Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2020. gada 11. augusta noteikumus Nr. 509 "Kārtība, kādā no apreibinošām vielām un procesiem atkarīgas personas saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus".
Ministru kabineta noteikumi Nr.914

Rīgā 2006.gada 6.novembrī (prot. Nr.57 15.§)
Kārtība, kādā no psihoaktīvām vielām atkarīgās personas saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus
Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3.panta otro daļu
un Bērnu tiesību aizsardzības likuma 48.panta piekto daļu un 49.panta trešo daļu
(MK 27.12.2011. noteikumu Nr.1014 redakcijā)
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā no psihoaktīvām vielām – alkohola, narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām – atkarīgas pilngadīgas personas, kā arī no psihoaktīvām vielām atkarīgi bērni un bērni, kuriem novērota pārmērīga psihoaktīvo vielu lietošana (turpmāk – bērni), par valsts budžeta līdzekļiem saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus (turpmāk – pakalpojumi), lai panāktu šo personu atteikšanos no psihoaktīvo vielu lietošanas, tādējādi uzlabojot viņu fizisko un garīgo veselību, un veicinātu viņu atgriešanos pilnvērtīgā dzīvē.

(MK 11.02.2014. noteikumu Nr.79 redakcijā)

2. Pakalpojumu sniedzējs ir sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrēta persona (turpmāk - sociālās rehabilitācijas institūcija), kura atbilstoši normatīvajiem aktiem par publisko iepirkumu ir ieguvusi tiesības sniegt pakalpojumus un nodrošina pakalpojumu sniegšanu atbilstoši šo noteikumu prasībām.

3. Bērni pakalpojumus saņem pēc pilna motivācijas un ārstēšanās kursa pabeigšanas narkoloģiskajā ārstniecības iestādē vai pēc narkologa noteiktā ārstēšanās kursa pabeigšanas vai, ja narkologs, izvērtējot bērna veselības stāvokli, secina, ka bērns pārmērīgi lieto psihoaktīvās vielas ar tieksmi uz atkarības attīstību. Bērni pabeidz uzsāktā pakalpojumu kursa saņemšanu pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, ja līdz tā pilnīgai pabeigšanai atlikuši ne vairāk kā seši mēneši. Bērniem ir tiesības atkārtoti saņemt pakalpojumus pēc katra jauna motivācijas un ārstēšanās kursa pabeigšanas.

(MK 27.12.2011. noteikumu Nr.1014 redakcijā, kas grozīta ar MK 11.02.2014. noteikumiem Nr.79)

4. Pilngadīgas personas pakalpojumus saņem pēc pilna ārstēšanās kursa saņemšanas. Pilngadīga persona pakalpojumus var saņemt atkārtoti, bet ne biežāk kā reizi divos gados.

II. Kārtība, kādā bērni saņem pakalpojumus

5. Lai bērns varētu saņemt pakalpojumus, bērna likumiskais pārstāvis (vecāki, aizbildnis, bāriņtiesa vai ārpusģimenes aprūpes iestādes vadītājs) iesniedz pašvaldības sociālajā dienestā atbilstoši bērna dzīvesvietai šādus dokumentus:

5.1. rakstisku iesniegumu par nepieciešamību saņemt pakalpojumu;

5.2. narkologa atzinumu saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu, kurā norādīta diagnoze, vēlamais sociālās rehabilitācijas ilgums un norāde, ka bērnam nav šo noteikumu 2.pielikumā minēto kontrindikāciju;

5.3. izrakstu no ambulatorā pacienta medicīniskās kartes par bērna vispārējo veselības stāvokli (veidlapa Nr.027/u).

