Ministru kabineta noteikumi Nr. 330

Rīgā 2000.gada 26.septembrī (prot. Nr.46 36.§)

Vakcinācijas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likuma
30.panta pirmo, otro, trešo daļu un 31.panta piekto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka infekcijas slimības, pret kurām obligāti veicama vakcinācija, vakcinējamo personu loku (tai skaitā atsevišķās profesijās nodarbinātās vai paaugstināta riska grupās ietilpstošās personas) un vakcinācijas kārtību, kā arī obligātās minimālā nodrošinājuma prasības vakcinācijas veikšanai.

2. Vakcināciju organizē un īsteno vakcinācijas iestādes (ārstniecības iestādes, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajām obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām un pamatprasībām par higiēnisko un pretepidēmisko režīmu ārstniecības iestādē).

(MK 10.06.2008. noteikumu Nr.416 redakcijā)

2.¹ Ārstniecības persona vakcināciju var veikt ārpus ārstniecības iestādes, ja tiek nodrošinātas šo noteikumu 17.punktā minētās prasības.

(MK 10.06.2008. noteikumu Nr.416 redakcijā)

3. Obligāti vakcinējami saskaņā ar 1.pielikumu ir:

3.1. bērni - pret tuberkulozi, difteriju, stinguma krampjiem, garo klepu, poliomielītu, masalām, masaliņām, epidēmisko parotītu, b tipa Haemophilus influenzae infekciju, B hepatītu, vējbakām, pneimokoku infekciju un rotavīrusu infekciju;

3.2. pieaugušie — pret difteriju un stinguma krampjiem (2.pielikums);

3.3. bērni un pieaugušie - pret trakumsērgu pēc saskares ar dzīvniekiem vai cilvēkiem, kuri ir slimi vai tiek turēti aizdomās par saslimšanu ar trakumsērgu;

3.4. 12 gadus vecas meitenes – pret cilvēka papilomas vīrusa infekciju;

3.5. hemodialīžu slimnieki – pret B hepatītu.

(Grozīts ar MK 23.05.2006. noteikumiem Nr.417; MK 10.06.2008. noteikumiem Nr.416; MK 26.05.2009. noteikumiem Nr.487)

4. (Svītrots ar MK 23.05.2006. noteikumiem Nr.417.)

5. No obligātās vakcinācijas atbrīvojamas personas, kurām ir kontrindikācija vakcinācijai (stāvoklis, kādā medicīnisku apsvērumu dēļ nav pieļaujama personas vakcinācija), ja to medicīniskajā dokumentācijā (dokumenti, kas apstiprina personas vakcinācijas faktu un glabājas iestādē, kurā veikta vakcinācija, vai pie ārstniecības personas) norādījis un ar parakstu apliecinājis ārsts vai ārsta palīgs.

(Grozīts ar MK 05.06.2007. noteikumiem Nr.376)

6. Visus izdevumus, kas saistīti ar šo noteikumu 3. un 23.¹ punktā minēto vakcināciju, tās organizēšanu, pārraudzību un kontroli, arī ar vakcīnu iegādi, medicīniskās dokumentācijas noformēšanu, vakcīnu ievadīšanu, kā arī ar vakcinācijas izraisīto komplikāciju (blakusparādību) ārstēšanu, kas ietilpst normatīvajos aktos noteiktajā iedzīvotājiem sniedzamo ārstniecisko pakalpojumu minimumā, finansē no valsts pamatbudžeta.

(Grozīts ar MK 23.12.2003. noteikumiem Nr.738; MK 23.05.2006. noteikumiem Nr.417)

6.¹ (Svītrots ar MK 05.06.2007. noteikumiem Nr.376.)

7. Vakcinācijas iestādēm ir tiesības veikt vakcināciju par maksu, izmantojot vakcīnas, kas iegādātas ārpus valsts pasūtījuma, ja vakcinējamā persona vai viņas likumīgais pārstāvis tam piekrīt. Šādos gadījumos ārstniecības personu pienākums ir informēt pacientus par iespēju vakcinēties bez maksas ar citām vakcīnām, ja pastāv šāda iespēja.

(Grozīts ar MK 23.05.2006. noteikumiem Nr.417)

8. Epidēmijas vai tās draudu gadījumā veselības ministrs ir tiesīgs izdot rīkojumu par atsevišķu iedzīvotāju grupu obligātu vakcināciju neparedzētos gadījumos un papildu vakcīnu iegādi Veselības ministrijai budžetā iedalīto līdzekļu ietvaros. Ja epidēmijas vai tās draudu gadījumā ir nepieciešama papildu obligāta vakcinācija, kas pārsniedz Veselības ministrijai iedalītos līdzekļus, lēmumu par papildu obligāto vakcināciju pēc veselības ministra priekšlikuma pieņem Ministru kabinets.

(Grozīts ar MK 28.10.2003. noteikumiem Nr.596; MK 23.05.2006. noteikumiem Nr.417)

9. Lai profesionāli izvērtētu jautājumus, kas saistīti ar vakcināciju un Imunizācijas valsts programmu, un sniegtu priekšlikumus to risināšanai, kā arī lai izvērtētu vakcīnu pasūtījumus, veselības ministrs izveido konsultatīvu Imunizācijas valsts padomi un apstiprina tās nolikumu. Padomes locekļi atalgojumu par darbu padomē nesaņem.

