēt un vērtēt kultūras sasniegumus, liecības un informatīvos avotus.
II. Mācību priekšmeta obligātais saturs
3. Mācību satura komponents “Kultūrvide laikā un telpā”:
3.1. kultūras jēdziena izpratne;
3.2. kultūra kā sistēma;
3.3. kultūras izpausmes formas;
3.4. kultūras procesi un starpkultūru attiecības.
4. Mācību satura komponents “Indivīds un sabiedrība”:
4.1. indivīda un sabiedrības attiecības dažādās kultūrās;
4.2. tradicionālā, masu un elitārā kultūra.
5. Mācību satura komponents “Darbība”:
5.1. analītiski vērtējošā darbība, analizējot un vērtējot kultūru informatīvos avotus un kultūras liecības;
5.2. radošā un pētnieciskā darbība.
III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei
6. Mācību satura komponents “Kultūrvide laikā un telpā”:
6.1. izprot kultūras jēdziena daudzveidīgo lietojumu un kultūras veidošanās nosacījumus;
6.2. spēj skaidrot cilvēka vajadzību un attieksmju nozīmi dažādās kultūrās;
6.3. izprot kultūras, civilizācijas un dabas mijattiecības;
6.4. izprot zīmes un simbolus kā kultūras valodu;
6.5. izprot kultūru kā vērtību sistēmu un apzinās tās daudzveidīgo raksturu;
6.6. izprot ideju izpausmes kultūras simbolos, zīmēs un tēlos;
6.7. raksturo katras kultūras sabiedrībā pieņemto ideālu, varoņu un kultūrlaikmetu vērtību sistēmu kā attiecīgās kultūras raksturojošu liecību;
6.8. izprot tradīciju lomu kultūrā;
6.9. apzinās kultūras mantojuma nozīmību pasaules un Latvijas kultūras pastāvēšanā;
6.10. spēj raksturot reliģijas, filozofijas, mākslas, zinātnes, izglītības, tehnikas dominanti un nozīmi kultūrā;
6.11. atšķir un skaidro mitoloģisko, reliģisko un filozofisko pasaules redzējumu un pamatprincipus;
6.12. spēj salīdzināt kultūras laikmetiem raksturīgākos mākslas darbus un raksturot tos kultūrvēsturiskā kontekstā;
6.13. izprot un spēj raksturot Rietumu, Tālo Austrumu, Dienvidaustrumāzijas un islāma kultūrās dominējošo ideju atšķirības un līdzības;
6.14. izprot komunikāciju formu nozīmi un ietekmi uz kultūrām;
6.15. izprot kultūras daudzveidīgās izpausmes formas;
6.16. izprot un spēj raksturot Eiropas kultūras saknes;
6.17. izprot Rietumu un Austrumu kultūru dialogu;
6.18. prot argumentēti paust savu viedokli par kultūras attīstību;
6.19. izprot globalizācijas procesu un tā izpausmes kultūrās;
6.20. zina un izprot multikulturālisma principus;
6.21. izprot Latvijas kultūras saistību ar pasaules kultūru dažādām izpausmes formām;
6.22. apzinās kultūras līdztiesības un līdzvērtības principus;
6.23. apzinās sevi kā kultūras procesu dalībnieku.
7. Mācību satura komponents “Indivīds un sabiedrība”:
7.1. izprot indivīda vietu un sociālo lomu kultūrā, dažādu sociālo grupu mijiedarbību;
7.2. prot skaidrot ideoloģijas un varas ietekmi kultūrā;
7.3. spēj pamatot savu vērtību sistēmu un skaidrot tās mainības/nemainības iemeslus;
7.4. zina un vērtē etniskās un nacionālās kultūras pazīmes un atšķirības;
7.5. prot raksturot masu, elitāro un subkultūru, izprot subkultūru lomu mūsdienu sabiedrībā;
7.6. apzinās etniskās un nacionālās kultūridentitātes nozīmi, saskata savas iespējas nacionālās kultūras kopšanā;
7.7. izprot jaunrades un tradīciju nozīmi Latvijas un citās kultūrās.
8. Mācību satura komponents “Darbība”:
8.1. prot salīdzināt, sistematizēt un analizēt kultūras informatīvos avotus un liecības;
8.2. prot lietot nozīmīgākos kultūras jēdzienus;
8.3. spēj izvērtēt dažādus viedokļus par kultūru veidošanos mijiedarbību;
8.4. prot saskatīt kultūru veidošanās un mainības cēloņus, starpkultūru problēmas un to iespējamos risinājumus;
8.5. ir motivēts un atbildīgi iesaistās kultūrvides veidošanas procesos;
8.6. ir tolerants pret dažādām kultūrām un prot veidot pozitīvas attiecības ar dažādu kultūru un reliģiju pārstāvjiem.
9. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 6.9., 6.22., 6.23., 7.6., 8.5. un 8.6.apakšpunktā minētās prasības.
Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
23.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi
1. Mācību priekšmeta “Literatūra” mērķis ir sekmēt izglītojamā emocionālo, radošo un intelektuālo spēju attīstību, izpratni par literatūras daudzveidību un ieinteresētību folkloras un literatūras mantojuma izzināšanā.
2. Mācību priekšmeta “Literatūra” uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:
2.1. sekmēt prasmi vērtēt latviešu un pasaules literatūras tendences, apzinoties literatūras nozīmi nacionālās un individuālās identitātes attīstībā;
2.2. pilnveidot izpratni par literatūras virzieniem, veidiem, žanriem un prasmi analizēt literāro darbu mākslinieciskajā veselumā;
2.3. attīstīt tēlaino un analītisko domāšanu literārā darba uztverē.
II. Mācību priekšmeta obligātais saturs
3. Mācību satura komponents “Literatūra – kultūras sastāvdaļa”:
3.1. latviešu literatūra pasaules literatūras kontekstā;
3.2. kultūras vērtības folklorā un literārajos darbos.
4. Mācību satura komponents “Literatūra – vārda māksla”:
4.1. literatūras virzieni, veidi un žanri;
4.2. literatūras virzienu, veidu un žanru ietekme literārā darba mākslinieciskajā veselumā.
5. Mācību satura komponents “Radošā darbība”:
5.1. literāro darbu uztvere un sev nozīmīgu atziņu veidošana;
5.2. literārā darba analīze un interpretācija;
5.3. radoša pašizteikšanās: pētniecība un jaunrade.
III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei
6. Mācību satura komponents “Literatūra – kultūras sastāvdaļa”:
6.1. izprot latviešu literatūras attīstību saistībā ar pasaules literatūras likumsakarībām;
6.2. salīdzina dažādu tautu literatūras parādības;
6.3. vērtē mūsdienu latviešu literatūras parādības;
6.4. izprot izcilāko latviešu autoru devumu literatūrā;
6.5. vērtē autora, teksta un lasītāja mainīgās attiecības dažādu virzienu, veidu un žanru literatūrā;
6.6. saskata antīkās, renesanses, romantisma, reālisma, modernisma un postmodernisma literatūras iezīmes;
6.7. raksturo folkloras tēlu un sižetu izmantojumu literatūrā;
6.8. raksturo literārajos darbos ietvertās kultūrvēsturiskās parādības;
6.9. apzinās literatūras nozīmi nacionālās un individuālās identitātes attīstībā;
6.10. atzīst literatūru kā kultūras vērtību.
7. Mācību satura komponents “Literatūra – vārda māksla”:
7.1. raksturo literārā darba virziena, veida un žanra mākslinieciskās iezīmes;
7.2. raksturo literārā darba tēmu, problēmu un ideju;
7.3. izprot un raksturo tēlu daudzveidīgumu literārajos darbos;
7.4. raksturo kompozīcijas un formas īpatnības literārajā darbā;
7.5. vērtē valodu kā tēlojuma līdzekli literārā darbā.
8. Mācību satura komponents “Radošā darbība”:
8.1. izprot literatūras un citu mākslas veidu uztveres atšķirību;
8.2. apzinās literāro darbu lasīšanu kā savas pilnveides iespēju;
8.3. apzinās un izjūt literārā darbā ietvertās garīgās vērtības;
8.4. izvēlas un ar izpratni lasa dažādu virzienu, veidu un žanru literāros darbus;
8.5. analizē un vērtē savu lasīšanas pieredzi;
8.6. raksta dažādus tekstus (recenzijas, pārspriedumus, pētnieciskos un jaunrades darbus), izkopjot individuālo stilu;
8.7. apzinās vajadzību vērtēt un pilnveidot savas radošās prasmes.
9. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 6.9., 6.10., 8.2., 8.3. un 8.7.apakšpunktā minētās prasības.
Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
24.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi
1. Mācību priekšmeta “Mūzika” mērķis ir sekmēt izglītojamā emocionālo, radošo un intelektuālo attīstību, ieinteresētību Latvijas un pasaules mūzikas kultūras izzināšanā, kļūstot par aktīvu mūzikas klausītāju un muzicēšanas dalībnieku.
2. Mācību priekšmeta “Mūzika” uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:
2.1. padziļināt izpratni par mūzikas vēsturiski stilistisko attīstību, folkloru un tradīcijām;
2.2. sekmēt mūzikas daudzveidības iepazīšanu, attīstot muzikālo gaumi un veidojot estētisko vērtību izpratni par mūzikas valodu;
2.3. pilnveidot emocionālo un racionālo mūzikas uztveri, kā arī radošās darbības prasmes.
II. Mācību priekšmeta obligātais saturs
3. Mācību satura komponents “Mūzika – kultūras sastāvdaļa”:
3.1. mūzikas vēsturiski stilistiskā attīstība – autora, skaņdarba un laikmeta saistība;
3.2. akadēmiskā mūzika;
3.3. populārā mūzika;
3.4. tradicionālā mūzika.
4. Mācību satura komponents “Mūzikas valoda”:
4.1. mūzikas žanri;
4.2. mūzikas saturs un tēls;
4.3. mūzikas izteiksmes līdzekļi.
5. Mācību satura komponents “Radošā darbība”:
5.1. mūzikas klausīšanās;
5.2. vērtējošā darbība un interešu veidošanās;
5.3. muzicēšana, radošo spēju pilnveide.
III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei
6. Mācību satura komponents “Mūzika – kultūras sastāvdaļa”:
6.1. raksturo dažādu laikmetu mūziku;
6.2. raksturo dažādu mūzikas kultūru mijiedarbību mūsdienās;
6.3. izprot autora, izpildītāja un klausītāja mainīgās attiecības dažādos laikmetos un mūzikas veidos;
6.4. prot raksturot mūzikas attīstību Latvijā Eiropas un pasaules mūzikas vēstures kontekstā;
6.5. ir iepazinis un prot raksturot Latvijas mūzikas un mākslas novitātes;
6.6. apzinās mūziku kā vērtību kultūras identitātes veidošanā;
6.7. prot raksturot populārās mūzikas attīstības virzienus Latvijā un pasaulē;
6.8. ir iepazinis mūsdienu tehnoloģiju lietojumu mūzikā;
6.9. ir iepazinis Latvijas un pasaules tradicionālās mūzikas daudzveidību;
6.10. prot raksturot tradicionālās mūzikas attīstības virzienus mūsdienās.
7. Mācību satura komponents “Mūzikas valoda”:
7.1. zina un raksturo dažādu laikmetu nozīmīgākos mūzikas žanrus, izprot to veidošanās priekšnosacījumus;
7.2. zina un lieto ar mūzikas vēsturi un žanriem saistītos nozīmīgākos jēdzienus un terminus;
7.3. prot raksturot mūzikas tēlainību;
7.4. apzinās mūzikas estētiskās vērtības;
7.5. prot analizēt mūzikas izteiksmes līdzekļus;
7.6. zina un lieto ar mūzikas izteiksmes līdzekļiem saistītos nozīmīgākos jēdzienus un terminus.
8. Mācību satura komponents “Radošā darbība”:
8.1. prot raksturot mūzikā uztverto;
8.2. izprot mūzikas dažādās funkcijas cilvēka dzīvē;
8.3. nosaka un pamato sev nozīmīgas vērtības mūzikā, pauž savu attieksmi pret tām;
8.4. interesējas par koncertiem, muzikālā teātra izrādēm un mūzikas aktualitātēm;
8.5. attīsta muzicēšanas prasmes;
8.6. prot daudzveidīgi izmantot savu radošās darbības pieredzi;
8.7. pilnveido muzikālās spējas.
9. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 6.6., 8.3., 8.4. un 8.7.apakšpunktā minētās prasības.
Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
25.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi
1. Mācību priekšmeta “Vizuālā māksla” mērķis ir sekmēt izglītojamā emocionālo, radošo un intelektuālo spēju attīstību, izpratni par vizuālās mākslas daudzveidību, ieinteresētību Latvijas un pasaules vizuālās mākslas izzināšanā un radošā darbībā.
2. Mācību priekšmeta “Vizuālā māksla” uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:
2.1. sekmēt interesi par vizuālās mākslas norisēm Latvijā un pasaulē, izpratni par vizuālās mākslas vēsturiski stilistisko attīstību un vērtībām;
2.2. sekmēt izpratni par izteiksmes līdzekļu nozīmi mākslas darba saturā un iepazīt vizuālās mākslas daudzveidību;
2.3. sekmēt mākslas un kultūrvides izpratni, pilnveidot izglītojamā radošās darbības pieredzi.
II. Mācību priekšmeta obligātais saturs
3. Mācību satura komponents “Māksla – kultūras sastāvdaļa”:
3.1. vizuālās mākslas vēsturiski stilistiskā attīstība;
3.2. Latvijas un pasaules vizuālās mākslas mantojums.
4. Mācību satura komponents “Mākslas valoda”:
4.1. vizuālās mākslas darba ideja, vēstījums un tēls;
4.2. kompozīcija un izteiksmes līdzekļi kā mākslas darba satura izteicēji.
5. Mācību satura komponents “Radošā darbība”:
5.1. radošo spēju attīstība;
5.2. vērtību izzināšana un attieksmju veidošana.
III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei
6. Mācību satura komponents “Māksla – kultūras sastāvdaļa”:
6.1. raksturo vizuālās mākslas stilu un virzienu maiņu;
6.2. apzinās mākslas procesu nozīmību sabiedrībā;
6.3. iepazinis vizuālās mākslas daudzveidību mūsdienās;
6.4. ir ieinteresēts vizuālās mākslas darba satura un vēsturiskā konteksta izzināšanā;
6.5. iepazinis kopsakarības Latvijas, Eiropas un pasaules vizuālās mākslas vēsturē;
6.6. zina nozīmīgus vizuālās mākslas darbus un kolekcijas Latvijā un pasaulē;
6.7. apzinās savu kultūras identitāti laikā un telpā;
6.8. toleranti izturas pret dažādām parādībām mākslā.
7. Mācību satura komponents “Mākslas valoda”:
7.1. iepazinis un radoši izmanto daudzveidīgas vizuālās mākslas tēla izpausmes;
7.2. saskata un raksturo ideju, vēstījumu un tēlu vizuālās mākslas darbā;
7.3. izprot un raksturo vizuālās mākslas izteiksmes līdzekļu kopumu kā mākslas darba satura izteicēju;
7.4. iepazinis un radoši izmanto dažādus vizuālās mākslas veidus un tiem raksturīgās vizuālās īpašības;
7.5. pēta un izmanto daudzveidīgus mākslinieciskos un kultūrvēsturiskos izteiksmes līdzekļus.
8. Mācību satura komponents “Radošā darbība”:
8.1. vizuāli interpretē atšķirīgus tēlus, tēmas un idejas;
8.2. izvēlas piemērotāko vizuālās mākslas tehniku, eksperimentē ar materiālu salikumiem un izteiksmes formām;
8.3. izstrādā un patstāvīgi īsteno radošu ideju, prot prezentēt to;
8.4. apzinās savu individualitāti un vajadzību pilnveidot radošās spējas;
8.5. interesējas par vizuālās mākslas vidi kā iespēju sevis pilnveidei;
8.6. vērtē kultūrvidi, mākslas procesus un to atsevišķus piemērus pēc dažādiem kritērijiem;
8.7. prot izvēlēties un pamatot sev nozīmīgas vērtības mākslā un pašizpausmē;
8.8. interesējas par mākslas aktualitātēm, apmeklē izstādes un muzejus, kā arī iesaistās mākslas pasākumos.
9. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 6.4., 6.7., 6.8., 8.4., 8.5. un 8.8.apakšpunktā minētās prasības.
Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
26.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
1. Mācību sasniegumu vērtējumu 10 ballu skalā veido šādi kritēriji:
1.1. iegūto zināšanu apjoms un kvalitāte;
1.2. iegūtās prasmes un iemaņas.
2. Izglītojamā mācību sasniegumus mācību priekšmetā izsaka 10 ballu skalā (10 – “izcili”, 9 – “teicami”, 8 – “ļoti labi”, 7 – “labi”, 6 – “gandrīz labi”, 5 – “viduvēji”, 4 – “gandrīz viduvēji”, 3 – “vāji”, 2 – “ļoti vāji”, 1 – “ļoti, ļoti vāji”). Kārtējā pārbaudē, kurā nav iespējams novērtēt mācību sasniegumus 10 ballu skalā, pedagogs mācību sasniegumus var vērtēt ar “ieskaitīts” vai “neieskaitīts”.
3. Nosakot vērtējumu 10 ballu skalā, kritēriji tiek izvērtēti kopumā:
3.1. 9 un 10 balles izglītojamais iegūst, ja:
3.1.1. ir apguvis zināšanas un prasmes tādā līmenī, ka mācību saturu uztver, iegaumē, reproducē, to izprotot, kā arī spēj to patstāvīgi izmantot jaunu zināšanu apguvei un radošu uzdevumu risināšanai;
3.1.2. prot risināt dažādas problēmas, saskatīt un izskaidrot likumsakarības;
3.1.3. spēj patstāvīgi izteikt savu viedokli, definēt vērtējuma kritērijus, paredzēt sekas;
3.1.4. prot cienīt un novērtēt atšķirīgu viedokli, veicina sadarbību mācību problēmu risināšanā;
3.2. 6, 7 un 8 balles izglītojamais iegūst, ja:
3.2.1. spēj reproducēt mācību saturu pilnā apjomā, to izprotot, saskata likumsakarības un problēmas, atšķir būtisko no mazsvarīgā;
3.2.2. prot izmantot zināšanas un prasmes pēc parauga, analoģijas vai pazīstamā situācijā, veic tipveida un kombinētus mācību uzdevumus;
3.2.3. mācību priekšmeta satura pamatjautājumos pauž personisko attieksmi konstatācijas līmenī;
3.2.4. ir ieguvis attīstītu sadarbības un saziņas prasmi;
3.3. 4 un 5 balles izglītojamais iegūst, ja:
3.3.1. ir iepazinis norādīto mācību saturu, prot atšķirt būtisko no mazsvarīgā, zina un var definēt jēdzienus, galvenos likumus, var formulēt atpazīšanas noteikumus, risina tipveida uzdevumus;
3.3.2. mācību priekšmeta saturu izklāsta pietiekami skaidri un saprotami;
3.3.3. mācībās izmanto tradicionālas izziņas metodes, izpildot pedagoga norādījumus;
3.3.4. ir apguvis sadarbības un saziņas prasmi;
3.4. 1, 2 un 3 balles izglītojamais iegūst, ja:
3.4.1. spēj mācību saturu tikai uztvert un atpazīt, bet iegaumē un reproducē nepietiekamu apgūstamā satura apjomu (mazāk nekā 50 %), veic primitīvus uzdevumus tikai pēc parauga labi pazīstamā situācijā, bez kļūdām veic tikai daļu uzdevumu;
3.4.2. mācību saturu izklāsta, bet citiem nesaprotami, reti atšķir būtisko no mazsvarīgā.
4. Izglītojamā mācību sasniegumu vērtējumu mācību priekšmetā 10 ballu skalā atbilstoši šiem noteikumiem, mācību priekšmeta standartam, kā arī mācību priekšmeta programmai konkrētā klasē detalizētāk nosaka mācību priekšmeta pedagogs.
Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
27.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
I. Latviešu valoda un literatūra
|
Līmenis
|
Apraksts
|
|
A
|
Spēj veiksmīgi lietot zināšanas un prasmes
latviešu valodas jautājumos. Rakstos spriedumi un vispārinājumi
ir argumentēti, patstāvīgi un oriģināli. Spēj radoši un
literatūrzinātnes prasībām atbilstoši analizēt tekstu.
|
|
B
|
Precīzi lieto zināšanas un prasmes latviešu
valodas jautājumos. Rakstos spriedumi ir patstāvīgi un
argumentēti. Prot literatūrzinātnes prasībām atbilstoši
analizēt tekstu.
|
|
C
|
Ir labas pamatzināšanas un prasmes latviešu
valodas jautājumos. Rakstos spēj izmantot iegūtās zināšanas,
spriedumi ir pārsvarā loģiski, pamatoti, nebūtiskas kļūdas
vārdu un to formu izvēlē, ortogrāfijā, interpunkcijā. Teksta
analīzes prasmes ir apgūtas, taču konstatējamas atsevišķas
nepilnības.
|
|
D
|
Pamatā apguvis vispārīgas zināšanas par
latviešu valodas jautājumiem. Rakstos izsaka viedokli, bet to
pamato nepārliecinoši, ir kļūdas vārdu un to formu izvēlē,
ortogrāfijā, interpunkcijā. Teksta analīze ir virspusēja.
|
|
E
|
Ir apguvis latviešu valodas jautājumus
reproducēšanas līmenī. Rakstos izteiktais viedoklis un
secinājumi ir vienkāršoti, lieto vienkāršus valodas
līdzekļus, bieži kļūdās ortogrāfijā, interpunkcijā. Teksta
analīze ir fragmentāra.
|
|
F
|
Fragmentāri apguvis latviešu valodas jautājumus.
Rakstos viedoklis nav izteikts vai ir formulēts neskaidri, valodas
kļūdas traucē uztvert darba saturu. Ir virspusējs priekšstats
par teksta analīzi.
|
II. Latviešu valoda un literatūra
(mazākumtautību izglītības programmās)
|
Līmenis
|
Apraksts
|
|
A
|
Valodu lieto raiti un precīzi jebkurā saziņas
situācijā. Uztver un saprot jebkuru autentisku runu. Lasa un
saprot dažādu stilu un žanru tekstus. Mērķtiecīgi veido
situācijai atbilstošu, loģisku un plānveida tekstu. Runā un
rakstos prot izteikt un argumentēti pamatot savu viedokli.
|
|
B
|
Valodu lieto precīzi dažādās saziņas
situācijās. Uztver un saprot autentisku, normālā tempā
izteiktu runu. Lasa un saprot dažādu veidu tekstus.
Mērķtiecīgi veido situācijai atbilstošu plānveida tekstu.
Runā un rakstos prot izteikt savas domas un argumentēt
viedokli.
|
|
C
|
Valodu ikdienas un mācību situācijās lieto
pareizi un atbilstoši situācijai. Uztver un saprot skaidru un
pareizu runu. Lasa un saprot dažādas tematikas informatīvus
tekstus. Mērķtiecīgi veido saprotamu tekstu. Runā un rakstos
prot izteikt savas domas un viedokli.
|
|
D
|
Valodu ikdienas un mācību situācijās pārsvarā
lieto pareizi. Uztver un saprot ar ikdienas pieredzi saistītu
runu. Lasa un saprot vienkāršus informatīvus tekstus.
Mērķtiecīgi veido vienkāršu tekstu par ikdienas tematiem.
Runā un rakstos prot izteikt savas domas.
|
|
E
|
Valodas lietojums ikdienas un mācību situācijās
ir ierobežots. Uztver un saprot vienkāršu, ar ikdienas pieredzi
saistītu runu. Lasa vienkāršu tekstu un spēj no tā iegūt
nepieciešamo informāciju. Spēj veidot vienkāršu tekstu par
ikdienas tematiem. Runā un rakstos spēj izteikt ikdienā
nepieciešamu informāciju.
|
|
F
|
Valodas lietojums un vārdu krājums primitīvs.
Uztver un saprot ar ikdienas pieredzi saistītus vārdus un
frāzes. Tekstā pazīst un lasa zināmus vārdus un frāzes. Spēj
rakstīt, izmantojot tikai apgūtas frāzes un teikumus. Runā un
rakstos spēj lietot pamatfrāzes un vienkāršus teikumus.
|
III. Svešvaloda
|
Līmenis
|
Apraksts
|
|
A
|
Saprot autentisku runu un dažādu veidu tekstus
gan kopumā, gan detalizēti. Lieto valodu precīzi un efektīvi
sarežģītākās runas un rakstu valodas situācijās. Prot
situācijai atbilstošā veidā izteikt un pamatot savu
viedokli.
|
|
B
|
Saprot sarunvalodu, sarežģītus lietišķus un
literārus tekstus. Sarežģītās runas un rakstu valodas
situācijās valoda labi organizēta un viegli uztverama. Prot
izteikt savu viedokli.
|
|
C
|
Saprot skaidrā un pareizā valodā izteiktu
dažādu informāciju, dažādu veidu tekstu jēgu. Vārdu krājums
pietiekams, lai patstāvīgi rīkotos attiecīgā valodas vidē.
Pazīstamās situācijās runas un rakstu valodu lieto
pārliecinoši.
|
|
D
|
Saprot lēnu skaidrā un pareizā valodā sniegtu
informāciju kopumā, vienkāršu tekstu jēgu. Runā un rakstos
pazīstamās situācijās valodu lieto pareizi, bet vārdu krājums
var būt ierobežots.
|
|
E
|
Saprot bieži lietojamus vārdus, frāzes,
teikumus, vienkāršu informāciju. Prot izlasīt un saprast
vienkāršus teikumus. Runā un rakstos valodu lieto tikai
pazīstamās sadzīves situācijās.
|
|
F
|
Saprot pazīstamus vārdus un vienkāršus
teikumus. Runā un rakstos lieto pamatfrāzes un ļoti vienkāršus
teikumus, lai sniegtu elementāru informāciju.
|
IV. Matemātika
|
Līmenis
|
Apraksts
|
|
A
|
Matemātiskās zināšanas un prasmes veido
funkcionētspējīgu sistēmu. Spēj iegūtās zināšanas radoši
izmantot un atrisināt dažādas matemātiskas problēmas, prot
savus spriedumus loģiski argumentēt un pamatot. Domāšanas
procesā veic analīzi, sintēzi un novērtē rezultātu. Prot
izveidot sarežģītu procesu matemātisko modeli un spēj to bez
kļūdām atrisināt.
|
|
B
|
Labi attīstīta matemātisko zināšanu un prasmju
sistēma. Sarežģītās situācijās zināšanu un prasmju
lietojums ir pareizs. Prot savus spriedumus loģiski argumentēt un
pamatot. Iegūtās zināšanas un prasmes spēj pielietot procesu
matemātiskā modeļa izveidošanā un tā atrisināšanā.
