Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 27.novembra noteikumos Nr.495 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-01 “Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika””
1. Izdarīt Ministru kabineta 2001.gada 27.novembra noteikumos
Nr.495 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-01 "Ēku
norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"" (Latvijas Vēstnesis,
2001, 174.nr.; 2004, 120.nr.) šādus grozījumus:
1.1. papildināt noteikumus ar informatīvu atsauci uz Eiropas
Savienības direktīvu šādā redakcijā:
"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības
direktīvu
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes
2002.gada 16.decembra Direktīvas 2002/91/EK par ēku
energoefektivitāti.";
1.2. Latvijas būvnormatīvā LBN 002-01 "Ēku norobežojošo
konstrukciju siltumtehnika":
1.2.1. izteikt 1.punktu šādā redakcijā:
"1. Būvnormatīvs nosaka ēku ārējo norobežojošo
konstrukciju būvelementu siltumtehniskās projektēšanas
kārtību jaunbūvējamām, rekonstruējamām un renovējamām
apkurināmām ēkām, kā arī esošajās ēkās ierīkojamām
jaunām apkurināmām telpām, kurās apkures sezonā tiek
uzturēta temperatūra 8 °C un augstāka. Veicot ēkas remontu,
var piemērot šī būvnormatīva prasības, lai nodrošinātu labu
siltumtehnisko kvalitāti.";
1.2.2. izteikt 3.punktu šādā redakcijā:
"3. Ēku ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementi
(turpmāk – būvelements) ir ārējās sienas, jumti, bēniņu
pārsegumi, pārsegumi, kas saskaras ar āra gaisu (arī virs
caurbrauktuvēm), grīdas virs neapkurināmiem pagrabiem, aukstās
pagrīdes un grīdas uz grunts, pagraba ārsienas, kas saskaras ar
āra gaisu vai grunti, ārsienu logi, durvis un vārti, kā arī
iekšējās sienas un citas virsmas, ja tās norobežo telpas,
starp kurām gaisa temperatūras starpība ir 5 °C un vairāk.
Enerģētiski efektīvi ir tādi būvelementi, kas pietiekami labi
pasargā telpas no atdzišanas ziemā un no pārkaršanas vasarā.
Būvprojektā paredzot ēkā izmantojamos būvelementus, novērtē
to siltuma inerci un izvēlas piemērotāko masīvo un
siltumizolējošo slāņu kombināciju.";
1.2.3. papildināt 6.punktu aiz vārdiem ""Latvijas
Vēstnesis"" ar vārdiem "(turpmāk – piemērojamie
standarti)";
1.2.4. svītrot 11. un 12.punktā vārdus "viena
kvadrātmetra";
1.2.5. izteikt 16.punkta pirmo teikumu šādā
redakcijā:
"Logu un gaismu caurlaidīgu stiklotu konstrukciju virsmas
laukumi, kurus ņem vērā, veicot šī būvnormatīva 9.punktā
minētos aprēķinus, nepārsniedz 20 % no katra stāva
apkurināmās grīdas laukuma.";
1.2.6. izteikt 23.punkta otro teikumu šādā redakcijā:
"Ēku gaiscaurlaidību var noteikt saskaņā ar piemērojamos
standartos noteiktajām metodēm.";
1.2.7. izteikt 28.punktu šādā redakcijā:
"28. Ja šī būvnormatīva 25.punktā minētās prasības
izpildei starp siltumizolāciju vai tai piegulošo vēja barjeru un
ārējo apdari nepieciešama gaisa sprauga, siltumizolācijai
jābūt ventilējamai. Ventilēta ir tāda siltumizolācija, kuras
gaisa šķirkārta ir savienota ar āra gaisu un gaisa plūsmas
nosacījumi atbilst standartā LVS EN ISO 6946:2003+A1 "Ēku daļas
un būvkonstrukcijas – Siltumpretestība un siltumvadītspēja
– Aprēķina metode" noteiktajiem kritērijiem. Gaisa
šķirkārta ir ventilēta, ja ir izpildīti šādi
nosacījumi:
28.1. ventilācijas atveru šķērsgriezuma laukums ir ne
