Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr. 401

Rīgā 2000.gada 21.novembrī (prot. Nr. 55, 11.§)

Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 19.oktobra noteikumos Nr.355 "Augu karantīnas noteikumi"

Izdoti saskaņā ar Augu aizsardzības likuma 5.panta 1.punktu un 14.panta septīto daļu

Izdarīt Ministru kabineta 1999.gada 19.oktobra noteikumos Nr.355 "Augu karantīnas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 1999, 348./350.nr.; 2000, 259./261.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt 17.4. un 19.3.apakšpunktā, 20.punktā, 29.1. un 29.2.apakšpunktā, 31., 32., 34. un 35.punktā, 5.pielikuma 1., 5., 49. un 50.punktā un 6.pielikumā vārdu "krava" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "prece" (attiecīgā locījumā).

2. Izteikt 28.punktu šādā redakcijā:

"28. Ievedamo augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu fitosanitāro kontroli robežkontroles punktā vai muitas noliktavā saskaņā ar zemkopības ministra apstiprinātu cenrādi par maksu veic Sanitārās robežinspekcijas inspektors, kuram ir atbilstoša kvalifikācija augu aizsardzības jomā."

3. Papildināt noteikumus ar 28.1 punktu šādā redakcijā:

"28.1 Šo noteikumu 28.punktā minētā maksa par fitosanitāro kontroli netiek iekasēta:

28.1 1. ja kontrolē preces, kas tranzītā tiek transportētas caur Latvijas Republikas teritoriju, tās pārkraujot vai nepārkraujot, uzglabājot vai neuzglabājot muitas noliktavās, brīvajās zonās un brīvostās, pamatojoties uz TIR grāmatiņu, tranzīta deklarāciju vai citu muitas dokumentu, kas aizvieto muitas deklarāciju;

28.1 2. ja kontrolē preces, kas tiek ievestas muitas noliktavās, brīvajās zonās un brīvostās (preces pārstrādājot vai nepārstrādājot), lai izvestu no Latvijas Republikas tranzītā vai atpakaļizvešanā (reeksportējot);

28.1 3. ja kontrolē transportlīdzekļus, kas pārvadā šo noteikumu 28.1 1. un 28.1 2.apakšpunktā minētās preces."

4. Izteikt 1.pielikumu šādā redakcijā:

"1.pielikums

Ministru kabineta

1999.gada 19.oktobra

noteikumiem Nr.355

Fitosanitārajai kontrolei pakļautie augi, augu produkti un ar tiem saskarē nonākušie priekšmeti

I. Augi, augu produkti un ar tiem saskarē nonākušie priekšmeti, kuru audzētāji, ražotāji, uzglabātāji, tirgotāji un izvedēji (eksportētāji) ir pakļauti reģistrācijai

1. Krūmcidoniju Chaenomeles Lindl., klinteņu Cotoneaster Ehrh., vilkābeļu Crataegus L., cidoniju Cydonia Mill., eriobotriju Eriobotrya Lindl., ābeļu Malus Mill., mespilu Mespilus L., pirakantu Pyracantha Roem., bumbieru Pyrus L. un stranvēziju Stranvaesia Lindl. ģints, plūmju Prunus L. ģints augļu koku - plūmju, mandeļu, aprikožu, persiku un ķiršu - un pīlādžu Sorbus L. ģints (izņemot Zviedrijas pīlādzi Sorbus intermedia (Ehr.) Pers.) stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas.

2. Apiņu Humulus lupulus L. stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas.

3. Nakteņu Solanum L. ģints bumbuļus un stolonus veidojošie stādīšanai paredzētie augi vai hibrīdi.

4. Kartupeļi Solanum tuberosum L., ja tos audzē platībās, kas ir lielākas par hektāru, un ja uz tiem neattiecas šī pielikuma 3.punkts (reģistrācijai pakļauti audzētāji, uzglabātāji, fasētāji un pārstrādātāji).

5. Kinkānu Fortunella Swingle un Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un hibrīdi un vīnkoku Vitis L. ģints augi, izņemot augļus un sēklas.