Atsevišķos gadījumos pieļauj neprecizitātes vai, veicot
analīzi, ne vienmēr ievēro visas nianses. Kļūdas retas,
parasti nebūtiskas.
|
|
C
|
Ar izpratni ir apguvis mācību materiālu, saskata
likumsakarības, atšķir būtisko no mazsvarīgā. Pazīstamās
situācijās zināšanas un prasmes lieto droši un pārliecinoši.
Prot lietot iegūtās zināšanas praktiska satura uzdevumu
risināšanā, spēj vienkāršākās situācijas aprakstīt ar
matemātisku modeli un var to atrisināt. Prot izvērtēt un
izmantot iegūtos rezultātus.
|
|
D
|
Pamatā apguvis mācību materiālu. Izprot
matemātisko apgalvojumu jēgu, bet ne katru reizi spēj apzināti
tos lietot. Prot zināšanas, prasmes un iemaņas izmantot pēc
parauga un pazīstamās situācijās, risina tipveida uzdevumus.
Prot izmantot iegūtos rezultātus.
|
|
E
|
Fragmentāri apguvis mācību vielas tematus,
galvenokārt atpazīšanas un reproducēšanas līmenī.
Zināšanas nav noturīgas. Neatšķir būtisko no mazsvarīgā,
standartuzdevumus risina ar kļūdām.
|
|
F
|
Fragmentāri apguvis atsevišķus mācību vielas
tematus. Matemātisko zināšanu un faktu lietojums ir pietiekams
tikai atsevišķos gadījumos.
|
V. Dabaszinātnes (bioloģija, fizika,
ķīmija, dabaszinības)
|
Līmenis
|
Apraksts
|
|
A
|
Ir vispusīgas zināšanas par dabas parādībām,
likumsakarībām un fizikālo, ķīmisko un bioloģisko procesu
vienotību.
Veic analīzi, sintēzi un novērtē rezultātu.
Spēj iegūtās zināšanas radoši izmantot problēmu
risināšanā. Patstāvīgi veic novērojuma vai eksperimenta
plānošanu, datu apstrādi un analīzi un izdara secinājumus.
Brīvi izmanto dažādu veidu informāciju, prot pārveidot to no
vienas formas citā.
|
|
B
|
Ir plašas zināšanas par dabas parādībām un
likumsakarībām. Atšķir būtisko no mazsvarīgā, spēj savu
viedokli pamatot.
Spēj iegūtās zināšanas izmantot dažādu
problēmu risināšanā. Veic novērojuma vai eksperimenta
plānošanu, datu apstrādi un analīzi, izdara vienkāršus
secinājumus. Prot konstruēt grafiku, pēc grafika raksturot
procesu, vienkāršākajos gadījumos prot no viena grafika
izveidot citu.
|
|
C
|
Ir zināšanas par dabas parādībām un
likumsakarībām. Atšķir būtisko no mazsvarīgā. Risina
praktiska rakstura problēmas. Veic novērojuma vai eksperimenta
datu apstrādi pēc norādījuma, izdara vienkāršus
secinājumus.
Prot konstruēt grafiku, raksturot procesa norisi
pēc grafika.
|
|
D
|
Ir zināšanas par atsevišķām dabas parādībām
un likumsakarībām. Vairumā gadījumu atšķir būtisko no
mazsvarīgā.
Spēj atrisināt atsevišķas praktiska rakstura
problēmas. Veic novērojuma vai eksperimenta datu apstrādi pēc
norādījuma.
Prot konstruēt grafiku pēc dotajiem datiem.
|
|
E
|
Ir fragmentāras zināšanas par dabas parādībām
un likumsakarībām. Mēģina izdarīt vienkāršus secinājumus.
Spēj atrisināt tikai atsevišķas, labi zināmas praktiska
rakstura problēmas. Veic atsevišķu vienkāršu novērojuma vai
eksperimenta datu apstrādi pēc piedāvātās shēmas. Prot
nolasīt lielumus no grafika.
|
|
F
|
Ir fragmentāras zināšanas par atsevišķām
dabas parādībām un likumsakarībām. Secinājumi pārsvarā ir
neloģiski un faktoloģiski nav pamatoti. Risina primitīvus
uzdevumus (problēmas) tikai pēc parauga labi pazīstamās
situācijās, bieži kļūdās. Ar grūtībām veic atsevišķu
vienkāršu novērojuma vai eksperimenta datu apstrādi pēc
piedāvātās shēmas. Prot sakārtot vienkāršu mērījumu datus
tabulās.
|
VI. Latvijas un pasaules vēsture
(vēsture)
|
Līmenis
|
Apraksts
|
|
A
|
Ir vispusīgas zināšanas par
sociālekonomiskajiem procesiem un kultūras parādībām gan
telpā, gan laikā. Ir labi attīstīta prasme kritiski spriest par
visplašāko politikas, ekonomikas un kultūras jautājumu loku.
Secinājumi ir loģiski, balstās uz plašām faktu zināšanām.
Analizē dažādas problēmas, radoši izmanto iegūtās
zināšanas to interpretācijā, izvirza hipotēzes, to vidū arī
neordināras, pamato tās.
|
|
B
|
Ir plašas zināšanas par sociālekonomiskajiem
procesiem un kultūras parādībām gan telpā, gan laikā. Ir
attīstīta prasme kritiski spriest par plašu politikas,
ekonomikas un kultūras jautājumu loku. Secinājumi ir loģiski un
pietiekami pamatoti ar faktu zināšanām. Analizē problēmas,
izmanto iegūtās zināšanas to interpretācijā, izvirza
hipotēzes, tās pamato.
|
|
C
|
Ir pietiekamas zināšanas par
sociālekonomiskajiem procesiem un kultūras parādībām gan
telpā, gan laikā. Ir prasme kritiski spriest par politikas,
ekonomikas un kultūras jautājumiem. Secinājumi ir visumā
loģiski, gandrīz vienmēr pamatoti ar faktu zināšanām. Korekti
skaidro problēmas, izvirza samērā argumentētas hipotēzes.
|
|
D
|
Ir zināšanas par atsevišķiem
sociālekonomiskajiem procesiem un kultūras parādībām gan
telpā, gan laikā. Atsevišķos gadījumos prot kritiski spriest
par politikas, ekonomikas un kultūras jautājumiem. Secinājumi
reizēm ir loģiski un pamatoti ar faktu zināšanām. Skaidro
problēmas, izvirza nepietiekami argumentētas vai neargumentētas
hipotēzes.
|
|
E
|
Ir fragmentāras zināšanas par
sociālekonomiskajiem procesiem un kultūras parādībām gan
telpas, gan laika kontekstā. Nonāk pie vienkāršiem
secinājumiem, pamatojoties uz apgūtajām zināšanām. Cenšas
skaidrot problēmas, bieži izvirza neloģiskas un nepamatotas
hipotēzes.
|
|
F
|
Ir fragmentāras zināšanas par atsevišķiem
sociālekonomisko procesu un kultūras parādību aspektiem gan
telpas, gan laika kontekstā. Dominē neloģiski, faktoloģiski
nepamatoti secinājumi. Nespēj skaidrot problēmas, izvirzīt
hipotēzes.
|
Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
28.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
1. Izglītības programmu obligātais saturs ietver šādas izglītības jomas, kuras veido atbilstošie mācību priekšmeti:
1.1. valodu joma:
1.1.1. latviešu valoda un literatūra;
1.1.2. pirmā svešvaloda;
1.1.3. otrā svešvaloda;
1.1.4. mazākumtautību valoda un literatūra (mazākumtautību izglītības programmās);
1.2. sociālo zinību joma:
1.2.1. vēsture;
1.2.2. biznesa ekonomiskie pamati;
1.2.3. filozofija;
1.2.4. ģeogrāfija;
1.2.5. psiholoģija;
1.2.6. politika un tiesības;
1.2.7. mājsaimniecība;
1.2.8. veselības mācība;
1.2.9. sports;
1.3. matemātikas, dabaszinātņu un tehnisko zinību joma:
1.3.1. matemātika;
1.3.2. informātika;
1.3.3. fizika;
1.3.4. ķīmija;
1.3.5. bioloģija;
1.3.6. dabaszinības;
1.4. kultūrizglītības joma:
1.4.1. mūzika;
1.4.2. kultūras vēsture.
2. Izglītības programmu obligāto saturu veido:
2.1. visām izglītības programmām obligātie mācību priekšmeti:
2.1.1. izglītojamajiem ar latviešu mācībvalodu:
2.1.1.1. latviešu valoda un literatūra;
2.1.1.2. pirmā svešvaloda;
2.1.1.3. otrā svešvaloda;
2.1.1.4. matemātika;
2.1.1.5. vēsture;
2.1.1.6. sports;
2.1.1.7. biznesa ekonomiskie pamati;
2.1.1.8. informātika;
2.1.2. izglītojamajiem, kuri apgūst mazākumtautību izglītības programmas:
2.1.2.1. latviešu valoda un literatūra;
2.1.2.2. mazākumtautību valoda un literatūra;
2.1.2.3. pirmā svešvaloda;
2.1.2.4. matemātika;
2.1.2.5. vēsture;
2.1.2.6. sports;
2.1.2.7. biznesa ekonomiskie pamati;
2.1.2.8. informātika;
2.2. obligātie mācību priekšmeti attiecīgajos izglītības programmu virzienos:
2.2.1. vispārizglītojošajā virzienā:
2.2.1.1. ģeogrāfija;
2.2.1.2. dabaszinības vai fizika, ķīmija, bioloģija, veselības mācība;
2.2.1.3. mūzika vai kultūras vēsture;
2.2.2. humanitārajā un sociālajā virzienā:
2.2.2.1. filozofija;
2.2.2.2. ģeogrāfija;
2.2.2.3. psiholoģija;
2.2.2.4. politika un tiesības;
2.2.2.5. dabaszinības;
2.2.2.6. mūzika vai kultūras vēsture;
2.2.3. matemātikas, dabaszinātņu un tehnikas virzienā:
2.2.3.1. matemātika;
2.2.3.2. ģeogrāfija vai filozofija;
2.2.3.3. fizika;
2.2.3.4. ķīmija;
2.2.3.5. bioloģija;
2.2.3.6. veselības mācība;
2.2.3.7. mūzika vai kultūras vēsture;
2.2.4. profesionālajā virzienā:
2.2.4.1. ģeogrāfija;
2.2.4.2. psiholoģija;
2.2.4.3. politika un tiesības;
2.2.4.4. dabaszinības;
2.2.4.5. mūzika vai kultūras vēsture;
2.2.4.6. mācību priekšmeti ar praktisku ievirzi (komerczinības, amati, mājsaimniecība, tehnoloģijas un dizains, māksla vai sports);
2.3. attiecīgās izglītības iestādes izglītības programmā iekļautie mācību priekšmeti, kas paplašina vai padziļina obligāto mācību priekšmetu saturu;
2.4. attiecīgās izglītības iestādes izglītības programmā iekļautie mācību priekšmeti, kas paplašina attiecīgās izglītības jomas:
2.4.1. valodu jomā – svešvalodas;
2.4.2. sociālo zinību jomā:
2.4.2.1. loģika;
2.4.2.2. ētika;
2.4.2.3. reliģiju vēsture;
2.4.3. matemātikas, dabaszinātņu un tehnisko zinību jomā:
2.4.3.1. programmēšanas pamati;
2.4.3.2. tehniskā grafika;
2.4.3.3. astronomija;
2.4.4. kultūrizglītības jomā:
2.4.4.1. mākslas vēsture;
2.4.4.2. vizuālā māksla;
2.4.4.3. mākslinieciskās pašdarbības nodarbības.
3. Izglītības iestāde izglītības programmas ietvaros var īstenot šī pielikuma 1.punktā un 2.4.apakšpunktā neminētus mācību priekšmetus, nepārsniedzot Vispārējās izglītības likumā noteikto mācību stundu slodzi un skaitu dienā izglītības programmām. Izglītības iestādes šādu mācību priekšmetu standartus izstrādā patstāvīgi un saskaņo ar Valsts izglītības satura centru.
Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
29.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
1. Valsts pārbaudījumi par vispārējās vidējās izglītības ieguvi 2009./2010.mācību gadā ir šādi:
1.1. centralizētais eksāmens latviešu valodā un literatūrā (kārto izglītojamie, kuri izglītības programmu apgūst latviešu valodā);
1.2. centralizētais eksāmens latviešu valodā un literatūrā (kārto izglītojamie, kuri apgūst mazākumtautību izglītības programmu);
1.3. centralizētais eksāmens vienā svešvalodā pēc izglītojamā izvēles;
1.4. centralizētais eksāmens matemātikā;
1.5. vismaz viens eksāmens pēc izglītojamā izvēles, kurš atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:
1.5.1. mācību priekšmetā, kurā eksāmenu (izņemot šā pielikuma 1.1., 1.2., 1.3. un 1.4.apakšpunktā minētos eksāmenus) organizē Valsts izglītības satura centrs;
1.5.2. mācību priekšmetā, kura apjoms izglītības programmā nav mazāks par 105 mācību stundām un kurā eksāmenu organizē pašvaldības izglītības speciālists, izglītības pārvaldes iestāde vai izglītības iestāde;
1.6. ieskaite kādā no obligātajiem mācību priekšmetiem.
2. Valsts pārbaudījumi par vispārējās vidējās izglītības ieguvi 2010./2011.mācību gadā ir ne mazāk kā četri:
2.1. centralizētais eksāmens latviešu valodā un literatūrā (kārto izglītojamie, kuri izglītības programmu apgūst latviešu valodā);
2.2. centralizētais eksāmens latviešu valodā un literatūrā (kārto izglītojamie, kuri apgūst mazākumtautību izglītības programmu);
2.3. centralizētais eksāmens vienā svešvalodā pēc izglītojamā izvēles;
2.4. centralizētais eksāmens matemātikā;
2.5. vismaz viens eksāmens pēc izglītojamā izvēles, kurš atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:
2.5.1. mācību priekšmetā, kurā eksāmenu (izņemot šā pielikuma 2.1., 2.2., 2.3. un 2.4.apakšpunktā minētos eksāmenus) organizē Valsts izglītības satura centrs;
2.5.2. mācību priekšmetā, kura apjoms izglītības programmā nav mazāks par 105 mācību stundām un kurā eksāmenu organizē pašvaldības izglītības speciālists, izglītības pārvaldes iestāde vai izglītības iestāde.
30.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi
1. Mācību priekšmeta mērķis ir audzināt izglītojamajos apziņu par latviešu valodu kā vērtību, nācijas kultūras eksistences pamatu, cilvēka personības veidotāju, vēlmi apzināti kopt un pilnveidot savu valodu, kā arī aizstāvēt latviešu valodas precizitātes, tīrības un bagātināšanās tiesības sabiedrībā.
2. Mācību priekšmeta uzdevumi ir:
2.1. pilnveidot izglītojamo latvisko izteiksmi, audzināt viņos gatavību aktīvi iestāties par latviešu valodas kā valsts valodas tiesībām un pilnvērtīgu lietojumu visās dzīves jomās;
2.2. pilnveidot izglītojamo valodiskās sazināšanās prasmi, prasmi loģiski, leksiski un gramatiski precīzi izteikt domas, jūtas un gribu kā runā, tā rakstos;
2.3. nostiprināt izglītojamajos pareizrunas, ortogrāfijas un interpunkcijas iemaņas, sistēmiskas fonētikas un gramatikas zināšanas;
2.4. sniegt izglītojamajiem pamatzināšanas par valodu kā sistēmu, latviešu valodas cilmi un vietu indoeiropiešu valodu saimē, par latviešu valodas attīstības pamatposmiem, par latviešu valodu kā neatkārtojamu vērtību visas cilvēces kultūrā;
2.5. izkopt valodas vērtēšanas prasmes.
II. Mācību priekšmeta obligātais saturs
3. Fonētika, gramatika, ortoēpija, ortogrāfija, interpunkcija:
3.1. fonētikas, morfoloģijas un sintakses pamatjautājumi;
3.2. ortoēpijas jēdziens. Zilbe, zilbju veidi. Zilbes intonācijas jēdziens. Vārda uzsvars. Runas intonācija: pauze, loģiskais akcents, teikuma melodija;
3.3. ortogrāfijas jēdziens. Galvenie ortogrāfijas principi. Dažādu vārdšķiru vārdu pareizrakstība;
3.4. interpunkcijas jēdziens. Interpunkcijas principi. Pieturzīmju veidi. Pieturzīmes teikuma beigās, vienkāršā teikumā – salikta teikuma daļā, starp salikta teikuma daļām. Pieturzīmes specifiskā lietojumā.
4. Leksikoloģija, leksikogrāfija, frazeoloģija:
4.1. leksikas, leksikoloģijas, leksikogrāfijas, frazeoloģismu un frazeoloģijas jēdziens;
4.2. vārds kā valodas pamatvienība;
4.3. vārda nozīme un forma;
4.4. vārdi ar vairākām nozīmēm;
4.5. vārdu nozīmes noskaidrošana vārdnīcās un kontekstā;
4.6. galvenie vārdnīcu tipi;
4.7. vārdnīcu izkārtojums, to lietošana;
4.8. vārda emocionālā un stilistiskā nokrāsa;
4.9. termini;
4.10. aizguvumi, internacionālismi un barbarismi;
4.11. sinonīmi, antonīmi, homonīmi;
4.12. latviešu valodā vispārlietojamie vārdi un īpatnēji leksikas slāņi (vecvārdi, jaunvārdi, apvidvārdi, profesionālismi, žargonismi).
5. Valodiskās sazināšanās kultūra:
5.1. valodas kultūras jēdziens;
5.2. valoda un indivīds;
5.3. valodas kultūras nozīme cilvēka un visas tautas kultūras attīstībā;
5.4. literārās valodas lietojums dažādās runas un rakstu situācijās;
5.5. literārās valodas stilu jēdziens, to raksturojums;
5.6. teksta uzbūve un pazīmes;
5.7. teksta pareizs veidojums;
5.8. vārdu izvēles nosacījumi. Vārdu pareizs sastatījums teikumā. To saderīgums pēc nozīmes un formas. Saistījuma līdzekļu izvēle;
5.9. vārdu secības stilistiski nosacītie varianti;
5.10. teikuma daļu novietojums saliktā teikumā;
5.11. raksturīgās kļūdas vārdu saistīšanā un teksta veidošanā. Vienādu gramatisko formu nemotivēta blīvējuma novēršanas iespējas. Frāžainība, liekvārdības un nemotivētas tautoloģijas novēršana. Nodeldētu teicienu un pārāk vispārīgas nozīmes vārdu aizstāšana. Stila pelēcīguma pārvarēšanas iespējas.
6. Vispārīgi atzinumi par valodu:
6.1. valodniecības jēdziens, valodniecības galvenās nozares;
6.2. valoda – sabiedriska parādība;
6.3. valodas izcelšanās un attīstība;
6.4. indoeiropiešu valodu saime;
6.5. balti, baltu valodas. Latviešu valoda;
6.6. rakstības izveidošanās. Galvenie rakstības veidi. Alfabēts;
6.7. literārās valodas jēdziens. Literārās valodas normas jēdziens;
6.8. latviešu literārā valoda un dialekti;
6.9. latviešu literārās valodas izveidošanās un attīstība. Latviešu valodas kopēji;
6.10. valsts valoda. Vairākvalodība.
III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei
7. Fonētika, gramatika, ortoēpija, ortogrāfija, interpunkcija:
7.1. fonētiski analizē latviešu valodas skaņas;
7.2. morfoloģiski analizē latviešu valodas vārdus;
7.3. sintaktiski analizē latviešu valodas teikumus;
7.4. pareizi runā latviešu valodas tekstus;
7.5. pareizi raksta vārdus un vārdu formas, pamato to rakstību;
7.6. pareizi lieto pieturzīmes, pamato to lietošanu.
8. Leksikoloģija, leksikogrāfija, frazeoloģija:
8.1. nosaka vārdu nozīmes, izvēlas tekstā iederīgu vārdu atbilstoši vārda nozīmei, emocionālajam un stilistiskajam nolūkam;
8.2. noskaidro internacionālismu, terminu un citu mazāk pazīstamu vārdu nozīmes;
8.3. lieto tekstā sinonīmus un antonīmus atbilstoši izsacījuma nolūkam;
8.4. pazīst dažādus leksikas slāņus, iederīgi izraugās tos runā un rakstos.
9. Valodiskās sazināšanās kultūra:
9.1. veido savu valodu kā runā, tā rakstos atbilstoši valodas kultūras nosacījumiem;
9.2. nosaka teksta stilu, lieto atbilstošu valodas stilu dažādās runas un rakstu situācijās;
9.3. veido tekstu, ievērojot pareizas teksta uzbūves nosacījumus;
9.4. izraugās teksta saturam un stilam atbilstošus vārdus, saista tos teikumā saturīgā tekstā;
9.5. lieto latviešu valodas vārdus un teikuma daļas pareizā secībā atkarībā no izmantojamā valodas stila;
9.6. labo kļūdaini veidotu tekstu, nepieļauj tekstveides tipiskas kļūdas;
9.7. raksta domrakstus;
9.8. analizē savu un klasesbiedru rakstīto domrakstu saturu un valodu;
9.9. raksta referātu un nolasa to auditorijai.
10. Vispārīgi atzinumi par valodu:
10.1. spriež par valodas sabiedrisko raksturu, tās izcelšanos un attīstību, valodu daudzveidību. Apzinās latviešu valodas vietu valodu saimē;
10.2. apzināti lieto pareizu latviešu literāro valodu;
10.3. saklausa dialektu atšķirības un novērtē to bagātības;
10.4. ar cieņu un lepnumu izturas pret Latvijas valsts valodu, sargā un saudzē to.
Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
31.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi
1. Mācību priekšmeta mērķis ir veidot humānu, brīvu, augsti tikumisku un garīgi bagātu personību ar savu nacionālo pašcieņu; izglītojamos mākslinieciski audzināt un izglītot, izkopt literāro gaumi, pilnveidot viņu estētiskās kultūras līmeni.
2. Mācību priekšmeta uzdevumi ir:
2.1. radīt izglītojamajos sapratni par literatūru kā īpašu mākslas veidu ar savdabīgu iedarbes spēju uz cilvēku jūtu un domu pasauli, veidot literāro gaumi;
2.2. radīt izglītojamajos izpratni par latviešu literatūras vietu tautas garīgajā dzīvē un kopējā kultūrainā, par literatūras procesu saistībā ar pasaules literatūras attīstību;
2.3. palīdzēt izglītojamajiem apgūt aizvien pilnīgākas zināšanas par daiļliteratūras būtību, tās attīstību, dažādu žanru daiļdarbu mākslinieciskā izveidojuma īpatnībām, sekmēt daiļdarbos ietverto māksliniecisko vērtību apguvi;
2.4. pilnveidot izglītojamo izteikšanās prasmi runā un rakstos, iemaņas patstāvīgi spriest par kultūras norisēm, rosināt radošās spējas;
2.5. radīt nosacījumus tam, lai izglītojamajam būtu vajadzība regulāri iekļauties kultūras dzīvē gan ar vērtējumu, gan aktīvu līdzdarbību.
II. Mācību priekšmeta obligātais saturs
3. Pasaules literatūra:
3.1. ieskats pasaules literatūrā, autori un darbi, kuri cieši saistāmi ar latviešu literatūras attīstību;
3.2. priekšstats par Seno Austrumu literatūru, antīko kultūru un literatūru, viduslaiku kultūru un literatūru;
3.3. renesanses laiks un tā literatūra;
3.4. apgaismes laikmeta literatūra;
3.5. Eiropas literatūras attīstības galvenās tendences 19.gadsimtā;
3.6. literatūras galvenās tendences 20.gadsimta pirmajā pusē, vidū un otrajā pusē.
4. Latviešu literatūras attīstība:
4.1. latviešu pirmsnacionālā literatūra līdz 19.gadsimta vidum;
4.2. latviešu literatūra 19.gadsimta 50.–80.gados. Jaunlatviešu kustība. Latviešu teātra pirmsākumi;
4.3. latviešu literatūra 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta pirmajos gadu desmitos;
4.4. latviešu literatūra 20.gadsimta 20. un 30.gados. Galvenās attīstības tendences un raksturīgākais prozā, dzejā, dramaturģijā;
4.5. latviešu literatūra 20.gadsimta 40. un 50.gados;
4.6. latviešu literatūra 20.gadsimta 60.–80.gados;
4.7. pārskats par galvenajām latviešu literatūras attīstības tendencēm 20.gadsimta 80.gadu beigu un 90.gadu latviešu literatūrā – prozā, dzejā, dramaturģijā.
5. Daiļdarbs kā vārda māksla:
5.1. literatūras procesa priekšstats. Latviešu literatūras un pasaules literatūras procesa saistība;
5.2. izcilāko vārda mākslas meistaru personība un viņu devums literatūrā un tautas garīgajā dzīvē;
5.3. literāro darbu satura daudzslāņainība un mākslinieciskums;
5.4. literatūras teorijas jautājumi – līdzeklis pilnvērtīgai mākslas darba uztverei. Reālistiskais un romantiskais pasaules skatījums un modernie strāvojumi daiļliteratūrā. Žanru izpratnes padziļinājums. Tēls, tips, raksturs, motīvs, problēma. Daiļdarba valodas speciālie tēlainās un sintaktiskās izteiksmes līdzekļi;
5.5. darbs bibliotēkā, bibliogrāfijas un uzziņas literatūras izmantošana;
5.6. jaunākā literatūra periodikā un grāmatās.
