Valsts ieņēmumu dienesta rīkojums Nr.937

Rīgā 2005.gada 24.maijā

Par "Metodisko norādījumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību" apstiprināšanu

1. Pamatojoties uz likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 8.panta 4.punktu un likuma "Par nodokļiem un nodevām" 5.panta otro daļu, apstiprinu "Metodiskos norādījumus par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību".

2. Rīkojumu un ar šo rīkojumu apstiprinātos "Metodiskos norādījumus par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību" publicēt laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

3. Ar šo rīkojumu apstiprinātos "Metodiskos norādījumus par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību" piemērot 2005.gada un turpmāko taksācijas periodu iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai.

4. Atzīt par spēku zaudējušu Valsts ieņēmumu dienesta 2000.gada 11.februāra rīkojumu Nr.111 "Par "Metodisko norādījumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību" apstiprināšanu".

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Dz.Jakāns

Apstiprināti ar Valsts ieņēmumu dienesta

2005.gada 24.maija rīkojumu Nr.937

Metodiskie norādījumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību

Izdoti saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 5.panta otro daļu un likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 8.panta 4.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Metodiskie norādījumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību (turpmāk - norādījumi) nosaka iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas un ieturēšanas, kā arī apliekamā ienākuma noteikšanas kārtību no Latvijas Republikas rezidentu gūtā ienākuma.

2. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas un ieturēšanas, kā arī apliekamā ienākuma noteikšanas kārtību no nerezidentu gūtā ienākuma Latvijas Republikā nosaka ar Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) ģenerāldirektora 2004.gada 2.aprīļa rīkojumu Nr.529 apstiprinātie "Metodiskie norādījumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību no nerezidentu ienākuma".

3. Norādījumi paredzēti nodokļa maksātājiem (darba ņēmējiem, saimnieciskās darbības veicējiem, kā arī citu ienākumu guvējiem), nodokļa ieturētājiem (darba devējiem un ienākuma izmaksātājiem), kā arī nodokļu administrācijas darbiniekiem, lai atvieglotu nodokļa būtības izpratni un nodokli reglamentējošo normatīvo aktu lietošanu praktiskajā darbā.

4. Norādījumi sastādīti saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (turpmāk - Likums) normām un uz tā pamata izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem, kā arī uz citiem Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

II. Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo ienākumu veidi

5. Šajā daļā tiks izskatīti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk - nodoklis (attiecīgā locījumā)) neapliekamo ienākumu veidi, kas noteikti Likuma 9.pantā. Neapliekamie ienākumi netiek ietverti maksātāja gada apliekamajā ienākumā.

6. Personiskās palīgsaimniecības, piemājas saimniecības un zemnieka saimniecības ienākumi no lauksaimnieciskās ražošanas, kuri gadā nepārsniedz 3000 latu, ar nodokli netiek aplikti.

7. Likuma izpratnē lauksaimnieciskā ražošana ir:

7.1. augkopības produkcijas ražošana, arī koku stādu, sēņu un savvaļas ogu audzēšana;

7.2. lopkopības produkcijas ražošana;

7.3. iekšējo ūdeņu zivsaimniecības produkcijas ražošana;

7.4. dārzkopības produkcijas ražošana.

8. Atvieglojumi lauksaimnieciskajai darbībai aptver laukkopību, pļavkopību, dārzkopību, siltumnīcu saimniecību un puķkopību, biškopību, lopkopību, zirgkopību, putnkopību, truškopību, zvērkopību, zivkopību iekšējos ūdeņos un mežkopību.

Attiecībā uz zivkopību kā lauksaimniecisku darbību jāņem vērā, ka zivju audzēšana, zivju resursu pavairošana un tamlīdzīgi darbi ūdenstilpnēs - privātajos ūdeņos vai fiziskajai personai lietošanā nodotajās ūdenstilpnēs - ietilpst zivkopības darbos, turpretī zivju zveja - neietilpst un gūtie ienākumi ir apliekami ar nodokli.