mazāks par 15 cm2 uz katru vertikālas gaisa
šķirkārtas garuma (pa ēkas perimetru) metru;
28.2. ventilācijas atveru šķērsgriezuma laukums ir ne
mazāks par 15 cm2 uz katru norobežojošās
konstrukcijas virsmas kvadrātmetru horizontālai gaisa
šķirkārtai.";
1.2.8. izteikt 32.punktu šādā redakcijā:
"32. Siltumizolācijas materiāla deklarēto
siltumvadītspējas koeficientu λD vai deklarēto
siltumpretestību RD nosaka saskaņā ar standartu LVS
EN ISO 10456:2003 "Būvmateriāli un būvizstrādājumi –
Deklarēto un aprēķina siltumtehnisko vērtību noteikšanas
procedūras", būvizstrādājumu harmonizētajiem tehniskajiem
noteikumiem un piemērojamajiem standartiem.";
1.2.9. izteikt 35.punktu šādā redakcijā:
"35. Siltumizolācijai var izmantot brīvi bērtu (arī
mehāniski iestrādātu) materiālu, kura īpatnējā gaisa
caurlaidības pretestība ir mazāka par
6 kPa x s x m-2, ja aprēķina siltumvadītspējas
koeficienta vērtību λd iegūst, deklarētajai
siltumvadītspējas koeficienta vērtībai λD
pieskaitot siltumizolācijas darba apstākļu labojuma koeficientu
Δλw saskaņā ar šī būvnormatīva pielikuma
2.tabulu.";
1.2.10. svītrot 3.tabulu;
1.2.11. izteikt 39.punktu šādā redakcijā:
"39. Ja siltumvadītspējas mērījumus veic saskaņā ar
būvizstrādājumu harmonizētajiem tehniskajiem noteikumiem vai ar
izturētiem (novecinātiem) materiāliem, korekcijas faktors
Dla var būt nulle.";
1.2.12. izteikt 40.punkta ievaddaļu šādā redakcijā:
"40. Deklarēto siltumvadītspēju λD W/(m x K)
nosaka saskaņā ar būvizstrādājumu harmonizētajiem
tehniskajiem noteikumiem vai izmantojot formulu (7) (ja
attiecīgajam siltumizolācijas materiālam nav harmonizēto
tehnisko noteikumu vai harmonizētajos tehniskajos noteikumos nav
minēts deklarētās siltumvadītspējas noteikšanas veids):";
1.2.13. izteikt 41.punktu šādā redakcijā:
"41. Deklarēto siltumvadītspēju λD W/(m x K)
katram siltumizolācijas produkcijas veidam ražotājs
(izplatītājs) norāda atbilstības deklarācijā saskaņā ar
harmonizētajiem tehniskajiem noteikumiem vai norāda tehniskajā
pasē (ja attiecīgajam siltumizolācijas izstrādājumam nav
harmonizēto tehnisko noteikumu).";
1.2.14. izteikt 42.punkta trešo teikumu šādā redakcijā:
"Ražotājs (izplatītājs) siltumizolācijas materiāla klasi
norāda atbilstoši būvizstrādājuma harmonizētajiem
tehniskajiem noteikumiem, kā arī uz izstrādājuma
iepakojuma.";
1.2.15. svītrot 43. un 43.1 punktu;
1.2.16. izteikt 44.punktu šādā redakcijā:
"44. Siltumizolācijas materiāla aprēķina
siltumvadītspēju λD W/(m x K), kur ievērtēti
norobežojošās konstrukcijas reālie darba apstākļi, nosaka
saskaņā ar standartu LVS EN ISO 6946:2003+A1 "Ēku daļas un
būvkonstrukcijas – Siltumpretestība un siltumvadītspēja –
Aprēķina metode" vai izmantojot formulu (8), iegūtajam
rezultātam pieskaitot siltumizolācijas darba apstākļu labojuma
koeficientu Δλw saskaņā ar šī būvnormatīva
pielikuma 2.tabulu, ja harmonizētā būvizstrādājuma standartā
nav noteikts citādi.";
1.2.17. papildināt būvnormatīvu ar VIII nodaļu šādā
redakcijā:
"VIII. Norobežojošo konstrukciju
energoefektivitātes rādītāji
55. Būvprojektā norāda ēkas kopējos siltumenerģijas
zudumus EΣG kilovatstundās (kWh) un īpatnējo siltuma
zudumu koeficientu eG kilovatstundās uz kvadrātmetru
(kWh/m2) normatīvā gada laikā. Aprēķināto ēkas
īpatnējo siltuma zudumu koeficientu eG izmanto
projektētās ēkas energosertifikāta sastādīšanā.