(Grozīts ar MK 28.10.2003. noteikumiem Nr.596)

II. Vakcinācijas plānošana un organizēšana

(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 23.05.2006. noteikumiem Nr.417)

10. Vakcinācijas iestādes:

10.1. gatavo vakcīnu pasūtījumu, ņemot vērā vakcinējamo personu skaitu un esošo vakcīnu atlikumu, kas nedrīkst pārsniegt vakcinācijas iestādes viena mēneša vakcīnu pasūtījumu;

10.2. katru mēnesi līdz piektajam datumam iesniedz attiecīgajā valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra” (turpmāk – Sabiedrības veselības aģentūra) filiālē vakcīnu pasūtījumu kārtējam mēnesim un pārskatu par vakcīnu izlietojumu pārskata mēnesī, aizpildot vakcīnu pasūtījuma un pārskata par vakcīnu izlietojumu veidlapu (3.pielikums). Ja ārpus kārtējā pasūtījuma nepieciešama papildu vakcīna, vakcinācijas iestāde sagatavo un iesniedz attiecīgajā Sabiedrības veselības aģentūras filiālē pamatotu rakstisku pieprasījumu konkrētās vakcīnas saņemšanai. Minēto pasūtījumu ieraksta vakcīnu pasūtījuma un pārskata par vakcīnu izlietojumu veidlapā;

10.3. iesniedz Sabiedrības veselības aģentūras filiālē šādus pārskatus par vakcinācijas rezultātiem:

10.3.1. katru mēnesi līdz piektajam datumam (par iepriekšējo mēnesi) – par iedzīvotāju imunizāciju (4.pielikums);

10.3.2. katru gadu līdz 10.janvārim (par iepriekšējo gadu) – pārskatu par vakcinācijas kalendāra ietvaros vakcinētajām personām (5.pielikums).

(MK 10.06.2008. noteikumu Nr.416 redakcijā)

11. Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra kopīgi ar Sabiedrības veselības aģentūras filiālēm izvērtē vakcinācijas rezultātus un vakcīnu izlietojumu, kā arī plāno un veic darbības, lai nodrošinātu maksimāla iedzīvotāju skaita vakcināciju.

(MK 23.12.2003. noteikumu Nr.738 redakcijā)

12. Sabiedrības veselības aģentūras filiāles:

12.1. līdz katra mēneša desmitajam datumam izvērtē un apkopo apkalpojamā teritorijā esošo vakcinācijas iestāžu vakcīnu pasūtījumu un vakcīnu izlietojumu, veicot korekcijas, ja konstatētas neprecizitātes vai pasūtījums bez pamatojuma pārsniedz vakcinācijas iestādes vidējo vakcīnas izlietojumu paredzētajā pasūtījuma periodā, neatbilst vakcīnas izlietojuma prognozei un epidemioloģiskajai situācijai, kā arī ja netiek ņemts vērā vakcinācijas iestādē esošais vakcīnas atlikums. Apkopotos datus iesniedz Sabiedrības veselības aģentūrā;

12.2. (svītrots ar MK 05.06.2007. noteikumiem Nr.376);

12.3. analizē iedzīvotāju imunizācijas un saslimstības rādītājus un vakcīnu izlietojumu.

(Grozīts ar MK 03.01.2002. noteikumiem Nr.6; MK 23.12.2003. noteikumiem Nr.738; MK 05.06.2007. noteikumiem Nr.376)

13. Sabiedrības veselības aģentūra:

13.1. plāno kopējo nepieciešamo vakcīnu daudzumu vakcinācijas kalendāra izpildei, ņemot vērā demogrāfiskos datus un vidējo preparātu patēriņu, un saskaņo to ar Veselības ministriju;

13.2. līdz katra mēneša piecpadsmitajam datumam apkopo Sabiedrības veselības aģentūras filiāļu iesniegtos datus par vakcinācijas iestāžu vakcīnu pasūtījumu un veic korekcijas, ja pasūtījums neatbilst valsts iepirkto vakcīnu daudzumam mēnesī. Kopējo vakcīnu pasūtījumu iesniedz zāļu lieltirgotavai, ar kuru Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra ir noslēgusi līgumu atbilstoši šo noteikumu 14.punktam un kura nodrošina vakcīnu piegādi vakcinācijas iestādēm šajos noteikumos noteiktajā kārtībā, kā arī Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūrai;

13.3. nodrošina vakcinācijas kalendāra izpildes pārraudzību un, ja nepieciešams, organizē un ierosina pasākumus vakcinācijas uzlabošanai.

(Grozīts ar MK 03.01.2002. noteikumiem Nr.6; MK 28.10.2003. noteikumiem Nr.596; MK 23.12.2003. noteikumiem Nr.738; MK 23.05.2006. noteikumiem Nr.417; MK 05.06.2007. noteikumiem Nr.376)

14. Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā iegādājas vakcīnas, lai veiktu vakcināciju pret šo noteikumu 3. un 23.¹ punktā minētajām infekcijas slimībām.

