|
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Grozījumi Patērētāju
tiesību aizsardzības likumā
Izdarīt Patērētāju tiesību
aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru
Kabineta Ziņotājs, 1999, 9.nr.; 2002, 1.nr.; 2003, 11.nr.; 2004,
11.nr.; 2005, 24.nr.; 2007, 9., 12.nr.) šādus grozījumus:
1. Izteikt 1.panta 3.punktu šādā
redakcijā:
"3) patērētājs - fiziskā
persona, kas izsaka vēlēšanos iegādāties, iegādājas vai varētu
iegādāties vai izmantot preci vai pakalpojumu nolūkam, kurš nav
saistīts ar tās saimniecisko vai profesionālo darbību;".
2. Papildināt likumu ar
3.1 pantu šādā redakcijā:
"3.1
pants. Atšķirīgas attieksmes aizliegums
(1) Piedāvājot preci vai
pakalpojumu, pārdodot preci vai sniedzot pakalpojumu, aizliegta
atšķirīga attieksme patērētāja dzimuma, rases vai etniskās
piederības dēļ.
(2) Atšķirīga attieksme pret
patērētāju pieļaujama, ja preces vai pakalpojuma piedāvāšana,
preces pārdošana vai pakalpojuma sniegšana tikai vai galvenokārt
viena dzimuma, noteiktas rases vai etniskās piederības personām
ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai
izraudzītie līdzekļi ir samērīgi.
(3) Atšķirīgas attieksmes
aizliegums neskar līgumu slēgšanas brīvību, izņemot gadījumu, kad
līgumslēdzējas puses izvēle tiek pamatota ar personas dzimumu,
rasi vai etnisko piederību.
(4) Ja atšķirīgas attieksmes
aizliegums tiek pārkāpts, patērētājs var aizstāvēt savas tiesības
Tiesībsarga likumā noteiktajā kārtībā, kā arī vēršoties tiesā
Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
(5) Ja strīda gadījumā patērētājs
norāda uz apstākļiem, kas varētu būt par pamatu viņa tiešai vai
netiešai diskriminācijai dzimuma, rases vai etniskās piederības
dēļ, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pienākums ir pierādīt,
ka atšķirīgas attieksmes aizliegums nav pārkāpts.
(6) Tieša diskriminācija ir tāda
attieksme pret personu, kas tās dzimuma, rases vai etniskās
piederības dēļ salīdzināmā situācijā ir, bija vai varētu būt
mazāk labvēlīga nekā pret citu personu. Netieša diskriminācija ir
šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse, kas rada vai
var radīt nelabvēlīgas sekas personas dzimuma, rases vai etniskās
piederības dēļ, izņemot gadījumu, kad šāds noteikums, kritērijs
vai prakse ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura
sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi.
(7) Par diskrimināciju uzskatāma
arī personas aizskaršana vai norādījums to diskriminēt.
(8) Aizskaršana ir personas
pakļaušana tās dzimuma, rases vai etniskās piederības dēļ tādai
no šīs personas viedokļa nevēlamai rīcībai (tai skaitā seksuāla
rakstura rīcībai), kuras mērķis vai rezultāts ir šīs personas
cieņas aizskaršana un iebiedējošas, naidīgas, pazemojošas vai
degradējošas vides radīšana.
(9) Par diskrimināciju dzimuma dēļ
uzskatāma arī mazāk labvēlīga attieksme pret sievieti
grūtniecības laikā vai pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam,
bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, - visā barošanas laikā.
(10) Aizliegts tieši vai netieši
radīt patērētājam nelabvēlīgas sekas, ja viņš šajā pantā
noteiktajā kārtībā aizstāv savas tiesības.
(11) Ja atšķirīgas attieksmes
aizliegums vai aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas tiek pārkāpts,
patērētājam ir tiesības prasīt līguma izpildi, kā arī zaudējumu
atlīdzību un atlīdzību par morālo kaitējumu. Strīda gadījumā
atlīdzības par morālo kaitējumu apmēru nosaka tiesa pēc sava
ieskata."
