Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr.3

Rīgā 2001.gada 2.janvārī (prot. Nr.1, 13.§)

Noteikumi par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos

Izdoti saskaņā ar Zvejniecības likuma 13.panta pirmās daļas 2.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā fiziskās un juridiskās personas (turpmāk - zvejnieki) drīkst nodarboties ar rūpniecisko zveju (turpmāk - zveja) Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos, izņemot ūdeņus, kas tiek izmantoti tikai specializētai zivkopībai un mākslīgai zivju pavairošanai.

2. Šie noteikumi attiecas uz ūdeņiem, kuri atrodas sauszemes pusē no Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta līnijas, tai skaitā upju ietekās jūrā - kas atrodas sauszemes pusē aiz līnijas, kura savieno upju pretējo krastu vistālāk jūrā izvirzītos punktus, un ostās - kas atrodas sauszemes pusē aiz līnijas, kura savieno ostu pretējās pusēs izvietoto hidrotehnisko vai citu būvju vistālāk jūrā izvirzītos punktus.

3. Zvejnieki drīkst zvejot iekšējos ūdeņos, ja ir noslēgts zvejas tiesību nomas līgums un saņemta zvejas atļauja (licence), kurā norādīts zvejas rīku veids un to skaita vai nozvejas limits (turpmāk - zvejas limits), pēc tam, kad zvejnieki - juridiskās personas - ir saņēmuši speciālu atļauju (licenci) zvejniecības uzņēmējdarbības veikšanai, bet zvejnieki - fiziskās personas - reģistrējušies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reģionālajā vides pārvaldē (turpmāk - reģionālā vides pārvalde).

4. Zvejniekiem nav jānoformē zvejas tiesību nomas līgums un ir nepieciešama tikai zvejas atļauja (licence), ja zveja notiek ūdenstilpēs, kurās zvejas tiesības nepieder valstij un ar zveju nodarbojas attiecīgās ūdenstilpes īpašnieks vai viņa pilnvarota persona, kā arī ja zveja ūdenstilpēs notiek saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par licencēto rūpniecisko zveju.

5. Privātajās ūdenstilpēs, kurās zvejas tiesības nepieder valstij, ar zveju drīkst nodarboties zvejas tiesību īpašnieks vai ar viņa pilnvarojumu vai nomas līgumu - citi zvejnieki, ievērojot ūdenstilpēs noteiktos zvejas limitus, šos noteikumus un Ministru kabineta noteikumus par zvejas tiesību izmantošanu privātajos ūdeņos.

6. Zvejas limitus, pamatojoties uz Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta un starptautisko organizāciju rekomendācijām, pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju katru gadu ar attiecīgu rīkojumu nosaka Zemkopības ministrijas Valsts zivsaimniecības pārvalde (turpmāk - Zivsaimniecības pārvalde) un nosūta to pašvaldībām, kurām ir noslēgta vienošanās ar Zivsaimniecības pārvaldi par zivju resursu pārzināšanu.

7. Zveja īpaši aizsargājamās dabas teritorijās notiek saskaņā ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumiem, dabas aizsardzības plāniem un šiem noteikumiem.

8. Vēžu un trīsuļodu kāpuru ieguve tiek atļauta ūdenstilpēs, kurās saskaņā ar šo noteikumu 6.punktu Valsts zivsaimniecības pārvalde ir noteikusi vēžu vai trīsuļodu kāpuru ieguves limitu. Nomātās ūdenstilpēs un ūdenstilpēs, kurās tiek ieviesta licencētā rūpnieciskā zveja, pēc saskaņošanas ar Zivsaimniecības pārvaldi, Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūtu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un attiecīgo reģionālo vides pārvaldi var noteikt zvejas kārtību atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanu, kā arī licencēto rūpniecisko zveju.

9. Zveju atbilstoši Zivsaimniecības pārvaldē saskaņotām zinātniskajām programmām vai projektiem, kurus izstrādājis Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūts vai citas juridiskās personas, kuru statūtos paredzēts attiecīgais darbības veids, var veikt, ja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides valsts inspekcijā (turpmāk - Vides valsts inspekcija) ir saņemta zvejas atļauja (licence) zvejai zinātniskai izpētei vai citos īpašos nolūkos (zivkopībai, aklimatizācijai, kontrolzvejai, melioratīvai zvejai). Zivsaimniecības pārvalde pēc saskaņošanas ar Vides valsts inspekciju atbilstoši zinātniskajās programmās vai projektos paredzētajiem pētījumu mērķiem un uzdevumiem var noteikt šādai zvejai pieļaujamos izņēmumus, kas saistīti ar zvejas rīkiem un to izmantošanu, zivju minimālo garumu, zvejas aizlieguma laiku un vietu.

II. Zvejas rīki un to izmantošana

10. Zvejā ir atļauti šādi zvejas rīki:

10.1. tīkls - pasīvs zvejas rīks, kas sastāv no linuma, kurš piesiets (uzsēdināts) pie virvēm un kura linuma acs minimālais izmērs ir:

10.1.1. zivju tīklam - 20 mm;

10.1.2. zivju tīklam specializētajā zušu, jūras salaku un vīķu zvejā - 12 mm;

10.1.3. nēģu tīklam - 8 mm;

10.2. murds (venteris, stāvvads) - pasīvs krātiņveida zvejas rīks, kas sastāv no viena vai vairākiem iedzirkņiem ar āmi, sētas un spārniem un kura linuma acs minimālais izmērs ir:

10.2.1. zivju murdam - 20 mm;

10.2.2. zivju murdam specializētajā jūras salaku un vīķu zvejā un zušu murdam - 12 mm;

10.2.3. nēģu murdam, kura horizontālais murda atvērums nedrīkst būt lielāks par 4 m, - 8 mm;

10.2.4. stagaru murdam un ezera salaku murdam - 6 mm;

10.3. nēģu tacis - nēģu murdu rinda, kas stacionāri nostiprināta upes gultnē;

10.4. zušķērājs - stacionārs krātiņveida zvejas rīks no ezera lejup migrējošo zušu zvejai, arī zušu murds, ja ar to tiek aizšķērsots vairāk par divām trešdaļām no upes platuma;

10.5. zivju vads - aktīvs zvejas rīks, kas sastāv no virvēm, linuma spārniem un linuma maisa jeb āmja, kura linuma acs minimālais izmērs ir:

10.5.1. nespecializētajā zvejā - spārnos 26 mm un āmī 20 mm;

10.5.2. specializētajā zušu un vīķu zvejā - spārnos 20 mm un āmī 12 mm;

10.5.3. specializētajā ezera salaku zvejā - spārnos 10 mm un āmī 6 mm;

10.6. zušu āķi - pie pamatauklas ar pavadiņām piestiprinātu āķu rinda specializētajai zušu zvejai;

10.7. trīsuļodu kāpuru rāmis (siets) - uz karkasa (rāmja) vai pie karkasa (rāmja) nostiprinātu auklu rinda vai siets;

10.8. vēžu murds - pasīvs krātiņveida zvejas rīks, kas sastāv no viena vai vairākiem iedzirkņiem.

11. Zveja tiek uzskatīta par specializētu, ja tiek zvejotas kādas noteiktas sugas zivis ar šai sugai paredzēto zvejas rīku un attiecīgais zvejas rīks ir norādīts zvejas atļaujā (licencē). Citos gadījumos zveja tiek uzskatīta par nespecializētu zveju.

12. Zvejas rīka linuma acs izmēru nosaka, izmērot attālumu starp grīstē saņemtiem vienpadsmit vienas rindas linuma mezgliem un dalot iegūto skaitli ar desmit.

13. Nespecializētajā zvejā upēs un Daugavas ūdenskrātuvēs aizliegts izmantot zvejas rīkus, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 40 mm.

14. Zvejā aizliegts izmantot šādus zvejas rīkus:

14.1. murdus, kuru sētas garums vai spārnu atvērums ir lielāks par 30 m, izņemot murdus zušu un ezera salaku specializētajai zvejai, kuru spārnu atvērums var pārsniegt 30 m, ja tos izmanto saskaņā ar šo noteikumu 15.punktu;

14.2. upēs - tīklus, kuru garums ir mazāks par 30 m, un ezeros - tīklus, kuru garums ir mazāks par 15 m.

15. Zveja ar vadu un specializētā zušu, nēģu, ezera un jūras salaku, vīķu un stagaru zveja, kā arī vēžu un trīsuļodu kāpuru ieguve konkrētās zvejas vietās vai ūdenstilpēs papildus ikgadējam zvejas limitam var tikt noteikta ar Zivsaimniecības pārvaldes rīkojumu pēc konkrētā zvejas vai ieguves veida iepriekšējas saskaņošanas ar Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūtu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

III. Zivju minimālais garums

un piezvejas apjoms

16. Lomā atļauts paturēt, bet aizliegts pārdot šo noteikumu 23.punktā noteikto piezveju, kā arī atļauts paturēt minēto sugu zivis un vēžus, ja to minimālais garums atbilst šādiem izmēriem:

16.1. lasis (Salmo salar) - 60 cm;

16.2. taimiņš (Salmo trutta) - 50 cm;

16.3. sams (Silurus glanis) - 50 cm;

16.4. zandarts (Stizostedion lucioperca) - 45 cm;

16.5. līdaka (Esox lucius) - 45 cm;

16.6. zutis (Anguilla anguilla) - 40 cm;

16.7. vimba (Vimba vimba) - 29 cm;

16.8. ālants (Leuciscus idus) - 29 cm;

16.9. sapals (Leuciscus cephalus) - 29 cm;

16.10. sīga (Coregonus lavaretus) - 29 cm;

16.11. salate (meža vimba) (Aspius aspius) - 29 cm;

16.12. līnis (Tinca tinca) - 29 cm;

16.13. vēdzele (Lota lota) - 29 cm;

16.14. repsis (Coregonus albula) - 16 cm;

16.15. jūras salaka (Osmerus eperlanus) - 11 cm;

16.16. platspīļu vēzis (Astacus astacus) - 10 cm;

16.17. šaurspīļu vēzis (Astacus leptodactylus) - 10 cm.

17. Visu sugu zivīm garumu nosaka, mērot zivi no purna gala līdz astes spuras galam. Ja mēra apstrādātas (sālītas, žāvētas, kūpinātas vai kaltētas) zivis, noteiktais garums tiek samazināts par četriem procentiem, bet zivīm ar atdalītām astēm un galvām noteiktais garums tiek samazināts par 25 %. Ja atdalīta tikai galva, noteikto garumu samazina par 15 %, ja atdalīta tikai aste, - par 10 %.

18. Vēža garumu nosaka, mērot attālumu no pieres dzelkšņa gala (ass izaugums priekšā starp acīm) līdz astes plāksnīšu galam.

19. Visu sugu zivis un vēžus, kas ir mazāki par šo noteikumu 16.punktā noteikto garumu, sauc par mazizmēra zivīm un mazizmēra vēžiem.

20. Par piezveju tiek uzskatītas to sugu zivis konkrētajā lomā, kuru zveja ir aizliegta attiecīgajā laikā, vietā vai ar attiecīgo zvejas rīku, kā arī mazizmēra zivis un mazizmēra vēži.

21. Aizliegta līdaku, sīgu, repšu un vēdzeļu piezveja šo noteikumu 28.punktā noteiktajā papildu aizlieguma laikā, bet lašu, taimiņu, strauta foreļu, alatu, kā arī vēžu piezveja aizliegta visu gadu.

22. Specializētajā zvejā laikposmā no 16.aprīļa līdz 20.jūnijam šo noteikumu 16.punktā minēto zivju sugu piezveja aizliegta, bet pārējo zivju sugu piezveja nedrīkst pārsniegt 10 % no kopējā loma svara.