9. Fiziskās personas personiskās palīgsaimniecības, piemājas saimniecības un zemnieku saimniecības ienākuma no lauksaimnieciskās ražošanas neapliekamais apmērs 3000 latu gadā tiek piemērots konkrētās fiziskās personas gada kopējiem ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas neatkarīgi no minētās personas īpašumā esošo saimniecību skaita. Piemēram, ja fiziskās personas īpašumā ir trīs zemnieku saimniecības, tad neapliekamais apmērs ienākumam no lauksaimnieciskās ražošanas ir 3000 latu gadā.

10. Ar nodokli netiek aplikti ienākumi no lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas un pašražotās lauksaimniecības produkcijas pārstrādes produktu realizācijas. Noteiktais atbrīvojums no aplikšanas ar nodokli attiecas uz ienākumu no zemnieku vai zvejnieku saimniecībā, piemājas saimniecībā vai palīgsaimniecībā saražotās lauksaimniecības produkcijas pārdošanas. Par lauksaimnieciskās ražošanas produkciju Likuma izpratnē ir uzskatāma augu vai dzīvnieku valsts produkcija, kas tiek realizēta sākotnējā (nepārstrādātā) veidā vai pēc pirmapstrādes, t.i., pēc sākotnējās produkcijas sagatavošanas līdz realizācijai nepieciešamajām kvalitātes prasībām. Fiziskās personas saimniecībā pārdošanai sagatavotā lauksaimnieciskās ražošanas produkcija var būt ar augstāku pārstrādes pakāpi, ja visa pārstrāde (izņemot lopu kaušanu) ir veikta pašā saimniecībā.

1.piemērs

A - Zemnieku saimniecībā tiek sālīti pašaudzēti gurķi un skābēti pašaudzēti kāposti pārdošanai. Viss apstrādes process notiek pašā saimniecībā. Uz ienākumiem no sālīto gurķu un skābēto kāpostu pārdošanas attiecas Likuma 9.panta pirmās daļas 1.punkts, t.i., gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti ienākumi līdz Ls 3000.

B - Zemnieku saimniecībā tiek ceptas tortes pārdošanai. Daļa izejvielu tiek iepirktas. Uz ienākumiem no toršu pārdošanas neattiecas Likuma 9.panta pirmās daļas 1.punkts, t.i., ienākums tiek aplikts ar nodokli, jo šajā gadījumā visa realizētā produkcija nav pašu izaudzēta, bet daļa tiek iepirkta.

C - Zvejnieku saimniecība pārdod žāvētas savā ūdenstilpnē zvejotas zivis. Produkcijas ražošanai tiek izmantota SIA "X" piederošā zivju žāvētava. Uz ienākumiem no zivju pārdošanas neattiecas Likuma 9.panta pirmās daļas 1.punkts, t.i., ienākums tiek aplikts ar nodokli, jo visa pārstrāde nenotiek pašā zvejnieku saimniecībā.

11. Fiziskās personas - individuālā uzņēmuma īpašnieka ienākums no individuālā uzņēmuma, kurš ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, ar nodokli netiek aplikts.

12. Ar nodokli netiek apliktas fiziskajām personām izmaksātās dividendes no Latvijas Republikas uzņēmējsabiedrības vai kapitālsabiedrības peļņas un Eiropas Savienības dalībvalsts rezidenta - kapitālsabiedrības peļņas, izņemot dividendes no citu valstu nerezidentiem un iekšzemes uzņēmumiem, kuriem nav jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis, kā arī no tiem uzņēmumiem, kuri izmanto likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" paredzētos atvieglojumus vai citos Latvijas Republikas likumos (piemēram, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā un Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā) noteiktos uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus, vai analogus Eiropas Savienības dalībvalstīs noteiktus ienākuma nodokļa atvieglojumus dividenžu deklarēšanas gadā vai iepriekšējā gadā. Ja uzņēmums ir piemērojis tikai likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" III nodaļā noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides, tad izmaksātās dividendes ar nodokli nav apliekamas.