3. 6.pantā:
izteikt otro daļu šādā
redakcijā:
"(2) Līguma noteikumi formulējami
vienkāršā un saprotamā valodā.";
papildināt pantu ar 2.1
daļu šādā redakcijā:
"(21) Neskaidri un
neprecīzi rakstveida līguma noteikumi tiek tulkoti par labu
patērētājam.";
papildināt piekto daļu pēc vārda
"patērētājam" ar vārdiem "līdz ar to";
aizstāt astotajā daļā vārdus
"noslēgtajā līgumā ietvertie netaisnīgie noteikumi pēc patērētāja
prasības atzīstami par spēkā neesošiem" ar vārdiem "noslēgtajā
līgumā ietvertie netaisnīgie noteikumi nav spēkā no līguma
noslēgšanas brīža";
izslēgt devīto daļu;
papildināt pantu ar desmito un
vienpadsmito daļu šādā redakcijā:
"(10) Ja starp ražotāju, pārdevēju
vai pakalpojuma sniedzēju un patērētāju rodas strīds par to, vai
noslēgtajā līgumā ietvertie noteikumi ir netaisnīgi, jebkurai no
līgumslēdzējām pusēm ir tiesības vērsties tiesā, bet patērētājs
ir tiesīgs vērsties arī Patērētāju tiesību aizsardzības
centrā.
(11) Tiesa, izšķirot strīdu vai
veicot citas no ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja un
patērētāja noslēgtā līguma izrietošās procesuālās darbības,
izvērtē līguma noteikumus un strīda atrisināšanai attiecībā uz
patērētāju nepiemēro līgumā ietvertos netaisnīgos
noteikumus."
4. 8.pantā:
izteikt ceturto daļu šādā
redakcijā:
"(4) Patērētāja kreditēšanas
līgumā ietveramo informāciju, nosacījumus, kad patērētāja
kreditēšanas līguma prasības var nepiemērot, gada procentu likmes
aprēķināšanas metodi un kopējo kredīta izmaksu taisnīgu
samazināšanu reglamentē Ministru kabineta noteikumi.";
izslēgt sesto daļu;
izteikt septīto daļu šādā
redakcijā:
"(7) Šā panta piektās un desmitās
daļas noteikumi attiecināmi uz patērētāja kreditēšanas līgumu,
kurā kredīta summa ir vienāda ar 100 minimālajām mēnešalgām vai
lielāka.";
izteikt devīto daļu šādā
redakcijā:
"(9) Šā panta piektās daļas
noteikumi nav attiecināmi uz tādu darījumu kreditēšanu, kuri tiek
veikti ar finanšu instrumentiem.";
izslēgt vienpadsmitajā daļā vārdu
"sestās".
5. 13.pantā:
aizstāt otrajā daļā vārdus "preces
pārdošanas vai pakalpojuma sniegšanas brīdī" ar vārdiem "preces
iegādes vai pakalpojuma sniegšanas dienā";
aizstāt trešajā daļā vārdus "Ja
preces vai pakalpojuma neatbilstība līguma noteikumiem atklājas
sešu mēnešu laikā pēc preces pārdošanas vai pakalpojuma
sniegšanas, uzskatāms, ka tā eksistēja preces pārdošanas vai
pakalpojuma sniegšanas brīdī" ar vārdiem "Ja preces vai
pakalpojuma neatbilstība līguma noteikumiem atklājas sešu mēnešu
laikā pēc preces iegādes vai pakalpojuma sniegšanas, uzskatāms,
ka tā eksistēja preces iegādes vai pakalpojuma sniegšanas
dienā".