6. Citrusu Citrus L. ģints augi un hibrīdi, izņemot augļus un sēklas.

7. Koksne (reģistrācijai pakļauti tikai izvedēji (eksportētāji)):

8. Kastaņu Castanea Mill. ģints augu nomizota miza (reģistrācijai pakļauti tikai izvedēji (eksportētāji)).

II. Augi, kurus audzētāji audzē un realizē tālākai lauksaimnieciskai ražošanai

9. Baltegļu Abies Mill., lapegļu Larix Mill., hemlokegļu Tsuga Carr., priežu Pinus L., egļu Picea A.Dietr., platānu Platanus L., apšu Populus L., duglāziju Pseudotsuga Carr., ozolu Quercus L., kastaņu Castanea Mill., seleriju Apium graveolens L., argirantēmu Argyranthemum Webb., spinātu Spinacea L., kāpostu Brassica L., gurķu Cucumis L., salātu Lactuca L., asteru Aster L., krizantēmu Dendranthema (DC) Des Moul., ģipseņu Gypsophila L., Exacum Willd., zemeņu Fragaria L., gerberu Gerbera Cass., pīpeņu Leucanthemum L., verbēnu Verbena L., lupīnu Lupinus L., pelargoniju Pelargonium l'Herit. ex Ait. un biškrēsliņu Tanacetum L. ģints augu, neļķu Dianthus L. ģints augu un hibrīdu, sprigaņu Impatiens L. ģints visu Jaungvinejas hibrīdu šķirņu, kā arī ogulāju Ribes L., Rubus L. ģints - jāņogu, upeņu, ērkšķogu, kazeņu un aveņu - stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas.

10. Nakteņu dzimtas Solanaceae stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas un tos augus, kuri veido bumbuļus un stolonus.

11. Kallu Araceae , marantu Marantaceae , banānu Musaceae , avokado Persea Mill. un strelīciju Strelitziaceae ģints augi (apsakņoti vai kopā ar substrātu).

12. Šalotes sīpolu Allium ascalonicum L., dārza sīpolu Allium cepa L. un maurloku Allium schoenoprasum L. stādīšanai paredzētie sīpoli un sēklas un puravu Allium porrum L. stādīšanai paredzētie augi un sēklas.

13. Kamasiju Camassia Lindl., hionodokšu Chionodoxa Boiss., sniegpulkstenīšu Galanthus L., hiacinšu Hyacinthus L., īrisu Iris L., ismeņu Ismene Herbert, muskaru Muscari Mill., narcišu Narcissus L., baltstarīšu Ornithogalum L., puškīniju Puschkinia Adams, zilsniedzīšu Scilla L., tigrīdiju Tigridia Juss. un tulpju Tulipa L. ģints, krokusu Crocus flavus Weston "Golden Yellow" un galtoniju Galtonia candicans (Baker) Decne un to hibrīdu, un gladiolu Gladiolus Tourn. ex L. ģints sugu Gladiolus callianthus Marais, Gladiolus colvillei Sweet, Gladiolus nanus hort., Gladiolus ramosus hort. un Gladiolus tubergenii hort. stādīšanai paredzētie sīpoli un bumbuļsīpoli.

III. Augi, augu produkti un ar tiem saskarē nonākušie priekšmeti, kuru ievedēji (importētāji) ir pakļauti reģistrācijai

14. Stādīšanai paredzētie augi, pavairojamais materiāls un augu daļas ar saknēm (izņemot sēklas un akvārija augus), ieskaitot sējas sīpolus (sīksīpolus).

15. Sēšanai paredzētās sēklas:

15.1. graudzāļu Gramineae un krustziežu dzimtas Cruciferae augu sēklas, kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā (arī Krievijas daļa aiz Urālu kalniem) - cietie kvieši, plēkšņu kvieši, mīksto kviešu, kviešu un rudzu maisījuma, rudzu, miežu, auzu, rudzu-kviešu hibrīda (tritikāles) superelites un augstāko kategoriju sēklas, sorgo hibrīdi un pārējās graudaugu sēklas; rapšu un citu krustziežu dzimtas Cruciferae eļļas augu sēklas; pārējās sēklas, augļi un sporas sējai;

15.2. āboliņa Trifolium spp., kukurūzas Zea mays L., lucernas Medicago sativa L., rīsu Oryza spp. un saulespuķu Helianthus annuus L. sēklas;

15.3. dārza sīpolu Allium cepa L., maurloku Allium schoenoprasum L., puravu Allium porrum L., piparu Capsicum L., tomātu Lycopersicon lycopersicum (L.) Karsten ex Farw. sēklas;

15.4. pupiņu Phaseolus L. sēklas;

15.5. aveņu, kazeņu Rubus L. un aprikožu, persiku, plūmju un citu Prunus L. ģints augu sēklas, kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā (arī Krievijas daļa aiz Urālu kalniem).

