1. Krīzes vadības padome (turpmāk - padome) ir koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir veicināt valsts pārvaldes iestāžu saskaņotu rīcību valsts apdraudējuma pārvarēšanai.

2. Padomei ir šādas funkcijas:

2.1. koordinēt valsts pārvaldes iestāžu darbību valsts apdraudējuma gadījumos;

2.2. koordinēt civilmilitāro sadarbību un valsts pārvaldes iestāžu operatīvos pasākumus valsts apdraudējuma pārvarēšanai.

3. Padomei ir šādi uzdevumi:

3.1. izskatīt valsts un pašvaldību institūciju sagatavoto informāciju par draudiem valstij un iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par rīcību valsts apdraudējuma pārvarēšanai;

3.2. izskatīt ministriju kompetencē esošo nozaru apdraudējumu prognozi;

3.3. sagatavot priekšlikumus ārkārtējas situācijas, izņēmuma stāvokļa un mobilizācijas izsludināšanai;

3.4. izvērtēt priekšlikumus par normatīvo aktu un politikas plānošanas dokumentu projektu izstrādi valsts apdraudējuma novēršanai un pārvarēšanai;

3.5. informēt Ministru kabinetu par padomes pieņemtajiem lēmumiem;

3.6. sniegt Ministru kabinetam priekšlikumus par iespējām sniegt humāno palīdzību krīzes situācijā nonākušai ārvalstij, kā arī par palīdzības nodrošināšanu Latvijas pilsoņiem un iedzīvotājiem krīzes situācijās ārvalstīs;

3.7. ja nepieciešams, sniegt Ministru kabinetam priekšlikumus par Latvijai krīzes situācijā nepieciešamo palīdzību no ārvalstīm;

3.8. koordinēt Ziemeļatlantijas līguma organizācijas krīžu reaģēšanas sistēmas integrāciju Latvijas krīzes vadības sistēmā un tās ieviešanu valsts pārvaldes institūcijās un drošības iestādēs;

3.9. sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par nacionālajai drošībai svarīgu valsts objektu kopumu un veicamajiem drošības pasākumiem;

3.10. veikt citus normatīvajos aktos padomei noteiktos uzdevumus.

4. Padomei ir šādas tiesības:

4.1. uzaicināt uz padomes sēdēm valsts, pašvaldību un citu institūciju amatpersonas un speciālistus;

4.2. pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī - normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos - no fiziskajām un privāto tiesību juridiskajām personām padomes uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju.

5. Padomes priekšsēdētājs:

5.1. sasauc un vada padomes sēdes;

5.2. apstiprina padomes sēžu darba kārtību;

5.3. paraksta padomes lēmumus un sēžu protokolus;

5.4. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv padomi;

5.5. pēc padomes priekšsēdētāja vietnieku priekšlikumiem apstiprina ekspertu grupu personālsastāvu un uzdevumus.

6. Padomes priekšsēdētāja vietnieki ir aizsardzības ministrs, ārlietu ministrs un iekšlietu ministrs.

7. Padomes priekšsēdētāja vietnieki vai viņu pilnvarotas personas vada un organizē ekspertu grupu darbu. Padomes struktūra norādīta pielikumā.

8. Padomes priekšsēdētājs padomes sēdes sasauc ne retāk kā reizi sešos mēnešos. Padomes sēdi sasauc arī tad, ja to ierosina kāds no padomes locekļiem vai padomes sekretariāta vadītājs.

9. Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā puse no padomes locekļiem. Padome lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu atklātā balsojumā. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss.

10. Padomes sēdes protokolē. Padomes sēdes protokolā ieraksta darba kārtības jautājumus un pieņemtos lēmumus, kā arī norāda personas, kuras piedalījušās sēdē, un viņu izteiktos viedokļus par attiecīgajiem jautājumiem.

11. Padomes sēžu protokolus un lēmumus paraksta padomes priekšsēdētājs un padomes sekretariāta vadītājs.

12. Padomes sēdes ir atklātas. Pēc padomes locekļa priekšlikuma padome ar klātesošo padomes locekļu vienkāršu balsu vairākumu lemj par jautājumu izskatīšanu slēgtā sēdē. Slēgtas sēdes dalībnieku pienākums ir sēdē lemto atklātībā neizpaust.

13. Padomes sekretariāta darbību nodrošina Iekšlietu ministrija.

14. Padomes sekretariātu pēc Iekšlietu ministrijas ieteikuma apstiprina Krīzes vadības padome. Padomes sekretariāta vadītājs ar padomdevēja tiesībām piedalās padomes sēdēs, kā arī ekspertu grupu sēdēs.

15. Padomes sekretariātam ir šādi uzdevumi:

15.1. veikt Nacionālās drošības likumā noteiktos uzdevumus;

15.2. paziņot padomes locekļiem un uz padomes sēdi uzaicinātajām per­sonām par plānoto padomes sēdi;

15.3. sagatavot dokumentu projektus izskatīšanai padomes sēdēs;

15.4. nodrošināt padomes locekļus ar nākamās sēdes materiāliem;

15.5. protokolēt padomes sēdes un noformēt lēmumus;

15.6. nosūtīt padomes sēdes protokola kopiju visiem padomes locekļiem, kā arī nosūtīt padomes lēmumus visām ieinteresētajām institūcijām un amatpersonām;

15.7. nodrošināt padomi ar operatīvo informāciju par valsts apdraudējuma situācijas pārvarēšanu.

16. Padomes sekretariātam ir šādas tiesības:

16.1. iesniegt padomes priekšsēdētājam priekšlikumus par padomes sēdes darba kārtību;

16.2. ja nepieciešams, pieprasīt papildmateriālus no dokumentu projektu iesniedzējiem;

16.3. iesaistīt sēžu materiālu sagatavošanā citu iestāžu amatpersonas;

16.4. sniegt padomes priekšsēdētājam priekšlikumus par papildu ekspertu grupu izveidošanu, ņemot vērā valsts apdraudējuma veidu vai mērogu;

16.5. kontrolēt padomes lēmumos noteiktos uzdevumus valsts pārvaldes institūcijām un ziņot padomei par to izpildi;

16.6. nodrošināt plašsaziņas līdzekļus ar informāciju par padomes darbību un padomes pieņemtajiem lēmumiem.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars

Pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 2.maija noteikumiem Nr.358

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars