1. Noteikumi nosaka kuģu radio un navigācijas aprīkojuma drošības prasības un attiecas uz Latvijas Kuģu reģistrā reģistrētajiem:

1.1. kuģiem, kas paredzēti komercdarbībai;

1.2. kuģiem, kas paredzēti pasažieru pārvadāšanai, kā arī mācībām un zinātniskajai pētniecībai;

1.3. zvejas kuģiem, kuru garums pārsniedz 12m un kas būvēti pirms 2004.gada 1.jūlija;

1.4. valsts dienestu kuģiem (piemēram, robežkontrolei, vides aizsardzībai, avāriju novēršanai).

(Grozīts ar MK 29.05.2012. noteikumiem Nr.369)

2. Noteikumi neattiecas uz šo noteikumu 1.punktā minētajiem kuģiem, kas pakļauti 1974.gada Starptautiskās konvencijas par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras un tās 1988.gada protokola (ar grozījumiem) IV un V nodaļas prasībām, kā arī uz buru jahtām un motorjahtām, kuru garums nepārsniedz 24 metrus.

(MK 29.05.2012. noteikumu Nr.369 redakcijā)

3. Šī nodaļa attiecas uz:

3.1. kravas kuģiem ar bruto tilpību (turpmāk - BT), mazāku par 300;

3.2. pasažieru kuģiem, kas neveic starp­tautiskus reisus;

3.3. kravas kuģiem ar 300BT un lielākiem, kas neveic starptautiskus reisus;

3.4. zvejas kuģiem, kas būvēti pirms 2004.gada 1.jūlija;

3.5. valsts dienestu kuģiem.

(Grozīts ar MK 29.05.2012. noteikumiem Nr.369)

4. Šīs nodaļas prasības neierobežo kuģa, glābšanas līdzekļa vai personas tiesības briesmu gadījumos izmantot jebkurus pieejamos līdzekļus, lai pievērstu uzmanību, paziņotu savu atrašanās vietu un saņemtu palīdzību.

5. Uz katra kuģa, kas atrodas jūrā, ir radio aprīkojums, ar kuru var:

5.1. pārraidīt avārijas ziņojumu krastam, izmantojot divus dažādus neatkarīgus līdzekļus, kas izmanto atšķirīgu radiosakaru tipu;

5.2. saņemt krasta pārraidīto avārijas ziņojumu;

5.3. pārraidīt un saņemt avārijas ziņojumus no kuģiem;

5.4. pārraidīt un saņemt meklēšanas un glābšanas koordinācijas informāciju;

5.5. pārraidīt un saņemt informāciju notikuma vietā;

5.6. pārraidīt un saņemt drošības informāciju jūrā;

5.7. saņemt vispārējas nozīmes radiosakarus no krasta radiosistēmām vai tīkliem un pārraidīt uz tiem, ņemot vērā šo noteikumu 34.punktu;

5.8. nodrošināt divpusējus sakarus no stūresmājas uz stūresmāju.

6. Ņemot vērā šo noteikumu 5.punktu, katru kuģi aprīko ar radioiekārtām, kas piemērotas jūras rajonam vai rajoniem, kuros kuģis atradīsies paredzētā brauciena laikā, atbilstoši šo noteikumu 10., 11., 12., 13., 14. un 15.punkta prasībām.

6.¹ Aprīkojuma uzstādīšanu, remontu un apkopi veic komersants (turpmāk – sertificēts komersants), kuru saskaņā ar normatīvajiem aktiem par jūras kuģu aprīkojumu sertificējusi valsts akciju sabiedrība "Latvijas Jūras administrācija" (turpmāk – Latvijas Jūras administrācija).

(MK 29.05.2012. noteikumu Nr.369 redakcijā)

7. Katra radioiekārta ir:

7.1. izvietota tā, lai mehāniskas, elektriskas vai citas izcelsmes kaitīgas ietekmes neiespaido tās pareizu lietošanu, nodrošina elektromagnētisko saderību un izvairīšanos no kaitīgas mijiedarbības ar citu aprīkojumu un sistēmām;

7.2. izvietota tā, lai nodrošinātu visaugstāko drošības pakāpi un operatīvo pieejamību;

7.3. aizsargāta pret ūdens, temperatūras un citu nelabvēlīgu vides apstākļu iedarbību;

7.4. apgādāta ar drošu, pastāvīgi nostiprinātu elektrisko apgaismojumu, kas ir neatkarīgs no galvenā un avārijas elektriskās enerģijas avota un nodrošina darbam piemērotu radiovadības ierīču apgaismojumu;

7.5. skaidri marķēta ar izsaukuma signālu, kuģa stacijas identifikatoru un citiem kodiem, kas nepieciešami, izmantojot radioiekārtu.

8. Radioiekārtas nodrošina ar nepārtrauktu automātisku informāciju par kuģu pozīciju. Aktivizējot avārijas pogu, minētā informācija tiek iekļauta briesmu signāla ziņojumā.