6. Pēc bērna likumiskā pārstāvja iesnieguma saņemšanas pašvaldības sociālais dienests:

6.1. triju darbdienu laikā novērtē bērna sociālo vidi un kontaktus un sastāda novērtējuma aktu saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumu;

6.2. triju darbdienu laikā pēc šo noteikumu 5.punktā minēto dokumentu saņemšanas (ja dokumenti atbilst noteiktajām prasībām) pieņem lēmumu par dokumentu un bērna sociālās vides un kontaktu novērtējuma akta nosūtīšanu Sociālās integrācijas valsts aģentūrai;

6.3. kamēr bērns atrodas sociālās rehabilitācijas institūcijā, veic sociālo darbu ar personām, kas dzīvo kopā ar bērnu vienā mājsaimniecībā, kā arī citām personām, kas ietekmē bērna sociālo uzvedību;

6.4. ja nepieciešams, pēc sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas veic sociālo darbu ar bērnu un personām, kas dzīvo kopā ar bērnu vienā mājsaimniecībā, kā arī citām personām, kas ietekmē bērna sociālo uzvedību;

6.5. sadarbojas ar sociālās rehabilitācijas institūcijām, nodrošinot informā­cijas apmaiņu un veicinot bērna integrāciju sabiedrībā;

6.6. ja nepieciešams, nodrošina bērnu un viņa likumisko pārstāvi ar transportu, lai viņi nokļūtu sociālās rehabilitācijas institūcijā.

(Grozīts ar MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.28; MK 27.12.2011. noteikumiem Nr.1014)

7. Sociālās integrācijas valsts aģentūra triju darbdienu laikā:

7.1. izvērtē saņemtos dokumentus;

7.2. pieņem lēmumu par pakalpojumu sniegšanu un pakalpojumu sniedzēju, bērna uzņemšanu rindā pakalpojumu saņemšanai vai atteikumu piešķirt pakalpojumus (ja nav ievērotas šo noteikumu prasības) un par to informē bērna likumisko pārstāvi, narkologu, kurš izsniedzis šo noteikumu 5.2. apakšpunktā minēto atzinumu, un attiecīgo pašvaldības sociālo dienestu;

7.3. ja ir pieņemts lēmums sniegt bērnam pakalpojumus:

7.3.1. izsniedz bērna likumiskajam pārstāvim norīkojumu bērnam uz sociālās rehabilitācijas institūciju;

7.3.2. nosūta šo noteikumu 5.punktā minētos dokumentus un bērna sociālās vides un kontaktu novērtējuma aktu pakalpojumu sniedzējam.

(Grozīts ar MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.28; MK 27.12.2011. noteikumiem Nr.1014; MK 11.02.2014. noteikumiem Nr.79)

8. Pakalpojumu sniedzējs:

8.1. iepazīstina bērnu un viņa likumisko pārstāvi ar sociālās rehabilitācijas institūcijas iekšējās kārtības noteikumiem;

8.2. noslēdz ar bērna likumisko pārstāvi vai bērnu, ja viņš ir sasniedzis 15 gadu vecumu, līgumu par pakalpojumu sniegšanas nosacījumiem, pušu tiesībām un pienākumiem, paredzot, ka bērns apņemas pārtraukt psihoaktīvo vielu lietošanu un iesaistīties pakalpojumu kursa pasākumos, bet pakalpojumu sniedzējs nodrošina informācijas aizsardzību, multidisciplināru un diferencētu pieeju atbilstoši bērna vecumam un vajadzībām, kā arī pozitīvi orientētu rehabilitāciju;

8.3. pārtrauc sniegt pakalpojumus:

8.3.1. ja veselības stāvokļa izmaiņu dēļ bērnam nepieciešama ārstēšana ārstniecības iestādē, – no dienas, kad bērns ir ievietots ārstniecības iestādē;

8.3.2. ja bērns atrodas prombūtnē (patvaļīgi, bez attaisnojoša iemesla atstājis pakalpojumu sniegšanas vietu un nepiedalās pakalpojumu kursa pasākumos vismaz divas nedēļas pēc kārtas), – no dienas, kad pakalpojumu sniedzējs konstatē bērna prombūtnes faktu;

8.4. atsāk sniegt pakalpojumus (ja pakalpojumu sniegšana tika pārtraukta šo noteikumu 8.3. apakšpunktā minēto iemeslu dēļ) ar dienu, kad bērns ierodas pie pakalpojumu sniedzēja un atsāk dalību pakalpojumu kursa pasākumos;