23. Pieļaujamā mazizmēra zivju piezveja, izņemot šo noteikumu 21. un 22.punktā noteiktos piezvejas ierobežojumus, katrā zvejas rīka pacelšanas reizē katrai šo noteikumu 16.punktā minētajai zivju sugai no attiecīgās sugas zivju kopējā skaita nozvejā nedrīkst pārsniegt:

23.1. zvejā ar tīkliem - 8 %;

23.2. zvejā ar jebkura veida murdiem un vadiem - 5 %.

24. Ja ir pārsniegts šo noteikumu 21., 22. un 23.punktā noteiktais piezvejas apjoms, piezveja nekavējoties jāatlaiž ūdenī.

25. Ja ir pārsniegta noteiktā piezveja, zvejniekam zveja attiecīgajā vietā jāpārtrauc vai zvejas rīki jāaizstāj ar citiem zvejas rīkiem, vai jāmaina zvejas vieta.

IV. Ar zveju saistītie aizliegumi

26. Zvejniekiem aizliegts:

26.1. izmantot zvejas rīkus bez marķējuma;

26.2. pārbaudīt, izņemt un transportēt sev nepiederošus zvejas rīkus;

26.3. iegūt jebkādas sugas zivis, vēžus un nēģus, izmantojot elektrisko strāvu, duramos rīkus, sprāgstvielas, šaujamieročus un ķīmiskās vielas;

26.4. atrasties ūdenstilpēs vai to tiešā tuvumā:

26.4.1. ar zvejas rīkiem, kuru lietošana attiecīgajā laikā un vietā nav atļauta vai kuru izmantošanai nav izsniegta attiecīga zvejas atļauja (licence);

26.4.2. ar jebkādas sugas zivīm, vēžiem, trīsuļodu kāpuriem un nēģiem, kuru ieguve attiecīgajā laikā un vietā nav atļauta vai kuru daudzums pārsniedz šajos noteikumos atļauto piezveju;

26.5. pēc zvejas transportēt lomu no izkraušanas vai pārkraušanas vietas vai pārdot lomu, ja nav izdarīts attiecīgs ieraksts zvejas žurnālā;

26.6. reģistrēt zvejas žurnālā vienas sugas zivis ar citas sugas zivju nosaukumu, nenorādīt zivju nosaukumu vai izdarīt ierakstu "pārējās zivis" vai "sīkzivis", izņemot gadījumus, ja ar zivju vadu nozvejotās zivis, kurām nav noteikts minimālais garums, netiek šķirotas (tādā gadījumā drīkst norādīt "pārējās zivis" vai "sīkzivis");

26.7. patvaļīgi pārvietot nozvejotās zivis no vienas ūdenstilpes otrā, neievērojot Zvejniecības likuma 22.pantā noteiktās prasības;

26.8. izvietojot zvejas rīkus, patvaļīgi veidot akmeņu krāvumus, aizsprostus un veikt citas darbības, kas izmaina ūdenstilpes dabisko hidroloģisko režīmu.

V. Zvejas aizlieguma laiki un vietas

27. Aizliegts zvejot un iegūt jebkādas sugas zivis visās ūdenstilpēs no 16.aprīļa līdz 20.jūnijam, izņemot specializēto zveju ar murdiem un zušķērāju.

28. Papildus šo noteikumu 27.punktā noteiktajam aizliegumam aizliegts zvejot un iegūt minēto sugu zivis, vēžus un nēģus šādos laikos:

28.1. lašus un taimiņus - visu gadu, izņemot gadījumus, ja zveja atļauta saskaņā ar licencētās rūpnieciskās zvejas noteikumiem;

28.2. strauta foreles un alatas - visu gadu;

28.3. līdakas - no 15.marta līdz 15.aprīlim;

28.4. nēģus:

28.4.1. Daugavā - no 16.aprīļa līdz 31.jūlijam;

28.4.2. Braslā, Gaujā, Irbē, Lielupē, Sakā, Salacā, Užavā un Ventā - no 1.februāra līdz 31.jūlijam;

28.4.3. pārējās upēs, kurās atļauta nēģu zveja, - no 1.februāra līdz 31.oktobrim;

28.5. sīgas un repšus - no 1.oktobra līdz 30.novembrim;

28.6. vēdzeles - no 1.februāra līdz 30.martam;

28.7. vēžus (platspīļu un šaurspīļu) - no 1.oktobra līdz 30.jūnijam, bet vēžu mātītes ar redzamiem ikriem - visu gadu.

29. Visu gadu aizliegts zvejot šādās vietās (izņemot specializēto zušu, nēģu un stagaru zveju):

29.1. visās upēs un kanālos, izņemot Buļļupi, Daugavu, Sauso Daugavu, Lielupi posmā no Iecavas ietekas līdz ietekai jūrā un Ventu posmā no Kuldīgas rajona robežas līdz ietekai jūrā, kur zveja atļauta, ievērojot šo noteikumu 29.2., 29.3., 30.1. un 30.2.apakšpunktā minētos ierobežojumus;

29.2. Lielupē un Ventā no ietekas jūrā 1000 m augšup pret straumi;

29.3. Daugavā:

29.3.1. no ietekas jūrā 1000 m augšup pret straumi;

29.3.2. no Ķeguma HES aizsprosta 1000 m lejup pa straumi;

29.3.3. no Pļaviņu HES aizsprosta 1000 m lejup pa straumi;

29.3.4. no Rīgas HES aizsprosta 700 m lejup pa straumi;

29.4. Lubāna ezerā 100 m uz visām pusēm no Aiviekstes slūžām.

30. Papildus šo noteikumu 29.punktā minētajām vietām aizliegts zvejot šādās vietās un laikos (izņemot specializēto nēģu zveju):

30.1. Daugavā posmā no ietekas jūrā līdz Rīgas HES un Lielupē - no 1.septembra līdz 30.septembrim;

30.2. Buļļupē, Sausajā Daugavā un Ventā - no 1.septembra līdz 30.novembrim;

30.3. Lubāna ezerā - no 15.marta līdz 15.aprīlim;

30.4. Lubāna ezerā Ziemeļu dambim pieguļošajā daļā no Rēzeknes upes ietekas līdz dambja pagriezienam 1400 m gar krastu un 600 m no krasta ezerā - no 1.septembra līdz 15.martam;

30.5. Liepājas ezerā ar tīkliem - no 15.septembra līdz 30.novembrim.

31. Zvejas rīkus, izņemot zušķērāju (specializētajā zušu zvejā), aizliegts izvietot:

31.1. aizšķērsojot ūdenstilpē starp jebkuriem sauszemes punktiem vairāk par divām trešdaļām no brīvās ūdens platības, kura nav blīvi aizaugusi ar meldriem, niedrēm vai citiem ūdensaugiem;

31.2. tuvāk par 100 m no jebkura upes pretējā krastā izvietotā zvejas rīka vistālāk upē izvirzītā punkta;

31.3. tuvāk par 50 m uz visām pusēm no upju un kanālu ietekām un iztekām.

32. Aizliegta jebkuru zvejas rīku izvietošana apzīmētos kuģošanas ceļos.

VI. Zvejnieka pienākumi

33. Nodarbojoties ar zveju, zvejniekam ir šādi pienākumi:

33.1. turēt klāt zvejas atļauju (licenci), zvejas žurnālu un personu apliecinošu dokumentu;

33.2. saskaņā ar šo noteikumu VII nodaļā noteiktajām prasībām marķēt zvejas rīkus un apzīmēt to atrašanās vietu;

33.3. pēc loma pacelšanas nekavējoties šķirot zivis un atlaist ūdenī tās zivis, kuras pārsniedz šo noteikumu 21., 22. un 23.punktā noteikto piezvejas apjomu;