(MK 23.05.2006. noteikumu Nr.417 redakcijā)

14.¹ Zāļu lieltirgotavas nodrošina vakcīnu uzglabāšanu un piegādi vakcinācijas iestādēm saskaņā ar Sabiedrības veselības aģentūras iesniegto vakcinācijas iestāžu sarakstu un vakcīnu pasūtījumu ne vēlāk kā līdz katra mēneša divdesmit piektajam datumam.

(MK 05.06.2007. noteikumu Nr.376 redakcijā)

III. Vakcinācijas veikšana

15. (Svītrots ar MK 05.06.2007. noteikumiem Nr.376.)

16. Ārstniecības personas un/vai vakcinācijas iestādes laikus informē aprūpē esošos pacientus par vakcinācijas nepieciešamību.

17. Telpā, kurā veic vakcināciju ārpus vakcinācijas iestādes, atrodas:

17.1. dezinfekcijas līdzekļi injekcijas vietas dezinficēšanai un apstrādei;

17.2. vienreizējās lietošanas šļirces un vienreizējās lietošanas sistēmas šķīdumu intravenozai ievadīšanai;

17.3. termometrs, tonometrs un fonendoskops;

17.4. anafilaktiskā šoka terapijas līdzekļi;

17.5. paplāte vakcīnu, materiālu un instrumentu sagatavošanai;

17.6. termokonteiners vai aukstumsoma ar atdzesētiem (no +2 °C līdz +8 °C) aukstumelementiem īslaicīgai vakcīnu uzglabāšanai;

17.7. roku dezinfekcijas līdzekļi, kurus var lietot, nemazgājot rokas, ja nav mazgātnes ar aukstā un karstā ūdens padevi;

17.8. dūrienizturīgs konteiners lietoto adatu, materiālu un šļirču savākšanai.

(MK 10.06.2008. noteikumu Nr.416 redakcijā)

18. Vakcinācijas iestādē, kur uzglabā vakcīnas, darbdienas sākumā un beigās pārbauda un reģistrē ledusskapja temperatūru. Temperatūras reģistrācijas ierakstus glabā vienu gadu.

(MK 10.06.2008. noteikumu Nr.416 redakcijā)

19. Vakcīnu no ledusskapja, termokonteinera vai aukstumsomas izņem pirms vakcinācijas. Vakcīnas nedrīkst lietot, ja:

19.1. vakcīnas flakonam (ampulai vai šļircei) nav marķējuma;

19.2. marķējuma informācija nav salasāma;

19.3. ir beidzies vakcīnas derīguma termiņš;

19.4. ir atklāta marķējumā sniegtās informācijas neatbilstība saturam;

19.5. vakcīnas flakonam (ampulai vai šļircei) ir bojājumi;

19.6. konstatēta vakcīnas vai šķīdinātāja redzama neatbilstība lietošanas instrukcijā norādītajām fizikālajām īpašībām;

19.7. vakcīnas šķīdinātājs nav paredzēts konkrētajai vakcīnai;

19.8. ir aizdomas vai pazīmes, kas liecina par vakcīnas uzglabāšanas režīma neievērošanu.

(MK 10.06.2008. noteikumu Nr.416 redakcijā)

20. Vakcinācijas laikā ir pieejami telefona sakari neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes izsaukšanai.

21. (Svītrots ar MK 10.06.2008. noteikumiem Nr.416.)

22. Iedzīvotājiem ir tiesības izvēlēties vakcinācijas iestādi vai ārstniecības personu, kura veiks vakcināciju, kā arī atteikties no vakcinācijas, arī no aizbildnībā esošas personas vakcinācijas.

23. Vakcināciju pret dzelteno drudzi veic šo noteikumu 6.pielikumā norādītajās vakcinācijas iestādēs.

(MK 23.05.2006. noteikumu Nr.417 redakcijā)

23.¹ Pret ērču encefalītu vakcinē bērnus no viena gada līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai:

23.¹1. teritorijās, kurās saskaņā ar Sabiedrības veselības aģentūras epide­mioloģiskās uzraudzības datiem ir visaugstākā saslimstība ar ērču encefalītu (ērču encefalīta endēmiskās teritorijās), ja bērna deklarētā dzīvesvieta ir ērču encefalīta endēmiskajā teritorijā. Vakcināciju plāno un veic ģimenes ārsts, kura pamatprakse ir attiecīgajā teritorijā;

23.¹2. bāreņus un bez vecāku gādības palikušos bērnus. Vakcināciju plāno un veic ģimenes ārsts. Bērnu aprūpes iestādēs un internātskolās bērnu vakcināciju plāno un organizē attiecīgās iestādes administrācija.

(MK 26.05.2009. noteikumu Nr.487 redakcijā; 23.¹2.apakšpunkts stājas spēkā 01.01.2010., sk. 54.punktu)

24. Pirms vakcinācijas ārstniecības persona informē vakcinējamo personu vai tās likumīgo pārstāvi:

24.1. par vakcīnas efektivitāti infekcijas slimības profilaksē, aizsardzības efekta ilgumu un ieteicamo vakcinācijas atkārtošanu;

24.2. par organisma reakciju, kas var rasties vakcinējoties vai pēc vakcinācijas;

24.3. par profilakses pasākumiem, lai samazinātu iespējamo blakusparādību smagumu, un gadījumiem, kad nepieciešama ārstniecības personas palīdzība.