56. Ēkas kopējos siltumenerģijas zudumus kilovatstundās
(kWh) gada laikā nosaka, izmantojot šādu formulu:
EΣG =
HT x Tgd x 24 x 10-3,
kur
(12)
HT - ēkas aprēķina siltuma zudumu koeficients
vatos uz grādu (W/ K);
Tgd - normatīvais grāddienu skaits būvvietā viena
gada apkures periodā, ko nosaka, izmantojot šādu formulu:
Tgd = Σ
D x (Өi – Өe),
kur
(13)
Σ D – apkures dienu skaits būvvietā, ko nosaka saskaņā ar
Ministru kabineta 2001.gada 23.augusta noteikumiem Nr.376
"Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003-01
"Būvklimatoloģija"";
Өi – iekštelpu temperatūra oC;
Өe – ārgaisa vidējā temperatūra oC
apkures periodā, ko nosaka saskaņā ar Ministru kabineta
2001.gada 23.augusta noteikumiem Nr.376 "Noteikumi par Latvijas
būvnormatīvu LBN 003-01 "Būvklimatoloģija"".
57. Ēkas īpatnējo siltuma zudumu koeficientu eG
kilovatstundās uz kvadrātmetru (kWh/m2) nosaka,
izmantojot šādu formulu:
eG = EΣG / L,
kur
(14)
L – ēkas kopējā apkurināmā platība
(m2).";
1.2.18. izteikt pielikuma 2. un 3.tabulu šādā redakcijā:
"2.tabula
Labojuma koeficients Δλw
W/(m x K) būvelementos lietojamiem siltumizolācijas
materiāliem un izstrādājumiem atkarībā no siltumizolācijas
darba apstākļiem
|
Nr.
p.k.
|
Siltumizolācijas materiāla vai izstrādājuma
nosaukums, gaisa caurlaidības īpatnējā pretestība vai
blīvums
|
Siltumizolācijas darba apstākļi
|
Piemērojamais standarts
|
|
ventilēts
būvelements
Δλw (W/mK)
|
neventilēts
būvelements
Δλw (W/mK)
|
|
1
|
2
|
3
|
4
|
5
|
|
1.
|
Minerālvates (akmens vate, stikla vate) izstrādājumi ar
Ra ≤ 6 kPa x s x m-2
|
0,006
|
0,008
|
LVS EN 13162:2003
|
|
2.
|
Minerālvates (akmens vate, stikla vate) izstrādājumi ar
Ra > 6 kPa x s x m-2
|
0,001
|
0,002
|
LVS EN 13162:2003
|
|
3.
|
Brīvi bērta minerālvate ar Ra ≤ 6
kPa x s x m-2
|
0,008
|
nedrīkst lietot
|
|
|
4.
|
Brīvi bērta celulozes šķiedra (ekovate) r > 25
kg/m3 (Ra > 6
kPa x s x m-2 )
|
0,008
|
nedrīkst lietot
|
|
|
5.
|
Celulozes šķiedra ar hidromehanizēto iestrādi ρ = 35-75
kg/m3 (Ra > 6 kPa x s x m-2
)
|
0,008
|
0,02
|
|
|
6.
|
Ekstrudēta putupolistirola (XPS) plāksnes
|
0,001
|
0,002
|
LVS EN 13164:2003
|
|
7.
|
Fenola un karbamīda-formaldehīda putuplasta plāksnes
|
0,02
|
0,03
|
LVS EN 13166:2003
|
|
8.
|
Gāzbetons ρ ≤ 400 kg/m3
|
0,015
|
0,02
|
LVS EN 771-4:2006+A1
|
|
9.
|
Gāzbetons 400 < ρ ≤ 600 kg/m3
|
0,03
|
0,04
|
LVS EN 771-4:2006+A1
|
|
10.
|
Gāzbetons ρ > 600 kg/m3
|
0,07
|
0,08
|
LVS EN 771-4:2006+A1
|
|
11.
