Ministru kabineta rīkojums Nr.406

Rīgā 2007.gada 28.jūnijā (prot. Nr.37 47.§)

Par Komercdarbības konkurētspējas un inovācijas veicināšanas programmu 2007.-2013.gadam

1. Atbalstīt Komercdarbības konkurētspējas un inovācijas veicināšanas programmu 2007.-2013.gadam (turpmāk - programma).

2. Noteikt, ka programmā minētās institūcijas ir atbildīgas par tām doto uzdevumu izpildi un konkrēto pasākumu efektivitātes izvērtēšanu.

3. Noteikt Ekonomikas ministriju par atbildīgo institūciju programmas īstenošanas vadībā, koordinācijā, pārraudzībā un izvērtēšanā.

4. Ekonomikas ministrijai katru gadu līdz 1.jūnijam sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par programmas ieviešanu iepriekšējā gadā.

5. Jautājumu par nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu programmas īstenošanai izskatīt Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžeta prioritāšu pieteikumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu kārtējam gadam.

6. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2004.gada 17.novembra rīkojumu Nr.888 "Par Nacionālās inovāciju programmas vadības padomi" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 185.nr.).

7. Atzīt par izpildītu Ministru kabineta 2007.gada 20.februāra sēdes proto­kollēmuma (prot. Nr.14 48.§) "Latvijas nacionālā pozīcija par darbības pro­grammas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" projektu (CCI: 2007LV161PD001)" 4.punktā doto uzdevumu.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Ekonomikas ministrs J.Strods

(Ministru kabineta

2007.gada 28.jūnija rīkojums Nr.406)

Komercdarbības konkurētspējas un inovācijas veicināšanas programmas 2007.-2013.gadam
kopsavilkums

1. Risināmā jautājuma būtība

Latvijā īstenotās ekonomiskās reformas un valsts iekļaušanās Eiropas Savienībā ir nodrošinājusi iekšējos un ārējos pamatnosacījumus tautsaim­niecības turpmākai attīstībai un sabiedrības labklājības pieaugumam.

Pēdējo gadu straujās ekonomiskās attīstības rezultātā Latvijas ekonomika šobrīd ir pārsniegusi to iekšzemes kopprodukta līmeni, kas valstī bija pirms ekonomisko reformu uzsākšanas. Taču ekonomiskās un sociālās attīstības līmenis Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Ekono­mikas izaugsme Latvijā ir atklājusi virkni nopietnu makroekonomisku un sociālu problēmu. To risināšanai nepieciešamas strukturālas pārmaiņas Latvijas ekonomikā.

Lai nodrošinātu Latvijas ekonomikas stabilu attīstību un tās konkurēt­spējas pastāvīgu pieaugumu, jārada priekšnosacījumi pārejai no ekonomikas modeļa, kura pamatā ir mazkvalificēta darbaspēka izmantošana un zemas pievienotās vērtības produkcijas ražošana, uz inovatīvo (zināšanu) attīstības modeli.

Lai panāktu Latvijas ekonomiskās politikas labāku koordināciju, nodroši­nātu tautsaimniecības stabilu attīstību un tās konkurētspējas pastāvīgu pieaugu­mu, līdz šim īstenoto valsts politiku paredzēts turpināt atbilstoši Nacionālajai inovāciju programmai 2003.-2006.gadam, Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības programmai 2004.-2006.gadam un Latvijas rūpniecības attīstības pamatnostād­nēm, apvienojot tās Komercdarbības konkurētspējas veicināšanas un inovācijas programmā 2007.-2013.gadam (turpmāk - programma).

Programmas galvenie mērķi ir šādi:

- nodrošināt labvēlīgus nosacījumus komercdarbības attīstībai Latvijā, lai paaugstinātu komersantu, īpaši mazo un vidējo komersantu, konkurēt­spēju, jaunu komersantu izveidi un attīstību;

- veicināt nacionālās inovāciju sistēmas kapacitātes un efektivitātes palielināšanos, izveidojot inovatīvajai darbībai labvēlīgu regulējošo, finanšu un informatīvo vidi;

- panākt būtisku konkurētspējas un produktivitātes pieaugumu rūpnie­cībā, sekmēt augstas pievienotas vērtības produktu ražošanas apjoma pieaugumu un augstas tehnoloģijas produktu īpatsvara palielināšanos ražošanas un eksporta struktūrā, paplašināt inovatīvu tehnoloģiju un progresīvu vadības metožu lietošanu visās rūpniecības nozarēs.

Programmas īstenošanas periodā iespējama sekmīga tās koordinācija ar Latvijas Nacionālajā attīstības plānā ietvertajiem pasākumiem un Eiropas Savienības finanšu perspektīvas 2007.-2013.gadam piedāvātajām strukturālo fondu izmantošanas iespējām. Programmas īstenošanas sākumposmā to būs iespējams saskaņot ar Eiropas Savienības kopējās konkurētspējas palielināšanas pasākumiem atbilstoši Lisabonas stratēģijai.

2. Piedāvātais risinājums

Programmā definēti konkrēti pasākumi komercdarbības vides pilnveido­šanai, finanšu pieejamības sekmēšanai, jaunu komercdarbības iniciatīvu attīstībai un to konkurētspējas palielināšanai, sabiedrības izpratnes veidošanai par inovāciju lomu konkurētspējas palielināšanā, rūpniecības, izglītības un zinātnes sektoru sadarbības veicināšanai, zināšanu pārnesei no zinātniskajām institūcijām uz ražošanas sektoru un to komercializācijai, kā arī rūpniecības nozaru attīstībai un produktivitātes paaugstināšanai.

Programmas īstenošanu veicinās arī saistīto jomu attīstība, piemēram, cilvēkkapitāla attīstība, enerģētikas tirgus attīstība, transporta infrastruktūras pilnveidošana, tirgus infrastruktūras un e-komercijas attīstība.

3. Programmas īstenošanai papildus nepieciešamais finansējums un paredzētie finansējuma avoti

Programmas īstenošanas pasākumu plānā atspoguļotie pasākumi 2007.gadā tiek finansēti atbilstoši Ekonomikas ministrijas un citu iesaistīto ministriju budžetam. Savukārt laikposmā no 2008.gada līdz 2013.gadam pasākumu plānā ir ietvertas Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansētās programmas, Ekonomikas ministrijas un iesaistīto ministriju budžetos plānotie pasākumi, kā arī papildus nepieciešamais budžets. Pasākumu plānā nav iekļauti pasākumi, kuri ietverti citu programmu īstenošanas pasākumu plānos. Papildus nepieciešamais finansējums programmas pasākumu īstenošanai tiks pieprasīts, sagatavojot kārtējā gada valsts budžeta pieprasījumu.

Programmas ieviešanas vadību, koordināciju, pārraudzību un izvērtēšanu veic Ekonomikas ministrija. Par konkrēta pasākuma ieviešanu un tā efektivitātes izvērtēšanu ir atbildīga attiecīgā izpildinstitūcija.

Ekonomikas ministrs J.Strods