(Grozīts ar MK 29.05.2012. noteikumiem Nr.369)

9. Pasažieru kuģa glābšanas laivas un glābšanas plostiņi ir aprīkoti ar pārnēsājamām ultraīsviļņu radiostacijām.

10. Katrs šo noteikumu 3.punktā minētais kuģis apgādāts ar:

10.1. ultraīsviļņu radioiekārtu, kas nodrošina:

10.1.1. D klases ciparu selektīvā izsau­kuma (turpmāk - DSC) sistēmas (sakaru veids, kur izsaukumam izmanto kodu paketes, kas ļauj radiostacijai nodibināt sakarus un noraidīt informāciju citai stacijai vai staciju grupai) ziņojuma noraidīšanu 156,525 MHz frekvencē (70.kanāls) ar iespēju nosūtīt avārijas ziņojumu 70.kanālā no kuģa vadības vietas;

10.1.2. divpusējus radiotelefona sakarus 156,300 MHz (6.kanāls), 156,650 MHz (13.kanāls) un 156,800 MHz (16.kanāls) frekvencē;

10.2. atsevišķu radioiekārtu (vai kombinētu ar šo noteikumu 10.1.1.apakšpunktā minēto iekārtu), kas nodrošina nepārtrauktu DSC dežūruztveršanu ultraīsviļņu 70.kanālā;

10.3. radiolokācijas atbildētāju (SART), kas strādā 9 GHz frekvenču joslā, vai automātiskās identifikācijas sistēmas meklēšanas un glābšanas raidītāju (AIS-SART), kas ir novietots tā, lai to varētu ērti izmantot;

10.4. atsevišķu ultraīsviļņu radiostaciju (vai kombinētu ar šo noteikumu 10.1. un 10.2.apakšpunktā minētajām iekārtām), kas nodrošina vispārējas nozīmes radiosakarus, izmantojot radiotelefoniju;

10.5. pārnēsājamo globālās jūras negadījumu un drošības sistēmas (turpmāk – GMDSS) ultraīsviļņu radiostaciju;

10.6. satelītu avārijas radioboju (turpmāk - EPIRB), kas:

10.6.1. noraida avārijas ziņojumu, izmantojot satelītu sistēmu, kas darbojas 406MHz frekvencē;

10.6.2. nostiprināta viegli sasniedzamā vietā;

10.6.3. aktivizējama un pārvietojama ar rokām, lai viens cilvēks to varētu aiznest līdz glābšanas līdzeklim;

10.6.4. brīvi uzpeld un automātiski aktivizējas, ja kuģis grimst.

(Grozīts ar MK 29.05.2012. noteikumiem Nr.369)

11. Kuģus, kas strādā jūras rajonā A1 (jūras rajons, kurā ir nodrošināti ultraīsviļņu radiotelefona sakari ar vismaz vienu krasta radiostaciju, kas nodrošina pastāvīgu iespēju avārijas informācijas pārraidei, izmantojot DSC), aprīko šādi:

11.1. pasažieru kuģus aprīko saskaņā ar šo noteikumu 9. un 10.punkta prasībām;

11.2. kravas un zvejas kuģus aprīko saskaņā ar šo noteikumu 10.punkta prasībām, izņemot 10.3.apakšpunktā minēto aprīkojumu;

11.3. kravas kuģus, kas neiziet ārpus ostas akvatorijas (ostas palīgflote), aprīko ar stacionāru ultraīsviļņu radiostaciju, kas nodrošina avārijas un vispārējos radiosakarus.

(Grozīts ar MK 29.05.2012. noteikumiem Nr.369)

12. Pasažieru kuģus, kas strādā jūras rajonā A1 un A2 (jūras rajons, izņemot jūras rajonu A1, kurā ir nodrošināti vidējo viļņu radiotelefona sakari ar vismaz vienu krasta radiostaciju, kura nodrošina pastāvīgu iespēju avārijas informācijas pārraidei, izmantojot DSC), aprīko šādi:

12.1. papildus šo noteikumu 10.punkta prasībām katru pasažieru kuģi, kas strādā ārpus jūras rajona A1, bet paliek jūras rajona A2 robežās, aprīko ar:

12.1.1. vidējo viļņu radioiekārtu, kas noraida un saņem avārijas un drošības signālus:

12.1.1.1. 2187,5 kHz frekvencē, izmantojot DSC;

12.1.1.2. 2182 kHz frekvencē, izmantojot radiotelefoniju;

12.1.2. atsevišķu radioiekārtu (vai kombinētu ar šo noteikumu 12.1.1.1.apakšpunktā minēto iekārtu), kas nodrošina nepārtrauktu DSC dežūruztveršanu 2187,5 kHz frekvencē;

12.1.3. kādu no iekārtām, kas avārijas ziņojumu noraidīšanai no kuģa uz krastu izmanto radiosakarus, atšķirīgus no vidējiem viļņiem. Šim nolūkam parasti izmanto šo noteikumu 10.6.apakšpunktā minēto satelītu avārijas radioboju (EPIRB). Minēto radioboju vai tās distances aktivizēšanas ierīci uzstāda vietā, no kuras parasti vada kuģi;

12.2. pasažieru kuģi aprīko ar uztvērēju, kas automātiski saņem jūras drošības informāciju 518kHz frekvencē, izmantojot šaurjoslas tiešās drukas telegrāfiju (turpmāk - NAVTEX uztvērējs);

12.3. pasažieru kuģim papildus nodrošina iespēju noraidīt un saņemt vispārējas nozīmes radiosakarus, izmantojot radiotelefoniju ar radioiekārtu, kas darbojas no 1604 līdz 4000kHz frekvenču joslā. Šim nolūkam papildina iekārtu, kas minēta šo noteikumu 12.1.1.2.apakšpunktā.