8.5. izbeidz sniegt pakalpojumus, ja bērns atrodas prombūtnē ilgāk nekā divus mēnešus pēc kārtas;

8.6. pēc pakalpojumu kursa pabeigšanas, pārtraukšanas vai izbeigšanas bērna likumiskajam pārstāvim izsniedz izziņu par saņemtajiem pakalpojumiem, kā arī informē par to bērna dzīvesvietas sociālo dienestu un narkologu, kurš izsniedzis šo noteikumu 5.2. apakšpunktā minēto atzinumu;

8.7. nekavējoties rakstiski informē Sociālās integrācijas valsts aģentūru par bērnam sniegto pakalpojumu pabeigšanu, pārtraukšanu vai izbeigšanu.

(MK 11.02.2014. noteikumu Nr.79 redakcijā)

III. Kārtība, kādā pilngadīgas personas saņem pakalpojumus

9. Lai pilngadīga persona varētu saņemt pakalpojumus, tā iesniedz pašvaldības sociālajā dienestā atbilstoši dzīvesvietai šādus dokumentus:

9.1. rakstisku iesniegumu par nepieciešamību saņemt pakalpojumu;

9.2. narkologa atzinumu saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu, kurā norādīta diagnoze, informācija par pabeigtu ārstēšanas kursu, vēlamais sociālās rehabilitācijas ilgums un norāde, ka personai nav šo noteikumu 2.pielikumā minēto kontrindikāciju;

9.3. izrakstu no ambulatorā pacienta medicīniskās kartes par personas vispārējo veselības stāvokli (veidlapa Nr.027/u).

10. Pašvaldības sociālais dienests pēc šo noteikumu 9.punktā minēto dokumentu saņemšanas:

10.1. triju darbdienu laikā pēc dokumentu saņemšanas (ja dokumenti atbilst noteiktajām prasībām) pieņem lēmumu par to nosūtīšanu Sociālās integrācijas valsts aģentūrai;

10.2. kamēr pilngadīgā persona atrodas sociālās rehabilitācijas institūcijā, veic sociālo darbu ar viņas ģimeni, personām, kuras dzīvo ar viņu vienā mājsaimniecībā, kā arī citām personām, kas ietekmē attiecīgās personas sociālo uzvedību;

10.3. ja nepieciešams, pēc sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas veic sociālo darbu ar personu, kas saņēma pakalpojumu, tās ģimeni un personām, kuras dzīvo kopā ar šo personu vienā mājsaimniecībā, kā arī citām personām, kuras ietekmē šīs personas sociālo uzvedību;

10.4. sadarbojas ar sociālās rehabilitācijas institūcijām, nodrošinot informācijas apmaiņu un veicinot personas integrāciju sabiedrībā.

(Grozīts ar MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.28; MK 27.12.2011. noteikumiem Nr.1014)

11. Sociālās integrācijas valsts aģentūra piecu darbdienu laikā:

11.1. izvērtē saņemtos dokumentus;

11.2. pieņem lēmumu par pakalpojumu sniegšanu un pakalpojumu sniedzēju, personas uzņemšanu rindā pakalpojumu saņemšanai vai atteikumu piešķirt pakalpojumus (ja nav ievērotas šo noteikumu prasības) un par to informē personu, narkologu, kurš izsniedzis šo noteikumu 9.2. apakšpunktā minēto atzinumu, un attiecīgo pašvaldības sociālo dienestu;

11.3. ja ir pieņemts lēmums sniegt pakalpojumus:

11.3.1. izsniedz personai norīkojumu uz sociālās rehabilitācijas institū­ciju;

11.3.2. nosūta šo noteikumu 9.punktā minētos dokumentus pakalpojumu sniedzējam.