III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei
6. Orientējas latviešu literatūras attīstībā, nozīmīgāko autoru biogrāfijās un daiļdarbos, saskata latviešu literatūras saistību ar norisēm pasaules literatūrā.
7. Patstāvīgi un mērķtiecīgi labā un pareizā valodā (mutiski un rakstiski) vērtē rakstnieku atsevišķu darbu, daiļradi kopumā un individuāli izlasīto literatūrā.
8. Orientējas satura daudzslāņainībā. Saskata izcilāko rakstnieku (dzejnieku, dramaturgu) darbu problemātiku un māksliniecisko savdabību.
9. Izmanto apgūtās literatūras teorijas zināšanas literārā darba uztverei.
10. Orientējas bibliogrāfijā, strādā bibliotēkā, lieto uzziņas literatūru. Konspektē un veido tēzes.
11. Sistemātiski seko literatūras dzīvei, izmantojot periodiskos izdevumus.
12. Uztver rakstnieka pozīciju, daiļdarbā ietverto ētiski estētisko ideālu; pauž uztvērēja vērtējošo attieksmi (estētiski vērtējoši spriedumi, piemēram, skaists, cildens, komisks, traģisks).
13. Uztver daiļdarbu kā specifiskas vārda mākslas darbu. Veido tēlainu stāstījumu vārdos vai rakstos par daiļdarba mākslinieciskajām vērtībām. Izjūt daiļdarba patosu (intonāciju), izprot rakstnieka mākslinieciskās ieceres. Izteiksmīgi lasa, skandē no galvas daiļdarbu vai tā fragmentu.
14. Literatūrteorētiski un loģiski pamatoti raksturo daiļdarba idejiski māksliniecisko kvalitāti (arī rakstnieka personību, daiļradi, literārās norises).
15. Lasa daiļliteratūru, pilnveido savu garīgo pasauli.
Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
32.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi
1. Mācību priekšmeta mērķis ir attīstīt izglītojamo prasmi latviešu valodā kā otrajā valodā, lai veicinātu izglītojamo integrāciju Latvijas sabiedrībā un veidotu pamatu izglītības ieguvei.
2. Mācību priekšmeta uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:
2.1. brīvai saziņai un informācijas uztverei;
2.2. veidot izpratni par latviešu valodas sistēmu, lai nodrošinātu pareizus izteikumus runā un rakstos;
2.3. veicināt cieņas pilnu attieksmi pret latviešu valodu kā valsts valodu.
II. Mācību priekšmeta obligātais saturs
3. Klausīšanās, lasīšana, runāšana, rakstīšana:
3.1. runas uztvere ar dzirdi;
3.2. monoloģiskā runa;
3.3. dialoģiskā runa;
3.4. iespiesta un rakstīta teksta lasīšana;
3.5. pierakstu veidošana, atstāstījumu rakstīšana;
3.6. dažādu pierakstu – teksta atstāstījumu, plānu un secinājumu veidošana;
3.7. domrakstu, lietišķo rakstu rakstīšana.
4. Valodas mācība:
4.1. vārdu nozīmes noteikšana atkarībā no vārddarināšanas elementiem, vārdu formām, konteksta;
4.2. latviešu valodai raksturīgās vārdu savienojuma un teikuma konstrukcijas – gan līdzīgās, gan atšķirīgās salīdzinājumā ar mazākumtautību valodu;
4.3. tēlainās valodas, darījumvalodas, literārās valodas un sarunvalodas īpatnības.
III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei
5. Klausīšanās, lasīšana, runāšana, rakstīšana:
5.1. saprot pedagoga stāstījumu vai lasīto, klasesbiedra vai citas personas runu, skaņu ierakstu, televīzijas un radio raidījumu (ne mazāk kā 5 min). Saprot sarunas partneru replikas;
5.2. izsakās latviešu valodā, izmantojot lasīto vielu un apgūtās valodas zināšanas. Pastāsta par izlasīto (mācību grāmatā vai papildliteratūrā, laikrakstā, žurnālā), uz ielas vai citās vietās (TV, radio), mācību stundās dzirdēto, muzejā vai izstādē redzēto. Izteikuma ilgums – 3–5 minūtes;
5.3. atbild uz jautājumiem un pats izjautā sarunu biedru, izsaka savu lūgumu, uzaicinājumu, dod padomu, vērtējumu, piekrišanu vai noraidījumu;
5.4. piedalās dialogā ar pedagogu un klasesbiedriem par sadzīves, kultūras, mākslas un sabiedriski politiskiem tematiem, aizstāv savas domas, pamato tās. Patstāvīgi veido dialoga replikas (7–8 replikas);
5.5. temati lasīšanai un pārrunām par izlasīto:
5.5.1. latviešu folklora un tradīcijas;
5.5.2. trīs atmodas latviešu tautas vēsturē;
5.5.3. kultūras attīstība un īpatnības Latvijas novados;
5.5.4. zeme kā vērtība latvieša dzīvē;
5.5.5. latviešu valoda, tās attīstība un statuss;
5.5.6. latviešu grāmatniecība un periodika;
5.5.7. ievērojamākie latviešu rakstnieki un dzejnieki: personība, daiļrade, būtiskais viņu darbos;
5.6. temati sarunām:
5.6.1. Latvijas Republikas valsts simboli;
5.6.2. aktuāli notikumi valsts dzīvē;
5.6.3. ekoloģiskās problēmas mūsu dzīvē;
5.6.4. latviskuma, latviskas vides nozīme tavā dzīvē;
5.6.5. garīgā dzīve šodien;
5.6.6. preses izdevumi;
5.6.7. radio un televīzijas pārraides;
5.6.8. latviešu māksla un tu;
5.6.9. arhitektūra un tēlniecība;
5.6.10. latviešu teātris;
5.6.11. latviešu kino;
5.6.12. latviešu klasiskā un estrādes mūzika;
5.6.13. dziesmusvētki;
5.6.14. tautas daiļamata tradīcijas Latvijā;
5.6.15. jauniešu tiesības un pienākumi;
5.6.16. izglītības iespējas Latvijā;
5.6.17. tavas intereses un iespējamās darbības jomas;
5.6.18. jaunatne un tehnika;
5.6.19. jauniešu atpūtas iespējas;
5.6.20. jauniešu savstarpējās attiecības. Paaudžu attiecības;
5.6.21. mode;
5.7. lasa patstāvīgi mācību grāmatas un citus tekstus, saprot to saturu bez vārdnīcas vai izmantojot vārdnīcu. Patstāvīgi izmanto divvalodu un skaidrojošās vārdnīcas;
5.8. veido dažādus pierakstus – teksta atstāstījumu, plānu, secinājumus;
5.9. uzraksta vēstuli, telegrammu, iesniegumu, reklāmas tekstu, aizpilda dokumentācijas veidlapas. Izsaka savu attieksmi par lasīto, dzīvē vēroto rakstveidā. Kārto darījumrakstus, uzraksta īsu referātu, attēla vai situācijas aprakstu.
6. Valodas mācība:
6.1. izmanto iepriekšējās zināšanas un prasmes vārdu sastāva analīzē un vārdu darināšanā;
6.2. nosaka vārda nozīmi (to uztver) pēc konteksta un zināmiem vārddarināšanas elementiem, brīvi orientējas deklinējamo un konjugējamo vārdu atšķiršanā pēc to formu pazīmēm, izmanto vārdnīcas;
6.3. izprot vārdu dažādās nozīmes (homonīmus), lieto sinonīmus, antonīmus un homonīmus, saprot to nozīmi pēc konteksta;
6.4. patstāvīgi izmanto apgūtās zināšanas, prasmes un iemaņas vārdu formu veidošanā un to iesaistīšanā runā un rakstos;
6.5. atšķir tēlainu valodu no darījumvalodas, literāro valodu no sarunvalodas.
Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
33.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi
1. Mācību priekšmeta mērķis ir pilnveidot izglītojamo dzimtās valodas kā garīgās un intelektuālās pašattīstības un pašrealizācijas līdzekļa kompetenci mūsdienu daudzvalodu sabiedrībā.
2. Mācību priekšmeta uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:
2.1. sistematizēt zināšanas par valodu;
2.2. veidot priekšstatu par dzimtās valodas stilistiski funkcionālo bagātību un tās vietu citu valodu starpā;
2.3. pilnveidot saziņas kultūru, mutvārdu un rakstveida runas kultūru;
2.4. attīstīt valodas izjūtu un estētisko gaumi.
II. Mācību priekšmeta obligātais saturs
3. Runas kultūras pamati:
3.1. ortoēpijas norma un normas varianti;
3.2. leksikas norma un normas varianti;
3.3. morfoloģiskā norma un normas varianti;
3.4. sintakses norma un normas varianti.
4. Retorika:
4.1. antīkā retorika un jaunāko laiku retorika, retorikas pamatkritēriji;
4.2. komunikatīvā situācija un tās komponenti;
4.3. valoda un runa, runas darbības veidi;
4.4. runas etiķete;
4.5. publiskas uzstāšanās retorika;
4.6. diskusijas retorika.
5. Daiļdarba teksta lingvistiskā analīze:
5.1. daiļliteratūras valoda, daiļdarba teksta pazīmes;
5.2. lingvistiskā komentēšana;
5.3. teksta pamatlīmeņi: fonētikas, vārddarināšanas, leksikas, morfoloģijas, sintakses.
6. Pamatzināšanas par valodu:
6.1. valodas sociālais raksturs un valodas pamatfunkcijas;
6.2. fonēma, fonēmu raksturīgās pazīmes;
6.3. morfēma, vārda sastāvs;
6.4. vārda sakne, sakņu tipi, vārddarināšanas paņēmieni;
6.5. vārds, tā pamatpazīmes, klasifikācijas principi;
6.6. gramatiskās nozīmes, to izteikšanas paņēmieni;
6.7. vārdšķiras, to grupēšanas principi;
6.8. sintaktiskie sakari, sintakses vienības, teikums;
6.9. līdzīgais un atšķirīgais dzimtās valodas un latviešu valodas sistēmā, valodu attiecības.
III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei
7. Runas kultūras pamati:
7.1. pareizi liek vārdos uzsvaru un pareizi to lieto;
7.2. nosaka vārda semantiku, vārdu leksisko saistāmību;
7.3. pareizi nosaka runā sinonīmus, homonīmus, paronīmus, daudznozīmīgus vārdus, jaunvārdus, vecvārdus, vienkāršrunas vārdus, aizguvumus, profesionālismus, žargonismus, frazeoloģismus;
7.4. pareizi izmanto lietvārda dzimtes, skaitļa, locījuma kategoriju;
7.5. pareizi veido īpašības vārdu salīdzināmo pakāpju formas un īpašības vārdu īsās formas;
7.6. pareizi veido un izmanto skaitļa vārdu, vietniekvārdu, darbības vārdu formas;
7.7. prot saskaņot izteicēju un teikuma priekšmetu, apzīmētāju un apzīmējamo vārdu;
7.8. prot pareizi izmantot savrupinājumus;
7.9. prot pareizi izmantot tiešo runu un pārveidot to netiešajā runā;
7.10. strādā ar dažādu veidu vārdnīcām: ortoēpijas, skaidrojošo, etimoloģijas, frazeoloģijas, svešvārdu, sinonīmu vārdnīcu;
7.11. prot rediģēt tekstu.
8. Retorika:
8.1. analizē saziņas situāciju, ņemot vērā retorikas pamatkritērijus;
8.2. nosaka konkrētu saziņas situāciju veidus;
8.3. vērtē runas uzvedības atbilsmi saziņas situācijai, nosakot komunikatīvo nolūku un tā īstenošanas pakāpi;
8.4. veido dažādu žanru mutvārdu izteikumus, ņemot vērā saziņas situāciju;
8.5. pārvalda refleksīvās, nerefleksīvās un aktīvās klausīšanās paņēmienus;
8.6. piedalās dialogā, ievērojot ētikas normas un likumus;
8.7. veido dažādu žanru rakstiskus izteikumus, ņemot vērā saziņas situācijas īpatnības;
8.8. prot izvēlēties saziņas situācijai atbilstošu lasīšanas veidu;
8.9. izprot jēdzieniskās kopsakarības, kas pastāv starp teksta daļām, teksta, virsraksta un epigrāfa saikni;
8.10. prot novērtēt runas uzvedības korektumu, vadīt dialogus;
8.11. sagatavo un publisko savu runu saskaņā ar oratora mākslas likumībām un paņēmieniem;
8.12. prot novērtēt savas publiskās uzstāšanās efektivitāti;
8.13. piedalās diskusijās, ievērojot konstruktīvas sarunas loģiskās un ētiski loģiskās likumības.
9. Daiļdarba lingvistiskā analīze:
9.1. zina daiļdarba teksta – vārda mākslas darba – galvenās pazīmes;
9.2. prot veidot daiļdarba teksta komentāru, izmantojot vārdnīcas un uzziņu literatūru;
9.3. saskata tekstā skaņu atkārtojumu un prot atklāt tā radīto māksliniecisko efektu;
9.4. saprot vārda iekšējās formas pārmaiņas, prot tās skaidrot;
9.5. prot paskaidrot, kāda nozīme ir morfēmu atkārtojumam izteikumā;
9.6. prot apvienot viena tematiskā lauka vārdus, noteikt atslēgas vārdus;
9.7. atrod tekstā dažādus viena un tā paša personāža raksturotājvārdus un skaidro to izvēli;
9.8. saskata kopsakarības starp tekstā izmantotajām vārdšķirām, gramatiskajām kategorijām un teksta izklāsta formu, tematu un ideju;
9.9. skaidro, kāda ir teikuma struktūras, garuma saikne ar teksta tematu un ideju;
9.10. skaidro, kāda ir viena veida sintaktisko konstrukciju atkārtojuma loma tekstā;
9.11. prot veikt fragmentāru un pilnīgu dzejas un prozas teksta lingvistisko analīzi.
10. Pamatzināšanas par valodu:
10.1. saprot, ka valodai ir sociāls raksturs, ka valoda ir zināšanu sistēma;
10.2. nosaka fonēmas, fonēmu variantus;
10.3. prot veikt vārdu morfēmisko analīzi;
10.4. prot veikt vārddarināšanas analīzi;
10.5. atšķir daudznozīmīga vārda nozīmes, homonīmus, sinonīmus, antonīmus, historismus, arhaismus, dialektismus;
10.6. nosaka gramatiskās nozīmes un to izteikšanas paņēmienus;
10.7. nosaka vārdšķiras, to semantiskās, morfoloģiskās un sintaktiskās pazīmes;
10.8. prot veikt vārdu savienojumu, vienkāršu un saliktu teikumu analīzi;
10.9. zina dzimtās valodas un latviešu valodas vispārīgo raksturojumu saskaņā ar to struktūru, ģenealoģisko klasifikāciju;
10.10. prot atrast, labot un skaidrot kļūdas, kas radušās latviešu valodas ietekmē.
Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
34.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi
1. Mācību priekšmeta mērķis ir pilnveidot izglītojamo prasmi uztvert literatūru kā mākslas, tautas garīgās kultūras sastāvdaļu, īpašu saziņas veidu un izprast literatūras nozīmi savā radošajā attīstībā.
2. Mācību priekšmeta uzdevumi ir:
2.1. apgūt zināšanu sistēmu par sava etnosa literatūru kā pasaules literatūras daļu, pamatojoties uz literāro darbu tekstu apguvi;
2.2. radīt priekšstatu par literatūras attīstības vēsturisko procesu;
2.3. pilnveidot literāra darba analīzes un interpretācijas prasmi;
2.4. attīstīt izziņas interesi, radošās spējas, tēlaino domāšanu, emocionālo pasauli un vērtēšanas prasmi.
II. Mācību priekšmeta obligātais saturs
3. Literatūras kā mākslas veida un kultūras sastāvdaļas uztvere:
3.1. literatūras teorijas pamatjēdzieni: mākslas tēls un daiļdarba tips, personāža vēsturiskā un vispārcilvēciskā nozīme, autora iecere un tās īstenošanas līdzekļi, daiļdarba problemātika, sižets un kompozīcija, valoda un stils;
3.2. svarīgākie literatūras vēstures posmi, mākslas metodes un virzieni;
3.3. mākslas izziņas galvenās estētiskās kategorijas un īpatnības: skaistais un neglītais, traģiskais un komiskais, vērtīborientēts pasaules atspoguļojums, emocionāls pasaules tēlojums.
4. Daiļdarba uztvere un vērtēšana:
4.1. daiļdarba forma un saturs;
4.2. daiļdarba fabula, sižets un kompozīcija;
4.3. daiļdarba mākslinieciskais laiks un telpa;
4.4. daiļdarba tematika un problemātika;
4.5. dzejas un prozas darba valoda.
5. Radošā darbība, runas attīstīšana:
5.1. daiļdarba analīze un interpretācija;
5.2. plānu veidošana, tēžu, konspektu rakstīšana;
5.3. iesaistīšanās disputos un daiļdarba apspriešanā;
5.4. sava viedokļa argumentēšana par daiļdarbu, izmantojot dažādus paņēmienus;
5.5. uzstāšanās ar referātiem un ziņojumiem par literatūras tematiem;
5.6. savu tekstu veidošana par problēmām, kas saistītas ar izlasītajiem daiļdarbiem.
III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei
6. Literatūras kā mākslas veida un kultūras sastāvdaļas uztvere:
6.1. izprot literatūras teorijas pamatjēdzienus un izmanto tos, analizējot, vērtējot un interpretējot literāros darbus;
6.2. zina literatūras vēstures svarīgākos periodus, to īpatnības sava etnosa literatūras attīstībā;
6.3. prot saistīt literāru darbu ar mākslas metodi un virzienu;
6.4. ir priekšstats par mākslinieciskās izziņas galvenajām īpatnībām un estētikas kategorijām.
7. Daiļdarba uztvere un vērtēšana:
7.1. saprot darba satura un formas vienotības loģiku;
7.2. prot vērtēt daiļdarba satura komponentus: tematu, raksturus, apstākļus, problēmu, ideju;
7.3. saprot, kāda ir atšķirība starp fabulu un sižetu;
7.4. prot noteikt darba kompozīcijas elementus;
7.5. prot atšķirt darbā vispārināto un konkrēto laiku un telpu, izprot to lomu tekstā;
7.6. prot noteikt un formulēt apjomīga daiļdarba tematiku un problemātiku;
7.7. prot atšķirt tropus un stilistiskās figūras, izprot to lomu tekstā.
8. Radošā darbība, runas attīstīšana:
8.1. prot analizēt daiļdarbu kā veselumu, izmantojot iegūtās teorētiskās zināšanas;
8.2. zina daiļdarba interpretācijas galvenos veidus un prot izvēlēties tos, kas pašam šķiet interesantāki;
8.3. prot rakstīt dažādu veidu plānus, tēzes, konspektus;
8.4. veido savus tekstus par problēmām, kas saistītas ar izlasītajiem daiļdarbiem, pamato savu viedokli;
8.5. uzstājas ar referātiem un ziņojumiem par literatūras tematiem;
8.6. iesaistās literatūras un mākslas jautājumu apspriešanā un disputos.
Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
35.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi
1. Mācību priekšmeta mērķis ir panākt, lai katrs indivīds atsevišķi un sabiedrība kopumā uzņemtos atbildību par veselību.
2. Mācību priekšmeta uzdevums ir radīt izglītojamajam iespēju:
2.1. iegūt zināšanas par veselību un to ietekmējošajiem faktoriem;
2.2. veidot pozitīvu attieksmi pret veselību un to sekmējošiem faktoriem, noraidīt ieradumus, kas negatīvi ietekmē veselību;
2.3. apgūt prasmes rūpēties par savu un līdzcilvēku veselību (sevis novērtēšana, sevis pārvaldīšana, savstarpējo attiecību veidošana, lēmumu pieņemšana, veselības veicināšana).
II. Mācību priekšmeta obligātais saturs
3. Augšana un attīstība. Dzimumizglītība.
4. Psihiskā veselība.
5. Personiskā veselība.
6. Izsargāšanās no smēķēšanas, alkohola, narkotiku un citu atkarību izraisošo vielu nekontrolētas lietošanas.
7. Drošība un pirmā palīdzība.
8. Izsargāšanās no slimībām (tostarp arī no seksuālā ceļā pārnēsājamām).
9. Fiziskā aktivitāte kā veselības pamats.
10. Veselīgs uzturs.
11. Veselība ģimenē.
12. Veselīga vide.
III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei
13. Augšana un attīstība. Dzimumizglītība:
13.1. zina vajadzības, kas ietekmē fizisko un psihisko attīstību (Maslova vajadzību piramīda);
13.2. zina sievietes un vīrieša dzimumsistēmas uzbūvi un fizioloģiskās norises. Zina normālas grūtniecības norisi un tās priekšnoteikumus;
13.3. zina, kādas pārmaiņas grūtniecības laikā noris sievietes emocionālajā jomā;
13.4. zina kontracepcijas līdzekļus;
13.5. izprot aborta ietekmi uz sievietes organismu;
13.6. izprot savas un citu cilvēku vajadzības, to ietekmi uz fizisko un psihisko attīstību;
13.7. apzinās sevi kā sava dzimuma pārstāvi un kā personību;
13.8. prot sevi pilnveidot fiziskajā, emocionālajā, garīgajā, tikumiskajā un sociālajā aspektā;
13.9. ir apguvis sociālajām lomām atbilstošu uzvedību;
13.10. izprot ģimenes plānošanas nepieciešamības nozīmi;
13.11. izprot vecāku savstarpējo attiecību nozīmi bērna pašsajūtas ietekmēšanā ģimenē.
14. Psihiskā veselība:
14.1. zina negatīvo izjūtu veidus, to pazīmes, cēloņus un veidus, kā tos pārvaldīt;
14.2. zina un izprot, no kā ir atkarīgs cilvēka pašnovērtējums, pašcieņa un psihiskā veselība;
14.3. zina un izprot, ka pašcieņa un pārliecinātība par sevi ir faktori, kas veicina negatīvā psiholoģiskā spiediena atvairīšanu;
14.4. ir apguvis iejūtīgās (refleksīvās) klausīšanās prasmi;
14.5. prot pārvaldīt savu emocionālo stāvokli un dalīties ar draugiem un ģimenes locekļiem šajā prasmē;
14.6. prot novērtēt ģimenes locekļu ietekmi uz garīgo veselību;
14.7. prot mazināt spriedzi izraisošo faktoru ietekmi skolā un citur.
15. Personiskā veselība:
15.1. zina nepieciešamos personiskās higiēnas pasākumus;
15.2. zina, kā novērtēt personisko veselību;
15.3. zina, kur iegūt informāciju par veselīgu dzīvesveidu;
15.4. jūt atbildību par savu un citu cilvēku veselību;
15.5. prot novērtēt personiskās veselības stāvokli un uzmanīt to;
15.6. prot ievērot personisko higiēnu (piemēram, mutes dobuma un ķermeņa kopšana, uztura lietošana);
15.7. prot patstāvīgi iegūt informāciju par veselīgu dzīvesveidu un īstenot to savā dzīvē.
16. Izsargāšanās no smēķēšanas, alkohola, narkotiku un citu atkarību izraisošo vielu nekontrolētas lietošanas:
16.1. zina tabakas, alkohola, narkotiku un citu atkarības vielu ietekmi uz cilvēku organismu, īpaši uz sievietes organismu un topošo bērnu;
16.2. zina, kas ir narkomānija un kādas ir tās sekas un nozīme HIV vīrusa un AIDS izplatībā;
16.3. zina iestādes, kurās vērsties pēc palīdzības;
16.4. prot diskutēt par problēmām, kas saistītas ar smēķēšanu un alkohola lietošanu (likumdošanu, reklāmu u.c. jautājumiem);
16.5. prot izskaidrot citiem, kāpēc nepieciešams pasargāt bērnus no šo kaitīgo vielu lietošanas un kā to izdarīt;
16.6. spēj atteikties no smēķēšanas, alkohola un narkotisko vielu nekontrolētas lietošanas.
17. Drošība un pirmā palīdzība:
17.1. zina un izprot, kā vairumā gadījumu izsargāties no negadījumiem (arī no traumām);
17.2. zina, kā ātri novērtēt negadījuma situāciju un atbilstoši rīkoties;
17.3. zina, kur vērsties pēc speciālistu palīdzības;
17.4. zina darba drošības noteikumus;
17.5. izprot emocionālos stāvokļus, kas cilvēkiem traucē pareizi rīkoties ārkārtējās situācijās;
17.6. prot novērtēt risku savā uzvedībā un paredzēt iespējamos negadījumus;
17.7. prot saskatīt un analizēt negadījumu cēloņus;
17.8. prot pirmās palīdzības paņēmienus;
17.9. prot sagatavot drošas un veselību vecinošas darba vietas;
17.10. prot sniegt morālu atbalstu negadījumā nokļuvušam cilvēkam.
18. Izsargāšanās no slimībām (tostarp arī no seksuālā ceļā pārnēsājamām):
18.1. zina, kas ir neirozes un kā no tām pasargāt sevi un citus;
18.2. zina, kas ir hroniskas vielmaiņas slimības. Zina, kādi ir šo slimību varbūtējie akūtie stāvokļi un kā sniegt pirmo palīdzību;
18.3. zina, kā var inficēties ar infekcijas slimībām (piemēram, ērču encefalītu, tuberkulozi, difteriju, seksuāli pārnēsājamām slimībām), kā var no tām izsargāties. Zina, kā izplatās HIV vīruss un kas ir AIDS tests;
18.4. prot izskaidrot citiem slimību cēloņus un pārliecināt par profilakses pasākumu nepieciešamību;
18.5. prot izsargāties no infekcijas slimībām un sameklēt kvalificētu medicīnisko palīdzību, ja tas ir nepieciešams;
18.6. prot palīdzēt slimam cilvēkam.
19. Fiziskā aktivitāte kā veselības pamats:
19.1. zina, kā fiziskā aktivitāte ietekmē cilvēka organismu;
19.2. zina fiziskos un psiholoģiskos pasākumus fiziskās sagatavotības pilnveidošanai un možuma uzturēšanai;
19.3. zina, kur dzīvesvietas apkārtnē iespējams nodarboties ar sportu un nostiprināt savu fizisko veselību;
19.4. prot īstenot individuālo fiziskās aktivitātes programmu atbilstoši savām interesēm un spējām;
19.5. prot veicināt ģimenes locekļu un draugu fizisko pilnveidošanos.