13. Kravas un zvejas kuģus, kas strādā jūras rajonā A1 un A2, aprīko šādi:

13.1. papildus šo noteikumu 10.punkta prasībām katru kravas un zvejas kuģi, kas strādā ārpus jūras rajona A1, bet paliek jūras rajona A2 robežās, aprīko ar:

13.1.1. vidējo viļņu radioiekārtu, kas noraida un saņem avārijas un drošības signālus:

13.1.1.1. 2187,5 kHz frekvencē, izmantojot DSC;

13.1.1.2. 2182 kHz frekvencē, izmantojot radiotelefoniju;

13.1.2. atsevišķu radioiekārtu (vai kombinētu ar šo noteikumu 13.1.1.1.apakšpunktā minēto iekārtu), kas nodrošina nepārtrauktu DSC dežūruztveršanu 2187,5 kHz frekvencē;

13.1.3. kādu no iekārtām, kas avārijas ziņojumu noraidīšanai no kuģa uz krastu izmanto radiosakarus, atšķirīgus no vidējiem viļņiem. Šim nolūkam parasti izmanto šo noteikumu 10.6.apakšpunktā minēto satelītu avārijas radioboju (EPIRB). Minēto radioboju vai tās distances aktivizēšanas ierīci uzstāda vietā, no kuras parasti vada kuģi;

13.1.4. NAVTEX uztvērēju;

13.2. kravas un zvejas kuģim papildus nodrošina iespēju noraidīt un saņemt vispārējas nozīmes radiosakarus, izmantojot radiotelefoniju ar radioiekārtu, kas darbojas no 1604līdz 4000kHz frekvenču joslā. Šim nolūkam papildina iekārtu, kas minēta šo noteikumu 13.1.1.2.apakšpunktā.

14. Kuģus, kas strādā jūras rajonā A1, A2 un A3 (jūras rajons, izņemot jūras rajonus A1 un A2, kurā ir nodrošināta pastāvīga avārijas informācijas pārraide, izmantojot ģeostacionāro INMARSAT satelītu sistēmu), aprīko šādi:

14.1. papildus šo noteikumu 10.punkta prasībām, katru kuģi, kas strādā ārpus jūras rajona A1 un A2, bet paliek jūras rajona A3 robežās, aprīko ar:

14.1.1. 1976.gada 3.septembrī dibinātās Starptautiskās jūras satelītsakaru organizācijas (turpmāk - INMARSAT) kuģa zemes staciju, kas var:

14.1.1.1. noraidīt un saņemt avārijas un drošības ziņojumus ar tiešās drukas telegrāfiju (TDT) (sakaru veids, kas izmanto automātisko telegrāfa aparatūru);

14.1.1.2. nosūtīt un saņemt avārijas izsaukumus;

14.1.1.3. nodrošināt dežūru avārijas trauksmes ziņojumiem, kas raidīti no krasta uz kuģi, ieskaitot tādus, kas adresēti noteiktiem ģeogrāfiskiem rajoniem;

14.1.1.4. noraidīt un saņemt vispārējas nozīmes radiosakarus, izmantojot radiotelefoniju vai tiešās drukas telegrāfiju (TDT);

14.1.2. vidējo viļņu radioiekārtu, kas noraida un saņem avārijas un drošības ziņojumus:

14.1.2.1. 2187,5 kHz frekvencē, izmantojot DSC;

14.1.2.2. 2182 kHz frekvencē, izmantojot radiotelefoniju;

14.1.3. atsevišķu radioiekārtu (vai kombinētu ar šo noteikumu 14.1.2.1.apakšpunktā minēto iekārtu), kas nodrošina nepārtrauktu DSC dežūruztveršanu 2187,5 kHz frekvencē;

14.1.4. kādu no iekārtām, kas avārijas ziņojumu noraidīšanai no kuģa uz krastu izmanto radiosakarus, atšķirīgus no vidējiem viļņiem. Šim nolūkam parasti izmanto šo noteikumu 10.6.apakšpunktā minēto satelītu avārijas radioboju (EPIRB). Minēto radioboju vai tās distances aktivizēšanas ierīci uzstāda vietā, no kuras parasti vada kuģi;

14.2. kuģi aprīko ar īsviļņu radioiekārtu, kas noraida un saņem avārijas un drošības ziņojumus visās avārijas un drošības frekvencēs no 1605kHz līdz 4000kHz un no 4000 kHz līdz 27500 kHz, izmantojot:

14.2.1. DSC;

14.2.2. radiotelefoniju;

14.2.3. tiešās drukas telegrāfiju (TDT);