33.4. pēc atgriešanās krastā pirms zivju pārdošanas vai transportēšanas reģistrēt zvejas datus iekšējo ūdeņu zvejas žurnālā (1.pielikums), kuru izsniedz reģionālā vides pārvalde;

33.5. līdz nākamā mēneša desmitajam datumam iesniegt zvejas žurnālu reģionālajā vides pārvaldē vai Vides valsts inspekcijā;

33.6. nepieļaut ar zveju, zivju apstrādi un zivju transportēšanu saistītas darbības, kas izraisa vides piesārņošanu;

33.7. sniegt iespēju zinātniskās pētniecības iestādēm uz līgumu pamata veikt zivju bioloģiskās analīzes;

33.8. nosūtīt Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūtam zīmītes, kuras bija piestiprinātas iezīmētajām zivīm;

33.9. netraucēt reģionālās vides pārvaldes un Vides valsts inspekcijas pilnvarotām amatpersonām pārbaudīt zvejas vietu, nozvejotās un apstrādātās zivis, zvejas rīkus, ar zveju saistīto informāciju un sniegt pārbaudes veikšanai nepieciešamo palīdzību.

VII. Zvejas rīku marķēšana

un atrašanās vietu apzīmēšana

34. Zvejas rīku marķēšanā un vietu apzīmēšanā jāievēro šādi nosacījumi:

34.1. zvejas rīka marķēšanas zīmi izgatavo no gaiša putuplasta, baltmetāla vai cita ūdensizturīga materiāla, un tās izmērs nedrīkst būt mazāks par 3 x 6 cm;

34.2. uz marķēšanas zīmes norāda juridiskās personas (zvejas organizācijas) nosaukumu vai fiziskās personas vārdu, uzvārdu un zvejas atļaujas (licences) numuru;

34.3. zvejas rīkus, kuri saskaņā ar līgumiem tiek izmantoti zinātniskajai izpētei, papildus marķē ar attiecīgās pētniecības iestādes zīmi;

34.4. burtu un ciparu lielumam un uzrakstu nodiluma pakāpei jābūt tādai, lai uzraksti un apzīmējumi ir skaidri salasāmi;

34.5. marķēšanas zīmes piestiprina:

34.5.1. tīklam - abos galos pie augšējās auklas ne tālāk par vienu metru no tīkla linuma galiem;

34.5.2. murdam bez spārniem - lielākā loka (loku) vidū;

34.5.3. murdam ar spārniem - katra spārna galā augšmalā ne tālāk par vienu metru no gala;

34.5.4. zušu āķiem - pie pamatauklas ne tālāk par vienu metru no katra gala;

34.5.5. zivju vadam un trīsuļodu kāpuru rāmim (sietam) - jebkurā redzamā vietā;

34.6. tīklu atrašanās vietas apzīmē ar bojām vai citām virs ūdens redzamām zīmēm, izņemot ūdenstilpes, kurās ar reģionālās vides pārvaldes atļauju tīklu atrašanās vietu atļauts neapzīmēt;

34.7. kuģojamās upēs tīkli upes labajā krastā papildus marķējami ar sarkanu boju, bet kreisajā krastā - ar baltu boju.

VIII. Zivju resursu pārvaldes

un zvejas kontroles institūciju

tiesības un pienākumi

35. Lai nodrošinātu šo noteikumu izpildes kontroli, reģionālās vides pārvaldes un Vides valsts inspekcijas pilnvarotām amatpersonām:

35.1. ir tiesības:

35.1.1. izsniegt zvejas atļaujas (licences) un pagarināt to derīguma termiņu, izsniegt zvejas žurnālus, reģistrēt zvejniekus un izskaidrot zvejas noteikumus, kā arī pirms zvejas atļaujas (licences) izsniegšanas pārbaudīt zvejnieku zināšanas par zvejas noteikumiem;