20. Veselīgs uzturs:
20.1. zina, kā uzturs ietekmē cilvēka veselību;
20.2. zina, kāds ir veselīgs uzturs;
20.3. prot novērtēt veselības un uztura režīma savstarpējo sakarību;
20.4. prot kontrolēt sava uztura režīmu un ievērot pareizu uztura sastāvu.
21. Veselība ģimenē:
21.1. zina ģimenes locekļu tiesības un pienākumus;
21.2. zina, kas ietekmē veselīgas attiecības ģimenē;
21.3. zina ilgstošas un uzticīgas laulības priekšrocības;
21.4. zina un izprot vecāku atbildību par pēcnācēju veselību;
21.5. respektē katra ģimenes locekļa tiesības justies ģimenē labi neatkarīgi no tās sastāva;
21.6. prot rūpēties par ģimenes locekļu veselību un veicināt veselīgas attiecības ģimenē;
21.7. ir guvis pārliecību, ka ģimene var būt visefektīvākā veselības veicināšanas kopa.
22. Veselīga vide:
22.1. zina dabas aizsardzības likumus un noteikumus;
22.2. zina galvenās likumsakarības līdzsvara saglabāšanai dabā;
22.3. zina, kāda ir iedzīvotāju līdzdalība veselību veicinošas vides radīšanā;
22.4. prot novērtēt sabiedrības veselības priekšnosacījumus un piedāvāt risinājumus situācijas uzlabošanai;
22.5. prot veidot un īstenot ikdienā plānus dabas resursu taupīšanai un vides veselības veicināšanai.
Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
36.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
I. Mācību priekšmeta mērķis un
uzdevumi
1. Mācību priekšmeta mērķis ir sekmēt
izglītojamā praktiskā un patstāvīgā darba iemaņas un
prasmes moderno informācijas un komunikācijas tehnoloģiju
lietošanā informācijas iegūšanā, apstrādē un veidošanā,
kas nepieciešamas daudzveidīgās dzīves situācijās un citu
mācību priekšmetu apguvē.
2. Mācību priekšmeta uzdevums ir radīt
izglītojamajam iespēju:
2.1. apgūt informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju pamatjēdzienus;
2.2. gūt praktiskā darba pamatiemaņas
individuāli un sadarbībā ar citiem problēmu identificēšanā
un risināšanā, izmantojot informācijas un komunikācijas
tehnoloģijas;
2.3. gūt daudzveidīgu mācību darba pieredzi,
izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas;
2.4. gūt intelektuālās darbības brīvības
un atbildības pieredzi demokrātiskā sabiedrībā;
2.5. gūt pieredzi profesijas izvēlei un
tālākizglītībai, izprotot informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju straujos attīstības tempus un nozīmi sabiedrības
attīstībā;
2.6. veidot paradumu strādāt veselīgā darba
vidē un apgūt paņēmienus, lai samazinātu vai izvairītos no
veselības traucējumiem, strādājot ar datoru;
2.7. veidot motivāciju savu spēju
attīstībai, lai kļūtu par pilntiesīgu informācijas
sabiedrības locekli.
II. Mācību priekšmeta obligātais
saturs
3. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju
pamatjēdzieni.
4. Praktiskā un pētnieciskā darbība:
4.1. datora lietošana un rīkošanās ar
datnēm;
4.2. attēlu apstrāde;
4.3. teksta apstrāde;
4.4. izklājlapu lietošana;
4.5. datubāzu veidošana un lietošana;
4.6. prezentācijas materiālu sagatavošana un
demonstrēšana;
4.7. informācijas ieguves un komunikācijas
līdzekļu izmantošana.
5. Datorlietošanas ētiskie un tiesiskie
aspekti savai un citu drošībai.
III. Pamatprasības mācību priekšmeta
apguvei
6. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju
pamatjēdzieni:
6.1. zina un izprot jēdzienus: informācijas
tehnoloģijas, dators, aparatūra, programmatūra, programma un
algoritms;
6.2. zina informācijas apjoma un datu
pārraides ātruma mērvienības, prot tās ilustrēt ar
piemēriem. Zina priekšstata līmenī, kas ir informācijas
kodēšana un kāpēc tā tiek veikta;
6.3. prot novērtēt atšķirības ietilpības,
ātrdarbības un cenas nozīmē starp lieldatoriem, tīkla
datoriem, personālajiem datoriem, klēpjdatoriem un personālajiem
ciparasistentiem;
6.4. zina personālā datora centrālā
procesora (CPU) nozīmi, funkcijas un raksturlielumus;
6.5. zina personālā datora atmiņu veidus
(brīvpiekļuves atmiņa (RAM), lasāmatmiņa (ROM)
un kešatmiņa (cache)) un atšķirības starp tām;
6.6. zina personālā datora populārākās
atmiņas ierīces (cietais disks, kompaktdiski (CD-ROM,
DVD), diskete) un prot salīdzināt tās pēc ietilpības,
ātrdarbības un cenas;
6.7. zina personālā datora galvenās
perifērijas ierīces, to funkcijas un lietošanas jomas:
6.7.1. ievades ierīces: pele, tastatūra,
skeneris, skārienpaliktnis, kursorsvira, ciparu kamera
(fotokamera un videokamera), gaismas zīmulis, irbulis,
mikrofons;
6.7.2. izvades ierīces: monitors, drukas
ierīce (printeris), ploteris, skaļrunis;
6.7.3. ievadizvades ierīces: modems,
skārienekrāns, austiņas ar mikrofonu;
6.8. zina priekšstata līmenī par datora
atvērtās arhitektūras principu;
6.9. zina faktorus, kas ietekmē datora
veiktspēju, un prot tos ilustrēt ar piemēriem;
6.10. zina priekšstata līmenī par datora
programmvadības principu un grafisko lietotāja saskarni
(GUI);
6.11. prot aprakstoši raksturot
operētājsistēmu un lietotni, nosaukt galvenās atšķirības
starp tām;
6.12. zina operētājsistēmas
pamatfunkcijas;
6.13. prot nosaukt populārākās
operētājsistēmas un lietotnes (attēlu apstrādes, tekstu
apstrādes, izklājlapu, prezentācijas) un to izmantošanas
iespējas;
6.14. zina par programmatūras versiju esību un
programmatūras dažādās versijās radītu datņu savietojamību
un izmantošanu;
6.15. prot argumentēti izvēlēties konkrētu
lietotni, lai atrisinātu izvirzītos uzdevumus un problēmas;
6.16. zina un prot ar piemēriem raksturot
jēdzienus: lokālais (LAN) un teritoriālais (WAN)
tīkls, klientserveris, zina par priekšrocībām un trūkumiem, ko
sniedz darbs datortīklā;
6.17. zina un prot ar piemēriem raksturot
jēdzienus: iekštīkls (intranet), ārtīkls
(extranet) un internets, zina atšķirību starp tiem;
6.18. prot nosaukt komunikācijas tīklu
(fiksēto un mobilo telefonu tīklu, radiosakaru un satelītsakaru)
izmantošanas iespējas datu pārraidē. Zina un izprot jēdzienus:
analogais un ciparu tīkls;
6.19. prot nosaukt sadzīvē biežāk lietotās
komunikācijas iekārtas: fiksētie un mobilie tālruņi, faksa
aparāti, modemi, zina to lietošanas jomas;
6.20. zina izplatītākos interneta pakalpojumu
veidus: globālais tīmeklis (WWW), e-pasts, tērzēšana
(chat), datņu lejupielāde. Prot raksturot atšķirības
starp internetu un globālo tīmekli;
6.21. prot aprakstoši raksturot jēdzienus:
vārdiskā (DNS) un cipariskā (IP) adrese, zina un
izprot to nozīmi un lietošanas principus;
6.22. zina un izprot terminus: vienotais resursu
vietrādis (URL), hiperteksta transporta protokols
(HTTP), datņu pārsūtīšanas protokols (FTP),
tīmekļa adrese un hipersaite;
6.23. prot nosaukt datoru izmantošanas
piemērus ikdienā (mājās, izglītībā, ražošanā,
tirdzniecībā, medicīnā, pārvaldē);
6.24. prot aprakstoši izskaidrot jēdzienu –
teledarbs – un nosaukt tā priekšrocības un trūkumus;
6.25. prot aprakstoši izskaidrot jēdzienu –
elektroniskā komercija – un nosaukt tā priekšrocības un
trūkumus;
6.26. prot nosaukt dažus uzdevumus, kurus
efektīvāk var veikt dators un kurus – cilvēks;
6.27. zina, kā tiek izstrādātas
datorbāzētas sistēmas, un prot raksturot to izstrādes galvenos
posmus.
7. Praktiskā un pētnieciskā darbība:
7.1. zina, kā pareizi ieslēgt, restartēt un
izslēgt datoru, kā pareizi ieslēgt un izslēgt perifērijas
ierīces (monitoru un drukas iekārtu (printeri)) un kādas sekas
var radīt šo noteikumu neievērošana. Prot aizvērt
nereaģējošu programmu;
7.2. zina, kas ir darbvirsma, un prot izmantot
darbvirsmas uzdevumu joslu un darbvirsmas ikonas, mainīt
darbvirsmas konfigurāciju;
7.3. prot iestatīt un mainīt tastatūras
valodu;
7.4. prot nosaukt logu veidus, prot raksturot un
izmantot to elementus (virsrakstjosla, rīkjosla, izvēlņu josla,
stāvokļa josla, ritjosla);
7.5. prot atvērt, aizvērt, minimizēt,
maksimizēt, atjaunot logu, mainīt tā izmērus un pārvietoties
starp atvērtiem logiem;
7.6. prot apskatīt pamatinformāciju par datoru
un tajā instalēto programmatūru;
7.7. zina, kā instalēt un atinstalēt
lietojumprogrammas;
7.8. zina par datu organizāciju atmiņas
ierīcēs: mapes, apakšmapes un datnes, to ikonas un
īsinājumikonas;
7.9. zina, kāpēc jāformatē diski un
disketes, prot formatēt disketi;
7.10. prot lietot disketes un kompaktdiskus;
7.11. prot atšķirt populārāko
lietojumprogrammu (tekstu apstrādes, izklājlapu, prezentācijas,
attēlu apstrādes) izveidoto datņu tipus un to ikonas;
7.12. prot apskatīt mapju un datņu atribūtus:
nosaukumu, lielumu, izveidošanas/pēdējo izmaiņu izdarīšanas
datumu un laiku;
7.13. prot apskatīt un sakārtot atmiņas
ierīcēs esošo mapju un datņu sarakstus pēc to nosaukuma,
lieluma, tipa un izveidošanas/pēdējo izmaiņu izdarīšanas
datuma un laika;
7.14. prot veikt darbības ar mapēm un datnēm:
izveidot, atlasīt, meklēt, dzēst, dublēt, pārvietot, veidot
rezerves kopijas uz tās pašas un citas atmiņas ierīces,
iztukšot atkritni un atjaunot datus no atkritnes;
7.15. zina par datņu arhīvu veidošanas
nepieciešamību, prot arhivēt un atarhivēt datnes un nosaukt
populārākās arhivēšanas programmas;
7.16. prot atvērt un aizvērt lietojumprogrammu
(lietotni) un sakārtot tās darba vidi, pārvietoties starp
atvērtām lietotnēm;
7.17. prot raksturot un izmantot programmu
palīdzības sistēmu;
7.18. prot izveidot jaunu dokumentu, atvērt un
aizvērt vienu vai vairākus eksistējošus dokumentus,
pārvietoties starp atvērtiem dokumentiem, mainīt dokumenta
apskates režīmus un mērogus;
7.19. prot saglabāt eksistējošu dokumentu ar
to pašu vai citu nosaukumu tajā pašā mapē, citā mapē, citā
atmiņas ierīcē;
7.20. zina un izprot, kāpēc nepieciešams
iestatīt dokumenta lappuses parametrus (orientāciju, mērogu un
lielumu), un prot tos mainīt;
7.21. zina, kāpēc pirms dokumenta
izdrukāšanas jāveic tā priekšskatīšana, un prot
priekšskatīt un izdrukāt dokumentu;
7.22. prot instalēt drukas ierīci (printeri),
nomainīt noklusējuma drukas ierīci (printeri) un strādāt ar
drukas pārvaldnieka programmu;
7.23. zina un izprot datorizētas attēlu
apstrādes pamatprincipus, priekšrocības un trūkumus, prot
nosaukt dažas grafisko attēlu apstrādes lietotnes;
7.24. zina un prot ar piemēriem raksturot
jēdzienus – rastrgrafika (bitkartēta grafika) un vektorgrafika
(objektorientētā grafika);
7.25. prot izvēlēties veicamajam uzdevumam
piemērotāko grafikas veidu – rastrgrafiku vai
vektorgrafiku;
7.26. prot izmantot zīmēšanas
standartrīkus un aizkrāsot laukumus;
7.27. prot veikt darbības ar attēlu un tā
daļām: dzēst, kopēt, pārvietot, pagriezt, mainīt
izmērus;
7.28. prot izmantot tastatūras
ekrānkopēšanas iespējas;
7.29. zina un izprot datorizētas teksta
apstrādes pamatprincipus, priekšrocības un trūkumus, prot
nosaukt dažas teksta apstrādes lietotnes;
7.30. prot veikt teksta (rakstzīmju)
ievadīšanu un rediģēšanas pamatoperācijas: iespraust un
dzēst rakstzīmi, vārdu, rindu, teikumu, rindkopu un teksta
fragmentu;
7.31. prot meklēt un aizvietot dokumentā
vārdu vai frāzi;
7.32. prot dokumentā un starp aktīviem
dokumentiem dublēt un pārvietot to daļas;
7.33. prot formatēt rakstzīmes: mainīt
rakstzīmju fontu, lielumu un krāsu, izmantot kursīvu,
treknrakstu, pasvītrošanu, augšējo un apakšējo indeksu,
izmantot reģistrmaiņu;
7.34. prot formatēt rindkopas: līdzināt
tekstu pēc kreisās, labās un abām malām, centrēt tekstu,
veidot atkāpes, mainīt atstatumus starp rindkopas rindām un
starp rindkopām, pievienot apmales un iekrāsot, veidot
aizzīmētus un numurētus sarakstus;
7.35. prot iestatīt un lietot tabulēšanas
pieturas;
7.36. prot dublēt rakstzīmes un rindkopas
formātus;
7.37. zina dokumenta lappuses iekārtojumu:
pamatteksts, malas, galvene, kājene, vēre;
7.38. prot mainīt lappuses iekārtojumu: lapas
izmērus, orientāciju un malu platumus, galvenes un kājenes
novietojumu;
7.39. prot pievienot galvenei un kājenei
laukus: datums, lappuses numurs, lappušu skaits, datnes nosaukums
un atrašanās vieta;
7.40. prot dokumentā ievietot un dzēst
speciālās rakstzīmes (simbolus), jaunu rindkopu, lappuses
pārtraukumu, datumu un vēri;
7.41. prot dokumentā ievietot formulu un
attēlu, mainīt to novietojumu un izmēru;
7.42. prot dokumentā izveidot tabulu un to
modificēt: iespraust un dzēst ailes un rindas, mainīt aiļu
platumu un tabulas noformējumu;
7.43. prot izmantot pareizrakstības pārbaudes
līdzekļus un pievienot vārdus vārdnīcai;
7.44. zina un izprot jēdzienu – pasta
sapludināšana, prot veikt pasta sapludināšanu;
7.45. prot aprakstoši raksturot jēdzienu –
stils. Prot izmantot gatavus stilus un veidot dokumenta satura
rādītāju;
7.46. zina un izprot izklājlapu lietošanas
jomas un pamatjēdzienus (darbgrāmata, darblapa (izklājlapa),
rinda, aile, šūna, šūnas adrese, apgabals, diagramma, formula)
un prot nosaukt dažas izklājlapu lietotnes;
7.47. prot šūnās ievadīt un rediģēt
tekstu, skaitļus un formulas, izmantot automātiskās
aizpildīšanas līdzekļus;
7.48. prot darblapā meklēt un aizvietot vārdu
vai frāzi;
7.49. prot izveidot formulas, izmantojot
saskaitīšanas, atņemšanas, reizināšanas un dalīšanas
darbības un, izmantojot iekavas, grupēt aritmētiskās
darbības;
7.50. zina priekšstata līmenī par
standartkļūdu paziņojumiem formulās;
7.51. zina un prot izmantot šūnu absolūto,
relatīvo un jaukto adresāciju;
7.52. zina un prot izmantot standartfunkcijas:
summa, vidējā aritmētiskā vērtība, skaits, lielākā
vērtība, mazākā vērtība, loģiskā funkcija IF;
7.53. prot sakārtot datus augošā vai
dilstošā secībā;
7.54. prot veikt vienkāršu datu atlasi;
7.55. prot veikt darbības ar šūnām: dzēst,
dublēt un pārvietot to saturu;
7.56. prot veikt darbības ar rindām un ailēm:
izmest un iespraust, mainīt aiļu platumu un rindu augstumu;
7.57. prot formatēt tekstu: mainīt rakstzīmju
fontu, lielumu un krāsu, izmantot kursīvu, treknrakstu,
pasvītrošanu, augšējo un apakšējo indeksu, mainīt šūnas
satura orientāciju un izlīdzināšanas veidu, sadalīt tekstu
šūnā rindās un centrēt virsrakstu šūnu apgabalā;
7.58. prot formatēt skaitļus, norādot
decimālzīmju skaitu, attēlot skaitļus kā procentus, izmantot
valūtas simbolus un izmantot datuma pieraksta veidus;
7.59. prot veikt šūnu grafisko
noformēšanu;
7.60. prot dublēt rakstzīmes un šūnas
formātus;
7.61. prot izveidot esošā vai jaunā lapā
diagrammu, izvēlēties piemērotu diagrammas tipu (stabiņu,
līniju, joslu un sektordiagrammu);
7.62. prot mainīt diagrammas tipu un
noformējumu, pievienot uzrakstus, pārvietot diagrammu un mainīt
tās izmērus;
7.63. prot mainīt lappuses parametrus:
orientāciju, mērogu un lielumu, lappuses un to malu izmērus,
pievienot un rediģēt galvenes un kājenes;
7.64. prot mainīt darblapas izdrukas
parametrus: ieslēgt un atslēgt līnijtīklu, drukāt un nedrukāt
aiļu un rindu numurus, norādīt katrā lapā atkārtoti
drukājamās darblapas daļas;
7.65. zina un izprot datubāzes lietošanas
jomas un pamatjēdzienus: tabulas, ieraksti, lauki, lauku tipi,
lauka īpašības, primārā atslēga, indekss, tabulu relācija.
Prot nosaukt dažas datubāzu lietotnes;
7.66. zina priekšstata līmenī par datubāzu
projektēšanu, prot projektēt vienkāršas datubāzes ar vismaz
divām tabulām. Zina pareizu tabulu sasaistes noteikumu
nodrošināšanas svarīgumu;
7.67. prot izmantot tabulu, vaicājumu, formu un
pārskatu projektēšanas un lietošanas režīmus;
7.68. prot izveidot, saglabāt tabulu ar
norādītajiem laukiem un to datu tipiem, atvērt, aizvērt un
dzēst tabulas;
7.69. prot modificēt esošas tabulas
struktūru: pievienot, pārvietot un dzēst lauku, modificēt lauka
atribūtus (lauka lielumu, skaitļu un datuma formātu), zina,
kādas sekas šīs izmaiņas var izraisīt;
7.70. prot izveidot vienkāršus noteikumus datu
ievadīšanai;
7.71. prot pievienot, dzēst un labot tabulas
ierakstus, pārvietoties pa tabulu;
7.72. prot definēt primāro atslēgu un
iestatīt laukam indeksu, pieļaujot vai nepieļaujot
dublikātus;
7.73. prot izveidot un dzēst saites starp
tabulām;
7.74. prot tabulā sameklēt ierakstu ar
norādīto vārdu vai frāzi;
7.75. prot pievienot un noņemt tabulai
filtrus;
7.76. prot kārtot tabulas ierakstus augošā un
dilstošā secībā;
7.77. prot izveidot, saglabāt, atvērt, lietot,
aizvērt un dzēst formu;
7.78. prot, izmantojot formu, ievadīt, labot un
dzēst ierakstus;
7.79. prot, izmantojot formu, pārvietoties pa
tabulas ierakstiem;
7.80. prot pievienot formai galveni un kājeni,
labot to saturu;
7.81. prot pievienot un noņemt formai
filtrus;
7.82. prot izveidot, saglabāt, atvērt, lietot,
aizvērt un dzēst vaicājumu;
7.83. prot pievienot vaicājumam kritērijus,
izmantojot loģiskās operācijas un datu kārtošanas
nosacījumus;
7.84. prot modificēt vaicājumu, pievienojot un
atceļot kritērijus, pārvietojot, izmetot, paslēpjot, atklājot
laukus;
7.85. prot izveidot, saglabāt, atvērt,
aizvērt un dzēst tabulas un vaicājuma
pārskatu;
7.86. prot mainīt pārskatā lauku un
virsrakstu izvietojumu;
7.87. prot izveidot sakārtotas pārskata
grupas, pievienot laukus summas, lielākās, mazākās vērtības
un skaita aprēķināšanai;
7.88. prot pievienot pārskatam galveni un
kājeni, rediģēt to saturu;
7.89. zina un izprot prezentācijas līdzekļu
izmantošanas iespējas. Zina, ka informācijas prezentēšana ir
katra projekta loģisks noslēgums, un prot nosaukt populārākās
prezentāciju lietotnes;
7.90. prot izmantot veidnes;
7.91. prot lietot un modificēt pamatslīdu
(MasterSlide);
7.92. prot izveidot un aizpildīt jaunu slīdu,
mainīt slīdu izklājuma veidu, izmantot slīdu veidnes, dzēst un
dublēt slīdus, mainīt to secību, pievienot slīdam
piezīmes;
7.93. prot slīdā ievadīt, rediģēt un
noformēt tekstu: mainīt rakstzīmju fontu, lielumu un krāsu,
izmantot reģistrmaiņu, kursīvu, treknrakstu, pasvītrošanu,
ieēnošanu, augšējo un apakšējo indeksu;
7.94. prot formatēt rindkopas: līdzināt
tekstu, veidot atkāpes, mainīt atstatumus starp vienas teksta
rindkopas rindām un starp rindkopām, veidot aizzīmētus un
numurētus sarakstus;
7.95. prot slīdā ievietot gatavus attēlus un
mākslinieciskus uzrakstus (WordArt);
7.96. prot izveidot zīmējumu, izmantojot
grafikas objektus (primitīvus): līnijas, bultiņas, četrstūrus,
riņķus, teksta rāmīšus, elementārattēlus
(AutoShapes);
7.97. prot mainīt grafisko objektu
noformējumu: līniju biezumu, krāsu un stilu, aizpildījumu;
7.98. prot veikt darbības ar objektiem: dzēst,
dublēt, pārvietot, pagriezt, mainīt izmērus, grupēt,
atgrupēt, pārgrupēt un mainīt objektu attēlošanas
secību;
7.99. prot slīdā izveidot un modificēt
diagrammas;
7.100. prot slīdā izveidot un modificēt
organizējošās diagrammas;
7.101. prot slīdiem pievienot un rediģēt
kājeni;
7.102. prot iestatīt un mainīt slīdu pārejas
un slīda objektu animācijas efektus;
7.103. prot demonstrēt izveidoto prezentāciju,
ņemot vērā tās mērķus, tēmu un saturu, auditoriju un
pieejamās tehnoloģijas;
7.104. prot izdrukas materiāliem pievienot
galveni un kājeni;
7.105. prot izdrukāt visus vai norādītos
slīdus, slīdus ar piezīmēm (Notes Pages), slīda tekstu
(Outline View) un izdales materiālus (Handouts);
7.106. zina par interneta pakalpojumu
izmantošanai nepieciešamo aprīkojumu un izprot jēdzienu –
interneta pakalpojumu sniedzējs;
7.107. zina un izprot tīmekļa
pārlūkprogrammu izmantošanas iespējas, prot nosaukt
populārākās tīmekļa pārlūkprogrammas;
7.108. prot iestatīt un nomainīt
pārlūkprogrammas mājaslapu;
7.109. zina priekšstata līmenī par
sīklietotnēm, kešatmiņu un apmeklēto lappušu adrešu
sarakstu;
7.110. prot piekļūt konkrētām tīmekļa
vietām: atvērt tīmekļa adresi un hipersaiti, atgriezties uz
iepriekš apmeklētām tīmekļa vietām un mājaslapu, izmantot
apmeklēto lappušu adrešu sarakstu;
7.111. prot apturēt tīmekļa lapas
lejupielādi un atjaunināt tās saturu;
7.112. prot izveidot, lietot un dzēst
grāmatzīmes un to mapes;
7.113. prot aizpildīt tīmekļa ievadformas un
zina par sekām, kādas var rasties, aizpildot tās;
7.114. prot veikt datņu lejupielādi un zina
par sekām, kādas var rasties šajā procesā vai lietojot
lejupielādētās datnes;
7.115. zina, kas ir meklētājprogramma, prot
nosaukt populārākās meklētājprogrammas;
7.116. prot meklēt nepieciešamo informāciju
pēc atslēgas vārda un hierarhiskos katalogos;
7.117. ir priekšstats par internetā atrodamās
informācijas glabāšanās ilgumu un tās ticamību
(patiesumu);
7.118. prot dublēt, saglabāt un izdrukāt
atrasto informāciju;
7.119. zina par e-pasta izmantošanas
iespējām, tā priekšrocībām un trūkumiem salīdzinājumā ar
citām pasta piegādes sistēmām. Prot nosaukt populārākās
e-pasta lietotnes un zina e-pasta lietošanas etiķeti;
7.120. prot pielāgot e-pasta programmu
konkrēta lietotāja vajadzībām (piemēram, ienākošā un
izejošā pasta serveris, lietotāja identifikators);
7.121. prot izveidot un nosūtīt jaunu e-pasta
ziņojumu: norādīt saņēmēja(-u) e-pasta adresi(-es) un
ziņojuma tematu, ievadīt un rediģēt ziņojuma tekstu,
ziņojumam piesaistīt datnes un tās dzēst;
7.122. prot saņemt e-pasta ziņojumus un
sakārtot tos pēc sūtītāja un datuma;
7.123. prot atvērt e-pasta ziņojumu, atvērt
un saglabāt tam piesaistītās datnes, atbildēt uz e-pasta
ziņojumu, pārsūtīt e-pasta ziņojumu citam adresātam;
7.124. prot izdrukāt un dzēst e-pasta
ziņojumu;
7.125. prot izveidot un lietot adrešu grāmatu,
pievienot tai jaunu adresi, e-pasta ziņojuma sūtītāja adresi un
adrešu sarakstu;
7.126. prot meklēt ziņojumu pēc sūtītāja,
temata un satura;
7.127. zina e-pasta pārvaldības paņēmienus.
