|
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Grozījumi likumā "Par
nodokļiem un nodevām"
Izdarīt likumā "Par nodokļiem un
nodevām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta
Ziņotājs, 1995, 7.nr.; 1996, 15.nr.; 1997, 24.nr.; 1998, 2., 18.,
22., 24.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 11.nr.; 2001, 3., 8., 12.nr.;
2002, 2., 22.nr.; 2003, 2., 6., 8., 15., 22.nr.; 2004, 9.nr.;
2005, 2., 11.nr.; 2006, 1., 9., 13.nr.) šādus grozījumus:
1.Papildināt 11.panta otro daļu ar
60., 61., 62., 63. un 64.punktu šādā redakcijā:
"60) par zemes dzīļu izmantošanas
licences izsniegšanu;
61) par bieži sastopamo derīgo
izrakteņu ieguves atļaujas izsniegšanu;
62) par derīgo izrakteņu atradnes
pases izsniegšanu;
63) par 1973.gada Vašingtonas
konvencijā par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām
savvaļas dzīvnieku un augu sugām noteiktās atļaujas (CITES
atļauja) izsniegšanu;
64) par 1973.gada Vašingtonas
konvencijā par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām
savvaļas dzīvnieku un augu sugām noteiktā sertifikāta
(CITES sertifikāts) izsniegšanu."
2.Izteikt 22.panta tekstu šādā
redakcijā:
"(1) Nodokļu administrācijas
ierēdnim (darbiniekam), ja šajā pantā nav noteikts citādi,
aizliegts izpaust par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas
jebkādu informāciju, kas šim ierēdnim (darbiniekam) kļuvusi
zināma, pildot dienesta (darba) pienākumus, izņemot:
1) informāciju par nodokļu
maksātāja nodokļu parādiem, kas izveidojušies nodokļu revīzijas
(audita) rezultātā vai nodokļu maksājumu kavējuma dēļ, norādot
nodokļa parāda lielumu, nodokļu maksātāja nosaukumu vai vārdu,
uzvārdu un reģistrācijas kodu;
2) informāciju par fizisko personu
- saimnieciskās darbības veicēju, kas nav reģistrēts
komercreģistrā, norādot fiziskās personas vārdu, uzvārdu un
reģistrācijas kodu.
(2) Nodokļu administrācijas
ierēdnis (darbinieks) drīkst sniegt informāciju par nodokļu
maksātāju bez viņa piekrišanas šādos gadījumos:
1) valsts ieņēmumu nodrošināšanai,
kā arī pārraudzības funkciju veikšanai - Finanšu ministrijai;
2) valsts budžeta un pašvaldību
budžetu līdzekļu ieņēmumu un izdevumu, kā arī valsts budžetā vai
pašvaldību budžetos iekļauto Eiropas Savienības un citu
starptautisko organizāciju vai institūciju līdzekļu izlietošanas
un rīcības ar valsts un pašvaldību mantu vai tās daļu
kontrolei;
3) nodokļu administrēšanas
funkciju izpildei - citai nodokļu administrācijai, Eiropas
Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm un saskaņā ar
starptautisko līgumu noteikumiem ārvalstu kompetentajām
iestādēm;
4) normatīvajos aktos noteikto
funkciju izpildes nodrošināšanai- pirmstiesas izmeklēšanas
iestādēm, tiesai, prokuratūrai un citām tiesībaizsardzības
iestādēm;
5) citu valsts pārvaldes funkciju
un uzdevumu izpildes nodrošināšanai vai speciālajās tiesību
normās par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu noteikto
regulēšanas funkciju izpildes nodrošināšanai, kā arī valsts
institūciju funkciju izpildes nodrošināšanai -
informāciju, kura ir vienīgi nodokļu administrācijas rīcībā vai
kuru nodokļu administrācijai atbilstoši tās kompetencei ir
pienākums radīt;
6) šā likuma 18.panta 8., 12.,
13., 14. un 15.punktā, 23.panta trīspadsmitajā daļā, 24.panta
otrajā daļā un 25.panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos.
(3) Informācija par nodokļu
maksātāja nodokļu parādu gadījumos, kad šis parāds tiek noteikts,
pamatojoties uz nodokļu administrācijas lēmumu, tiek izpausta pēc
tam, kad attiecīgais lēmums kļuvis neapstrīdams.
(4) Sniedzot informāciju šā panta
otrās daļas 3.punktā noteiktajā gadījumā Eiropas Savienības
dalībvalstu kompetentajām iestādēm un ārvalstu kompetentajām
iestādēm, nodokļu administrācija vienlaikus par to paziņo arī
nodokļu maksātājam. Ja nodokļu administrācija ir konstatējusi
faktus, kas liecina par apliekamā objekta slēpšanu vai
izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, tā nodokļu maksātājam par
informācijas sniegšanu paziņo 90 dienu laikā pēc ārvalsts
pilnvarotā pārstāvja informēšanas.
(5) Lai saņemtu informāciju šā
panta otrās daļas 5.punktā noteiktajā gadījumā, valsts pārvaldes
iestāde ar nodokļu administrāciju noslēdz starpresoru vienošanos,
kurā norāda sniedzamās informācijas apjomu, izsniegšanas,
izmantošanas un apstrādes kārtību saskaņā ar informācijas
pieprasītāja iesniegto pamatojumu.
(6) Šā panta noteikumi par
informācijas konfidencialitāti ir jāievēro šā panta otrajā daļā
minētajā iestādē, kā arī pēc ierēdņa (darbinieka) civildienesta
(darba) attiecību izbeigšanas nodokļu administrācijā un citās
iestādēs.
(7) Persona, kas izpaudusi
konfidenciālo informāciju par nodokļu maksātāju, tiek saukta pie
likumos noteiktās atbildības."
3.Papildināt pārejas noteikumus ar
83.punktu šādā redakcijā:
"83. Šā likuma 11.panta otrās
daļas 60., 61., 62., 63. un 64.punkts stājas spēkā 2007.gada
1.janvārī."
4. Papildināt likuma informatīvo
atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 8. un 9.punktu šādā
redakcijā:
"8) Padomes 2004.gada 21.aprīļa
direktīvas 2004/56/EK, ar kuru groza Padomes direktīvu 77/799/EEK
par dalībvalstu kompetento iestāžu savstarpēju palīdzību tiešo
nodokļu jomā, dažu akcīzes nodokļu jomā un nodokļu piemērošanā
apdrošināšanas prēmijām;
9) Padomes 2004.gada 16.novembra
direktīvas 2004/106/EK, ar ko groza Padomes direktīvu 77/799/EEK
par dalībvalstu kompetento iestāžu savstarpējo palīdzību
attiecībā uz tiešajiem nodokļiem, noteiktiem akcīzes nodokļiem un
apdrošināšanas prēmiju aplikšanu ar nodokļiem un direktīvu
92/12/EEK par vispārēju režīmu precēm, uz kurām attiecas akcīzes
nodokļa piemērošana, un par šādu preču glabāšanu, apriti un
uzraudzību."
Likums Saeimā pieņemts 2006.gada
14.septembrī.
Valsts prezidentes vietā
Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre
Rīgā 2006.gada 27.septembrī
Redakcijas
piebilde: likums stājas spēkā ar 2006.gada 11.oktobri.
|