14.3. kuģi aprīko ar atsevišķu iekārtu (vai kombinētu ar šo noteikumu 14.1.2.apakšpunktā minēto), kas nodrošina DSC dežūruztveršanu 2187,5 kHz frekvencē, 8414,5kHz frekvencē un vienā no 4207,5kHz, 6312kHz, 12577kHz vai 16804,5 kHz DSC avārijas un drošības frekvencēm;

14.4. kuģim papildus nodrošina iespēju noraidīt un saņemt vispārējas nozīmes radiosakarus, izmantojot radiotelefoniju vai tiešās drukas telegrāfiju (TDT), ar atsevišķu vidējo viļņu vai īsviļņu radioiekārtu (vai kombinētu ar šo noteikumu 14.2.apakš­punktā minēto iekārtu) no 1605kHz līdz 4000kHz frekvenču joslā un no 4000kHz līdz 27500 kHz frekvenču joslā.

15. Šo noteikumu 14.1.1., 14.1.2., 14.1.4. un 14.2.apakšpunktā minēto radio aprīkojumu uzstāda vietā, no kuras parasti vada kuģi.

16. Ja kuģis jūras rajonu A1, A2 vai A3 šķērso vienu reizi, bet tas nav atbilstoši aprīkots šo rajonu šķērsošanai, šo noteikumu 10., 11., 12., 13., 14. un 15.punkta prasības nepiemēro, ja kuģis atbilst vismaz 5.2., 5.3. un 5.4.apakšpunktā minētajām prasībām.

17. Katrs kuģis, kas atrodas jūrā, uztur nepārtrauktu dežūru:

17.1. ultraīsviļņu DSC 70.kanālā, ja kuģis saskaņā ar šo noteikumu 10.2.apakš­punkta prasībām aprīkots ar ultraīsviļņu radioiekārtu;

17.2. avārijas un drošības 2187,5 kHz DSC frekvencē, ja kuģis saskaņā ar šo noteikumu 12.1.2., 13.1.2. un 14.1.2.apakšpunkta prasībām aprīkots ar vidējo viļņu radioiekārtu;

17.3. avārijas un drošības 2187,5 kHz un 8414,5 kHz DSC frekvencē, kā arī atbilstoši dienas laikam un kuģa ģeogrāfiskajai vietai vienā no avārijas un drošības 4207,5 kHz, 6312 kHz, 12577 kHz vai 16804,5 kHz DSC frekvencēm, ja kuģis saskaņā ar šo noteikumu 14.3.apakšpunkta prasībām aprīkots ar vidējo viļņu vai īsviļņu radioiekārtu, sardzes uzturēšanai izmantojot skenējošo uztvērēju;

17.4. satelītu avārijas ziņojumu saņemšanai no krasta uz kuģi, ja kuģis saskaņā ar šo noteikumu 14.1.1.apakšpunkta prasībām aprīkots ar INMARSAT kuģa zemes staciju.

18. Katrs kuģis, kas atrodas jūrā, drošības informācijas saņemšanai uztur radio dežūru jūrā atbilstošā frekvencē vai frekvencēs, kurās šī informācija raidīta rajonam, kurā strādā kuģis.

19. Katrs kuģis, kas atrodas jūrā, uztur nepārtrauktu dežūru ultraīsviļņu 16.kanālā. Šo dežūru uztur vietā, no kuras parasti vada kuģi.

20. Laikā, kad kuģis atrodas jūrā, tas ir nodrošināts ar elektriskās enerģijas padevi radio aprīkojuma darbībai, kā arī iekārtu rezerves elektriskās enerģijas avota uzlādēšanai.

21. Uz katra kuģa ir paredzēts radio aprīkojuma rezerves elektriskās enerģijas avots (avoti), kas nodrošina avārijas un drošības radiosakarus, ja galvenais un avārijas elektriskās enerģijas avots nedarbojas. Rezerves elektriskās enerģijas avots (avoti) nodrošina attiecīgajam jūras rajonam vai rajoniem, kuriem kuģis aprīkots, piemērotas ultraīsviļņu radioiekārtas darbību atbilstoši šo noteikumu 10.1.apakš­punkta prasībām, vidējo viļņu radioiekārtas darbību atbilstoši šo noteikumu 12.1.1. un 13.1.1.apakšpunkta prasībām, vidējo viļņu vai īsviļņu radioiekārtas darbību atbilstoši šo noteikumu 14.2.apakšpunkta prasībām vai INMARSAT kuģa zemes stacijas darbību atbilstoši šo noteikumu 14.1.1.apakšpunkta prasībām un papildu slodžu darbību atbilstoši šo noteikumu 24. un 25.punkta prasībām laikposmā, kas nav mazāks par:

21.1. vienu stundu, ja avārijas elektroenerģijas avots pilnībā nodrošina minēto radioiekārtu apgādi;

21.2. sešas stundas, ja avārijas elektroenerģijas avots nav paredzēts vai pilnībā nenodrošina minēto radioiekārtu apgādi.