Prot izveidot mapes, sakārtot ziņojumus pa mapēm, izdzēst
nevajadzīgos ziņojumus un mapes.
8. Datorlietošanas ētiskie un tiesiskie
aspekti savai un citu drošībai:
8.1. zina drošības tehnikas noteikumus darbā
ar datoru un tā perifērijas ierīcēm;
8.2. zina faktorus, kas var apdraudēt datoru un
datus (elektroapgādes traucējumi, mehāniskie bojājumi, vides
ietekme un nesankcionēta piekļuve);
8.3. zina, kāda ir veselīga darba vide un
pasākumi, kurus veicot var samazināt vai izvairīties no
veselības traucējumiem;
8.4. zina apkārtējās vides saudzēšanas
pasākumus, strādājot ar datoru;
8.5. zina par intelektuālā īpašuma un
personas datu aizsardzību, prot ilustrēt to ar piemēriem. Zina,
kādas sekas var izraisīt šo noteikumu neievērošana;
8.6. zina par programmatūras
(komercprogrammatūras, izplatāmprogrammatūras,
brīvprogrammatūras, atklātā pirmkoda programmatūras) un
lietotāja licenču izmantošanas noteikumiem, autortiesībām,
drošības un juridiskajiem aspektiem, kas saistīti ar programmu
un datu kopēšanu, koplietošanu, aizdošanu un izplatīšanu.
Zina, kādas sekas var izraisīt šo noteikumu neievērošana;
8.7. zina, kas ir datorvīruss, tā darbības
sekas un pasākumus, kādi veicami, lai izvairītos no
datorvīrusiem;
8.8. zina, kas ir antivīrusu programmas, prot
rīkoties ar kādu no antivīrusu programmām;
8.9. prot veikt datņu lejupielādi un zina par
sekām, kādas var rasties šajā procesā vai lietojot
lejupielādētās datnes;
8.10. zina, kas ir datu šifrēšana un kāpēc
to lieto;
8.11. zina pasākumus, kurus var veikt, lai
nodrošinātu informācijas drošību datorā;
8.12. zina un izprot terminus: lietotāja
identifikators (ID), parole, lietotāja piekļuves tiesības
un uguns siena, ciparu apliecība (digital certificate) un
elektroniskais paraksts;
8.13. zina, kādas sekas var rasties datora,
datu nesēja vai datu zādzības gadījumā un kā izsargāties no
tā;
8.14. zina, ka interneta pakalpojumu
izmantošana ne tikai dod iespēju iegūt nepieciešamo
informāciju un komunicēt ar apkārtējo pasauli, bet arī var
apdraudēt šo pakalpojumu izmantotājus, un zina, kā rīkoties,
lai izsargātos no apdraudējumiem;
8.15. zina par apkrāpšanas iespējamību,
lietojot kredītkartes internetā;
8.16. zina, ka pārmērīga datorspēļu
izmantošana var radīt atkarību.
Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
37.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi
1. Mācību priekšmeta mērķis ir sekmēt personības emocionālo un intelektuālo attīstību, atraisīt radošās spējas, veidot priekšnoteikumus tam, lai katrs jaunietis spētu iesaistīties Latvijas mūzikas dzīves līdzveidošanā – kļūtu par aktīvu mūzikas klausītāju vai dažādu veidu mūzikas amatieru kopu dalībnieku.
2. Mācību priekšmeta uzdevums ir radīt izglītojamajam iespēju:
2.1. nostiprināt un bagātināt apgūto skaņdarbu krājumu;
2.2. padziļināt priekšstatu par mūzikas vēsturiski stilistisko attīstību un dažādu kultūru mūzikas valodu;
2.3. diskutēt par dažādiem mūzikas jautājumiem, par koncertos, operā, televīzijā un radiopārraidēs gūtajiem muzikālajiem iespaidiem, attīstīt spēju novērtēt dažādu veidu mūziku, izstrādāt savu muzikālo vērtību skalu;
2.4. iesaistīties mākslinieciskajā pašdarbībā.
II. Mācību priekšmeta obligātais saturs
3. Senās mūzikas kultūras.
4. Viduslaiku mūzika.
5. Renesanses mūzika.
6. Baroka mūzika.
7. Operas izveidošanās un attīstība 17.–18.gadsimtā.
8. Klasicisms. Vīnes klasiskā skola.
9. Rietumeiropas romantisms 19.gadsimta pirmajā pusē.
10. Rietumeiropas romantisms 19.gadsimta otrajā pusē.
11. Operas attīstība 19.gadsimtā.
12. Nacionālās mūzikas skolas 19.gadsimtā un 20.gadsimta sākumā.
13. Latviešu mūzika 19.gadsimtā.
14. Latviešu mūzika 20.gadsimta pirmajā pusē.
15. Latviešu mūzika 20.gadsimta otrajā pusē.
16. 20.gadsimta mūzikas virzieni un kompozīcijas tehnikas.
17. Izcilākie solisti un mūziķu kolektīvi Latvijā un pasaulē.
18. Džezs, populārā mūzika un rokmūzika.
III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei
19. Zina mūzikas vēsturiskos laikmetus un stilus.
20. Zina dažādus mūzikas veidus, žanrus un to funkcijas.
21. Zina 20.gadsimta mūzikas virzienus, kompozīcijas tehnikas.
22. Izsaka domas par dzirdēto mūziku.
23. Izskaidro dažādu mūzikas stilistisko laikmetu iezīmes, izteiksmes līdzekļus.
24. Saklausa un izsaka savu viedokli par būtiskāko konkrētu ievērojamāko komponistu daiļradē.
25. Dzied vai spēlē uz kāda mūzikas instrumenta 20 latviešu tautasdziesmas (tai skaitā – sava novada dziesmas).
26. Pazīst skaņu ierakstā klasē apgūtos dažādu vēsturisko stilu, mūzikas veidu un žanru 40–50 skaņdarbus, precīzi nosauc komponista vārdu, uzvārdu, skaņdarba nosaukumu.
Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
38.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
I. Mācību priekšmeta mērķis un
uzdevumi
1. Mācību priekšmeta mērķis ir sekmēt
kultūrizglītotas personības veidošanos, kas, pamatojoties uz
iegūtajām zināšanām par pasaules un Latvijas kultūras
mantojumu, Austrumu un Rietumu kultūras atšķirībām un
saskarsmi, izpratni par kultūras nozīmi cilvēka identitātes
tapšanā, atbildīgi un ieinteresēti spēj iesaistīties
mūsdienu kultūrvides veidošanā.
2. Mācību priekšmeta uzdevums ir radīt
izglītojamajam iespēju:
2.1. izprast kultūru kā pasaules veseluma un
vienības mēru;
2.2. atpazīt un izprast materiālās un
garīgās kultūras liecības Latvijā un pasaulē;
2.3. attīstīt prasmi analizēt un sintezēt
kultūras informatīvos avotus, argumentēt kultūras norišu un
maiņu nosacījumus, sakarības un daudzveidību;
2.4. izkopt spēju analizēt un kritiski
vērtēt kultūru attīstību laikā un telpā;
2.5. izprast kultūras formu un virzienu
dažādību, kultūru attīstības pamatnosacījumus un
cēloņsakarības;
2.6. veidot pozitīvu attieksmi pret kultūras
mantojumu, tradīcijām un vērtībām, izkopt savu nacionālo
identitāti, vēlmi piedalīties kultūras procesos.
II. Mācību priekšmeta obligātais
saturs
3. Kultūras pamatjautājumi:
3.1. kultūras jēdziens;
3.2. kultūras tipoloģija;
3.3. kultūras zīmes un simbolu sistēma.
4. Cilvēka un dabas, cilvēka un reliģijas,
cilvēka un valsts attiecību sistēmas aizsākums:
4.1. pirmatnējās sabiedrības kultūra;
4.2. pirmatnējās sabiedrības domāšanas
formas. Mitoloģija;
4.3. Senās Mezopotāmijas (Divupes)
kultūra;
4.4. Amerikas seno civilizāciju kultūra;
4.5. Senās Ēģiptes kultūra;
4.6. senebreju kultūra.
5. Austrumu kultūras pamati:
5.1. Indijas tradicionālā kultūra;
5.2. Lielās Austrumu reliģijas un reliģiski
ētiskās mācības;
5.3. Ķīnas tradicionālā kultūra;
5.4. Japānas tradicionālā kultūra.
6. Antīkā kultūra:
6.1. antīkās kultūras jēdziens. Antīkās
kultūras avoti;
6.2. sengrieķu mitoloģija;
6.3. seno grieķu pasaules uzskats un
filozofijas sākumi;
6.4. Senās Romas kultūra;
6.5. romiešu pasaules uzskats, politiskā
kultūra un jurisprudence;
6.6. kristietības sākumi.
7. Bizantijas kultūra:
7.1. Bizantijas valsts izveidošanās;
7.2. Bizantijas kultūras ietekme uz Eiropas
kultūru;
7.3. Senās Krievzemes kultūra.
8. Rietumu kultūra viduslaikos:
8.1. kristīgā teoloģija, filozofija,
izglītība;
8.2. viduslaiku kultūras avoti (Barbaru
kultūra, Karolingu renesanse);
8.3. pilsētas kultūra, kultūras
diferenciācija;
8.4. viduslaiku kultūru stili, to izpausmes
arhitektūrā un tēlotājmākslā;
8.5. ieskats viduslaiku garīgajā un
laicīgajā mūzikā;
8.6. islāma tradicionālā kultūra un tās
ietekme uz pasaules kultūru.
9. Renesanses kultūra:
9.1. humānisms. Antīkās kultūras ietekme.
Ģeogrāfiskie atklājumi, zinātne, tehnika un tās ietekme uz
kultūru un sadzīvi;
9.2. renesanse Itālijā;
9.3. Ziemeļrenesanse;
9.4. renesanse Francijā, Anglijā,
Spānijā;
9.5. mūzika un literatūra renesanses
kultūrā;
9.6. reformācija un kontrreformācija, to
ietekme uz kultūru.
10. Kultūra 17.gadsimtā:
10.1. jauno laiku filozofija un zinātne, to
mijiedarbība;
10.2. 17.gadsimta literatūras un mākslas
stili;
10.3. baroks Itālijā, Flandrijā un
Spānijā;
10.4. baroka aizsākumi Itālijas arhitektūrā
un mākslā. Baroka estētika;
10.5. ieskats baroka mūzikā (17.gadsimta
beigas–18.gadsimta pirmā puse);
10.6. klasicisms Eiropas literatūrā, teātrī
un glezniecībā;
10.7. reālisms 17.gadsimta
tēlotājmākslā.
11. Kultūra 18.gadsimtā:
11.1. dabaszinātņu attīstība. Galvenie
zinātnes un ģeogrāfijas atklājumi un pētījumi;
11.2. apgaismība Francijā, Vācijā,
Anglijā;
11.3. kultūras attīstība Krievijā;
11.4. literatūra, teātris un mūzika
18.gadsimtā;
11.5. arhitektūra un tēlotājmāksla
18.gadsimtā;
11.6. rokoko, klasicisms, reālisms.
12. Kultūra 19.gadsimtā:
12.1. romantisms. Reālisms. Impresionisms;
12.2. Eiropas un ASV kultūra 19.gadsimta
beigās–20.gadsimta sākumā;
12.3. simbolisms literatūrā un mākslā;
12.4. jūgendstils arhitektūrā, dekoratīvi
lietišķajā un grāmatu mākslā.
13. Kultūra 20.gadsimtā:
13.1. zinātnes un tehnikas attīstība;
13.2. arhitektūra Eiropā un ASV;
13.3. 20.gadsimta virzieni literatūrā,
mūzikā, teātrī, tēlotājmākslā;
13.4. reālisms, neoklasicisms, neoromantisms,
simbolisms, eksistenciālisms;
13.5. fovisms. Kubisms. Abstrakcionisms.
Ekspresionisms;
13.6. dadaisms un sirreālisms. Futūrisms.
Poparts;
13.7. kultūras krīze;
13.8. ētisko vērtību pārvērtēšana.
Izmaiņas pasaules uzskatā.
14. Latvijas kultūras vēsture:
14.1. kultūra Latvijas teritorijā aizvēstures
periodā;
14.2. arheoloģijas materiāls – laikmeta
kultūras liecinieks. Baltu kultūra. Somugru kultūra. Lībiešu
kultūra. Latviešu mitoloģiskais pasaules uzskats;
14.3. senā koka arhitektūra un māksla;
14.4. akmens celtniecība un vēsturisko stilu
parādīšanās;
14.5. pagānisms un kristietība Latvijā.
Rīgas dibināšana;
14.6. Indriķa hronika;
14.7. reformācijas un kontrreformācijas laika
kultūra;
14.8. latviešu rakstu valodas pirmsākumi.
Bībeles tulkojumi Latvijā;
14.9. hernhūtieši. Garīgā dzīve
Latgalē;
14.10. apgaismības idejas Latvijā.
Grāmatniecība. Izglītība;
14.11. baroks, klasicisms, manierisms Latvijas
arhitektūrā un tēlotājmākslā;
14.12. Latvijas kultūra 19.gadsimta otrajā
pusē–20.gadsimta sākumā;
14.13. vācbaltu kultūra. Latviešu nācijas
veidošanās. Jaunlatvieši. Tautiskais romantisms literatūrā un
mākslā;
14.14. pilsētbūvniecība. Dārzu, parku un
kapu kultūra;
14.15. eklektisms. Jūgendstils un nacionālais
romantisms;
14.16. Pēterburgas Mākslas akadēmijas loma
latviešu mākslinieku izglītībā. Profesionālās mākslas
aizsākumi;
14.17. tautasdziesmas un pirmie vispārīgie
latviešu dziesmu svētki;
14.18. Rīgas vācu teātris un Latviešu
teātra pirmsākumi;
14.19. kultūras dzīve Latvijā revolūciju
(1905.–1917.) posmā;
14.20. kultūra Latvijā 20.gadsimta
20.–40.gados;
14.21. kultūras politika: izglītība,
zinātne, valodniecība, folkloristika. Nacionālo minoritāšu
kultūras autonomija. Latgaliešu kultūra un valoda;
14.22. latviešu tēlniecība. Virzieni
glezniecībā. Mākslinieku apvienības;
14.23. mūzika, teātris, kino;
14.24. kultūra Latvijā Otrā pasaules kara
laikā;
14.25. kultūra Latvijā pēc Otrā pasaules
kara;
14.26. izcilākie sasniegumi Latvijas
arhitektūrā un tēlotājmākslā pēc Otrā pasaules kara;
14.27. kultūras tradīciju saglabāšana.
Muzeju attīstība. Pieminekļu aizsardzība un restaurācija
pēckara Latvijā;
14.28. trimdas kultūras raksturs un izcilākie
sasniegumi;
14.29. kultūra un kultūras politika Latvijā
pēc neatkarības atjaunošanas;
14.30. globalizācijas un multikulturālisma
problemātika kultūrā mūsdienās.
III. Pamatprasības mācību priekšmeta
apguvei
15. Kultūras jēdziens:
15.1. prot raksturot kultūras radošo un
materiālo darbību (mākslu, literatūru) un kultūras mantojumu
– cilvēces vēsturiskajā pieredzē uzkrāto;
15.2. prot raksturot un salīdzināt kultūru
kā dialogu starp dažādiem laikmetiem un kultūrām;
15.3. prot interpretēt kultūras jēdzienu.
16. Cilvēka un dabas, cilvēka un reliģijas,
cilvēka un valsts attiecību sistēmas aizsākumi:
16.1. prot raksturot pirmatnējās sabiedrības
kultūras;
16.2. zina un prot raksturot senās akmens
būves, glezniecību, tēlniecību, lietišķo mākslu;
16.3. ir priekšstati par pirmo cilvēku
pasaules uztveri, dažādām teorijām par mākslas rašanos;
16.4. prot raksturot aizvēstures kultūras
sinkrētismu;
16.5. zina un prot raksturot kultūras raksturu
Mezopotāmijā;
16.6. izprot Hammurapi likuma krājuma
nozīmi;
16.7. prot raksturot Divupes monumentālās
celtniecības galvenos principus, Divupes tēlniecību;
16.8. izprot šumeru episko poēmu nozīmi
pasaules literatūrā;
16.9. prot raksturot Mezopotāmijas kultūras
sinkrētismu;
16.10. zina un prot raksturot svarīgākos
Senās Ēģiptes mākslas kanonus, ēģiptiešu rakstību,
zinātni;
16.11. zina Senās Ēģiptes tempļu
arhitektūras veidus un arhitektūras elementus;
16.12. prot raksturot mirušo kultu un tā
nozīmi Senajā Ēģiptē;
16.13. prot interpretēt Seno Austrumu
civilizāciju kanonisko raksturu;
16.14. spēj raksturot Amerikas seno
civilizāciju celtniecību, arhitektūru, mākslu;
16.15. prot raksturot Amerikas seno
civilizāciju kultūru ietekmi uz pasaules kultūru;
16.16. zina senebreju kultūras pamatu;
16.17. zina un prot raksturot Vecās Derības
izcelsmi;
16.18. izprot Veco Derību pasaules kultūras
kontekstā;
16.19. prot interpretēt Bībeles fenomenu
pasaules kultūrā.
17. Austrumu kultūras pamati:
17.1. prot raksturot vēdiskā perioda būtību,
brahmanisma, hinduisma, džainisma, budisma mijiedarbību Indijas
kultūrā;
17.2. zina Senās Indijas arhitektūras, Senās
Indijas monumentālās un miniatūrglezniecības, literatūras
paraugus;
17.3. prot raksturot un salīdzināt vēdu
nozīmi pasaules filozofijas attīstībā;
17.4. prot interpretēt dabas un cilvēka
harmoniju Indijas kultūrā;
17.5. prot raksturot daoismu un konfūcismu
Senajā Ķīnā;
17.6. zina un prot raksturot rakstības un
kaligrāfijas nozīmi, glezniecības pamatiezīmes, lietišķo
mākslu Senajā Ķīnā;
17.7. prot raksturot ķīniešu ražošanas
sasniegumus kultūrā, klasisko ķīniešu literatūru, Senās
Ķīnas teātri un mūziku;
17.8. prot raksturot un salīdzināt ķīniešu
kultūras ietekmi uz citu tautu kultūrām;
17.9. prot interpretēt Ķīnas kultūras
kanonisko raksturu;
17.10. zina un prot raksturot sintoisma,
konfūcisma, budisma mijiedarbību Japānas kultūrā;
17.11. prot raksturot japāņu dzejas, dārzu un
parku kultūras galvenās iezīmes, simbolisko raksturu;
17.12. spēj raksturot Senās Japānas
arhitektūru, glezniecību, ksilogrāfiju, teātri;
17.13. prot raksturot japāņu sadzīves
kultūru.
18. Antīkā kultūra:
18.1. zina un prot raksturot antīkās kultūras
jēdzienu, galvenos avotus;
18.2. zina un prot raksturot seno grieķu
pasaules uzskata galvenās iezīmes, sengrieķu mitoloģijas
galvenos tēlus;
18.3. prot raksturot antīkās filozofijas
ietekmi un nozīmi turpmākajā Eiropas kultūras attīstībā;
18.4. zina par sengrieķu dzīvesveidu, teātri
un olimpiskajām spēlēm;
18.5. zina un prot raksturot izcilākos
sengrieķu arhitektūras un tēlniecības pieminekļus,
arhitektūras orderus;
18.6. prot interpretēt antīkās kultūras
ietekmi turpmākajā Eiropas kultūras attīstībā, nozīmi
pasaules kultūras kopainā;
18.7. prot interpretēt sengrieķu pasaules
uzskata ietekmi turpmākajā domāšanas attīstībā;
18.8. zina un prot raksturot seno romiešu
pasaules uzskatu, politisko kultūru, jurisprudenci, Senās Romas
arhitektūras un tēlniecības svarīgākos piemērus;
18.9. prot raksturot Senās Romas mitoloģiju,
mākslu, dzīvesveidu;
18.10. prot raksturot un salīdzināt seno
grieķu un romiešu dzīvesveidu, uzskatu kopību un
atšķirības;
18.11. zina un prot raksturot kristietības
rašanos un mācības saturu;
18.12. zina Jaunās Derības sacerēšanas
laiku, struktūru, izprot evaņģēlija būtību;
18.13. zina par Jēzus Kristus dzīvi un
mācību, darbības liecībām;
18.14. prot raksturot kristietību kā Rietumu
kultūras būtiskāko pamatu.
19. Bizantijas kultūra:
19.1. zina un prot raksturot Bizantijas valsts
veidošanās būtību, kristīgās baznīcas pirmsākumus;
19.2. zina Bizantijas kultūras sakrālās
arhitektūras un mākslas nozīmīgākos darbus;
19.3. izprot Bizantijas kultūras ietekmi uz
slāvu un Rietumeiropas kultūru;
19.4. izprot Austrumu un Rietumu kultūras
mijiedarbību;
19.5. prot raksturot un salīdzināt Bizantijas
vidutājas lomu starp Austrumiem un Rietumiem;
19.6. zina un prot raksturot slāvu un
pagāniskās Krievijas kristianizēšanas būtību;
19.7. prot raksturot senkrievu sakrālo
arhitektūru, Krieviju kā Bizantijas kultūras mantinieci;
19.8. prot interpretēt baltu tautu un krievu
kultūras mijiedarbību.
20. Rietumu kultūra viduslaikos:
20.1. zina un prot raksturot viduslaiku
kultūras avotus;
20.2. zina un prot raksturot kristīgās
teoloģijas, filozofijas un izglītības virzību un attīstību
viduslaikos;
20.3. zina un prot raksturot romānikas un
gotikas stilus arhitektūrā un tēlotājmākslā;
20.4. prot salīdzināt un raksturot dažādu
viduslaiku šķiru kultūrraksturu, sadzīvi, literatūru un
ietekmi uz tālāko kultūru;
20.5. prot salīdzināt viduslaiku cilvēku
domāšanu ar antīko domāšanas formu;
20.6. zina un prot raksturot islāma kultūras
pamatu – korānu, tā dzejisko formu;
20.7. zina arābu arhitektūras principus,
zinātni un medicīnu;
20.8. zina islāma kultūras pamatprincipus;
lietišķo mākslu, sadzīvi;
20.9. prot salīdzināt un raksturot islāmu kā
monoteisma reliģiju, islāma tradicionālās kultūras ietekmi uz
pasaules kultūru.
21. Renesanses kultūra:
21.1. zina un prot raksturot humānisma ideju
– renesanses pamatu, renesanses attīstības galvenos posmus,
izplatību Eiropā;
21.2. prot salīdzināt un raksturot zinātnes,
tehnikas un ģeogrāfisko atklājumu ietekmi uz kultūru un
sadzīvi;
21.3. zina renesanses kultūras
pamatiezīmes;
21.4. izprot antīkās kultūras ietekmi uz
renesansi;
21.5. prot saskatīt renesanses kultūras
vērtības un ideālus;
21.6. zina un prot raksturot renesanses
literatūras un tēlotājmākslas izcilākos pārstāvjus;
21.7. zina manierisma pazīmes Itālijā;
21.8. zina un prot raksturot Ziemeļrenesanses
domātāju un mākslinieku daiļradi;
21.9. prot raksturot Ziemeļrenesanses
īpatnības un atšķirības no renesanses Itālijā;
21.10. prot interpretēt gotiskās estētikas
ietekmi un ekspresionisma priekšnojautas Ziemeļrenesanses
kultūrā;
21.11. zina renesanses literātu daiļrades
principus un uzskatus;
21.12. prot salīdzināt un raksturot renesanses
kultūru Francijā, Anglijā, Spānijā;
21.13. prot interpretēt Rietumeiropas kultūras
daudzpusīgo raksturu renesanses laikmetā;
21.14. ir iepazinis renesanses mūziku;
21.15. zina un prot raksturot reformācijas
galvenos virzienus, reformācijas gaitu un M.Lutera lomu tajā;
21.16. prot raksturot T.Mincera, U.Cvinglija
nozīmi reformācijas attīstībā;
21.17. prot raksturot un salīdzināt
reformācijas nozīmi turpmākajā kultūras attīstībā.
22. Kultūra 17.gadsimtā:
22.1. zina un prot raksturot galvenos
17.gadsimta literatūras un mākslas stilus;
22.2. izprot galvenās baroka, klasicisma un
reālisma tendences un raksturu;
22.3. prot raksturot jauno laiku filozofiju un
zinātni, to mijiedarbību;
22.4. izprot dabaszinātņu ideju būtību un
ietekmi uz Rietumu domāšanas attīstību;
22.5. prot raksturot un salīdzināt flāmu un
itāļu baroka atšķirības;
22.6. izprot karavadžisma nozīmi reālisma
attīstībā; holandiešu ainavas un klusās dabas nozīmi šo
žanru turpmākajā attīstībā;
22.7. prot interpretēt 17.gadsimta kultūras
tendences;
22.8. ir iepazinis baroka mūziku.