16. Šādu augu daļas (griezti ziedi, zari un tamlīdzīgi), izņemot augļus un sēklas:

16.1. gerberu Gerbera L., ģipseņu Gypsophila L., krizantēmu Dendranthema (DC) Des., neļķu Dianthus L., orhideju Orchidaceae , pelargoniju Pelargonium l'Herit ex Ait un rožu Rosa L. ģints augu daļas - augoši augi (ieskaitot to saknes), spraudeņi un potzari, pušķiem vai dekoratīviem nolūkiem griezti svaigi ziedi un ziedpumpuri;

16.2. ābeļu Malus Mill., bumbieru Pyrus L., cidoniju Cydonia Mill., eriobotriju Eriobotrya Lindl., kastaņu Castanea Mill., krūmcidoniju Chaenomeles Lindl., klinteņu Cotoneaster Ehrh., mespīlu Mespilus L., ozolu Quercus L., pirakantu Pyracantha Roem., pīlādžu Sorbus L. (izņemot Zviedrijas pīlādzi Sorbus intermedia (Ehrh.) Pers.), stranvēziju Stranvaesia Lindl. un vilkābeļu Crataegus L. ģints augu daļas - augoši augi (ieskaitot to saknes), spraudeņi un potzari, pušķiem vai dekoratīviem nolūkiem griezti svaigi ziedi, ziedpumpuri, lapas, lapoti augu zari un pārējās augu daļas; neapstrādātas augu daļas, kuras galvenokārt izmanto krāsošanai un miecēšanai;

16.3. cukura kļavu Acer saccharum Marsh., dateļpalmu Phoenix L., papeļu Populus L., plūmju Prunus L. un skuju koku Coniferale ģints augu daļas, kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā (arī Krievijas daļa aiz Urālu kalniem - augoši augi (ieskaitot to saknes), spraudeņi un potzari, pušķiem vai dekoratīviem nolūkiem griezti svaigi ziedi, ziedpumpuri, lapas, lapoti augu zari un pārējās augu daļas; neapstrādātas augu daļas, kuras galvenokārt izmanto krāsošanai un miecēšanai.

17. Augļi:

17.1. citrusaugļi Citrus L., kinkāni Fortunella Swingle, Ķīnas mazie mandarīni Poncirus Raf. un to hibrīdi;

17.2. anonas Annona L., āboli Malus Mill., bumbieri Pyrus L., cidonijas Cydonia Mill., guavas Psidium L., hurmas Diospyros L., mango Mangifera L., plūmes, aprikozes, ķirši, persiki Prunus L., upenes, baltās un sarkanās jāņogas, ērkšķogas Ribes L., dzērvenes, mellenes un pārējie Vaccinium L. ģints augļi, pasifloru Passiflora L. augļi un Syzygium Gaertn. ģints augļi, kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā (arī Krievijas daļa aiz Urālu kalniem).

18. Kartupeļu Solanum tuberosum L. bumbuļi, svaigi vai atdzesēti.

19. Biešu Beta vulgaris L. sēšanai paredzētās sēklas un pārtikai, lopbarībai un pārstrādei paredzētās saknes, kā arī nesterilizēti atkritumi.

20. Nomizota miza:

20.1. kastaņu Castanea Mill. un ozolu Quercus L. (izņemot Quercus suber L.) ģints augu miza;

20.2. cukura kļavu Acer saccharum Marsh., papeļu Populus L. un skuju koku Coniferales ģints augu miza, kuras izcelsmes valsts neatrodas Eiropā (arī Krievijas daļa aiz Urālu kalniem).

21. Koksne:

5. Izteikt 2.pielikumu šādā redakcijā:

"2.pielikums

Ministru kabineta

1999.gada 19.oktobra

noteikumiem Nr.355

Fitosanitārajai robežkontrolei pakļautie augi, augu produkti un ar tiem saskarē nonākušie priekšmeti

1. Augi un augu produkti, kuru ievešanai (importam) Latvijā nepieciešams eksportētājas valsts fitosanitārais sertifikāts un Valsts augu aizsardzības dienesta izdota karantīnas atļauja ievešanai (importam), saskaņā ar Latvijas kombinēto nomenklatūru ir šādi:

2. Augi un augu produkti, kuru ievešanai Latvijā nepieciešams eksportētājvalsts fitosanitārais sertifikāts, saskaņā ar Latvijas kombinēto nomenklatūru ir šādi:

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Zemkopības ministrs A.Slakteris

Noteikumi stājas spēkā ar 2000.gada 25.novembri