25. Ārstniecības persona pirms katras vakcinācijas (gan pirmreizējas, gan atkārtotas) veic vai organizē vakcinējamās personas apskati (ja nepieciešams, - arī viņas vecāku vai citu likumīgu pārstāvju aptauju), lai noskaidrotu vakcinējamās personas veselības stāvokli un iespējamās kontrindikācijas. Iegūtās ziņas ieraksta medicīniskajā dokumentācijā.

(Grozīts ar MK 05.06.2007. noteikumiem Nr.376)

26. Ārstniecības persona ir atbildīga:

26.1. par vakcinācijas kontrindikāciju noteikšanu. Ja vakcinējamai personai konstatētas kontrindikācijas vakcinācijai, attiecīgā persona vai viņas likumīgie pārstāvji tiek informēti par laiku, kad nepieciešams ierasties uz atkārtotu apskati un/vai vakcināciju;

26.2. par vakcinācijas higiēniskās un epidēmiskās drošības prasību ievērošanu, arī par vakcīnas pareizu ievadīšanu, vakcinējamās personas medicīnisko novērošanu pēcvakcinācijas periodā atbilstoši vakcīnas lietošanas instrukcijai un neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu noteiktajā laikposmā;

26.3. par to, lai vizītes laikā pacientam saskaņā ar vakcinācijas kalendāru veiktu visas nepieciešamās un atbilstoši veselības stāvoklim iespējamās vakcinācijas.

(Grozīts ar MK 23.05.2006. noteikumiem Nr.417)

26.¹ Primārās aprūpes ārsts atbild par vakcinācijas pēctecības uzraudzību tā aprūpē reģistrētajiem pacientiem.

(MK 03.01.2002. noteikumu Nr.6 redakcijā, kas grozīta ar MK 05.06.2007. noteikumiem Nr.376)

27. Veicot vakcināciju, ārstniecības personas pienākums ir:

27.1. aizpildīt medicīnisko dokumentāciju atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai ārstniecības iestāžu medicīniskās un uzskaites dokumentācijas lietvedības kārtībai un ierakstīt potēšanas pasē vakcīnas nosaukumu, vakcinēšanas datumu, vakcīnas sēriju un ievadīto daudzumu, ievadīšanas veidu, kā arī apliecināt minētos ierakstus ar parakstu. Vakcinējot pret dzelteno drudzi, saskaņā ar Starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem izsniedz Starptautisko vakcinācijas vai profilakses apliecību, ko aizpilda angļu valodā;

27.2. rakstiski informēt personu par laiku, kad nepieciešams atkārtoti vakcinēties vai veikt citas vakcinācijas;

27.3. skaidrot vakcinācijas nozīmi un, ja vakcinācija nav iekļauta vakcinācijas kalendārā, ieteikt personām, kuras pieder pie riska grupām, vakcinēties:

27.3.1. atbilstoši individuālajam riskam vai medicīniskajām indikācijām pret gripu, ērču encefalītu, B hepatītu, A hepatītu, pneimokoku infekciju, meningokoku infekciju, vējbakām, rotavīrusu infekciju;

27.3.2. iedzimto masaliņu profilaksei — agrāk neslimojušām sievietēm, kas plāno grūtniecību.

(Grozīts ar MK 23.05.2006. noteikumiem Nr.417; MK 10.06.2008. noteikumiem Nr.416)

28. Ja vakcinējamā persona atsakās no vakcinācijas, ārstniecības personas pienākums ir izskaidrot minētajai personai attiecīgā profilakses pasākuma nozīmi individuālās un sabiedrības veselības aizsardzībā. Ja vakcinējamā persona nemaina savu lēmumu, ārstniecības persona rakstiski noformē atteikumu un vakcinējamā persona to paraksta.

(MK 03.01.2002. noteikumu Nr.6 redakcijā)

29. Līdz jaunu potēšanas pasu izdošanai ir atļauts izmantot esošās potēšanas pases. Potēšanas pasēs, kas tiks izdotas pēc šo noteikumu stāšanās spēkā, obligāti jānorāda šāda informācija:

29.1. personas vārds, uzvārds, personas kods, vecums vakcinācijas un imunitātes pārbaudes dienā;

29.2. vakcinācijas datums, vakcīnas nosaukums, ievadītās vakcīnas daudzums, ievadīšanas veids, sērija, vakcīnas ražotājs, atzīme par vakcīnas izraisītajām blakusparādībām, ārstniecības personas uzvārds, paraksts un zīmogs;

29.3. imunitātes pārbaudes datums, rezultāts, ārstniecības personas uzvārds, paraksts un zīmogs.

IV. Atsevišķās profesijās nodarbinātu un paaugstināta riska grupās ietilpstošu personu obligātā vakcinācija

30. Arodinfekcijas (infekcijas slimība, ar kuru cilvēks var inficēties, ja, pildot darba pienākumus, viņš nonāk saskarē ar bioloģiskas izcelsmes materiāliem, kuri satur vai var saturēt infekcijas slimību izraisītājus, kā arī ar slimības izraisītāju pārnēsātājiem, infekciozām personām vai dzīvniekiem) novēršanai darbiniekus obligāti vakcinē pret šādām infekcijas slimībām: B hepatītu, trakumsērgu, ērču encefalītu un dzelteno drudzi.