35.1.2. uzturēties zvejas laivās un uz citiem peldošiem līdzekļiem un pārbaudīt nozvejotās un apstrādātās zivis, gatavo zivju produkciju, zvejas rīkus, zvejas vietas un ar zveju saistītos dokumentus, kā arī izrakstīt no minētajiem dokumentiem nepieciešamo informāciju;

35.1.3. pieprasīt no zvejniekiem informāciju par zveju, kā arī pārbaudīt zvejas žurnālu aizpildīšanas pareizību;

35.2. ir pienākumi:

35.2.1. līdz nākamā mēneša divdesmitajam datumam iesniegt no zvejniekiem pēc zvejas saņemtos zvejas žurnālus Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūtā;

35.2.2. ja zvejas atļauja (licence) tiek apturēta vai anulēta, informēt par to attiecīgo pašvaldību;

35.2.3. iesniegt Zivsaimniecības pārvaldē un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā priekšlikumus par nepieciešamajiem papildpasākumiem zvejas regulēšanai ūdenstilpēs.

36. Pašvaldības, kurām ir vienošanās ar Zivsaimniecības pārvaldi par zivju resursu pārzināšanu, saskaņā ar Zivsaimniecības pārvaldes konkrētajās ūdenstilpēs noteiktajiem zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību noslēdz zvejas tiesību nomas līgumus un sadala zvejas limitus zvejniekiem.

37. Šo noteikumu ievērošanu kontrolē Vides valsts inspekcijas, reģionālo vides pārvalžu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Jūras vides pārvaldes un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju inspektori, kā arī vides aizsardzības sabiedriskie inspektori. Zvejas uzraudzībā atbilstoši savai kompetencei piedalās arī pašvaldības attiecīgi pilnvarotas institūcijas, policija, pašvaldības policija, zemessardze, kā arī ūdenstilpju īpašnieki un nomnieki.

IX. Atbildība par šo noteikumu pārkāpšanu

38. Ja, pārkāpjot šos noteikumus, zivju resursiem nodarīts zaudējums, reģionālās vides pārvaldes, Vides valsts inspekcijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Jūras vides pārvaldes vai īpaši aizsargājamo dabas teritoriju inspektori nosaka zaudējuma apmērus, piemērojot šo noteikumu 2.pielikumā noteiktās takses piedzenamo summu aprēķināšanai par zaudējumu, kādu fiziskās vai juridiskās personas nodarījušas, nelikumīgi iegūstot zivis un bezmugurkaulniekus iekšējos ūdeņos. Ja minētais zaudējums netiek atlīdzināts brīvprātīgi, to piedzen tiesas ceļā.

39. Neņemot vērā piemēroto administratīvo sodu vai kriminālsodu, reģionālās vides pārvaldes un Vides valsts inspekcijas pilnvarotās amatpersonas ir tiesīgas anulēt izsniegto zvejas licenci. Zvejas noteikumu pārkāpumi var būt iemesls atteikumam piešķirt zvejas limitus nākamajā gadā vai zvejas tiesību nomas līguma laušanai.

40. Pēc reģionālās vides pārvaldes, Vides valsts inspekcijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Jūras vides pārvaldes pilnvaroto amatpersonu pieprasījuma zvejas rīkus un peldošos līdzekļus, kas lietoti, lai nelikumīgi iegūtu zivis, kā arī nozvejotās zivis līdz to pārdošanas vai uzglabāšanas vietai transportē šo noteikumu pārkāpējs.

X. Noslēguma jautājums

41. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1998.gada 21.jūlija noteikumus Nr.261 "Rūpnieciskās zvejas noteikumi Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos" (Latvijas Vēstnesis, 1998, 217./218.nr.).

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Zemkopības ministrs A.Slakteris

Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 6.janvāri

2.pielikums

Ministru kabineta

2001.gada 2.janvāra noteikumiem Nr.3

Takses piedzenamās summas aprēķināšanai par zaudējumu,

kādu fiziskās vai juridiskās personas nodarījušas,

nelikumīgi iegūstot zivis un bezmugurkaulniekus iekšējos ūdeņos

Zemkopības ministrs A.Slakteris