22. Rezerves elektriskās enerģijas avots (avoti) ir neatkarīgs no kuģa enerģētiskās iekārtas un elektriskā tīkla.

23. Ja uz kuģa, kas aprīkots ar ultraīsviļņu radioiekārtu, saskaņā ar šo noteikumu 21.punktu ir papildus uzstādītas divas vai vairākas radioiekārtas, rezerves elektriskās enerģijas avots (avoti) ir ar pietiekamu ietilpību, lai šo noteikumu 21.1. vai 21.2.apakšpunktā noteiktajā laikposmā nodrošinātu:

23.1. vienlaicīgu visu radioiekārtu darbību, kas pievienotas rezerves elektriskās enerģijas avotam (avotiem);

23.2. to radioiekārtu darbību, kas patērē visvairāk enerģijas, ja viena papildu radioiekārta pievienota rezerves elektriskās enerģijas avotam (avotiem) reizē ar ultraīsviļņu radioiekārtu.

24. Rezerves elektriskās enerģijas avotu (avotus) izmanto, lai pievienotu elektrisko apgaismojumu atbilstoši šo noteikumu 7.4.apakšpunktam.

25. Ja akumulatoru baterijas tiek izmantotas kā rezerves elektriskās enerģijas avots, tad:

25.1. šos akumulatorus nodrošina ar automātiskām uzlādēšanas iekārtām, kas līdz nominālajai kapacitātei tos uzlādē 10 stundu laikā;

25.2. akumulatoru kapacitāti, izmantojot piemērotu metodi, pārbauda ne retāk kā reizi 12 mēnešos, kā arī laikā, kad kuģis neatrodas jūrā.

26. Akumulatora baterijas, kas ir rezerves enerģijas avots, izvieto pēc iespējas tuvāk radioiekārtām atsevišķā telpā, kuras izmēri, ventilācija un temperatūra atbilst bateriju ražotāja prasībām. Pilnībā uzlādētas baterijas nodrošina radioiekārtu apgādi šo noteikumu 21.1. vai 21.2.apakšpunktā noteikto laikposmu.

27. Kuģa galvenā vai avārijas elektriskās enerģijas avota bojājuma gadījumā nepieciešams rezerves enerģijas avots, kas nodrošina nepārtrauktu, automātisku navigācijas informācijas ievadīšanu kuģa radioiekārtās.

28. Aprīkojumam, kas minēts šo noteikumu II nodaļā un ražots Eiropas Savienības dalībvalstīs vai citās valstīs, un ko paredzēts izplatīt Eiropas Savienības dalībvalstīs, ir atbilstības sertifikāts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par radioiekārtu atbilstības novērtēšanu.

29. Aprīkojums konstruēts un uzstādīts tā, lai galvenās sekcijas varētu viegli nomainīt bez komplicētas regulēšanas un lai tas būtu pieejams pārbaudēm un apkalpošanai uz kuģa.

30. Lai nodrošinātu šo noteikumu 14.punktā minētā aprīkojuma darbību uz kuģiem:

30.1. dublē kuģa aprīkojumu;

30.2. veic aparatūras apkopi krasta apkalpošanas punktos;

30.3. kuģa komandā iekļauj radioelektronikas speciālistu, kurš apkalpo aparatūru jūrā.

31. Ja kuģis strādā jūras rajonā A1, A2 un A3, kuģa aprīkojuma darbību nodrošina vienā no šo noteikumu 30.punktā paredzētajiem veidiem.

32. Par šo noteikumu 30.punktā minēto prasību izpildi kuģa īpašnieks informē Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekciju vai atzītu kuģu klasifikācijas sabiedrību, ar kuru Latvijas Jūras administrācija ir noslēgusi pilnvarojuma līgumu par kuģa tehnisko uzraudzību (turpmāk - atzīta organizācija), un izdara attiecīgo ierakstu kuģa drošības apliecībā.

33. Radio aprīkojumam, kas noteikts šo noteikumu II nodaļā, ir obligātas ikgadējās pārbaudes, kuras veic Latvijas Jūras administrācija vai atzīta organizācija. Zvejas kuģu aprīkojuma pārbaudi veic kuģa kārtējās apskates laikā.

(Grozīts ar MK 29.05.2012. noteikumiem Nr.369)

33.¹ Par šo noteikumu 33.punktā minētās pārbaudes rezultātiem sastāda kuģa radio aprīkojuma pārbaudes aktu (1.pielikums).

(MK 29.05.2012. noteikumu Nr.369 redakcijā)

34. Ja šo noteikumu 5.punktā minētais aprīkojums uz kuģa ir uzturēts darba kārtībā un kuģis spēj nodrošināt avārijas un drošības sakarus, tad nespēja nodrošināt vispārējās nozīmes radiosakarus atbilstoši šo noteikumu 5.7.apakšpunktam nav iemesls kuģa atzīšanai par jūras nespējīgu vai tā aizkavēšanai ostā, kur nav iespējams veikt remontu.

35. Šo noteikumu 3.punktā minēto kuģu (izņemot zvejas kuģus) kapteinim un vienam sardzes stūrmanim nepieciešams:

35.1. GMDSS universālā operatora (GOC) sertifikāts, ja kuģis kuģo ārpus jūras rajona A1;

35.2. GMDSS ierobežotā operatora (ROC) sertifikāts, ja kuģis kuģo tikai jūras rajonā A1.

(MK 29.05.2012. noteikumu Nr.369 redakcijā)

35.¹ Ja kuģis kuģo tikai iekšējos ūdeņos, tā kapteinim nepieciešams piekrastes radio operatora sertifikāts.