13. Dividendes, kas ir saņemtas no uzņēmuma, kurš izmanto tiesības samazināt uzņēmumu ienākuma nodokļa summu saskaņā ar likumu "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" vai Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumu, vai Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumu, ir apliekamas ar nodokli proporcionāli tai peļņas daļai, kura, piemērojot minētajos likumos noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides vai atvieglojumus, nav bijusi aplikta ar uzņēmumu ienākuma nodokli.

2.piemērs

Fiziskā persona saņēma dividendes no uzņēmuma, kurš izmanto tiesības uz uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi mazajiem uzņēmumiem saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (20 %). Saņemtās dividendes nav apliekamas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

3.piemērs

Fiziskā persona saņēma dividendes - Ls 100 no uzņēmuma, kurš izmanto tiesības uz uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi saskaņā ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumu (80 %).

Izmaksātās dividendes izmaksas vietā tiek apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli proporcionāli uzņēmuma saņemtajai uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidei:

apliekamais ienākums ir

Ls 100 x 80 % = Ls 80 (saņemtās dividendes x uzņēmuma izmantotā atlaide);

nodokļa summa ir

Ls 80 x 25 % = Ls 20 (apliekamais ienākums x nodokļa likme).

14. Ienākumi no noguldījumiem un depozītiem Latvijas Republikā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētās kredītiestādēs un krājaizdevu sabiedrībās, kā arī ienākumi no hipotekārajām ķīlu zīmēm ar nodokli netiek aplikti. Ienākumi no noguldījumiem un depozītiem, kas saņemti ārvalstu kredītiestādēs ir ar nodokli apliekami ienākumi, kuri uzrādāmi deklarācijas D2 pielikumā kā ārvalstīs gūtie ienākumi, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

15. Ar nodokli netiek apliktas apdrošināšanas atlīdzības. Minētais attiecas arī uz ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību izmaksātajām apdrošināšanas atlīdzībām. Izņēmums ir tās apdrošināšanas atlīdzības, kas izmaksātas pēc dzīvības, veselības un negadījuma apdrošināšanas līguma, kuru apdrošinātā interesēs noslēdzis darba devējs (vai cits apdrošinājuma ņēmējs - juridiskā persona), pienākot apdrošināšanas līgumā paredzētajam līguma beigu termiņam vai laužot līgumu pirms termiņa. Šajā gadījumā nodokli no apdrošināšanas atlīdzības izmaksas vietā ietur ienākuma izmaksātājs - apdrošināšanas sabiedrība. Saskaņā ar likumu "Par apdrošināšanas līgumu" apdrošināšanas atlīdzība ir apdrošinājuma summa, tās daļa vai cita par apdrošināšanas gadījumu izmaksājamā summa vai nodrošināmie pakalpojumi atbilstoši apdrošināšanas līgumam.

4.piemērs

Apdrošināšanas sabiedrība "X" izmaksā atlīdzības fiziskām personām A, B un C.

A - apdrošināšanas līgumu noslēgusi pati fiziskā persona, atlīdzība saņemta pienākot apdrošināšanas līguma beigu termiņam - apdrošināšanas atlīdzība ar nodokli nav apliekama.

B - apdrošināšanas līgumu darbinieka labā noslēdzis darba devējs, atlīdzība saņemta, laužot līgumu pirms termiņa - apdrošināšanas atlīdzība apliekama ar nodokli. Nodokli no apdrošināšanas atlīdzības izmaksas vietā ietur ienākuma izmaksātājs - apdrošināšanas sabiedrība.

C - apdrošināšanas līgumu darbinieka labā noslēdzis darba devējs, atlīdzība saņemta iestājoties apdrošināšanas gadījumam (lauzta roka) - apdrošināšanas atlīdzība ar nodokli nav apliekama.