|
Niedru plāksnes ρ = 200 kg/m3
|
0,035
|
nedrīkst lietot
|
|
|
12.
|
Perhlorvinila putuplasta loksnes
|
0,012
|
0,015
|
|
|
13.
|
Uzputota polistirola (EPS) plāksnes
|
0,003
|
0,004
|
LVS EN 13163:2004
|
|
14.
|
Putu ģipsis ρ = 500 kg/m3
|
0,07
|
0,08
|
|
|
15.
|
Putupoliuretāns un putupoliuretāna plāksnes
|
0,012
|
0,015
|
LVS EN 13165:2003
|
|
16.
|
Salmu plāksnes (ar šķidrā stikla saistvielu) ρ = 350
kg/m3
|
0,045
|
nedrīkst lietot
|
|
|
17.
|
Fibrolīta plāksnes
|
0,002
|
0,003
|
LVS EN 13168:2002+AC
|
|
18.
|
Arbolīta plāksnes
|
0,015
|
0,017
|
|
|
19.
|
Keramzītbetons 400 < ρ ≤ 600 kg/m3
|
0,01
|
0,02
|
LVS EN 771-3:2006+A1
|
|
20.
|
Keramzītbetons 600 < ρ ≤ 800 kg/m3
|
0,025
|
0,045
|
LVS EN 771-3:2006+A1
|
|
21.
|
Keramzītbetons 800 < ρ ≤ 1000 kg/m3
|
0,05
|
0,07
|
LVS EN 771-3:2006+A1
|
|
22.
|
Kūdras plāksnes 200 ≤ ρ ≤ 300 kg/m3
|
0,015
|
0,02
|
|
|
23.
|
Kokšķiedru un kokskaidu plāksnes ρ = 200
kg/m3
|
0,015
|
nedrīkst lietot
|
LVS EN 13171:2003
|
|
24.
|
Kokšķiedru un kokskaidu plāksnes ρ = 1000
kg/m3
|
0,11
|
nedrīkst lietot
|
LVS EN 13171:2003
|
|
25.
|
Putustikls ρ = 200 kg/m3
|
0,02
|
0,025
|
LVS EN 13167:2003
|
|
26.
|
Putustikls ρ = 400 kg/m3
|
0,035
|
0,04
|
LVS EN 13167:2003
|
Piezīme. Ventilētās gaisa šķirkārtās siltumizolācijas
materiālus no ārpuses aizsargā ar vēja barjeru vai to virsmu
nodrošina ar siltumizolācijas materiālu pret piespiedu
konvekcijas ietekmi uz siltumizolācijas materiāla siltuma
caurlaidību. Šis nosacījums neattiecas uz aukstajiem bēniņiem,
kuros gaisa plūsmas ātrums virs siltumizolācijas materiāla nav
lielāks par 0,5 m/s.
3.tabula
Labojuma koeficients Δλw W/(m x
K) paaugstināta mitruma apstākļos dažāda blīvuma r
(kg/m3) siltumizolācijas materiāliem, kuri tieši
saskaras ar grunti
|
Nr.
p.k.
|
Izolācijas materiāls
|
Vienpusējai saskarei ar grunti
Δλw
|
Divpusējai (abpusējai) saskarei ar grunti
Δλw
|
Piemērojamais harmonizētais standarts
|
|
1.
|
Gāzbetons ρ = 300-600 kg/m3
|
0,02-0,04
|
nedrīkst lietot
|
|
|
2.
|
Keramzītbetons
ρ = 400-600 kg/m3
|
0,01-0,02
|
nedrīkst lietot
|
|
|
3.
|
Keramzīta bērums
ρ = 200-400 kg/m3
|
0,05-0,06
|
0,06-0,07
|
|
|
4.
|
Minerālvate ρ ≥ 100 kg/m3
|
0,005
|
0,01
|
LVS EN 13162:2003
|
|
5.
|
Uzputots polistirols (EPS)
ρ ≥ 30 kg/m3
|
0,01
|
0,02
|
LVS EN 13163:2004
|
|
6.
|
Ekstrudēts putupolistirols (XPS)
ρ ≥ 25 kg/m3
|
0,002
|
0,004
|
LVS EN 13164:2003"
|
2. Noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 1.novembri.