23. Kultūra 18.gadsimtā:
23.1. zina un prot raksturot apgaismības ideju
izplatību un zinātnes progresa galvenās tendences;
23.2. zina svarīgākos zinātnes un
ģeogrāfijas atklājumus un pētījumus;
23.3. zina klasicisma arhitektūras galvenās
iezīmes un nozīmīgākos pieminekļus;
23.4. zina rokoko nozīmīgākos pārstāvjus
glezniecībā, tēlniecībā, grafikā;
23.5. zina F.Šillera, J.V.Gētes, Dž.Svifta,
P.Bomaršē daiļrades vadlīnijas;
23.6. zina ampīra iezīmes un raksturu
Francijā, Anglijā, Krievijā;
23.7. zina klasicisma mūzikas iezīmes;
23.8. prot raksturot apgaismības ideju nozīmi
18.gadsimta kultūrā Eiropā;
23.9. prot interpretēt apgaismības laika
cilvēku pasaules uzskatu.
24. Kultūra 19.gadsimtā:
24.1. zina un prot raksturot reālisma un
romantisma literatūras un mākslas iezīmes;
24.2. zina impresionisma teorētisko pamatojumu
un stila izpausmes;
24.3. zina reālisma glezniecības un
literatūras iezīmes;
24.4. zina 19.gadsimta teātra iezīmes;
24.5. ir iepazinis romantisma un impresionisma
mūziku;
24.6. prot raksturot un salīdzināt reālisma
kopīgās iezīmes Eiropas kultūrā, romantisma estētiku un
subjektivitāti;
24.7. prot interpretēt reālisma, romantisma un
impresionisma pamatuzskatus;
24.8. prot raksturot gadsimta mijas literatūru
un mākslu;
24.9. izprot jūgendstila būtību un prot
saskatīt iezīmes arhitektūrā;
24.10. prot raksturot un salīdzināt
19./20.gadsimta mijas stilu un virzienu savstarpējo ietekmi;
24.11. prot interpretēt kultūras procesu
raksturīgākās iezīmes gadsimtu mijā, pamatot to cēloņus.
25. Kultūra 20.gadsimtā:
25.1. zina un prot raksturot jaunu informācijas
un komunikācijas līdzekļu ienākšanu 20.gadsimta sākumā
zinātnē un cilvēku dzīvē;
25.2. zina funkcionālisma un konstruktīvisma
svarīgākās tendences Eiropas un ASV arhitektūrā;
25.3. izprot politiskās vēstures ietekmi un
nozīmi filozofijas, literatūras un mākslas rakstura
maiņā;
25.4. ir iepazinis neoklasicisma, simbolisma,
eksistenciālisma literatūras paraugus;
25.5. zina fovisma, kubisma, abstrakcionisma,
futūrisma, poparta būtiskākās pazīmes tēlotājmākslā;
25.6. zina ekspresionisma svarīgākās
tendences literatūrā, mākslā, kino;
25.7. izprot dadaisma un sirreālisma būtību
un ietekmes;
25.8. prot raksturot 20.gadsimta mūzikas un
teātra tendences;
25.9. prot raksturot modernisma kultūras
vispārējo ainu un modernisma tendences;
25.10. spēj interpretēt 20.gadsimta kultūras
dažādību.
26. Latvijas kultūra:
26.1. zina un prot raksturot arheoloģisko
materiālu: baltu cilšu (kuršu, zemgaļu, sēļu, latgaļu),
somugru (lībiešu) apbedījumu tradīcijas, svētvietas, sadzīves
priekšmetus;
26.2. zina latviešu mitoloģiskos dievus un
dievības, veļu kultu, latviešu rakstu zīmes;
26.3. zina seno latviešu galvenos seno ēku
tipus: namu, klēti, pirti, maltuvi, riju, kūti, kā arī
apģērbu un rotaslietas;
26.4. zina latviešu mitoloģijas saistību ar
indoeiropiešu pirmtautu mītiem;
26.5. prot raksturot un salīdzināt baltu un
somugru kultūru savstarpējo mijiedarbību;
26.6. prot interpretēt baltu tautu cilšu
izcelsmi un saikni ar indoeiropiešu tautām;
26.7. zina un prot raksturot kristietības
aizsākumus Latvijā;
26.8. zina mūra celtniecības aizsākumus;
26.9. prot raksturot Vecrīgu kā viduslaiku
arhitektūras pieminekli, atpazīst romānikas un gotikas stila
paraugus Latvijas teritorijā;
26.10. izprot Indriķa hronikas nozīmi
viduslaiku kultūras izpētē;
26.11. prot interpretēt vāciskās un
latviskās kultūras līdzāspastāvēšanu Latvijā viduslaiku
kultūrā;
26.12. zina par reformācijas un
kontrreformācijas laika kultūru Latvijā un prot raksturot tā
ietekmi un lomu tautas vēsturē;
26.13. zina latviešu rakstu valodas
pirmsākumus Latvijā, Bībeles tulkojumus Latvijā;
26.14. zina par hernhūtiešu kustību
Latvijā;
26.15. zina manierisma izpausmes Latvijā;
26.16. zina un prot raksturot apgaismības un
humānisma idejas un to paudējus Latvijā;
26.17. prot raksturot izglītību un
grāmatniecības pirmsākumus Latvijā (Domskola, Academia
Petrina Jelgavā);
26.18. zina un prot raksturot baroka
arhitektūru Latvijā un tās lokālās iezīmes dažādos Latvijas
apgabalos;
26.19. zina un prot raksturot klasicisma
arhitektūru un glezniecību Latvijā 17.–19.gadsimta pirmajā
pusē;
26.20. prot raksturot un salīdzināt
apgaismības laika idejas Eiropā un Latvijā, interpretēt
apgaismības ideju nozīmi turpmākajā kultūras attīstībā
Latvijā;
26.21. zina par vācbaltu kultūru Latvijā;
26.22. izprot latviešu nācijas veidošanās
pamatnosacījumus;
26.23. zina un prot atšķirt eklektismu un
jūgendstilu Rīgas arhitektūrā. Prot raksturot jūgendstilu
Rīgā, salīdzināt to ar jūgendstilu Eiropā;
26.24. zina un prot raksturot nacionālā
romantisma arhitektūru Rīgā;
26.25. zina latviešu profesionālās
glezniecības aizsācējus, izprot to nozīmi latviešu
glezniecībā, prot raksturot Pēterburgas Mākslas akadēmijas
lomu latviešu mākslinieku izglītībā;
26.26. zina latviešu profesionālās
tēlniecības aizsācējus;
26.27. zina par grafikas pirmsākumiem
Latvijā;
26.28. zina un prot raksturot pirmos
vispārīgos latviešu dziesmu svētkus;
26.29. zina par Rīgas vācu teātri, latviešu
teātra pirmsākumiem;
26.30. ir iepazinis un prot raksturot tautisko
romantismu literatūrā un mākslā, pilsētbūvniecību, dārzu un
parku kultūru, kapu arhitektūru;
26.31. prot interpretēt tautasdziesmu kā vienu
no latviskās mentalitātes izpausmes formām;
26.32. zina un prot raksturot dažādus
strāvojumus mākslā līdz 1940.gadam;
26.33. zina par latviešu mākslu padomju
Krievijā;
26.34. prot raksturot kultūras dzīvi Latvijā
1905.–1917.gada posmā;
26.35. zina un prot raksturot izglītību,
zinātni, mākslu un valodniecību Latvijas Republikas laikā;
26.36. zina un prot raksturot Nacionālās
operas, J.Vītola Latvijas konservatorijas un Dailes teātri
Latvijas Republikas laikā;
26.37. zina par nacionālo minoritāšu kultūru
Latvijas Republikas laikā, tai skaitā latgaliešu kultūru;
26.38. zina mākslinieku apvienību un grupu
darbību (Rīgas grupa, Neatkarīgā mākslinieku vienība,
“Zaļā vārna”);
26.39. prot raksturot akciju sabiedrības
“Latvju filma” darbību;
26.40. prot raksturot kultūras politiku
Latvijas Republikas laikā un mūsdienu Latvijā;
26.41. prot interpretēt Latvijas Republikas
laika kultūru Eiropas kontekstā;
26.42. zina un prot raksturot literatūras un
tēlotājmākslas dzīvi Latvijā kara laikā;
26.43. zina par latviešu kultūras
aktivitātēm Padomju Savienībā;
26.44. zina par mākslas izpausmēm kara
laikā;
26.45. prot saskatīt ideoloģijas ietekmi uz
kultūru un interpretēt cilvēka godaprāta problemātiku kara
apstākļos;
26.46. zina un prot raksturot izcilākos
sasniegumus Latvijas arhitektūrā un mākslā pēc Otrā pasaules
kara;
26.47. zina par muzeju attīstību Latvijā,
restaurācijas nozīmi un attīstību pēckara Latvijā;
26.48. prot raksturot kultūras organizāciju
Latvijā, interpretēt sociālpolitiskās situācijas ietekmi
kultūras attīstībā un tautas kultūras izdzīvošanu
okupācijas apstākļos;
26.49. zina trimdas kultūras izcilākos
sasniegumus;
26.50. zina un prot raksturot trimdas latviešu
kultūras centrus, latviešu kultūras darbinieku aktivitātes
trimdā, izglītību un teātru ansambļus;
26.51. ir priekšstats par trimdas zinātnieku
pētījumiem latviešu kultūras vēsturē;
26.52. prot interpretēt tautas identitātes
iespējas;
26.53. prot raksturot kultūru Latvijā pēc
neatkarības atjaunošanas;
26.54. zina un prot raksturot radošo
organizāciju un Kultūras fonda darbību;
26.55. prot raksturot globalizācijas un
multikulturālisma problēmas mūsdienu kultūrā;
26.56. izprot kultūras apmaiņu un
mijiedarbību ar citām pasaules valstīm un nacionālajām
minoritātēm;
26.57. prot raksturot izmaiņas kultūras
politikā un praksē Latvijā;
26.58. izprot un interpretē kultūras
tradīciju saglabāšanas nozīmīgumu.
Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
39.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi
1. Mācību priekšmeta mērķis ir sistematizēt un pilnveidot analītiskās domāšanas iemaņas, prasmes publiski uzstāties, izteikt savu viedokli un debatēt.
2. Mācību priekšmeta uzdevums ir radīt izglītojamajam iespēju:
2.1. iegūt pamatzināšanas un priekšstatus par loģiku un tās nozīmi komunikācijā;
2.2. prast strādāt ar dažādiem izziņas avotiem un materiāliem;
2.3. prast pielietot loģikas likumus.
II. Mācību priekšmeta obligātais saturs
3. Loģikas būtība un nozīme:
3.1. domāšanas būtība;
3.2. loģikas nozīme un vēsture;
3.3. domāšanas loģiskā forma un saturs.
4. Jēdziens:
4.1. jēdziena būtība, saturs un apjoms;
4.2. attiecības starp jēdzieniem;
4.3. jēdziena definēšana;
4.4. jēdzienu iedalīšana.
5. Spriedums:
5.1. spriedumu iedalījums;
5.2. spriedums un jautājums;
5.3. izteikuma jēdziens;
5.4. predikāta jēdziens.
6. Loģikas pamatlikumi:
6.1. identitātes likums;
6.2. pretrunas likums un trešā izslēgtā likums;
6.3. pietiekamā pamata likums.
7. Slēdziens:
7.1. induktīvie un deduktīvie slēdzieni;
7.2. siloģismi;
7.3. analoģija.
8. Pierādījums:
8.1. pierādījuma būtība;
8.2. pierādījumu veidi;
8.3. pierādījuma loģiskās prasības.
9. Loģika un komunikācija:
9.1. argumentācija un polemika (eristika);
9.2. verbālās saziņas līdzekļi;
9.3. neverbālās saziņas līdzekļi.
III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei
10. Loģikas būtība un nozīme:
10.1. izprot domāšanas būtību un tās atveidojumu valodu formās, domāšanas pamatveidus (abstraktā domāšana), patiesuma vērtību;
10.2. ir izpratne par valodu plašākā un šaurākā nozīmē, dabiskajām valodām, mākslīgajām valodām;
10.3. ir izpratne par juteklisko izziņu un loģisko izziņu, domāšanu dažādos skatījumos, domāšanas formām, likumiem un kārtulām;
10.4. zina loģikas uzdevumus un to izmantošanas iespējas;
10.5. zina loģikas vietu un lomu mācību procesā un teorētiskajā darbībā;
10.6. ir izpratne par loģiku kā zinātni, zina loģikas attīstības vēsturiskos virzienus;
10.7. izprot loģikas nozīmi izziņas procesā, izziņas un jaunrades būtību.
11. Jēdziens:
11.1. prot noteikt jēdziena saturu un apjomu;
11.2. izprot saikni starp jēdzienu, terminu un vārdu;
11.3. ir izpratne par jēdzienu kā domāšanas formu;
11.4. izprot galvenos attiecību veidus starp jēdzieniem (nesalīdzināmie, salīdzināmie, savienojamie, nesavienojamie, identiskie, krustojošie, pakārtotie, līdzpakārtotie, pretējie, pretrunīgie);
11.5. prot noteikt attiecības starp jēdzieniem, attēlot tās ar riņķa diagrammu palīdzību;
11.6. prot veikt jēdzienu definēšanu, vispārināšanas, ierobežošanas, dalīšanas un klasifikācijas operācijas.
12. Spriedums:
12.1. prot orientēties loģiskā kvadrāta sakarībās;
12.2. zina vienkāršu spriedumu pamatveidus (atributīvie, eksistences, attiecību);
12.3. prot noteikt sprieduma veidu un uzbūvi, formulēt dažādu veidu spriedumus;
12.4. ir izpratne par apgalvošanas būtību, spriedumu kā domāšanas veidu, kā apgalvojumu, attiecībām starp spriedumiem, modalitāti;
12.5. zina jautājuma pamatfunkcijas, jautājumu pamatveidus (informatīvie, pētnieciskie, tiešie, netiešie, vienkāršie, saliktie, korektie, nekorektie);
12.6. prot analizēt un uzdot loģiskus jautājumus;
12.7. prot atšķirt spriedumu un izteikumu atšķirības un savstarpējās sakarības;
12.8. izprot predikāta jēdzienu, tā definīcijas un patiesuma apgabalu.
13. Loģikas pamatlikumi:
13.1. zina un izprot identitātes jeb tāpatības likuma būtību, jēgu, nozīmi un darbības iespējas;
13.2. zina un izprot pretrunas likuma un trešā izslēgtā likuma būtību, jēgu, nozīmi un darbības iespējas;
13.3. prot ar loģiskā kvadrāta palīdzību pārbaudīt 2. un 3.loģikas likuma darbību;
13.4. ir izpratne par loģiskajiem paradoksiem, alternatīvu, saikni starp alternatīvu un pretstatiem, trešā izslēgtā likuma darbības jomas ierobežotību;
13.5. zina un izprot pietiekamā pamata likuma būtību, jēgu un nozīmi, pietiekamības un nepieciešamības jēdzienus;
13.6. ir izpratne par aksiomām, pietiekamības kritērijiem.
14. Slēdziens:
14.1. zina un izprot slēdziena būtību, induktīvo un deduktīvo slēdzienu atšķirības;
14.2. prot izvirzīt hipotēzi, apstiprināt un atspēkot hipotēzi;
14.3. zina un izprot siloģisma struktūru, siloģismu vispārīgās kārtulas un veidus;
14.4. ir priekšstats par slēdzienu ar vienu premisu, pretstatīšanu un apgriešanu, siloģismu figūrām un modiem;
14.5. izprot analoģijas būtību un nozīmi izziņas procesā;
14.6. prot iegūt secinājumus pēc analoģijas;
14.7. ir izpratne par analoģiju veidiem.
15. Pierādījums:
15.1. zina un izprot pierādījuma loģisko uzbūvi (arguments, tēze);
15.2. zina sakarības starp pierādīšanu, praksi un patiesību, zinātnisko izziņu;
15.3. zina pierādījumu veidus (tiešais un netiešais pierādījums, atspēkojums);
15.4. zina pierādījuma loģiskās prasības (tēzes noteiktība, argumentu patiesums, pamatotība un pietiekamība);
15.5. zina pierādījumu un atspēkojumu būtību, prot pierādīt un atspēkot domas un viedokļus.
16. Loģika un komunikācija:
16.1. izprot komunikācijas lomu pierādīšanas loģiskajā procesā, runas mākslas (retorikas) nozīmi;
16.2. zina galvenos polemikas veidus;
16.3. zina un izprot runas kompozicionālo uzbūvi, runas stilistisko piemērotību situācijai;
16.4. prot savākt un atlasīt nepieciešamo materiālu, sagatavot runu, ieklausīties dažādos viedokļos, tos izvērtēt, debatēt, izmantojot iegūtās zināšanas un iemaņas, noteikt dažādu runu veidus, saklausīt būtisko oponenta argumentos, saklausīt kļūdas savā un citu publiskajās runās;
16.5. izprot klausīšanās nozīmi dialoģiskās runas situācijās;
16.6. zina runas tehniskos elementus (balss, elpošana, skaidra dikcija), polemikas loģiskos un ētiskos priekšnoteikumus;
16.7. ir izpratne par publisko runu dažādību, monoloģisko un dialoģisko runu, galvenajiem debašu veidiem un to vēsturi;
16.8. prot lietot zināšanas, publiski uzstājoties;
16.9. zina galvenos neverbālās saziņas līdzekļus (mīmika, žesti, acu kontakts, stāja, balss intonācija) un to nozīmi komunikācijā;
16.10. prot izmantot tehnikas un izteiksmīguma līdzekļus, pārliecinoši izteikt un pamatot savu viedokli.
Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
40.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
I. Vispārīgie jautājumi
1. Mācību saturā paredzēts ievads reliģijas problemātikā un reliģijas vēsturē, bet reliģijas ir aplūkotas 20.gadsimta situācijas kontekstā.
2. Kursa uzbūves pamatā ir sinhronais jeb paralēlais, nevis vēsturiskais princips, kaut arī par katru no apskatāmajām reliģijām ir ietverta vēsturiska informācija.
II. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi
3. Mācību priekšmeta mērķis ir palīdzēt veidoties garīgi aktīvai, par reliģiskiem jautājumiem informētai, pret citu reliģisko uzskatu pārstāvjiem iecietīgai personībai, kas spēj orientēties demokrātiskas un daudzu kultūru sabiedrības reliģiskajās norisēs, pazīst reliģiskās tradīcijas Latvijā, izprot reliģijas nozīmi Latvijas un pasaules vēsturē, kultūrā un mūsdienu sabiedrībā, spēj reliģiju novērtēt un aizsargāt kā daļu no cilvēces garīgā mantojuma un attīstības potenciāla, kā arī Latvijas kultūras sastāvdaļu, motivēt savu reliģisko vai ateistiski humānistisko pasaules viedokli un aizstāvēt to demokrātiskas diskusijas gaisotnē.
4. Mācību priekšmeta uzdevums ir radīt izglītojamajam iespēju:
4.1. apgūt informāciju par dažādām reliģijām, to piedāvājumiem un tipoloģiskajām atšķirībām;
4.2. pilnveidot izpratni par reliģijas vēsturiskām un strukturālām likumsakarībām;
4.3. izprast reliģijas saistību ar sabiedrības dzīvi, ētiku, kultūru;
4.4. izveidot sistemātisku un motivētu izglītojamā personīgo viedokli par reliģiju kopumā.
III. Mācību priekšmeta obligātais saturs
5. Ievads reliģijas problemātikā:
5.1. reliģijas tipoloģija. Viedokļi par reliģijas izcelšanos;
5.2. reliģijas definīcija. Reliģijas un ticības atšķirības;
5.3. reliģijas un to piedāvājums ekstrēmās situācijās;
5.4. kā pamatoti aizstāvēt savu pasaules uzskatu.
6. Senās reliģijas:
6.1. dažādi viedokļi par senā cilvēka pasaules redzējumu. Priekšstati par dvēseles nemirstību. Mūsdienu “arhaisko kultūru” sabiedrības (ciltis) un pirmsvēsturiskais cilvēks. Šamanisms;
6.2. Senās Ēģiptes reliģija un tās mantojums Rietumu reliģijās;
6.3. Senās Mezopotāmijas reliģiski ētiskais mantojums jūdaismā un kristietībā, Mezopotāmijas reliģisko priekšstatu elementi dažādos ticējumos un uzskatos (astroloģija, zīlēšana un numeroloģija).
7. Kristietība un piecas lielās Austrumu reliģijas:
7.1. kristietības pirmsākumi. Jēzus Kristus dzīve. Kristietības vēsturiskā izplatīšanās;
7.2. kristietības saturs un nozīme Rietumu kultūrā. Priekšstati par Dievu un pasaules vēsturiskās attīstības koncepcija;
7.3. Bībeles lasīšanas principi. Grēks, pestīšana un gribas brīvība;
7.4. kristīgā ētika un dzīves pozīcija. Priekšstati par cilvēka cieņu un sabiedrību;
7.5. pirmie kristietības gadsimti un ortodoksijas izveidošanās;
7.6. Romas katolicisms viduslaikos un mūsdienās. II Vatikāna koncils;
7.7. baznīcas sociālā mācība;
7.8. reformācija Vācijā, Šveicē un modernais protestantisms;
7.9. kristietība un denominācijas. Modernā kristietība Āzijā, Āfrikā un Latīņamerikā;
7.10. baznīcas jēdziens un “ārpusbaznīcas kristietība”. Ekumenisms;
7.11. pareizticīgā (ortodoksālā) baznīca un vecticībnieki Latvijā. Katolicisms Latvijā. Luterānisms un baptisms pasaulē un Latvijā;
7.12. izcilas personības un garīgās autoritātes kristietības vēsturē;
7.13. hinduisms;
7.14. budisms;
7.15. konfūcisms un daoisms;
7.16. islāms;
7.17. jūdaisms;
7.18. jūdaisms Latvijā.
8. Jaunās reliģiskās kustības (JRK):
8.1. JRK kopīgās likumsakarības, izplatīšanās veidi un iemesli (psiholoģiskās alternatīvas, sociālā drošība, mazās grupas). JRK piedāvājums (novitāte, vieglas atbildes uz eksistenciālajiem jautājumiem, kopības izjūta). Iekļaušanās JRK un izkļūšana no tām;
8.2. hiliasms. Jehovas liecinieki un normoņi (pēdējo dienu svēto baznīca). “Dieva bērni”, apvienošanās baznīca (mūnisms), saientoloģija;
8.3. dievturība un līdzīgās kustības (druīdi, teitoņi, krievu vēdisms);
8.4. krišnaīti (Krišnas apziņas kustība), transcendentālā meditācija. Rēriha biedrība. Okultisms. Astroloģija;
8.5. burvestības un maģija. Hīleri. Vārdošanas un maģisku izdarību izplatība Latvijā. Sātanisms un maģija;
8.6. reliģiju apvienošanās mēģinājumi. Bahaisms. Unitārisms. Reliģiskā sinkrētisma tendences (piemēram, Visariona kustība Sibīrijā). New Age jeb “Jaunais laikmets”.
9. Ateisms un kvazireliģiskās kustības:
9.1. valsts ideoloģija kā reliģijas aizvietotāja. Ateistiskais humānisms;
9.2. individuālisms, reliģiskā vienaldzība (indiferentisms), relatīvisms un reliģiskais sinkrētisms mūsdienās.
IV. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei
10. Ievads reliģijas problemātikā:
10.1. zina un prot raksturot reliģisko un konfesionālo situāciju Latvijā;
10.2. zina lielāko pasaules reliģiju nosaukumus un izplatību pasaulē, minot konkrētus ģeogrāfiskos reģionus, lielāko pasaules reliģiju izveidošanās pamatfaktus un dibinātājus;
10.3. zina pasaules reliģiju atbildes uz cilvēka fundamentālajiem jautājumiem (pasaules eksistences un cilvēka dzīves jēgas, nāves, ciešanu un ļaunuma problemātika);
10.4. zina lielāko kristīgo konfesiju nosaukumus un atšķirības;
10.5. prot lietot jēdzienus: reliģija, konfesija, draudze, sekta, kults, denominācija;
10.6. zina par reliģisko konfliktu iemesliem (senatnē un mūsdienās), par pieņemamiem to risināšanas veidiem, kas zināmi pasaules vēsturē;
10.7. izprot reliģisko konfesiju darbību un reliģisko motīvu nozīmi Latvijas Trešajā atmodā un neatkarības iegūšanas procesā;
10.8. zina un prot raksturot reliģisko kustību un misiju darbu sociālo, izglītības un citu jautājumu risināšanā, reliģiju nozīmi sabiedrības stabilitātes, taisnīguma un labklājības veidošanā;
10.9. zina savas tiesības uz reliģisko uzskatu brīvību kā neatņemamu cilvēku tiesību sastāvdaļu;
10.10. reliģiskās un zinātniskās pieejas atšķirība dzīves problēmu risinājumos.
11. Senās reliģijas:
11.1. zina par Senās Ēģiptes un Senās Mezopotāmijas reliģiski ētisko mantojumu Rietumu reliģijās;
11.2. prot raksturot viedokli par reliģijas eksistenci aizvēsturē, minot arheoloģiskajos izrakumos atklātos pierādījumus.
12. Kristietība un piecas lielās Austrumu reliģijas:
12.1. zina kristietības un piecu lielo Austrumu reliģiju vēsturisko attīstības gaitu, kultūras vidi, ietekmi uz mākslu, literatūru, mūziku, raksturo kultūras un reliģijas mijiedarbību;
12.2. izprot teoloģijas un dogmatikas nozīmi kristietībā;
12.3. prot raksturot kristietības pamatvērtības (Dieva izpratne kristietībā, pasaules vēsturiskās attīstības koncepcija, cilvēka cieņa un personas brīvība, personīgā atbildība, godprātība darbā, kristīgā mīlestība), kas veidojušas modernās eiropeizētās pasaules garīgo pamatu;
12.4. ir iepazinis kristietības uzskatu par grēku, pestīšanu (atdzimušais cilvēks un augšāmcelšanās) un gribas brīvību;
12.5. prot orientēties mūsdienu pasaules reliģiju kartē un identificēt reliģiju pārstāvjus pēc to etniskās piederības (piemēram, arābi, persieši, turki, pakistānieši – musulmaņi; Indijas iedzīvotāji – Indijas reliģiju pārstāvji; ķīnieši – konfūcieši, daoisti vai budisti);
12.6. prot atšķirt Latvijas lielākās vēsturiskās kristīgās konfesijas (pareizticīgie, vecticībnieki, katoļi, luterāņi, baptisti) pēc ārējām pazīmēm (rituālu norise, sakrālās personas, arhitektūra);
12.7. raksturo kristīgās mīlestības un aktīvās labdarības ētikas izpausmes piemērus vēsturē un literatūrā (arī latviešu);
12.8. zina par svarīgākajām dogmām, sakramentiem, sakrālajām personām, dievkalpojuma modeli kristīgajās konfesijās un ekumenisma kustību;
12.9. zina lielāko pasaules reliģiju dibinātāju dzīvi un darbību;
12.10. zina par atklāsmes reliģiju īpatnībām;
12.11. formulē katras apskatītās reliģijas definēto reliģiskās eksistences mērķi, t.i., reliģijas soterioloģisko būtību (piemēram, iziešana no pārdzimšanu loka hinduismā; labklājība šīspasaules dzīvē jūdaismā; ilga mūža un nemirstības iegūšana daoismā; Dieva valstība – kristietībā);
12.12. zina dažādas nozīmes, kādās lieto vārdu “baznīca”.