31. Darba devēju un izglītības iestāžu vadītāju (turpmāk - darba devējs) pienākums ir:

31.1. novērtēt katra darbinieka, studenta un audzēkņa (turpmāk - darbinieks) inficēšanās risku, ņemot vērā viņa konkrētos funkcionālos pienākumus un darba vai prakses apstākļus;

31.2. pilnīgi, objektīvi un skaidri informēt darbiniekus par inficēšanās risku, slimības sekām, vakcinācijas drošību un efektivitāti, kā arī darbinieku tiesībām un pienākumiem jautājumos, kas saistīti ar vakcināciju;

31.3. atbilstoši inficēšanās riskam nodrošināt darbiniekiem bezmaksas vakcīnu un vakcināciju pret šo noteikumu 30.punktā minētajām infekcijas slimībām un, ja nepieciešams, - atkārtotu vakcināciju (informējot par to saskaņā ar šo noteikumu 31.2.apakšpunktu), kā arī nodrošināt iespēju tās veikšanai;

31.4. kontrolēt darbinieku vakcināciju atbilstoši vakcīnas lietošanas instrukcijā norādītajai shēmai un pārbaudīt potēšanas pases;

31.5. ne mazāk kā 10 gadus glabāt arodinficēšanās riskam pakļauto darbinieku sarakstus un dokumentus par attiecīgo darbinieku vakcināciju un laboratoriskajām pārbaudēm. B hepatīta arodinficēšanās riska gadījumos dokumentu glabāšanas laiks ir 40 gadu;

31.6. ja nepieciešams, par šo noteikumu 31.1. un 31.2.apakšpunktā minēto pasākumu pilnīgu vai daļēju izpildi vienoties ar ārstniecības personu vai epidemiologu.

32. Izglītības iestādes un sociālās aprūpes iestādes vadītāja pienākums ir pieprasīt, lai izglītojamais vai sociāli aprūpējamā persona, iestājoties izglītības vai sociālās aprūpes iestādē, iesniegtu ārstniecības personas apliecinātu izziņu, kurā norādīts, kādu vakcīnu persona ir saņēmusi atbilstoši vakcinācijas kalendāram.

(Grozīts ar MK 23.05.2006. noteikumiem Nr.417)

33. Pret B hepatītu obligāti vakcinējami darbinieki, kuri regulāri (vismaz reizi mēnesī), pildot darba pienākumus vai mācībās, nonāk tiešā saskarē ar pacientiem vai cilvēku bioloģiskajiem materiāliem, kas var saturēt vai pārnest B hepatīta vīrusu, vai ar šiem materiāliem piesārņotiem objektiem:

33.1. ārstniecības personas, kuras sniedz medicīnisko palīdzību vai veic šādas diagnostiskas vai ārstnieciskas procedūras:

33.1.1. asins ņemšanu;

33.1.2. ķirurģiskas un līdzīgas invazīvas iejaukšanās;

33.1.3. injekcijas;

33.1.4. brūču apstrādi un pārsiešanu;

33.1.5. aprūpi dzemdību laikā;

33.1.6. zobārstniecības procedūras;

33.1.7. neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu;

33.1.8. patoloģiski anatomisko izmeklēšanu;

33.1.9. laboratoriskas pārbaudes;

33.1.10. asins pārliešanu;

33.1.11. akupunktūru;

33.1.12. reanimācijas un anestēzijas ierīču apkalpošanu;

33.1.13. mikrobioloģiskus eksperimentus ar aktīvu B hepatīta izraisītāju;

33.1.14. B hepatīta slimnieku fizikālo izmeklēšanu;

33.2. ārstniecības, rehabilitācijas un profilakses iestāžu palīgpersonāls, arī personas, kuras mazgā un sterilizē medicīniskos instrumentus, apkopēji un veļas mazgātavu darbinieki;

33.3. medicīnas studenti un medicīnas skolu audzēkņi, kuri ir medicīniskajā praksē ārstniecības iestādē;

33.4. personas, kuras sniedz manikīra un pedikīra pakalpojumus, kā arī saistītas ar tetovēšanas un ādas caurduršanas procedūrām.

34. Darbiniekiem, kuri ir obligāti vakcinējami pret B hepatītu, pirms šo noteikumu 33.punktā minēto darbu un nodarbību uzsākšanas un vakcinācijas ir tiesības uz vienreizēju laboratorisko pārbaudi pārnestas vai esošas B hepatīta infekcijas noteikšanai. Izdevumus, kas saistīti ar attiecīgajām pārbaudēm, darbiniekiem sedz darba devējs, bet studentiem un medicīnas skolu audzēkņiem - mācību iestāde. Personas, kurām ir konstatēta pārnesta vai esoša B hepatīta infekcija, nav jāvakcinē.