(Grozīts ar MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.28; MK 27.12.2011. noteikumiem Nr.1014; MK 11.02.2014. noteikumiem Nr.79)

12. Pakalpojumu sniedzējs:

12.1. iepazīstina personu ar sociālās rehabilitācijas institūcijas iekšējās kārtības noteikumiem;

12.2. noslēdz ar personu līgumu par pakalpojumu sniegšanas nosacījumiem, pušu tiesībām un pienākumiem, paredzot, ka persona apņemas pārtraukt psihoaktīvo vielu lietošanu un iesaistīties pakalpojumu kursa pasākumos, bet pakalpojumu sniedzējs nodrošina informācijas aizsardzību, multidisciplināru un diferencētu pieeju atbilstoši personas vecumam un vajadzībām, kā arī pozitīvi orientētu rehabilitāciju;

12.3. pārtrauc sniegt pakalpojumus uz ārstēšanās laiku, ja veselības stāvokļa izmaiņu dēļ personai nepieciešama ārstēšana ārstniecības iestādē;

12.4. izbeidz sniegt pakalpojumus, ja:

12.4.1. persona zaudējusi motivāciju pakalpojumu saņemšanai un to ir apliecinājusi pakalpojumu sniedzējam rakstiskā iesniegumā;

12.4.2. persona neievēro vai rupji pārkāpj sociālās rehabilitācijas institūcijas iekšējās kārtības noteikumus un šo noteikumu 12.2. apakšpunktā minētā līguma nosacījumus;

12.4.3. persona patvaļīgi, bez attaisnojoša iemesla atstāj pakalpojumu sniegšanas vietu un nepiedalās pakalpojumu kursa pasākumos vismaz divas dienas;

12.5. pēc pakalpojumu kursa pabeigšanas, pārtraukšanas vai izbeigšanas personai izsniedz izziņu par saņemtajiem pakalpojumiem, kā arī informē par to personas dzīvesvietas sociālo dienestu un narkologu, kurš izsniedzis šo noteikumu 9.2. apakšpunktā minēto atzinumu;

12.6. nekavējoties rakstiski informē Sociālās integrācijas valsts aģentūru par personai sniegto pakalpojumu pabeigšanu, pārtraukšanu vai izbeigšanu.

(MK 11.02.2014. noteikumu Nr.79 redakcijā)

IV. Noslēguma jautājumi

13. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumus Nr.246 "Kārtība, kādā no psihoaktīvām vielām atkarīgie bērni saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, un prasības sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 72.nr.; 2004, 131.nr.).

14. Normas attiecībā uz sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošinā­šanu pilngadīgām personām stājas spēkā ar 2007.gada 1.janvāri.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Labklājības ministre D.Staķe
1.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.914

(Pielikums grozīts ar MK 27.12.2011. noteikumiem Nr.1014)

Narkologa atzinums par sociālās rehabilitācijas nepieciešamību no psihoaktīvām vielām atkarīgajai personai

003.JPG (51283 bytes)

Labklājības ministre D.Staķe
2.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.914
Kontrindikācijas sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai

1. Alkohola, narkotisko, psihotropo vai citu atkarību izraisošo vielu intoksikācija vai abstinences sindroms.

2. Psihotiski traucējumi.

3. Adaptācijas traucējumi ar suicidālām domām un uzvedību.

4. Personības un uzvedības traucējumi smadzeņu slimības, bojājumu vai disfunkcijas dēļ.

5. Personības traucējumi ar dekompensāciju.

6. Vidēji smaga un smaga garīga atpalicība.

7. Somatiskas saslimšanas, kam nepieciešama intensīva speciāla izmeklēšana un ārstēšana (var tikt uzņemti remisijas stāvoklī).

8. Izteikti kustību un koordinācijas traucējumi.

9. Sabiedriskā bīstamība.

Labklājības ministre D.Staķe
3.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.914

(Pielikums MK 27.12.2011. noteikumu Nr.1014 redakcijā)

Bērna sociālās vides un sociālo kontaktu novērtējuma akts

20__.gada ___._______________

1. Ziņas par bērnu
1.1. vārds, uzvārds
1.2. personas kods
1.3. adrese
1.4. bērna dzīves apstākļu raksturojums
2. Ziņas saistībā ar bērna izglītību*
2.1. izglītības iestāde un klase, kurā bērns mācās

 