13. Jaunās reliģiskās kustības (JRK):
13.1. prot atšķirt reliģisko filozofiju un teoloģiju no tautas reliģiozitātes ikvienā no aplūkotajām reliģijām;
13.2. prot atšķirt klasiskās reliģijas no dažādiem jaundarinājumiem;
13.3. prot raksturot, kā katra no aplūkotajām reliģijām ietekmē indivīda uzvedības modeli, kādu politisko sabiedrību un kultūru tā vai cita reliģija veido;
13.4. prot raksturot aplūkoto jauno reliģiju kustību izveidošanās un iedarbības principus un paņēmienus.
14. Ateisms un kvazireliģiskās kustības:
14.1. prot ar piemēriem parādīt totalitārajos režīmos piekopto kultu un doktrīnu līdzību un atšķirību, salīdzinot ar reliģiskajiem rituāliem un mācībām;
14.2. prot skaidrot ētisko nostādņu līdzību un atšķirību ateistiskajā humānismā un kristietībā;
14.3. prot ar piemēriem raksturot konfesiju sadarbību Latvijā gan Trešās atmodas laikā, gan mūsdienās;
14.4. prot raksturot dzīves jēgas skaidrojumu reliģijā, salīdzinot ar ateismu, relatīvismu un reliģisko vienaldzību (indiferentismu);
14.5. prot argumentēti formulēt savu viedokli par reliģijām un savu personisko pārliecību;
14.6. prot lietot jēdzienus “sakrālais” un “profānais”;
14.7. izprot reliģijas un ticības atšķirības;
14.8. izprot reliģijas, mitoloģijas un ideoloģijas atšķirības;
14.9. izprot kopīgo un atšķirīgo reliģiskajos un praktiskajos cilvēka rīcības motīvos
Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
41.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
I. Mācību priekšmeta mērķis un
uzdevumi
1. Mācību priekšmeta mērķis ir sekmēt
izglītojamā algoritmiskās un sistēmiskās domāšanas
attīstību, praktiskā darba iemaņas un prasmes datorbāzētu
sistēmu izstrādē un moderno informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju lietošanā informācijas iegūšanā, apstrādē un
veidošanā, kas nepieciešamas daudzveidīgās dzīves
situācijās un citu mācību priekšmetu apguvē.
2. Mācību priekšmeta uzdevums ir radīt
izglītojamajam iespēju:
2.1. apgūt informātikas nozares galvenos
pamatjēdzienus;
2.2. gūt praktiskā darba pamatiemaņas
individuāli un sadarbībā ar citiem problēmu identificēšanā,
specificēšanā un formalizēšanā un to risināšanā,
izstrādājot programmas un datorbāzētas sistēmas;
2.3. gūt daudzveidīgu mācību darba pieredzi,
izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), kā
arī paša veidotas programmas un datorbāzētas sistēmas;
2.4. gūt intelektuālās darbības brīvības
un atbildības pieredzi demokrātiskā sabiedrībā;
2.5. gūt pieredzi profesijas izvēlei un
tālākizglītībai, izprotot informātikas nozares straujos
attīstības tempus un nozīmi sabiedrības attīstībā;
2.6. veidot paradumu strādāt veselīgā darba
vidē un apgūt paņēmienus, lai samazinātu vai izvairītos no
veselības traucējumiem, strādājot ar datoru;
2.7. veidot motivāciju savu spēju
attīstībai, lai kļūtu par pilntiesīgu informācijas
sabiedrības locekli.
II. Mācību priekšmeta obligātais
saturs
3. Informācija un tās apstrādes procesi.
4. Praktiskā un pētnieciskā darbība:
4.1. programmēšanas valodas;
4.2. algoritmi un datu struktūras;
4.3. lietišķās programmēšanas elementi;
4.4. datorbāzētu sistēmu izstrāde.
5. Datorlietošanas ētiskie un tiesiskie
aspekti savai un citu drošībai.
III. Pamatprasības mācību priekšmeta
apguvei
6. Informācija un tās apstrādes procesi:
6.1. zina un izprot jēdzienus: informācija,
informātika, informācijas sabiedrība, dati, dators, aparatūra,
programmatūra, programma un algoritms;
6.2. zina un izprot jēdzienus: informācijas
iegūšana, uzglabāšana, apstrāde, pārraide un izsniegšana,
prot tos ilustrēt ar piemēriem;
6.3. zina informācijas apstrādes procesus un
to veidus;
6.4. zina informātikas pētījumu objektus;
6.5. zina informācijas apstrādes līdzekļu
attīstības vēsturi;
6.6. zina informācijas apjoma un pārraides
ātruma mērvienības, prot tās ilustrēt ar piemēriem;
6.7. zina dažādu veidu informācijas
(tekstuālās, grafiskās, audio, audiovizuālās) kodēšanas
principus binārajā kodā. Zina, kāpēc informācija jākodē,
prot novērtēt un salīdzināt informācijas apjomus;
6.8. zina jēdzienus: pozicionālā un
nepozicionālā skaitīšanas sistēma, prot pāriet no vienas
pozicionālās skaitīšanas sistēmas (binārās, oktālās,
decimālās, heksadecimālās) citā, veikt aritmētiskās
darbības;
6.9. ir priekšstats par to, kā notiek
informācijas aprite skolā, valsts struktūrās,
komercorganizācijās un sadzīvē.
7. Praktiskā un pētnieciskā darbība:
7.1. zina programmēšanas valodu rašanās
vēsturi un iedalījumu, prot nosaukt populārākās
programmēšanas valodas;
7.2. zina un izprot kompilatora un
interpretatora jēdzienus, prot tos ilustrēt ar piemēriem;
7.3. zina strukturētās un objektorientētās
programmēšanas pamatprincipus, prot ar piemēriem ilustrēt to
būtiskākās atšķirības;
7.4. zina jēdzienus: identifikators,
atslēgvārds, programmēšanas valodas sintakse un semantika, prot
tos ilustrēt ar piemēriem;
7.5. zina programmas struktūras veidošanas
principus, prot sastādīt, ievadīt datorā, rediģēt, noskaņot,
testēt, palaist un izpildīt programmu;
7.6. zina un prot pareizi lietot programmas
teksta noformējuma pamatprincipus: atkāpes, komentārus;
7.7. prot organizēt datu ievadi, izvadi un
formatēšanu;
7.8. zina aritmētiskos un loģiskos operatorus,
prot veidot aritmētiskās un loģiskās izteiksmes;
7.9. zina un prot pareizi lietot
programmēšanas valodas standarta datu struktūras (tipus):
simbols, vesels skaitlis, decimāldaļskaitlis, simbolu virkne;
7.10. zina un prot pareizi lietot
programmēšanas valodas biežāk izmantojamās iebūvētās
funkcijas un procedūras: matemātiskās, simbolu virkņu
apstrādes, grafiskās;
7.11. zina un prot pareizi veidot programmas,
izmantojot programmēšanas valodas pamatkonstrukcijas:
zarošanās, izvēle, cikls ar skaitītāju, cikls ar sākuma
nosacījumiem un cikls ar beigu nosacījumiem;
7.12. zina un prot pareizi veidot un lietot
lietotāja definētas datu struktūras (tipus): masīvs,
ieraksts;
7.13. zina un izprot jēdzienus: funkcija un
procedūra, prot pareizi veidot un izmantot lietotāja definētas
funkcijas un procedūras ar un bez parametriem;
7.14. zina un izprot slēgtas funkcijas un
procedūras jēdzienus, prot pareizi veidot un lietot slēgtas
funkcijas un procedūras;
7.15. zina rekursīvas funkcijas un procedūras
jēdzienus, prot pareizi veidot un pielietot vienkāršas
lietotāja definētas rekursīvas funkcijas un procedūras;
7.16. zina un izprot jēdzienus: lokālais un
globālais mainīgais, mainīgo redzamība, prot definēt un
izmantot lokālos un globālos mainīgos, novērtēt programmā
izmantojamo mainīgo redzamību;
7.17. zina priekšstata līmenī jēdzienus:
secīgās un tiešās pieejas datnes;
7.18. prot veikt vienkāršākās operācijas ar
secīgās pieejas datnēm: datu ievadi no teksta datnes, izvadi
teksta datnē;
7.19. zina un izprot grafiskās saskarnes
jēdzienu, zina labas grafiskās saskarnes pamatprincipus;
7.20. zina un prot praktiski izmantot notikumu
orientētās programmēšanas principus;
7.21. zina un izprot jēdzienus: objekts,
objekta īpašība, metode, notikums, prot iestatīt un mainīt
objekta īpašības, izmantot metodes un veidot notikumam atbildes
procedūru;
7.22. zina un izprot jēdzienus: modulis, forma,
vadības elementi (controls);
7.23. prot veidot elementāru aplikāciju,
izmantojot formu un standarta vadības elementus;
7.24. prot pierakstīt gatavu algoritmu kādā
no programmēšanas valodām;
7.25. zina jēdzienu – problēmas
specifikācija, prot formulēt problēmsituācijas;
7.26. zina un izprot jēdzienus: algoritms un
algoritma izpildītājs, prot patstāvīgi sastādīt un izpildīt
vienkāršus algoritmus;
7.27. zina skolas un sadzīves uzdevumu
risināšanas algoritmu piemērus;
7.28. zina dažus algoritma pieraksta veidus:
vārdiskais, blokshēma, pseidovaloda, programma, prot algoritmu
pierakstīt vārdiskā, blokshēmas un programmas veidā;
7.29. zina algoritma īpašības: galīgums,
efektivitāte, pareizība, viennozīmīgums;
7.30. zina algoritmu analīzes paņēmienus pēc
darbību skaita un aizņemtās atmiņas, prot analizēt
vienkāršus algoritmus;
7.31. zina algoritma sarežģītības jēdzienu,
prot novērtēt vienkārša algoritma sarežģītību pēc atmiņas
un laika;
7.32. zina dažus algoritmu veidošanas
paņēmienus: pārlase, rekurence, iterācija, “skaldi un
valdi” princips, prot minēt to piemērus;
7.33. zina datu struktūras: simbolu virkne,
kopa, vektors, tabula, ieraksts, steks, rinda, saraksts, koks,
grafs, prot tās ilustrēt ar piemēriem;
7.34. prot izmantot, veidojot programmas, datu
struktūras: simbolu virkne, masīvs, ieraksts;
7.35. zina un prot izmantot skaitļu teorijas un
algebras algoritmus: lielākā kopīgā dalītāja atrašanas
algoritms (Eiklīda algoritms), pirmskaitļu meklēšanas algoritmi
(Erastotēna siets), skaitļa pieraksta pārveidošanu no
decimālās uz citu pozicionālās skaitīšanas sistēmu un
otrādi;
7.36. zina un prot izmantot simbolu virkņu
apstrādes algoritmus: vienkāršākie simbolu virknes kompresijas
algoritmi (naivais un Lempela–Ziva algoritms), naivie
meklēšanas algoritmi, vienkāršākie šifrēšanas algoritmi
(Cēzara algoritms);
7.37. zina, kas ir datu šifrēšana un kāpēc
to lieto. Zina elektroniskās informācijas šifrēšanas
paņēmienus: RSA algoritms, elektroniskais paraksts;
7.38. zina un prot izmantot ģeometrijas un
tuvināto rēķinu algoritmus: izliekta daudzstūra un līklīniju
trapeces laukuma aprēķināšanas algoritmi;
7.39. zina burbuļa, ievietošanas, atspoles,
sapludināšanas, Šella un Hoara kārtošanas algoritmus;
7.40. prot izmantot burbuļa, sapludināšanas
un Hoara kārtošanas algoritmus, novērtēt un salīdzināt to
ātrdarbību;
7.41. zina vienkāršu fraktāļu veidošanas
algoritmus;
7.42. zina un prot izmantot grafa grafisko un
tabulas pieraksta veidu;
7.43. zina vienkāršākos grafu apstaigāšanas
algoritmus: meklēšana dziļumā un platumā;
7.44. prot izstrādāt, pierakstīt un
novērtēt algoritmu un izvēlēties nepieciešamās datu
struktūras vienkāršas problēmas atrisināšanai;
7.45. prot izveidot, rediģēt un lietot
vienkāršas makrokomandas biroja programmām, izmantojot
makrokomandu ierakstītāju un makrokomandu veidošanas
līdzekļus;
7.46. prot izveidot un publicēt tīmekļa
vietnē (web site) vienkāršu interaktīvu tīmekļa
lappusi ar skriptu (script);
7.47. prot izveidot, noskaņot un izmantot
vienkāršu viena loga lietojumprogrammu ar grafisko saskarni;
7.48. zina datorbāzētas sistēmas dzīves
cikla galvenos etapus: sistēmas prasību analīze, sistēmas
projektēšana, sistēmas izstrāde (programmēšana un
testēšana), sistēmas testēšana, sistēmas ieviešana,
sistēmas uzturēšana (pavadīšana), prot tos ilustrēt ar
piemēriem;
7.49. zina datorbāzētas sistēmas
dokumentācijas jēdzienu, prot to ilustrēt ar piemēriem;
7.50. prot nelielā grupā izstrādāt
elementāru datorbāzētu sistēmu, veicot tās
dokumentēšanu.
8. Datorlietošanas ētiskie un tiesiskie
aspekti savai un citu drošībai:
8.1. zina drošības tehnikas noteikumus darbā
ar datoru un tā perifērijas ierīcēm;
8.2. zina faktorus, kas var apdraudēt datoru un
datus (elektroapgādes traucējumi, mehāniskie bojājumi, vides
ietekme un nesankcionēta piekļuve);
8.3. zina apkārtējās vides saudzēšanas
pasākumus, strādājot ar datoru;
8.4. ir priekšstats par veselīgu darba vidi un
zina pasākumus, kurus veicot var samazināt vai izvairīties no
veselības traucējumiem;
8.5. zina intelektuālā īpašuma un personas
datu aizsardzības normas, prot pareizi rīkoties, lai ievērotu un
nepārkāptu šīs normas. Zina, kādas sekas var izraisīt šo
normu neievērošana;
8.6. zina un ievēro komunicēšanas,
informācijas izmantošanas un publicēšanas etiķeti, ētiskās
un juridiskās normas;
8.7. zina datornoziedzības (kibernoziedzības)
izpausmes un pasākumus, kurus veicot var kavēt vai izvairīties
no noziedznieku rīcības;
8.8. zina pasākumus, kurus var veikt, lai
nodrošinātu informācijas drošību un aizsardzību datorā;
8.9. zina, kā informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju straujā attīstība un informācijas pieejamība
ietekmē (ieguvumi un briesmas) izglītojamos un sabiedrību;
8.10. zina, ka interneta pakalpojumu
izmantošana ne tikai dod iespēju iegūt nepieciešamo
informāciju un komunicēt ar apkārtējo pasauli, bet arī var
apdraudēt šo pakalpojumu izmantotājus, un zina, kā rīkoties,
lai izsargātos no apdraudējumiem;
8.11. zina, ka pārmērīga datorspēļu
izmantošana var radīt atkarību;
8.12. zina par informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju izmantošanu dažādās profesijās
Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
42.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi
1. Mācību priekšmeta mērķis ir pilnveidot izglītojamo izpratni par apkārtējo pasauli ārpus planētas Zeme robežām, tās telpisko uzbūvi un attīstību laikā.
2. Mācību priekšmeta uzdevums ir radīt izglītojamajam iespēju:
2.1. apgūt zināšanas par galvenajiem astronomijas un kosmonautikas faktiem, jēdzieniem un likumsakarībām;
2.2. apgūt un attīstīt prasmes izmantot fizikas, matemātikas un ķīmijas zināšanas astronomijas jautājumu apguvē.
II. Mācību priekšmeta obligātais saturs
3. Ievads. Vispārīgs apskats. Debess spīdekļu kustība. Laika skaitīšana. Teleskopi. Kosmonautika.
4. Astronomijas attīstība: astronomijas vēsture pasaulē un Latvijā; mūsdienu sasniegumi; Latvijas astronomu atklājumi.
5. Saules sistēma: uzbūve, veidošanās; planētu kustības likumi, planētu un to pavadoņu sistēmas; debess ķermeņu aptumsumi; komētas, meteori un meteorīti.
6. Zvaigznes: Saule; zvaigžņu raksturlielumi un iedalījums; evolūcija; maiņzvaigznes un dubultzvaigznes.
7. Visums: uzbūve; Galaktika; zvaigžņu kopas un miglāji; citas galaktikas.
III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei
8. Ievads:
8.1. zina un lieto jēdzienus: gads, kulminācija, astronomija, zvaigznājs, ekliptika, joslas un vasaras laiks, teleskops;
8.2. zina zvaigžņu spožuma vienības, lineārā un leņķiskā attāluma vienības;
8.3. izskaidro zvaigžņotās debess redzamās griešanās cēloņus, gadalaiku maiņu un Zemes mākslīgo pavadoņu izmantošanas iespējas;
8.4. pārrēķina gaismas gados doto attālumu parsekos, loka grādus – loka minūtēs un loka vienības – laika vienībās;
8.5. aprēķina spīdekļa augstumu augšējā un apakšējā kulminācijā, pulksteņa rādījumus citā laika joslā, ja dots Latvijas joslas laiks;
8.6. nosaka, kuri ir garie gadi;
8.7. aprēķina pirmo un otro kosmisko ātrumu uz Zemes.
9. Astronomijas attīstība:
9.1. nosauc astronomiskās observatorijas Latvijā, to darba virzienu un pazīstamākos astronomus;
9.2. zina ievērojamākos antīkās pasaules un viduslaiku astronomus un Ņūtona ieguldījumu astronomijas attīstībā;
9.3. izskaidro, kādas astronomiskās parādības prata paredzēt senie astronomi un kā mainījās astronomijas uzdevumi, ieviešot teleskopu;
9.4. izskaidro ģeocentriskās un heliocentriskās planētu kustības teorijas būtību;
9.5. izskaidro, kādas pārmaiņas notika astronomijā, sākot ar 20.gadsimta vidu;
9.6. saista svarīgākos notikumus astronomijas vēsturē ar vispārējiem cilvēces vēstures notikumiem.
10. Saules sistēma:
10.1. zina un lieto jēdzienus: Zeme, iekšējās un ārējās planētas, Mēness, elongācija, konjunkcija, opozīcija, Saule, mazā planēta, komēta, meteors un meteorīts;
10.2. zina planētu iedalījumu;
10.3. raksturo planētas, to gredzenus, pavadoņus un fizikālos apstākļus uz planētas;
10.4. izskaidro paisumus un bēgumus, Mēness fāžu maiņu, Saules un Mēness aptumsumu;
10.5. nosauc deviņas lielās planētas;
10.6. aprēķinos lieto Keplera likumu;
10.7. nosaka planētas apriņķošanas periodu, ja dota orbītas lielā pusass (un otrādi);
10.8. attēlo Mēness stāvokli attiecībā pret Zemi un Sauli dažādās fāzēs.
11. Zvaigznes:
11.1. zina un lieto jēdzienus: Saule, zvaigzne, paralakse, dubultzvaigzne;
11.2. raksturo Sauli, Saules plankumus un Saules aktivitātes periodus;
11.3. izskaidro zvaigznes spīdēšanas cēloņus un zvaigznes krāsas saistību ar tās temperatūru;
11.4. izskaidro zvaigžņu iedalījumu pēc to izmēriem un maiņzvaigžņu spožuma maiņas iemeslus;
11.5. raksturo Saules izskatu pēc vairākiem miljardiem gadu;
11.6. izskaidro Hercšprunga Rasela diagrammu;
11.7. nosaka attālumu parsekos, zinot zvaigznes paralaksi (un otrādi).
12. Visums:
12.1. zina un lieto jēdzienus: Galaktika, zvaigžņu kopa, miglājs, galaktiku kopa, kvazārs;
12.2. nosauc galaktiku tipus;
12.3. zina Habla likuma formulējumu;
12.4. izskaidro, kāpēc attālumi starp galaktikām palielinās;
12.5. nosaka attālumus, izmantojot Habla likumu un zinot galaktikas ātrumu.
Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
43.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi
1. Mācību priekšmeta mērķis ir sekmēt izglītojamā pozitīvas un ciešas saiknes ar mākslu izveidošanos, veicinot tikumisko priekšstatu, attieksmju un vērtību, estētisko pārdzīvojumu, jūtu un gaumes veidošanos.
2. Mācību priekšmeta uzdevums ir:
2.1. nodrošināt iespēju radoši domāt un emocionāli brīvi un subjektīvi uztvert mākslas darbus, izmantojot mākslas filozofijas atziņas;
2.2. veidot teorētisko zināšanu sasaisti ar ikdienas dzīvi un personīgajiem pārdzīvojumiem, lietojot iztēli un fantāziju;
2.3. mācīt saskatīt izšķirošus notikumus vēsturē, kuri ir nozīmīgi kultūras attīstībā, attēloti mākslā un līdz ar to integrējas kopējā mācību procesā;
2.4. attīstīt spēju analītiski orientēties mākslas vēstures materiālā atbilstoši izvēlētajam mācību saturam;
2.5. nostiprināt izpratni par mākslas veidiem, žanriem, tehnikām un ikonogrāfiju, mākslas valodu.
II. Mācību priekšmeta obligātais saturs
3. Cilvēks, māksla un mākslas vēsture.
4. Seno Austrumu māksla.
5. Antīkā māksla.
6. Bizantijas un viduslaiku māksla.
7. Renesanses māksla.
8. 17.gadsimta māksla.
9. 18. un 19.gadsimta māksla.
10. 20.gadsimta māksla.
III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei
11. Cilvēks, māksla un mākslas vēsture:
11.1. prot raksturot mākslas sākumus, amata prasmi un radošās spējas;
11.2. prot raksturot mākslas funkcijas dažādos laikmetos;
11.3. izprot, kāda nozīme ir vēsturiskai hronoloģijai, kas un kāpēc raksta mākslas vēsturi;
11.4. prot izteikties par mākslas darbiem, izvēlēties un pamatot patiku vai nepatiku;
11.5. atšķir dažādus mākslas veidus un žanrus;
11.6. prot raksturot un noteikt dažādas mākslas darbu tehnikas.
12. Seno Austrumu māksla:
12.1. prot raksturot Seno Austrumu mākslas savdabību, nozīmi Eiropas mākslas attīstībā;
12.2. izprot ticības, kanonu un mākslas sakarības;
12.3. prot raksturot tautas gara izpausmi mākslas darbos;
12.4. zina Vecās Derības sižetus, kuri ir vispopulārākie mākslas darbos vēlākajos gadsimtos;
12.5. atšķir Senās Ēģiptes un Divupes mākslu;
12.6. prot raksturot kanonu būtību;
12.7. prot atrast ietekmes izpausmes vēlākajā mākslas attīstībā, lietojot dažādu mākslas darbu attēlus;
12.8. prot aprakstīt ciļņos attēloto dzīves epizodi, salīdzināt to ar līdzīgu epizodi no šodienas dzīves, lietojot dažādus literatūras avotus.
13. Antīkā māksla:
13.1. ir iepazinis Vidusjūras baseina dažādu tautu mākslu;
13.2. izprot pasaules uztveres nozīmi un izpausmes mākslas darbos;
13.3. zina grieķu mākslas veidošanās un iedvesmas avotus;
13.4. prot raksturot praktisko, konstruktīvo un estētisko sintēzi dažādos mākslas darbos;
13.5. izprot atšķirības starp celtniecības tehnikām Grieķijā un Romas impērijā;
13.6. izprot agrīnās kristietības izplatīšanās un jaunas mākslas veidošanās nosacījumus;
13.7. atšķir dažādus keramikas traukus pēc to formas un lietojuma;
13.8. prot raksturot orderu arhitektūras būtību un nozīmi vēlāko gadsimtu arhitektūrā;
13.9. prot saskatīt dažādos tēlniecības piemēros ideālas un psiholoģiski piesātinātas formas;
13.10. salīdzina hellēnisma un Itālijas renesanses tēlniecību;
13.11. prot atrast un raksturot dažādas antīkās mākslas izpausmes agrīnās kristietības mākslā.
14. Bizantijas un viduslaiku māksla:
14.1. zina Bizantijas celtniecības pamatprincipus, bazilikas ģenēzi;
14.2. izprot antīkās mākslas tradīciju turpināšanos un ienākšanu Eiropā;
14.3. izprot mozaīku meistarības pilnveidošanās un nozīmes maiņu;
14.4. prot raksturot klosteru nozīmi mākslas attīstībā;
14.5. zina par kodeksu izgatavošanu;
14.6. zina gotiskās saistītās sistēmas izveidošanos;
14.7. zina izplatītākos simbolus un priekšstatus, to atspoguļojumu mākslā;
14.8. izprot amatnieka darba pārtapšanu radošā procesā;
14.9. prot atšķirt centrisku būvi no bazilikālas būves;
14.10. prot raksturot mozaīkas un vitrāžas atšķirības;
14.11. prot raksturot romānikas specifiku;
14.12. prot izskaidrot gotiskās arhitektūras pamatprincipus;
14.13. prot raksturot kopīgo Vācijas un Latvijas arhitektūrā;
14.14. prot raksturot viduslaiku arhitektūras tradīciju turpinājumu vēlāko gadsimtu būvēs;
14.15. prot uzrakstīt aprakstu par antīko un viduslaiku tradīciju izpausmi 13.gadsimta beigu un 14.gadsimta sākuma mākslas darbos.