35. Pret trakumsērgu obligāti vakcinējami veterinārmedicīnas speciālisti un apmācībā esošas personas, kuras nodarbojas ar dzīvnieku ārstēšanu un aprūpi, virusoloģisko laboratoriju darbinieki, kuri strādā ar aktīvu trakumsērgas vīrusu, patoloģiskās morfoloģijas laboratoriju darbinieki, kuri strādā ar dzīvnieku audiem, un klaiņojošu dzīvnieku ķērāji.

36. Pret dzelteno drudzi obligāti vakcinējami jūras kuģu un lidmašīnu apkalpes locekļi, kuri veic reisus uz minētās infekcijas skartajām valstīm, un mikrobioloģijas laboratoriju darbinieki, kuri strādā ar aktīviem slimības izraisītājiem. Dzeltenā drudža skarto valstu sarakstu nosaka Pasaules veselības organizācija.

37. Pret ērču encefalītu obligāti vakcinējami mežstrādnieki, mežsargi, mežziņi, virsmežziņi, vides valsts inspektori, Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvs, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieki ar speciālajām dienesta pakāpēm, kuriem, pildot dienesta pienākumus, pastāv risks inficēties ar ērču encefalīta vīrusu, mikrobioloģijas laboratoriju darbinieki, kuri strādā ar aktīvu ērču encefalīta vīrusu, un citas personas, kuras tiešā saskarē ar ērču encefalīta pārnēsātājiem nonāk, pildot darba pienākumus vai mācību laikā.

(Grozīts ar MK 29.11.2002. noteikumiem Nr.520)

38. Lai saņemtu šo noteikumu 30.punktā minēto vakcīnu, darba devējs vai darbinieks informē vakcinācijas iestādi par nepieciešamo vakcināciju. Vakcinācijas iestāde saskaņā ar šo noteikumu 10., 12. un 13.punktu plāno, pasūta un saņem vakcīnas, norādot vakcinācijas mērķi, vai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos iegādājas vakcīnas tieši no licencētām zāļu lieltirgotavām, ja lieltirgotava nodrošina vakcīnu uzglabāšanu un transportēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

39. Ja darbinieks atsakās no vakcinācijas pret šo noteikumu 30.punktā minētajām slimībām, darba devēja pienākums ir noformēt atteikšanos rakstiski. Dokumentu paraksta darbinieks, darba devējs vai viņa pārstāvis.

(Grozīts ar MK 23.05.2006. noteikumiem Nr.417)

40. Ja ārstniecības persona, kura veic ķirurģiskas procedūras, invazīvas manipulācijas, ginekoloģiskas apskates, sniedz stomatoloģisko palīdzību un pieņem dzemdības, nav vakcinēta pret B hepatītu, tā katru gadu laboratoriski pārbaudāma B hepatīta izraisītāju klātbūtnes noteikšanai.

41. Ja darbinieks, kurš nav pakļauts obligātai vakcinācijai pret B hepatītu, pildot darba pienākumus, cieš nelaimes gadījumā, kurā tam tiek ievadīts vīrusu saturošs bioloģisks materiāls, vai darbinieka gļotāda vai bojātā āda nonāk saskarē ar minēto materiālu, darba devēja pienākums ir nekavējoties nodrošināt darbinieka bezmaksas vakcināciju pret B hepatītu.

42. Ja darbinieks pieder pie obligāti vakcinējamo personu grupas, viņa pienākums ir pēc darba devēja, Veselības inspekcijas un Valsts darba inspekcijas amatpersonu, kā arī Sabiedrības veselības aģentūras epidemiologu pieprasījuma uzrādīt potēšanas pasi.

(Grozīts ar MK 29.01.2008. noteikumiem Nr.50)

43. Studenti un medicīnas skolu audzēkņi, kuri nav vakcinēti pret šo noteikumu 30.punktā minētajām infekcijas slimībām, nedrīkst piedalīties nodarbībās, ja to laikā viņi var tikt pakļauti inficēšanās riskam ar B hepatītu, trakumsērgu, dzelteno drudzi vai ērču encefalītu.

44. Nevakcinēts darbinieks, ja darba devējs nav nodrošinājis vakcināciju, ir tiesīgs atteikties no tādu darba pienākumu pildīšanas, kas viņu pakļauj inficēšanās riskam ar šo noteikumu 30.punktā minētajām infekcijas slimībām.

V. Vakcinācijas valsts uzraudzība un kontrole

45. Veselības inspekcija kontrolē:

45.1. telpas, kur tiek veikta vakcinācija, un higiēnisko un epidemioloģiskās drošības prasību ievērošanu vakcinācijas laikā;

45.2. vakcinācijas un tās komplikāciju (blakusparādību) reģistrāciju, sertifikātu esību ārstniecības personām, kuras veic vakcināciju, kā arī medicīnisko dokumentāciju un vakcinācijas iestādes nodrošinājumu ar anafilaktiskā šoka terapijas līdzekļiem;

45.3. vakcīnu ražošanu, uzglabāšanu, pārvadāšanu, izplatīšanu un lietošanu.

(MK 29.01.2008. noteikumu Nr.50 redakcijā)

46. (Svītrots ar MK 29.01.2008. noteikumiem Nr.50.)