2.2. izglītības iestādes informācija par bērna uzvedību un uzvedības izmaiņām, par bērna attiecībām ar izglītības iestādes pedagogiem, darbiniekiem un vienaudžiem un cita būtiska informācija
2.3. speciālisti (sociālais pedagogs, psihologs, logopēds), kuri izglītības iestādē ir strādājuši ar bērnu (norādīt speciālistu, raksturot veiktās darbības, to apjomu un rezultātus)
2.4. dalība interešu izglītības programmās

3. Ziņas par bērna uzvedības traucējumiem, ieradumiem, atkarībām

3.1. uzvedības traucējumi

 bērnam nav uzvedības traucējumu

 bērnam ir uzvedības traucējumi (īsi raksturot tos un aprakstīt, kādā veidā uzvedības traucējumi mazināti, rezultāti)

3.2. ieradumi/atkarības (aprakstīt, kā ieradumi/atkarības izpaužas un kas darīts, lai tos mazinātu)
4. Ziņas par iepriekš sniegto palīdzību
4.1. sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšana:

ž  bērnam iepriekš nav sniegti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi dzīvesvietā vai sociālās rehabilitācijas institūcijā

ž  bērnam iepriekš ir sniegti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi dzīvesvietā vai sociālās rehabilitācijas institūcijā (norādīt pakalpojuma sniedzēju un pakalpojuma sniegšanas laiku, sniegtā pakalpojuma apjomu, rezultātus, ieteikumus un ziņas par ieteikumu izpildi)

4.2. psihologa konsultācijas*:

 bērns nav apmeklējis psihologa konsultācijas

 bērns ir apmeklējis psihologa konsultācijas (norādīt konsultāciju sniedzēju, konsultāciju sniegšanas laiku un vietu, sniegto konsultāciju apjomu, rezultātus, ieteikumus un ziņas par ieteikumu izpildi)

5. Ziņas par bērna vecākiem
  māte  tēvs
5.1. vārds, uzvārds5.1. vārds, uzvārds
5.2. kontaktinformācija5.2. kontaktinformācija
5.3. nodarbošanās5.3. nodarbošanās
5.4. nokļūšana pie pakalpojumu sniedzēja (sarunām ar speciālistiem)

   var ierasties

   nevar

   sazināsies telefoniski

5.4. nokļūšana pie pakalpojumu sniedzēja (sarunām ar speciālistiem)

   var ierasties

   nevar

   sazināsies telefoniski

6. Ziņas par ārpusģimenes aprūpi
  aizbildnis, audžuģimene**  ārpusģimenes aprūpes institūcija**
6.1. vārds, uzvārds6.1. nosaukums
6.2. kontaktinformācija6.2. kontaktinformācija
7. Bērna un ģimenes raksturojums
7.1. (īsi raksturot bērna un ģimenes savstarpējās attiecības)

 

7.2. (īsi raksturot bērna un ģimenes sociālos kontaktus)

 

8. Cita būtiska informācija

 

Piezīmes.

1. * Ja šādas ziņas ir pašvaldības sociālā dienesta rīcībā.

2. ** Šajos gadījumos izvērtē nepieciešamību sniegt šā pielikuma 7.punktā prasīto informāciju attiecībā uz bērnu un aizbildni, audžuģimeni vai ārpusģimenes aprūpes institūciju.

Aktu sagatavoja:

   

(amats)

 

(kontakttālrunis)

   

(vārds, uzvārds)

 

(paraksts)

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Kārtība, kādā no psihoaktīvām vielām atkarīgās personas saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 914Pieņemts: 06.11.2006.Stājas spēkā: 10.11.2006.Zaudē spēku: 18.08.2020.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 180, 09.11.2006.
Dokumenta valoda:
LVEN
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
147554
{"selected":{"value":"14.02.2014","content":"<font class='s-1'>14.02.2014.-17.08.2020.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"14.02.2014","iso_value":"2014\/02\/14","content":"<font class='s-1'>14.02.2014.-17.08.2020.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2012","iso_value":"2012\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2012.-13.02.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"16.01.2010","iso_value":"2010\/01\/16","content":"<font class='s-1'>16.01.2010.-31.12.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"10.11.2006","iso_value":"2006\/11\/10","content":"<font class='s-1'>10.11.2006.-15.01.2010.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
14.02.2014
87
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"