(MK 29.05.2012. noteikumu Nr.369 redakcijā)

36. Šo noteikumu 3.4.apakšpunktā minētā zvejas kuģa:

36.1. kapteinim vai kuģa virsniekam nepieciešams piekrastes radio operatora sertifikāts, ja kuģis kuģo jūras rajonā A1;

36.2. kapteinim un vienam sardzes stūrmanim nepieciešama tāljūras radio operatora apliecība vai GMDSS universālā operatora (GOC) sertifikāts, ja kuģis kuģo jūras rajonā A2;

36.3. kapteinim, vecākajam stūrmanim un sardzes stūrmaņiem nepieciešams GMDSS universālā operatora (GOC) sertifikāts, ja kuģis kuģo jūras rajonā A3.

(Grozīts ar MK 29.05.2012. noteikumiem Nr.369)

37. Personāla kvalifikāciju apliecina Latvijas Jūras administrācijas Jūrnieku reģistra sertifikāts, kas izdots saskaņā ar normatīvajiem aktiem par jūrnieku sertificēšanu.

(MK 29.05.2012. noteikumu Nr.369 redakcijā)

38. Kuģa kapteinis vienu no sardzes stūrmaņiem norīko par atbildīgo par radiosakariem briesmu gadījumā.

39. Uz kuģa ir radio žurnāls, kurā izdara ierakstus par visiem radiosakariem, kas ir svarīgi cilvēku dzīvības drošībai jūrā saskaņā ar Latvijas Jūras administrācijas prasībām. Šo noteikumu 3.punktā minētie kuģi, kas strādā jūras rajonā A1 un A2, ierakstus par radiosakariem izdara kuģa žurnālā.

40. Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz visiem Latvijas kuģiem, kas aprīkoti ar starptautiskās satelītu sistēmas satelītu avārijas radioboju (EPIRB) briesmu signālu uztveršanai un avārijas vietas noteikšanai no radiobojām, kas strādā 406MHz frekvencē (turpmāk - COSPAS-SARSAT).

41. Uz Latvijas kuģiem uzstāda satelītu avārijas radiobojas (EPIRB), kurām ir COSPAS-SARSAT tipa atzīšanas sertifikāts. Sertifikāta numuru ražotājs norāda radiobojas tehniskajā dokumentācijā.

42. Uz Latvijas kuģiem uzstādāmās vai esošās satelītu avārijas radiobojas (EPIRB) kodē vai pārkodē Latvijā vai ārvalstīs atzīts aprīkojuma pārbaudes uzņēmums, kodēšanai izmantojot lietotāja protokolu ar deviņu ciparu kuģa, krasta radiostacijas vai kuģu grupas identifikācijas kodu (turpmāk - MMSI numurs), ko piešķir valsts akciju sabiedrība "Elektronisko sakaru direkcija".

43. Satelītu avārijas radioboju (EPIRB) pārkodē, ja:

43.1. kuģi, uz kura tā atrodas, izslēdz no Latvijas kuģu reģistra;

43.2. kuģim, uz kura tā atrodas, maina MMSI numuru;

43.3. to uzstāda uz cita kuģa.

44. Uz Latvijas kuģiem uzstādītās satelītu avārijas radiobojas (EPIRB) reģistrē Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcijā.

45. Satelītu avārijas radioboju (EPIRB) reģistrēšanai nepieciešami šādi dati:

45.1. reģistrācijas nolūks;

45.2. informācija par ražotāju;

45.3. informācija par lietotāju;

45.4. informācija par kuģi;

45.5. kodēšanas protokola kopija.

46. Satelītu avārijas radioboju (EPIRB) reģistrē pēc kodēšanas, pārkodē­šanas, kā arī ja ir mainīta:

46.1. informācija par lietotāju:

46.1.1. īpašnieks;

46.1.2. adrese;

46.1.3. avārijas kontakttelefona numurs;

46.2. informācija par kuģi:

46.2.1. vārds, izsaukuma signāls;

46.2.2. kuģa izmēri, korpusa krāsa;

46.2.3. pieļaujamais cilvēku skaits;

46.2.4. radiosakaru iekārtas.

47. Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcija pēc satelītu avārijas radiobojas (EPIRB) reģistrācijas izsniedz lietotājam reģistrācijas karti (2.pielikums) un tās kopiju nosūta Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotiles Krasta apsardzes dienesta Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centram (MRCC).

(MK 29.05.2012. noteikumu Nr.369 redakcijā)

48. Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs (MRCC) reizi gadā kopā ar Jūras administrācijas Kuģošanas drošības departamentu salīdzina satelītu avārijas radioboju (EPIRB) datu bāzē reģistrēto informāciju.

49. Katra satelītu avārijas radioboja (EPIRB), kas uzstādīta uz Latvijas kuģa, ir apgādāta ar tehnisko dokumentāciju.

50. Satelītu avārijas radioboju (EPIRB) uzstāda vietā, kur:

50.1. tai piekļūt un novietot to glābšanas līdzeklī var viens cilvēks;

50.2. piekļuvei netiek izmantots vertikālais traps;

50.3. peldošā štrope uzpeldēšanas laikā neaizķeras aiz kuģa konstrukci­jām.