47. Ja netiek ievērotas vakcinācijas higiēnas un epidemioloģiskās drošības prasības, Veselības inspekcijas amatpersonām ir tiesības pieņemt lēmumu par vakcinācijas apturēšanu attiecīgajā vakcinācijas iestādē. Par pieņemto lēmumu tās nekavējoties informē attiecīgo Sabiedrības veselības aģentūras filiāli un Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru.

(MK 29.01.2008. noteikumu Nr.50 redakcijā)

48. (Svītrots ar MK 29.01.2008. noteikumiem Nr.50.)

VI. Noslēguma jautājumi

49. Šo noteikumu 37.punkts stājas spēkā ar 2001.gada 1.janvāri (izņemot Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekus ar speciālajām dienesta pakāpēm, attiecībā uz kuriem 37.punkts stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri), 33.punkts - ar 2002.gada 1.janvāri, izņemot 33.2., 33.3. un 33.4.apakšpunktu, kuri stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri, un 35.punkts - ar 2003.gada 1.janvāri.

(Grozīts ar MK 23.10.2001. noteikumiem Nr.453)

50. Līdz Sabiedrības veselības aģentūras izveidošanai tās centrālās institūcijas funkcijas pilda Nacionālais vides veselības centrs, bet Sabiedrības veselības aģentūras teritoriālo struktūrvienību funkcijas pilda teritoriālie vides veselības centri.

(Grozīts ar MK 03.01.2002. noteikumiem Nr.6)

51. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2000.gada 18.janvāra noteikumus Nr.24 "Vakcinācijas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2000, 18./19.nr.).

52. Sabiedrības veselības aģentūra uzglabā vakcīnu atlikumu un veic to sadali vakcinācijas iestādēm, līdz beidzas vakcīnu krājumi.

(MK 05.06.2007. noteikumu Nr.376 redakcijā)

53. Vakcināciju pret vējbakām bērniem 15 mēnešu vecumā uzsāk ar 2008.gada 2.janvāri.

(MK 05.06.2007. noteikumu Nr.376 redakcijā)

54. Šo noteikumu 23.¹2. apakšpunkts stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.

(MK 26.05.2009. noteikumu Nr.487 redakcijā; punkta jaunā redakcija iekļauta noteikumu redakcijā uz 01.01.2010.)

55. Vakcināciju pret pneimokoku infekciju divus mēnešus veciem bērniem uzsāk ar 2010.gada 1.janvāri.

(MK 26.05.2009. noteikumu Nr.487 redakcijā)

56. Vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusa infekciju 12 gadus vecām meitenēm uzsāk ar 2010.gada 1.septembri.

(MK 26.05.2009. noteikumu Nr.487 redakcijā)

57. Vakcināciju pret rotavīrusu infekciju divus mēnešus veciem bērniem uzsāk ar 2011.gada 1.janvāri.

(MK 26.05.2009. noteikumu Nr.487 redakcijā)

Ministru prezidents A.Bērziņš

Labklājības ministra vietā - īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās J.Krūmiņš

1.pielikums
Ministru kabineta
2000.gada 26.septembra noteikumiem Nr.330

Vakcinācijas kalendārs

(Pielikums MK 23.05.2006 noteikumu Nr.417 redakcijā, kas grozīta ar MK 21.11.2006. noteikumiem Nr.957; MK 05.06.2007. noteikumiem Nr.376)

1.	0-12 stundas	B hepatīts	HB 1	-
2.	4.-5.diena	Tuberkuloze	BCG	-
3.	1 mēnesis	B hepatīts	HB 2	-
4.	3 mēneši	Difterija, stinguma krampji, garais klepus, poliomielīts un b tipa Haemophilus influenzae infekcija	DTaP - IPV-Hib 1	Lieto kombinēto vakcīnu ar garā klepus bezšūnu komponentu
5.	4,5 mēneši	Difterija, stinguma krampji, garais klepus, poliomielīts un b tipa Haemophilus influenzae infekcija	DTaP - IPV-Hib 2	Lieto kombinēto vakcīnu ar garā klepus bezšūnu komponentu
6.	6 mēneši	Difterija, stinguma krampji, garais klepus, poliomielīts un b tipa Haemophilus influenzae infekcija	DTaP - IPV-Hib 3	Lieto kombinēto vakcīnu ar garā klepus bezšūnu komponentu
7.	6-8 mēneši	B hepatīts	HB 3	Trešo B hepatīta vakcīnas devu ieteicams ievadīt vienlaikus ar DTaP -IPV-Hib vakcīnu
8.	15 mēneši	Masalas, epidēmiskais parotīts, masaliņas,     vējbakas	MPR 1,     Varicella	Lieto kombinēto vakcīnu pret masalām, epidēmisko parotītu un masaliņām, iespējams lietot arī kombinēto vakcīnu pret masalām, epidēmisko parotītu, masaliņām un vējbakām
9.	18 mēneši	Difterija, stinguma krampji, garais klepus, poliomielīts	DTaP 4 IPV 4	Poliomielīta revakcinācijai lieto inaktivētu poliomielīta vīrusu saturošu vakcīnu IPV, iespējams arī kombinētās vakcīnas sastāvā
10.	7 gadi	Difterija, stinguma krampji un poliomielīts, masalas, epidēmiskais parotīts un masaliņas	DT 5 IPV 5 MPR 2	-
11.	12 gadi	Masaliņas	MPR 1 vai 2	Vakcinē nevakcinētas vai nerevakcinētas meitenes, izņemot tās, kuras pārslimojušas masaliņas, un kurām diagnoze "masaliņas" apstiprināta seroloģiski. Vakcinācijai un revakcinācijai izmanto kombinēto MPR vakcīnu
12.	14 gadi	Difterija, stinguma krampji, poliomielīts, B hepatīts	Td 6 IPV 6 HB 1, HB 2, HB 3	Lieto vakcīnu pret stinguma krampjiem un difteriju ar samazinātu difterijas toksoīda daudzumu (Td), iespējams lietot arī kombinēto vakcīnu pret poliomielītu, difteriju un stinguma krampjiem. Vakcinē tikai pret B hepatītu agrāk nevakcinētos bērnus. Vakcinējot pret B hepatītu, ievada 3 vakcīnas devas atbilstoši vakcīnas lietošanas instrukcijai
13.	Ik 10 gadus	Difterija un stinguma krampji	Td	Lieto vakcīnu pret stinguma krampjiem un difteriju ar samazinātu difterijas toksoīda daudzumu (Td)