16. Izložu un azartspēļu laimesti, kuri nepārsniedz izdevumus, kas saistīti ar to iegūšanu, ar nodokli netiek aplikti. Izloze ir spēle vai derības, kurām ir laimes līguma raksturs un kurās to dalībnieku iegūtajiem laimestiem pilnīgi vai daļēji ir gadījuma raksturs. Dalībniekiem ir iespēja saņemt laimestu atkarībā no veiklības un veiksmīga gadījuma. Laimēšanas iespējas un laimestu veidu (nauda, mantas u.tml.) nosaka izlozes plāns. Izlozē tās dalībnieki piedalās, nopērkot biļetes vai citādā veidā samaksājot dalības maksu, un izlozes organizētājs piedāvā kā laimestu naudu, mantas u.tml. Šajā punktā noteiktais neattiecas uz preču un pakalpojumu loterijām, ja tās tiek organizētas saskaņā ar Preču un pakalpojumu loteriju likumu, lai stimulētu preču pārdošanu vai pakalpojumu sniegšanu.

17. Kārtību, kādā ar nodokli ir apliekami fizisko personu ienākumi, kurus tās guvušas izložu un azartspēļu laimestu veidā, nosaka Ministru kabineta 1997.gada 1.jūlija noteikumi Nr.233 "Kārtība, kādā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekami fizisko personu ienākumi no izlozēm un azartspēlēm". Atbilstoši minētajiem noteikumiem fiziskā persona gada ienākumu deklarācijā uzrāda taksācijas gada laikā laimestu veidā gūto kopējo ienākumu, kas aprēķināts, ņemot vērā ar piedalīšanos azartspēlē vai izlozē saistītos izdevumus, par kuriem tam ir atbilstoši noformēti izdevumus apliecinoši maksājuma dokumenti. Dokumentos jābūt norādītam juridiskās personas (azartspēles vai izlozes organizētāja) nosaukumam, reģistrācijas numuram un adresei, kā arī spēlētāja identifikācijas datiem (fiziskās personas vārdam, uzvārdam, personas kodam).

18. Ja taksācijas gada laikā no spēlētāja gūtajiem laimestiem izmaksas vietā ir ieturēts nodoklis, ieturētā summa tiek ņemta vērā, aprēķinot no kopējās laimestu summas maksājamā nodokļa lielumu. Par izdevumiem, kas saistīti ar piedalīšanos azartspēlē vai izlozē taksācijas gada laikā, ir samazināma tikai laimestu kopējā summa. Ja spēlētājs gada laikā nav saņēmis laimestu, izdevumi, kas saistīti ar piedalīšanos azartspēlē vai izlozē, nav iekļaujami ienākumu deklarācijā.

5.piemērs

Izložu laimestus saņem trīs fiziskās personas A, B un C.

A - saņemtais laimests Ls 50; ar dokumentiem apliecināti izdevumi, kas saistīti ar tā iegūšanu Ls 30. Apliekamais ienākums no izložu laimestiem Ls 50 - Ls 30 = Ls 20; nodoklis maksājams, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, laimestu un ar to gūšanu saistītos izdevumus uzrādot deklarācijas D1 pielikumā.

B - saņemtais laimests Ls 600. Nodokli no laimesta ietur izmaksātājs laimesta izmaksas vietā un tas ir 25 % no Ls 600 = Ls 150. Izdevumi, kas saistīti ar piedalīšanos izlozē, ņemami vērā tikai, sastādot gada ienākumu deklarāciju.

C - saņemtais laimests Ls 5; ar dokumentiem apliecināti izdevumi, kas saistīti ar to iegūšanu Ls 10. Nodoklis no saņemtā laimesta nav maksājams.

19. Ienākumi no Latvijas valsts un pašvaldību parādzīmēm ar nodokli netiek aplikti. Ienākums, kas gūts no citu valstu parādzīmēm ir apliekams ar nodokli.