51. Uz satelītu avārijas radiobojas (EPIRB) ir uzlīme ar šādu informāciju:

51.1. īsa lietošanas instrukcija;

51.2. ieprogrammētais 15zīmju heksadecimālais identifikācijas kods (MMSI numurs un tehniskā informācija par satelītu avārijas radioboju (EPIRB), ko ieprogrammē atzīta servisa stacija);

51.3. akumulatoru baterijas derīguma termiņš;

51.4. hidrostata pārbaudes datums;

51.5. aprīkojuma pārbaudes stacijas nosaukums un veiktās pārbaudes datums.

52. Kuģis, kas atrodas jūrā, reizi mēnesī pārbauda satelītu avārijas radioboju (EPIRB) saskaņā ar šo noteikumu 55.1., 55.2. un 55.3.apakšpunkta prasībām un izdara attiecīgu ierakstu žurnālā.

53. Par satelītu avārijas radiobojas (EPIRB) nozaudēšanu kuģis nekavējoties informē tuvāko Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centru (MRCC).

54. Radioboju aktivizē avārijas situācijā. Ja aktivizēšana bijusi kļūdaina, rīkojas šādi:

54.1. pārtrauc avārijas signāla pārraidi;

54.2. paziņo tuvākajam Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centram (MRCC) kuģa vārdu, izsaukuma signālu un MMSI numuru.

55. Reizi gadā satelītu avārijas radioboju (EPIRB) pārbauda sertificēts komersants. Maksimāli pieļaujamais laika intervāls starp pārbaudēm ir 17 mēnešu. Pēc pārbaudes aizpilda ikgadējās pārbaudes aktu (3.pielikums). Pārbaudēs izmanto kalibrētu mēraparatūru. Kalibrēšanas biežumu nosaka mēraparatūras ražotājs. Visas elektrisko parametru pārbaudes veic ar paštestēšanas metodi. Satelītu avārijas radiobojas (EPIRB) pārbaude ietver:

55.1. uzstādīšanas vietas un montāžas pārbaudi;

55.2. štropes esību, tās stiprinājuma un stāvokļa pārbaudi (štrope ir satīta un nav saistīta ar kuģi vai montāžas kronšteinu);

55.3. vizuālo apskati defektu atklāšanai;

55.4. paštestēšanu;

55.5. identifikāciju, uzlīmes ar 15 zīmju heksadecimālo identifikācijas kodu (un šo noteikumu 53.punktā noteiktās informācijas esību);

55.6. dekodēšanu, 15 zīmju heksadecimālā identifikācijas koda un citas raidītā signāla informācijas pārbaudi, 15 zīmju hek­sa­decimālā identifikācijas koda un MMSI numura atbilstību uzlīmē norādītajam;

55.7. reģistrācijas dokumentu pārbaudi;

55.8. baterijas derīguma termiņa pārbaudi;

55.9. hidrostata darbības un derīguma termiņa pārbaudi;

55.10. pārbaudi izstarojuma 406 MHz frekvencē, izmantojot paštestēšanas metodi vai ierīci, lai izvairītos no briesmu signāla noraidīšanas satelītu sistēmai;

55.11. pārbaudi izstarojuma 121,5 MHz frekvencē, izmantojot paštestēšanas metodi vai ierīci, lai izvairītos no satelītu sistēmas aktivizēšanas;

55.12. satelītu avārijas radiobojas (EPIRB) novietošanu atpakaļ montāžas kronšteinā, pārliecinoties, vai nenotiek raidīšana;

55.13. lietošanas instrukcijas esības pārbaudi.

(Grozīts ar MK 29.05.2012. noteikumiem Nr.369)

56. Reizi piecos gados satelītu avārijas radiobojas (EPIRB) pārbaudi pēc ražotāja apstiprinātas programmas vienlaicīgi ar akumulatoru baterijas maiņu veic sertificēts komersants.

(Grozīts ar MK 29.05.2012. noteikumiem Nr.369)

57. Pārbaudes ziņojuma kopiju (ar rezultātiem) glabā uz kuģa.

58. Sertificēts komersants pirms pārbaudītās vai nomainītās satelītu avārijas radiobojas (EPIRB) atdošanas īpašniekam pārbauda tās reģistrāciju Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrā (MRCC).

(Grozīts ar MK 29.05.2012. noteikumiem Nr.369)

59. Šī nodaļa attiecas uz kravas un pasažieru kuģiem:

59.1. mazākiem par 150 BT;

59.2. mazākiem par 500 BT, kuri neveic starptautiskus reisus.

60. Latvijas Jūras administrācija piešķir izņēmumus:

60.1. kuģiem bez mehāniskā dzinēja un kuģiem, kas kuģo tikai iekšējos ūdeņos, attiecībā uz šo noteikumu 66., 67. un 68.punkta prasībām;

60.2. kuģiem, mazākiem par 500 BT, kuri neveic starptautiskus reisus, attiecībā uz šo noteikumu 67. un 68.punkta prasībām.