2.pielikums
Ministru kabineta
2000.gada 26.septembra noteikumiem Nr.330

(Pielikums MK 23.05.2006 noteikumu Nr.417 redakcijā)

1. To pieaugušo pamatvakcinācija pret difteriju un stinguma krampjiem, kas nav vakcinēti pret difteriju un stinguma krampjiem

2. To pieaugušo balstvakcinācija** pret difteriju un stinguma krampjiem, kuriem agrāk tika veikts pilns plānveida vakcinācijas kurss*** pret difteriju un stinguma krampjiem

Piezīmes.

1. * Td - difterijas un stinguma krampju toksoīds ar samazinātu difterijas toksoīda daudzumu.

2. ** Balstvakcinācija (revakcinācija, bustervakcinācija) — atkārtota vakcīnu ievadīšana, lai, stimulējot imunoloģiskās atmiņas mehānismu, palielinātu specifisko antivielu līmeni.

3. *** Pilns plānveida vakcinācijas kurss — visas saņemtās difterijas un stinguma krampju toksoīda devas atbilstoši vakcinācijas kalendāram (vecumam).

3.pielikums
Ministru kabineta
2000.gada 26.septembra noteikumiem Nr.330

(Pielikums MK 26.05.2009. noteikumu Nr.487 redakcijā)

Ārstniecības iestādes nosaukums _____________________________________________ Kods ____________________________________________________ (ārstniecības personas vārds, uzvārds, tālruņa numurs)

Vakcīnu pasūtījums un pārskats par vakcīnu izlietojumu

20___. gada __________________

(mēnesis)

Piezīmes.

1. Atlikums (3.aile) – ārstniecības iestādē esošais vakcīnu/šļirču daudzums uz pārskata mēneša pirmo dienu.

2. Atlikums (8.aile) – ārstniecības iestādē esošais vakcīnu/šļirču daudzums uz pārskata mēneša pēdējo dienu.

3. Vakcīnu pasūtījums un pārskats par vakcīnu izlietojumu iesniedzams valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra” filiālē.

4. * Dokumenta rekvizītus “paraksts”, “datums” un “z.v.” neaizpilda, ja elektroniskais dokuments sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

4.pielikums
Ministru kabineta
2000.gada 26.septembra noteikumiem Nr.330

(Pielikums MK 10.06.2008. noteikumu Nr.416 redakcijā)

5.pielikums
Ministru kabineta
2000.gada 26.septembra noteikumiem Nr.330

(Pielikums MK 10.06.2008. noteikumu Nr.416 redakcijā)

6.pielikums
Ministru kabineta
2000.gada 26.septembra noteikumiem Nr.330

Vakcinācijas iestādes, kurās veic vakcināciju pret dzelteno drudzi

(Pielikums MK 23.05.2006 noteikumu Nr.417 redakcijā, kas grozīta ar MK 10.06.2008. noteikumiem Nr.416)

1. Akciju sabiedrība “Latvijas Jūras medicīnas centrs”.

2. Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Rīgas 1.slimnīca”.

3. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Diplomātiskā servisa medicīnas centrs”.

4. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Kronoss”.

5. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “HILTESTS”.

6. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Vakcinācijas dienests”.

7. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “VIA UNA”.

8. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Veselības centrs 4”.

9. Valsts aģentūra “Latvijas Infektoloģijas centrs”.

10. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca”.

11. Vecliepājas primārās veselības aprūpes centrs.

7.pielikums
Ministru kabineta
2000.gada 26.septembra noteikumiem Nr.330

(Pielikuma uzraksts grozīts ar MK 23.05.2006. noteikumiem Nr.417)

Starptautiskais sertifikāts par vakcināciju vai revakcināciju pret dzelteno drudzi

International certificate of vaccination or revaccination against yellow fever

Certificat international de vaccination ou de revaccination contre la fiévre jaune

(Pielikums svītrots ar MK 10.06.2008. noteikumiem Nr.416)