20. Likumos un citos normatīvajos aktos noteiktie pabalsti, kas izmaksāti no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem, kā arī no Ministru kabineta noteiktajiem fondiem izmaksājamie pabalsti ar nodokli netiek aplikti. Izņēmums ir pārejošas darba nespējas pabalsts, kas ir ar nodokli apliekams ienākums. Normatīvajos aktos noteiktā atlīdzība par audžuģimenes pienākumu veikšanu, kas izmaksājama no budžeta, ir ar nodokli neapliekams ienākums.

21. Maternitātes pabalsti, kurus izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk - VSAA), ar nodokli netiek aplikti. Neapliekami pabalsti ir arī saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem piešķirtie mūža granti valsts emeritētajiem zinātniekiem un Kultūrkapitāla fonda piešķirtās mūža stipendijas kultūras un mākslas darbiniekiem par nopelniem kultūras un mākslas attīstībā.

22. Pabalsti, kurus izmaksā darba devējs - budžeta iestāde no darba algas fonda (atlaišanas pabalsti, atvaļinājuma pabalsti, saskaņā ar Valsts civildienesta likumu izmaksātie pabalsti ierēdņiem u.c.) ir apliekami ar nodokli un par tiem veicamas Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk - sociālās iemaksas).

6.piemērs

Fiziska persona saņēmusi 4 dažādus pabalstus.

Ģimenes valsts pabalstu par 2 bērniem, ko izmaksā VSAA. Pabalsts ar nodokli nav apliekams, jo tas izmaksāts saskaņā ar likumu "Par sociālo palīdzību" no valsts budžeta līdzekļiem.

Pabalstu no pašvaldības samaksai par apkuri. Pabalsts ar nodokli nav apliekams, jo tas izmaksāts saskaņā ar likumu "Par sociālo palīdzību" no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Atvaļinājuma pabalstu darba vietā - budžeta iestādē. Pabalsts pieskaitāms darbinieka algai un apliekams ar nodokli, kā arī par to veicamas sociālās iemaksas.

Slimības pabalstu, ko, iesniedzot slimības lapu B par slima bērna, kurš nav sasniedzis 15 gadu vecumu, kopšanu, izmaksā VSAA. Minētais pabalsts ir apliekams ar nodokli izmaksas vietā.

23. Stipendijas, kas izmaksātas no budžeta, Ministru kabineta apstiprinātas biedrības vai nodibinājuma līdzekļiem vai no to starptautisko izglītības vai sadarbības programmu līdzekļiem, kurās līdzdalību ir apstiprinājis Ministru kabinets ar nodokli netiek apliktas. Likuma izpratnē stipendija ir vienreizēja vai sistemātiski ilgākā laika posmā izmaksāta naudas summa:

23.1. personai, kura vispārēju vai izvēlētu izglītības (studiju) programmu apgūst izglītības iestādē vai patstāvīgi;

23.2. personas apgādībā esošo personu izglītības (studiju) programmas apgūšanas veicināšanai izglītības iestādē;

23.3. personai tās pētniecības darba vai radošā darba atbalstam.

24. Fondus, kuru izmaksātās stipendijas nav apliekamas ar nodokli, nosaka Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumi Nr.337 "Kārtība, kādā stipendijas atbrīvojamas no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli".

25. Darba devēja izmaksātās stipendijas darbiniekiem, kuri mācās augstskolās (neatkarīgi no tā, vai stipendijas izmaksa tiek veikta darba vietā, vai arī pārskaitot uz augstskolu), netiek uzskatītas par neapliekamu ienākumu.

26. Mantojuma rezultātā gūtais ienākums ar nodokli netiek aplikts. Izņēmums ir autoratlīdzība (honorārs), kuru izmaksā autortiesību mantiniekiem, kas ir ar nodokli apliekams ienākums. Autoratlīdzību (honorāru), kuru izmaksā autortiesību mantiniekiem, apliek ar nodokli ienākuma izmaksas vietā.