(Grozīts ar MK 29.05.2012. noteikumiem Nr.369)

61. Navigācijas aprīkojuma nepareiza darbība nav iemesls kuģa atzīšanai par jūras nespējīgu vai tā aizkavēšanai ostā, kurā nav iespējams remonts, ja kuģa kapteinis, plānojot reisu uz ostu ar remonta iespējām, ņem vērā aprīkojuma nepareizu darbību un nepieciešamās informācijas trūkumu.

62. Kuģiem, kas būvēti pēc 2002.gada 1.jūlija, uz komandtilta vai tā tuvumā uzstādītais elektriskais un elektroniskais aprīkojums ir testēts attiecībā uz elektromagnētisko saderību.

63. Elektriskais un elektroniskais aprīkojums ir uzstādīts tā, lai elektromagnētiskais starojums netraucētu navigācijas sistēmu un aprīkojuma darbību.

64. Pārnēsājamo elektrisko un elektronisko aprīkojumu nelieto uz komandtilta, ja tas traucē navigācijas sistēmu un aprīkojuma darbību.

65. Aprīkojumam, kas minēts šo noteikumu Vnodaļā un ražots Eiropas Savienības dalībvalstīs vai citās valstīs, un ko paredzēts izplatīt Eiropas Savienības dalībvalstīs, ir atbilstības sertifikāts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par jūras kuģu aprīkojumu.

66. Uz visiem kuģiem neatkarīgi no to izmēriem ir:

66.1. galvenais magnētiskais kompass ar attiecīgi likvidētu deviāciju un noteiktu tās atlikušo vērtību vai citiem līdzekļiem, neatkarīgiem no strāvas avota, ar iespēju noteikt un parādīt kompasa kursu galvenajā stūrēšanas vietā;

66.2. pelorusu vai peilēšanas ierīci, vai līdzekļiem, neatkarīgiem no strāvas avota, ar iespēju peilēt 360° pa horizonta loku;

66.3. korekcijas iespējas pārvērst magnētisko kursu un peilējumu īstajā;

66.4. navigācijas kartes un publikācijas maršruta plānošanai un kursa nolikšanai paredzētajam reisam un atrašanās vietas atzīmēšanai un kontrolei reisa laikā. Elektroniskā karšu attēlošanas un informācijas sistēma (ECDIS) atbilst šo noteikumu 66.5.apakšpunkta prasībām attiecībā uz navigācijas kartēm;

66.5. dublējošie līdzekļi atbilstoši šo noteikumu 66.4.apakšpunkta prasībām, ja šīs funkcijas daļēji vai pilnīgi izpildītas ar elektroniskiem līdzekļiem;

66.6. globālās navigācijas satelītu sistēmas vai zemes radionavigācijas sistēmas uztvērējs vai citi līdzekļi, kas piemēroti nepārtrauktai lietošanai paredzētā reisa laikā ar automātisku kuģa atrašanās vietas noteikšanu un atjaunošanu;

66.7. skaņas uztveršanas sistēma, kas dod iespēju sardzes stūrmanim dzirdēt skaņas signālus un noteikt tā virzienu, ja kuģa komandtilts ir pilnībā izolēts;

66.8. sakaru līdzeklis, lai nodotu informāciju par kuģa kursu avārijas stūrēšanas vietā.

67. Kuģi ar 150 BT un lielāki, kā arī pasažieru kuģi neatkarīgi no to izmēra papildus šo noteikumu 66.punktā noteiktajām prasībām aprīkoti ar:

67.1. rezerves magnētisko kompasu, šo noteikumu 66.1.apakšpunktā minētā galvenā magnētiskā kompasa aizvietotāju, vai iekārtu, kas veic šo noteikumu 66.1.apakš­punktā minētās funkcijas;

67.2. dienasgaismas signalizācijas lampu, kas nodrošina iespēju noraidīt gaismas signālus dienā un naktī, ar elektrobarošanu no kuģa elektroapgādes avotiem;

67.3. dziļuma mērīšanas ierīci ūdens dziļuma mērīšanai un iegūto datu parādīšanai.

68. Kuģi no 300 BT līdz 500 BT un pasažieru kuģi neatkarīgi no to izmēra papildus šo noteikumu 67.punktā noteiktajām prasībām ir aprīkoti ar:

68.1. 9GHz radaru, lai noteiktu un parādītu attālumu, peilējumu radiolokācijas atbildētājiem, virsūdens objektiem, šķēršļiem, bojām, krasta līnijām un navigācijas zīmēm, kas sniedz palīdzību kuģošanā un ļauj izvairīties no sadursmēm;

68.2. elektronisku mērķu attāluma un peilējuma noteikšanas ierīci 10mērķiem (EPA) sadursmes riska noteikšanai;

68.3. ātruma un attāluma mērīšanas ierīci, kas norāda kuģa ātrumu un nobraukto attālumu attiecībā pret ūdeni;

68.4. noregulētu kursa nodošanas ierīci, kas apgādā ar informāciju par kuģa kursu šo noteikumu 68.1. un 68.2.apakšpunktā minētās iekārtas.