1. Izdarīt Ministru kabineta 2001.gada 27.novembra noteikumos Nr.495 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-01 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"" (Latvijas Vēstnesis, 2001, 174.nr.; 2004, 120.nr.) šādus grozījumus:

1.1. papildināt noteikumus ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2002.gada 16.decembra Direktīvas 2002/91/EK par ēku energoefektivitāti.";

1.2. Latvijas būvnormatīvā LBN 002-01 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika":

1.2.1. izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

"1. Būvnormatīvs nosaka ēku ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementu siltumtehniskās projektēšanas kārtību jaunbūvējamām, rekonstruējamām un renovējamām apkurināmām ēkām, kā arī esošajās ēkās ierīkojamām jaunām apkurināmām telpām, kurās apkures sezonā tiek uzturēta temperatūra 8 °C un augstāka. Veicot ēkas remontu, var piemērot šī būvnormatīva prasības, lai nodrošinātu labu siltumtehnisko kvalitāti.";

1.2.2. izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

"3. Ēku ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementi (turpmāk – būvelements) ir ārējās sienas, jumti, bēniņu pārsegumi, pārsegumi, kas saskaras ar āra gaisu (arī virs caurbrauktuvēm), grīdas virs neapkurināmiem pagrabiem, aukstās pagrīdes un grīdas uz grunts, pagraba ārsienas, kas saskaras ar āra gaisu vai grunti, ārsienu logi, durvis un vārti, kā arī iekšējās sienas un citas virsmas, ja tās norobežo telpas, starp kurām gaisa temperatūras starpība ir 5 °C un vairāk. Enerģētiski efektīvi ir tādi būvelementi, kas pietiekami labi pasargā telpas no atdzišanas ziemā un no pārkaršanas vasarā. Būvprojektā paredzot ēkā izmantojamos būvelementus, novērtē to siltuma inerci un izvēlas piemērotāko masīvo un siltumizolējošo slāņu kombināciju.";

1.2.3. papildināt 6.punktu aiz vārdiem ""Latvijas Vēstnesis"" ar vārdiem "(turpmāk – piemērojamie standarti)";

1.2.4. svītrot 11. un 12.punktā vārdus "viena kvadrātmetra";

1.2.5. izteikt 16.punkta pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Logu un gaismu caurlaidīgu stiklotu konstrukciju virsmas laukumi, kurus ņem vērā, veicot šī būvnormatīva 9.punktā minētos aprēķinus, nepārsniedz 20 % no katra stāva apkurināmās grīdas laukuma.";

1.2.6. izteikt 23.punkta otro teikumu šādā redakcijā:

"Ēku gaiscaurlaidību var noteikt saskaņā ar piemērojamos standartos noteiktajām metodēm.";

1.2.7. izteikt 28.punktu šādā redakcijā:

"28. Ja šī būvnormatīva 25.punktā minētās prasības izpildei starp siltumizolāciju vai tai piegulošo vēja barjeru un ārējo apdari nepieciešama gaisa sprauga, siltumizolācijai jābūt ventilējamai. Ventilēta ir tāda siltumizolācija, kuras gaisa šķirkārta ir savienota ar āra gaisu un gaisa plūsmas nosacījumi atbilst standartā LVS EN ISO 6946:2003+A1 "Ēku daļas un būvkonstrukcijas – Siltumpretestība un siltumvadītspēja – Aprēķina metode" noteiktajiem kritērijiem. Gaisa šķirkārta ir ventilēta, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

28.1. ventilācijas atveru šķērsgriezuma laukums ir ne mazāks par 15 cm² uz katru vertikālas gaisa šķirkārtas garuma (pa ēkas perimetru) metru;

28.2. ventilācijas atveru šķērsgriezuma laukums ir ne mazāks par 15 cm² uz katru norobežojošās konstrukcijas virsmas kvadrātmetru horizontālai gaisa šķirkārtai.";

1.2.8. izteikt 32.punktu šādā redakcijā:

"32. Siltumizolācijas materiāla deklarēto siltumvadītspējas koeficientu λ_D vai deklarēto siltumpretestību R_D nosaka saskaņā ar standartu LVS EN ISO 10456:2003 "Būvmateriāli un būvizstrādājumi – Deklarēto un aprēķina siltumtehnisko vērtību noteikšanas procedūras", būvizstrādājumu harmonizētajiem tehniskajiem noteikumiem un piemērojamajiem standartiem.";

1.2.9. izteikt 35.punktu šādā redakcijā:

"35. Siltumizolācijai var izmantot brīvi bērtu (arī mehāniski iestrādātu) materiālu, kura īpatnējā gaisa caurlaidības pretestība ir mazāka par
6 kPa x s x m^-2, ja aprēķina siltumvadītspējas koeficienta vērtību λ_d iegūst, deklarētajai siltumvadītspējas koeficienta vērtībai λ_D pieskaitot siltumizolācijas darba apstākļu labojuma koeficientu Δλ_w saskaņā ar šī būvnormatīva pielikuma 2.tabulu.";

1.2.10. svītrot 3.tabulu;

1.2.11. izteikt 39.punktu šādā redakcijā:

"39. Ja siltumvadītspējas mērījumus veic saskaņā ar būvizstrādājumu harmonizētajiem tehniskajiem noteikumiem vai ar izturētiem (novecinātiem) materiāliem, korekcijas faktors Dl_a var būt nulle.";

1.2.12. izteikt 40.punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

"40. Deklarēto siltumvadītspēju λ_D W/(m x K) nosaka saskaņā ar būvizstrādājumu harmonizētajiem tehniskajiem noteikumiem vai izmantojot formulu (7) (ja attiecīgajam siltumizolācijas materiālam nav harmonizēto tehnisko noteikumu vai harmonizētajos tehniskajos noteikumos nav minēts deklarētās siltumvadītspējas noteikšanas veids):";

1.2.13. izteikt 41.punktu šādā redakcijā:

"41. Deklarēto siltumvadītspēju λ_D W/(m x K) katram siltumizolācijas produkcijas veidam ražotājs (izplatītājs) norāda atbilstības deklarācijā saskaņā ar harmonizētajiem tehniskajiem noteikumiem vai norāda tehniskajā pasē (ja attiecīgajam siltumizolācijas izstrādājumam nav harmonizēto tehnisko noteikumu).";

1.2.14. izteikt 42.punkta trešo teikumu šādā redakcijā:

"Ražotājs (izplatītājs) siltumizolācijas materiāla klasi norāda atbilstoši būvizstrādājuma harmonizētajiem tehniskajiem noteikumiem, kā arī uz izstrādājuma iepakojuma.";

1.2.15. svītrot 43. un 43.¹ punktu;

1.2.16. izteikt 44.punktu šādā redakcijā:

"44. Siltumizolācijas materiāla aprēķina siltumvadītspēju λ_D W/(m x K), kur ievērtēti norobežojošās konstrukcijas reālie darba apstākļi, nosaka saskaņā ar standartu LVS EN ISO 6946:2003+A1 "Ēku daļas un būvkonstrukcijas – Siltumpretestība un siltumvadītspēja – Aprēķina metode" vai izmantojot formulu (8), iegūtajam rezultātam pieskaitot siltumizolācijas darba apstākļu labojuma koeficientu Δλ_w saskaņā ar šī būvnormatīva pielikuma 2.tabulu, ja harmonizētā būvizstrādājuma standartā nav noteikts citādi.";

1.2.17. papildināt būvnormatīvu ar VIII nodaļu šādā redakcijā:

"VIII. Norobežojošo konstrukciju energoefektivitātes rādītāji

55. Būvprojektā norāda ēkas kopējos siltumenerģijas zudumus E_ΣG kilovatstundās (kWh) un īpatnējo siltuma zudumu koeficientu e_G kilovatstundās uz kvadrātmetru (kWh/m²) normatīvā gada laikā. Aprēķināto ēkas īpatnējo siltuma zudumu koeficientu e_G izmanto projektētās ēkas energosertifikāta sastādīšanā.

56. Ēkas kopējos siltumenerģijas zudumus kilovatstundās (kWh) gada laikā nosaka, izmantojot šādu formulu:

E_ΣG = H_T x T_gd x 24 x 10^-3, kur                                   (12)

H_T - ēkas aprēķina siltuma zudumu koeficients vatos uz grādu (W/ K);

T_gd - normatīvais grāddienu skaits būvvietā viena gada apkures periodā, ko nosaka, izmantojot šādu formulu:

T_gd = Σ D x (Ө_i – Ө_e), kur                                          (13)

Σ D – apkures dienu skaits būvvietā, ko nosaka saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 23.augusta noteikumiem Nr.376 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003-01 "Būvklimatoloģija"";

Ө_i – iekštelpu temperatūra ^oC;

Ө_e – ārgaisa vidējā temperatūra ^oC apkures periodā, ko nosaka saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 23.augusta noteikumiem Nr.376 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003-01 "Būvklimatoloģija"".

57. Ēkas īpatnējo siltuma zudumu koeficientu e_G kilovatstundās uz kvadrātmetru (kWh/m²) nosaka, izmantojot šādu formulu:

e_G = E_ΣG / L, kur                                                         (14)

L – ēkas kopējā apkurināmā platība (m²).";

1.2.18. izteikt pielikuma 2. un 3.tabulu šādā redakcijā:

"2.tabula

Labojuma koeficients Δλ_w W/(m x K) būvelementos lietojamiem siltumizolācijas materiāliem un izstrādājumiem atkarībā no siltumizolācijas darba apstākļiem

Piezīme. Ventilētās gaisa šķirkārtās siltumizolācijas materiālus no ārpuses aizsargā ar vēja barjeru vai to virsmu nodrošina ar siltumizolācijas materiālu pret piespiedu konvekcijas ietekmi uz siltumizolācijas materiāla siltuma caurlaidību. Šis nosacījums neattiecas uz aukstajiem bēniņiem, kuros gaisa plūsmas ātrums virs siltumizolācijas materiāla nav lielāks par 0,5 m/s.

3.tabula

Labojuma koeficients Δλ_w W/(m x K) paaugstināta mitruma apstākļos dažāda blīvuma r (kg/m³) siltumizolācijas materiāliem, kuri tieši saskaras ar grunti

2. Noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 1.novembri.