15. Renesanses māksla:
15.1. izprot renesansi kā jaunu pasaules uztveres periodu;
15.2. prot raksturot renesanses specifiku Nīderlandē, Itālijā un Vācijā;
15.3. izprot antīkās mākslas atdzimšanu jaunā kvalitātē;
15.4. prot raksturot kopīgo antīkajā un renesanses arhitektūrā;
15.5. izprot realitātes attēlošanas problēmas un jaunos uzdevumus;
15.6. izprot atšķirības divdimensionālajā un trīsdimensionālajā pasaules uztverē un tās atspoguļojumu mākslā;
15.7. zina estampa tehnikas pamatprincipus;
15.8. izprot zinātniskos un teorētiskos pētījumus anatomijā, arhitektūrā un glezniecības tehnikās;
15.9. izprot pāvestu mecenātisma ietekmi uz mākslas attīstību;
15.10. izprot renesanses norieta pazīmes un cēloņus;
15.11. prot atšķirt 13.–14.gadsimta mākslas darbus no 15.–16.gadsimta mākslas darbiem;
15.12. analizē gleznas kompozīciju un izteiksmes līdzekļus;
15.13. raksturo temperas un eļļas glezniecības tehnikas;
15.14. prot spriest par sižetu un žanru;
15.15. prot izskaidrot atšķirības starp Itālijas un Nīderlandes mākslu;
15.16. salīdzina van Eika un Holbeina, Dīrera un Krānaha mākslu;
15.17. prot raksturot atšķirības starp Leonardo da Vinči, Rafaēla un Mikelandželo daiļradi.
16. 17.gadsimta māksla:
16.1. izprot baroku kā mākslas stilu;
16.2. izprot mākslu sintēzi baroka ansambļos;
16.3. zina Bernīni galvenos darbus arhitektūrā un tēlniecībā;
16.4. zina Rubensa, Deika un Velaskēza daiļradi;
16.5. izprot mākslas specifiku protestantiskajās zemēs;
16.6. raksturo perspektīvas izmantošanu Vermēra darbos;
16.7. izprot atšķirības starp reālismu un klasicismu;
16.8. prot raksturot atšķirības starp baroka un renesanses glezniecību;
16.9. prot izskaidrot paņēmienus, ar kādiem baroka mākslā tiek panākts gleznieciskas skulptūras un tēlnieciskas glezniecības efekts;
16.10. prot atšķirt Rubensa, van Deika, Velaskēza un Halsa, Rembranta, Vermēra darbus;
16.11. salīdzina gaismas attēlošanas paņēmienus Vermēra un Rembranta darbos;
16.12. prot atrast mūsdienu glezniecības piemērus, kuros var saskatīt tiešas paralēles ar dažādiem 17.gadsimta mākslas darbiem.
17. 18. un 19.gadsimta māksla:
17.1. zina rokoko stila īpatnības;
17.2. raksturo atšķirības starp neoklasicismu un romantismu;
17.3. izprot romantisma rašanās cēloņus;
17.4. zina Žeriko un Delakruā daiļrades pamatprincipus;
17.5. raksturo reālismu Šardēna darbos;
17.6. prot raksturot 18.gadsimta mākslu Anglijā;
17.7. prot raksturot 18.gadsimta mākslu Vācijā;
17.8. prot raksturot impresionisma veidošanās priekšnosacījumus;
17.9. analizē Manē, Monē, Degā, Renuāra, Pisaro un Sisleja lietotos izteiksmes līdzekļus;
17.10. raksturo lokālās krāsas lietošanas popularitāti dažādos gadsimtos;
17.11. raksturo Vato, Bušē un Fragonāra daiļradi;
17.12. prot uzrakstīt recenziju par kādu šodienas mākslas darbu Didro stilā;
17.13. prot atšķirt pazīstamus renesanses, baroka, rokoko, klasicisma un reālisma mākslas darbus;
17.14. prot raksturot stila īpatnības nepazīstamiem darbiem;
17.15. prot izskaidrot silto un vēso krāsu lietošanas paņēmienus impresionisma glezniecībā;
17.16. prot raksturot impresionisma un postimpresionisma atšķirības;
17.17. prot atrast sižetu, izteiksmes līdzekļu un paņēmienu paralēles starp Sezana, van Goga, Gogēna un iepriekšējo gadsimtu gleznotāju darbiem.
18. 20.gadsimta māksla:
18.1. zina modernās mākslas veidošanās priekšnosacījumus;
18.2. raksturo jūgendstilu;
18.3. raksturo kubisma mākslas principus;
18.4. zina futūrisma, ekspresionisma un dadaisma manifestus;
18.5. raksturo sirreālismu;
18.6. raksturo abstrakcionismu kā jaunu izteiksmes veidu;
18.7. izprot mākslas vērtību un nozīmi cilvēka dzīvē;
18.8. prot raksturot virzienu dažādību;
18.9. prot atrast kopīgo visiem klasiskā modernisma virzieniem;
18.10. prot izveidot stāstījumu par klasiskā modernisma pamatprincipu izmantošanu šodienas mākslā;
18.11. prot izskaidrot likumsakarības starp sabiedrību, vidi, pasaules uzskatu un mākslas izteiksmes valodu.
Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
44.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi
1. Mācību priekšmeta mērķis ir harmoniski attīstīta kulturāla personība ar aktīvu, ētiski estētisku, vērtējošu attieksmi pret esamību, vides kultūru, ar to saistīto dažādu veidu mākslu, pret līdzcilvēku un savu darbību.
2. Mācību priekšmeta uzdevums ir radīt izglītojamajam iespēju:
2.1. pilnveidot zināšanas par vizuālās mākslas valodu un prasmes to lietot;
2.2. pilnveidot zināšanas par vidi saistībā ar dažādos veidos un nolūkos izmantotu tēlu valodu, par vides organizēšanas un plānošanas pieredzi;
2.3. uztvert, analizēt un vērtēt tēlainajā vizuālās mākslas valodā pateikto, interpretēt un izskaidrot tā jēgu;
2.4. veidot mākslinieciski radošās darbības pieredzi, izprotot un lietojot daudzveidīgu tēlu valodu;
2.5. attīstīt estētisko un māksliniecisko gaumi, veidot estētiskos ideālus un vērtēšanas kritērijus.
II. Mācību priekšmeta obligātais saturs
3. Vizuālās mākslas valoda:
3.1. vizuālās mākslas valodas struktūra, tās elementi un to organizēšanas pamatprincipi;
3.2. vizuālās mākslas tehnikas un mākslas valodas lietošanas apguve.
4. Vizuālās mākslas sabiedriski komunikatīvā funkcija:
4.1. informatīvais dizains, veidi un izmantošanas iespējas;
4.2. satīra, komikss, ilustrācija;
4.3. tēlotāja māksla.
5. Vizuālās mākslas praktiskā funkcija:
5.1. interjera dizains;
5.2. vides dizains;
5.3. lietišķā māksla un rūpnieciskais dizains.
III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei
6. Vizuālās mākslas valoda:
6.1. vizuālās mākslas valodas struktūra, tās elementi un to organizēšanas pamatprincipi:
6.1.1. izprot kompozīcijas pamatprincipus – vienotība, ritms, dominante, akcents, fons, līdzsvars, kontrasts, simetrija, asimetrija, dinamika, proporcijas, ekonomija, telpa;
6.1.2. ar izpratni lieto kompozīcijas pamatprincipus – vienotība, ritms, dominante, akcents, fons, līdzsvars, kontrasts, simetrija, asimetrija, dinamika, proporcijas, ekonomija, telpa;
6.1.3. ir pieredze iztēloties dažādus kompozīcijas variantus, iztēlē tos pārveidot;
6.2. vizuālās mākslas tehnikas un mākslas valodas lietošanas apguve:
6.2.1. prot izteikt savu ideju ar līniju, krāsu, formu, tekstūru, kā arī tumšā un gaišā attiecību palīdzību;
6.2.2. prot veidot radošus darbus divās un trijās dimensijās;
6.2.3. prot improvizēt ar vizuālās mākslas valodas elementiem.
7. Vizuālās mākslas sabiedriski komunikatīvā funkcija:
7.1. informatīvais dizains, veidi un izmantošanas iespējas:
7.1.1. prot darboties dažādās informatīvā dizaina tehnikās;
7.1.2. ir pieredze risināt ar krāsu teoriju un simboliku, krāsu psihofizioloģisko iedarbību saistītās problēmas burtu un attēlu dizainā;
7.1.3. ir pieredze risināt tēla nosacītības, abstrakcijas, stilizācijas problēmas;
7.1.4. prot lietot dažādus paņēmienus telpas risinājumam plaknē;
7.1.5. prot analizēt un vērtēt atšķirīgus informatīvā dizaina veidus vidē un attēlos;
7.1.6. spēj ģenerēt idejas informatīvā dizaina formā;
7.1.7. ir patstāvīga un kritiska attieksme pret vizuālās komunikācijas veidu un saturu;
7.2. karikatūra, komikss, ilustrācija:
7.2.1. prot rīkoties ar dažādiem materiāliem, strādāt atšķirīgās tehnikās;
7.2.2. prot uztvert un akcentēt raksturīgāko, īpatnējāko, būtiskāko cilvēka vizuālajā tēlā, raksturā, sadzīviskās situācijās, politikā;
7.2.3. ir pieredze izmantot pārspīlējumu, stilizāciju, deformāciju, paradoksus, salīdzinājumu savas idejas īstenošanā, attīstot humora izjūtu;
7.2.4. ir pieredze uztvert mākslas darba zemtekstu un jēgu;
7.2.5. prot ilustrēt savu literāro darbu;
7.2.6. ir pieredze sacerēt un uzzīmēt karikatūru par politisku, sadzīvisku, ekonomisku tematu;
7.3. tēlotāja māksla:
7.3.1. prot kādā grafikas tehnikā risināt sabiedrībā aktuālu problēmu, apgūstot un respektējot stājgrafikas specifiskās iespējas;
7.3.2. prot organizēt plaknē vizuālās mākslas elementus, pēc vajadzības kompozīcijā iekļaujot īsu tekstu un ciparus;
7.3.3. ir pieredze tematiskā gleznojumā ar kompozīcijas palīdzību paust ideju;
7.3.4. ir emocionāli vērtējoša attieksme pret sabiedrības problēmām;
7.3.5. ir pieredze pārvērst mākslas tēlā īstenības impulsus ar iztēles, intuīcijas un radošas domāšanas palīdzību.
8. Vizuālās mākslas praktiskā funkcija:
8.1. interjera dizains:
8.1.1. ir atbildīgs par sev tuvākās apkārtnes un Latvijas vides kultūru, ir attīstīta nepieciešamība pēc skaistā sev apkārt;
8.1.2. ir izpratne par dizainu, vēlme būt interjerista un arhitekta darba cienīgam lietotājam;
8.1.3. prot organizēt pēc dažādiem kompozīcijas pamatprincipiem interjera kompozīcijas galveno elementu – krāsu, radīt idejas krāsu dizainu variantiem telpās ar kādu noteiktu funkciju;
8.1.4. prot elementāri projektēt kādas reālas telpas un tās elementu maketu;
8.1.5. ir pieredze improvizēt;
8.2. vides dizains:
8.2.1. prot zīmēt plānu noteiktām teritorijām ar noteiktiem elementiem, ievērojot vides plānošanas pamatprincipus;
8.2.2. ir pieredze aktīvi uztvert vidi un iztēloties tās pārveides iespējas;
8.3. lietišķā māksla un rūpnieciskais dizains:
8.3.1. ir pieredze praktiskā darbībā lietot iegūtās zināšanas par kādu lietišķās mākslas veidu;
8.3.2. prot lietot iegūtās zināšanas par priekšmeta funkcijas noteicošo lomu formas un krāsas dizainā;
8.3.3. prot analizēt un vērtēt tautas mākslas un lietišķās mākslas darbus, rūpnieciskā un modes dizaina paraugus;
8.3.4. ir pieredze izstrādāt un īstenot idejas, projektēt dizaina objektus.
Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
45.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi
1. Mācību priekšmeta mērķis ir veicināt sociāli aktīvas un izglītotas personības veidošanos, kura izprot makroekonomikas teoriju, tautsaimniecībā notiekošos procesus un savu vietu tajos.
2. Mācību priekšmeta uzdevums ir radīt izglītojamajam iespēju:
2.1. iegūt sistemātiskas zināšanas par komercdarbības vidi Latvijā un tās ilgtspējīgas attīstības iespējām;
2.2. veidot izpratni par sociālekonomiskās vides ietekmi uz dabas vidi, cilvēka ekonomiskās darbības ietekmi uz vides kvalitāti;
2.3. attīstīt mācīšanās prasmes;
2.4. attīstīt prasmi iegūt, pārbaudīt, analizēt, novērtēt un lietot informāciju no dažādiem informācijas avotiem;
2.5. attīstīt prasmi izmantot iegūtās zināšanas praksē, izstrādājot projekta darbus;
2.6. radīt motivāciju profesionālās karjeras izvēlei.
II. Mācību priekšmeta obligātais saturs
3. Komercdarbība.
4. Grāmatvedība.
5. Tirgzinības (mārketings).
6. Ievads tiesībās.
7. Vadzinības (menedžments).
8. Lietišķā etiķete.
9. Lietvedība.
III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei
10. Komercdarbība:
10.1. zina komercdarbības motīvus un idejas rašanos;
10.2. zina komercdarbības reģistrācijas kārtību un uzņēmuma dibināšanai nepieciešamos dokumentus;
10.3. zina biznesa plāna veidošanas pamatprincipus;
10.4. zina nosacījumus uzņēmuma sekmīgai darbībai;
10.5. zina ilgtspējīgas attīstības galvenos principus un šķēršļus;
10.6. zina audita nozīmi uzņēmuma darbībā;
10.7. zina komercdarbības pārtraukšanas un likvidācijas procesu;
10.8. orientējas likumos, kas nosaka iespēju Latvijā nodarboties ar komercdarbību;
10.9. pamato un analizē uzņēmuma darbības pamatprincipus, auditēšanu, uzņēmuma darbības pārtraukšanas nepieciešamību un izprot likvidācijas procedūru;
10.10. skaidro apdrošināšanas nozīmi;
10.11. sastāda biznesa plānu.
11. Grāmatvedība:
11.1. zina grāmatvedības uzskaites dokumentāciju;
11.2. zina ieguldījuma veidus: ilgtermiņa ieguldījumi, nemateriālie ieguldījumi, ilgtermiņa nemateriālie ieguldījumi;
11.3. zina apgrozāmo līdzekļu veidus: krājumi, vērtspapīri, naudas līdzekļi;
11.4. zina atšķirību starp debitoru un kreditoru;
11.5. zina bilances sastādīšanas principus: bilances pamatvienādojums, bilances aktīvi, bilances pasīvi, bilances posteņi, bilances konti;
11.6. zina grāmatvedības kontēšanas pamatprincipus;
11.7. zina finanšu un vadības grāmatvedības dokumentācijas veidus;
11.8. raksturo grāmatvedības uzskaites objektu saturu un kontu korespondenci;
11.9. skaidro bilances un operāciju kontu sistēmu;
11.10. skaidro grāmatvedības nozīmi uzņēmumu finansiālā stāvokļa novērtēšanā;
11.11. sastāda shematisku bilanci un lieto kontu plānu;
11.12. aizpilda un lasa grāmatvedības pamatdokumentus un veidlapas;
11.13. raksturo grāmatvedības darba organizēšanu uzņēmumā;
11.14. veic ražošanas pašizmaksas kalkulāciju un analīzi.
12. Tirgzinības (mārketings):
12.1. zina tirgus veidus un to klasifikāciju mārketingā;
12.2. zina pircēja un patērētāja vajadzības, vēlmes, prasības un motivācijas veidus;
12.3. zina kvalitatīvos un kvantitatīvos mārketinga mērķus, uzdevumus, funkcijas;
12.4. zina mārketinga pasākuma kompleksa (mix) galvenos elementus;
12.5. zina galvenās mārketinga koncepcijas (ražošanas, preču, pārdošanas intensifikācijas, pircēja, sociāli ētiskās);
12.6. zina mārketinga vidi (ārējo, iekšējo, tirgus vidi);
12.7. zina preces un pakalpojuma īpašības;
12.8. zina tirgus sadales principus;
12.9. zina atšķirību starp vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību;
12.10. zina pircēju rīcības vispārējo modeli un faktorus, kas to ietekmē;
12.11. zina tirgus izpētes galvenos posmus un metodes;
12.12. zina preču virzīšanas veidus tirgū;
12.13. pamato mārketinga būtību;
12.14. skaidro atšķirības starp pircēju un patērētāju;
12.15. prot sadzīvē rīkoties kā videi draudzīgs patērētājs;
12.16. pamato mārketinga struktūras pamatelementu mijiedarbības sekas;
12.17. analizē praktiskus piemērus un pēc pazīmēm nosaka izmantoto mārketinga koncepciju;
12.18. novērtē un pamato mārketinga vidi: ārējo, iekšējo, tirgus;
12.19. raksturo galvenos tirgus veidus, to priekšrocības un trūkumus;
12.20. nosaka dzīvescikla stadiju, kurā ir prece;
12.21. sastāda aptaujas anketu, veic nelielu tirgus izpēti un apstrādā iegūtos datus;
12.22. izvēlas konkrētajam tirgum atbilstošākās segmentācijas pazīmes;
12.23. veic produkcijas vai pakalpojuma pašreklāmu;
12.24. darbojas komandā dažādās projekta darba fāzēs.
13. Ievads tiesībās:
13.1. zina jēdzienu “tiesības”;
13.2. zina likumdevēju institūciju pienākumus un pilnvaras;
13.3. zina darba un atpūtas laika izmantošanas iespējas;
13.4. zina darba samaksas veidus;
13.5. zina noteikumus, pieņemot darbā sievietes, jauniešus;
13.6. zina tiesisko darījumu veidus;
13.7. zina līguma un bezlīguma saistības;
13.8. zina starptautisko tiesību jēdzienu;
13.9. zina tiesu līmeņus;
13.10. zina atšķirību starp administratīvo procesu un kriminālprocesu;
13.11. zina civiltiesību pamatprincipus (laulības līgumi, ģimenes tiesības, mantojuma tiesības, pilnvarojuma tiesības, īpašuma tiesības, saistību tiesības);
13.12. skaidro tiesību jēdzienu un likumdevēju institūciju pienākumus un pilnvaras;
13.13. analizē darba ņēmēja un darba devēja tiesiskās attiecības;
13.14. sastāda līgumu paraugus;
13.15. vienojas un noformē tiesisku darījumu;
13.16. nosaka darba režīmu atbilstoši likuma prasībām;
13.17. skaidro un analizē konkurences tiesības;
13.18. raksturo civiltiesību veidus un to būtību;
13.19. prot orientēties mūsu valsts vides aizsardzības likumdošanā;
13.20. skaidro patērētāju tiesības;
13.21. skaidro starptautisko tiesību nozīmi un īpatnības;
13.22. skaidro un analizē šķīrējtiesas lomu un uzdevumus;
13.23. izprot pilnvaras pielietošanas apstākļus.
14. Vadzinības (menedžments):
14.1. zina menedžmenta galvenās funkcijas;
14.2. zina organizācijas vides būtību, mērķu hierarhiju;
14.3. zina komunikācijas būtību menedžmentā;
14.4. zina lēmuma pieņemšanas posmus un faktorus;
14.5. zina organizācijas struktūru (priekšrocības, trūkumus);
14.6. zina centralizētas un decentralizētas organizācijas priekšrocības un trūkumus;
14.7. zina darbinieku motivēšanas veidus;
14.8. zina konflikta risināšanas veidus;
14.9. pamato menedžmenta lomu, būtību un galvenos jēdzienus;
14.10. nosaka atšķirības starp mārketinga vidi un menedžmenta darbības vidi;
14.11. raksturo galvenās menedžmenta funkcijas un to darbību uzņēmumā;
14.12. pēc dotās informācijas izveido uzņēmuma organizatorisko struktūru;
14.13. prot sagatavoties darba intervijai;
14.14. prot intervēt un uzvesties intervijas laikā;
14.15. saskata plānošanas priekšrocības un nepieciešamību un sastāda vienkāršu plānu;
14.16. raksturo lēmumu pieņemšanas procesa būtību;
14.17. atšķir jēdzienu “vara” un “pilnvaras” lietošanas situācijas;
14.18. novērtē un argumentē centralizētas un decentralizētas organizācijas priekšrocības un trūkumus;
14.19. piedāvā oriģinālus risinājumus kontroles veidu lietošanai dažādās situācijās;
14.20. organizē un novada sanāksmi;
14.21. darbojas dažādās lomās projekta darbā.
15. Lietišķā etiķete:
15.1. zina lietišķās etiķetes jēdzienu;
15.2. zina vizītkartes veidošanas noteikumus;
15.3. zina ielūguma rakstīšanas noteikumus;
15.4. zina pieņemšanas veidus, svētku organizēšanas principus;
15.5. zina vizuālā tēla veidošanas noteikumus;
15.6. zina uzvedības etiķeti;
15.7. skaidro etiķetes nozīmi cilvēku komunikācijā;
15.8. lieto dažādus vizītkaršu veidus attiecīgajās situācijās;
15.9. noformē un raksta ielūgumus;
15.10. izvēlas dāvanu atbilstoši situācijai;
15.11. uzraksta pasākuma scenāriju;
15.12. novērtē vizuālā tēla nozīmi komunikācijā, iegūtās zināšanas izmanto dažādās situācijās;
15.13. modelē savu rīcību dažādās situācijās, skaidro savas rīcības ētiskos un sociālos motīvus;
15.14. izvēlas galda klājuma tipu atbilstoši pasākuma mērķiem un orientējas galda protokolā;
15.15. pamato un popularizē videi draudzīgas uzvedības normu ievērošanas nepieciešamību;
15.16. skaidro diplomātiskā protokola mērķus un uzdevumus.
16. Lietvedība:
16.1. zina lietvedību reglamentējošos dokumentus;
16.2. zina dokumentu iedalījumu, noformēšanas principus;
16.3. zina plašāk lietojamo dokumentu iedalījumu, to saturisko sastādīšanu un noformēšanu;
16.4. zina arhīva dokumentu uzkrāšanas klasifikāciju;
16.5. prot atšķirt dažādas dokumentācijas sistēmas un dokumentu veidus;
16.6. sastāda dažādus dokumentus un zina to lietojumu;
16.7. precīzi, likuma prasībām atbilstoši formulē dokumenta saturu;
16.8. sastāda personāldokumentus;
16.9. izmanto iegūtās zināšanas arhīvu dokumentu uzkrāšanā, uzskaitē, saglabāšanā un lietošanā.
Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
46.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
I. Vispārīgais jautājums
1. Vispārējās vidējās izglītības kurss “Vēsture” aptver Latvijas, Eiropas, pasaules vēstures materiālu no aizvēstures līdz mūsdienām, turklāt Latvijas vēstures tematikai jāatvēl ne mazāk kā viena trešdaļa no kopējā vēstures stundu skaita. Katra perioda (senie, vidus, jaunie un jaunākie laiki) ietvaros jāizdala trīs galvenie jautājumu loki: valsts un valstu politiskās iekārtas attīstība; vide, cilvēku saimnieciskā darbība un sabiedrības struktūra; dzīvesveids, sabiedriskā un politiskā doma.
II. Mācību priekšmeta mērķi un uzdevumi
2. Mācību priekšmeta mērķis ir attīstīt personisko, nacionālo, valstisko un eiropeisko identitāti, apgūstot pasaules, Eiropas un Latvijas vēsturisko attīstību, veidot demokrātisku, tolerantu un valstiski lojāli domājošu personību.
3. Mācību priekšmeta uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:
3.1. attīstīt analītiskās un sintezējošās darbības prasmes un iemaņas vēstures avotu, literatūras, kartogrāfiskā un statistiskā materiāla analīzē, lai spētu patstāvīgi un argumentēti skaidrot vēstures norises, paši meklētu un lietotu zināšanas par attiecībām starp pagātni un tagadni;
3.2. attīstīt personisko, nacionālo, valstisko un eiropeisko identitāti, apgūstot pasaules, Eiropas un Latvijas vēsturisko attīstību; veidot demokrātisku, tolerantu un valstiski lojāli domājošu personību;
3.3. sniegt zināšanas un veidot izpratni par svarīgākajiem pasaules, Eiropas un Latvijas vēstures notikumiem, cēloņsakarībām, procesiem un sabiedrības struktūrām;
3.4. veidot izpratni par vēsturiskā procesa norisi visās cilvēka dzīves jomās: piemēram, politikā, saimniecībā, kultūrā, sadzīvē, reliģijā, rosināt domāt par savu personīgo un katras personības vietu un lomu vēstures procesā;
3.5. veidot priekšstatu, ka vēstures zināšanas dod izpratni par iespējamām pagātnes, tagadnes un nākotnes sabiedrības attīstības alternatīvām.
III. Mācību priekšmeta obligātais saturs
4. Aizvēsture:
4.1. aizvēstures jēdziens;
4.2. aizvēstures periodizācija un vieta cilvēces vēsturē;
4.3. pirmatnējo cilvēku dzīvesveids un kultūra;
4.4. “neolītiskā revolūcija”;
4.5. aizvēstures nozīmīgākie posmi Latvijas teritorijā.
5. Senie laiki:
5.1. seno laiku vēstures jēdziens;
5.2. seno laiku vieta cilvēces vēsturē;
5.3. senākās civilizācijas Divupē un Ēģiptē;
5.4. sabiedrības un valsts pārvaldes struktūra Seno Austrumu civilizācijās;
5.5. Seno Austrumu civilizāciju ieguldījums cilvēces vēsturē;
5.6. antīkās pasaules izcelšanās un attīstība;
5.7. grieķu polisa, tās valstiskā un sabiedriskā struktūra;
5.8. Maķedonijas Aleksandra lielvalsts un hellēniskā pasaule;
5.9. Romas republika;
5.10. romiešu sabiedrības struktūra un tiesības;
5.11. romiešu iekarojumi un Romas impērija;
5.12 |