6. 25.pantā:
izteikt astoto daļu šādā
redakcijā:
"(8) Ja konstatēts patērētāju
tiesību pārkāpums, kas skar patērētāju grupas intereses
(patērētāju kolektīvās intereses), un tas var radīt zaudējumus
vai kaitējumu patērētājiem, arī atsevišķam patērētājam,
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, izvērtējis pārkāpuma
raksturu un būtību, kā arī citus aspektus, ir tiesīgs veikt vienu
vai vairākas šādas darbības:
1) ierosināt, lai ražotājs,
pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs rakstveidā apņemas noteiktā
termiņā novērst izdarīto pārkāpumu;
2) pieņemt lēmumu, ar kuru uzdod
ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam izbeigt
pārkāpumu un veikt noteiktas darbības tā ietekmes novēršanai,
nosakot termiņu šo darbību izpildei;
3) ražotāja, pārdevēja vai
pakalpojuma sniedzēja rakstveida apņemšanos ievietot Patērētāju
tiesību aizsardzības centra mājaslapā vai pieņemto lēmumu daļēji
vai pilnībā ievietot Patērētāju tiesību aizsardzības centra
mājaslapā un publicēt laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" (ar
publicēšanu saistītos izdevumus sedz ražotājs, pārdevējs vai
pakalpojuma sniedzējs).";
papildināt pantu ar 8.1
un 8.2 daļu šādā redakcijā:
"(81) Ja ražotājs,
pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs saskaņā ar šā panta astotās
daļas 1.punkta noteikumiem parakstījis rakstveida apņemšanos,
tiek uzskatīts, ka ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs
ir atzinis savu vainu konstatētajā pārkāpumā, un šādā gadījumā
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs nepieņem šā panta astotās
daļas 2.punktā minēto lēmumu. Ja apņemšanās netiek pildīta,
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pieņem šā panta astotās
daļas 2.punktā minēto lēmumu un ražotājs, pārdevējs vai
pakalpojuma sniedzējs saucams pie normatīvajos aktos noteiktās
atbildības.
(82) Pieņemot šā panta
astotās daļas 2.punktā minēto lēmumu, Patērētāju tiesību
aizsardzības centrs nepiemēro šā likuma 6.panta 2.2
daļas nosacījumu par neskaidru un neprecīzu līguma noteikumu
tulkošanu.";
aizstāt devītajā daļā skaitli un
vārdu "1.punktā" ar skaitli un vārdu "2.punktā";
aizstāt desmitajā daļā skaitli un
vārdu "1.punktā" ar skaitli un vārdu "2.punktā".
7. Papildināt 27.panta pirmo daļu
ar teikumu šādā redakcijā:
"Par preces iegādes dienu tiek
uzskatīta diena, kad ražotājs vai pārdevējs nodevis un patērētājs
pieņēmis attiecīgo preci."
8. Papildināt pārejas noteikumus
ar 13.punktu šādā redakcijā:
"13. Ministru kabinets līdz
2008.gada 1.septembrim izdod šā likuma 8.panta ceturtajā daļā
minētos noteikumus, kuros paredz patērētāju kreditēšanas līgumā
ietveramo informāciju, gada procentu likmes aprēķināšanas metodi,
kopējo kredīta izmaksu taisnīgu samazināšanu, kā arī nosacījumus,
kad patērētāja kreditēšanas līguma prasības var nepiemērot. Līdz
šo noteikumu izdošanai piemērojami Ministru kabineta 1999.gada
13.jūlija noteikumi Nr.257 "Noteikumi par patērētāja kreditēšanas
līgumu"."
9. Papildināt informatīvo atsauci
uz Eiropas Savienības direktīvām ar 9. un 10.punktu šādā
redakcijā:
"9) Padomes 2000.gada 29.jūnija
direktīvas 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu
pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības;
10) Padomes 2004.gada 13.decembra
direktīvas 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz
vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz
pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu
sniegšanu."
Likums Saeimā pieņemts 2008.gada
19.jūnijā.
Valsts prezidents
V.Zatlers
Rīgā 2008.gada 9.jūlijā
Redakcijas
piebilde: likums stājas spēkā ar 2008.gada 23.jūliju.
|