27. No fiziskajām personām saņemtais dāvinājums ar nodokli netiek aplikts.

28. Ar nodokli netiek apliktas konkursos un sacensībās saņemtās mantiskās un naudas balvas (prēmijas), kuru kopējā vērtība taksācijas gadā nepārsniedz 150 latu. Publiskos starptautiskos konkursos un starptautiskās sacensībās gūtās balvas un prēmijas, kuru kopējā vērtība gadā nepārsniedz 3000 latu, kā arī Baltijas asamblejas balvu laureātiem izmaksātā naudas prēmija ar nodokli netiek aplikta. Konkurss - sacensība, kuras mērķis ir noskaidrot tās labākos dalībniekus, darbus, projektus u.tml. Lai organizētu konkursu, ir jābūt konkursa:

28.1. nolikumam - noteikumu kopumam, kas regulē konkursa norisi un nosaka kārtību, kādā notiek dalībnieku vērtēšana, apbalvošana;

28.2. žūrijai - speciālistu grupai, komisijai, kas lemj par apbalvojuma piešķiršanu;

28.3. komitejai - konkursa organizētāju izraudzītai cilvēku grupai, kas pārrauga konkursa norises atbilstību konkursa nolikumam.

29. Dalībnieki apstiprina savu piedalīšanos konkursā konkursa nolikumā noteiktajā kārtībā vai arī automātiski tiek izvirzīti piedalīšanai konkursā. Par piedalīšanos konkursā var tikt ņemta dalības maksa. Lai noteiktu uzvarētāju konkursos un sacensībās, jāvadās no konkursa un sacensību apstiprinātā nolikuma. Mantiskās balvas vērtība nosakāma tās iegādes (bilances) vērtībā.

7.piemērs

Sportists taksācijas gada laikā saņem balvas par iegūtajām godalgotajām vietām trīs sacensībās.

Naudas balvu Ls 115.

Balvu - kafijas automātu - Ls 25 vērtībā.

Balvu - sporta tērpu un apavus - Ls70 vērtībā.

Nodoklis balvas izsniegšanas vietā nav ieturams, bet balvu saņēmējam gada beigās iesniedzama gada ienākumu deklarācija, kur uzrādāms gūtais ienākums (balvas), t.i., Ls 115 + Ls 25 + Ls 70 = Ls 210.

Ar nodokli apliekams ienākums (balvas), kurš pārsniedz Ls 150, t.i., Ls 210 - Ls 150 = Ls 60, kas uzrādāms deklarācijas D1 pielikumā.

30. Ar nodokli netiek aplikta uzturnauda (alimenti), kā arī summas, kas uz tiesas sprieduma pamata saņemtas laulības šķiršanas sakarā.

31. Atlīdzība likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā par kaitējumu darbaspēju zaudējuma gadījumā, kas saistīts ar sakropļojumu vai citādu veselības bojājumu, kā arī apgādnieka zaudējuma sakarā ar nodokli netiek aplikta. Atlīdzība par kaitējumu darbaspēju zaudējuma gadījumā, kas saistīts ar sakropļojumu vai citādu veselības bojājumu, kā arī apgādnieka zaudējuma sakarā tiek izmaksāta saskaņā ar 1995.gada 2.novembra likumu "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", kā arī Ministru kabineta 2001.gada 23.augusta noteikumiem Nr.378 "Darbā nodarītā kaitējuma atlīdzības aprēķināšanas, finansēšanas un izmaksāšanas kārtība".

32. Ar nodokli netiek aplikts darbinieka vai viņa radinieku (tuvinieku) nāves gadījumā darba devēja piešķirtais bēru pabalsts, kura vērtība nepārsniedz 150 latu. Darbinieka nāves gadījumā bēru pabalsts tiek piešķirts mirušā radiniekam vai tuviniekam. Arī šajā gadījumā bēru pabalsts līdz 150 latiem ar nodokli netiek aplikts. Summa, kas pārsniedz 150 latus, ir ar nodokli apliekams ienākums, kas uzrādāms deklarācijas D1 pielikumā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Bēru pabalsts minētās normas ietvaros netiek aplikts ar nodokli, ja ir pievienoti radniecību apliecinoši dokumenti, kā arī iesniegta miršanas apliecības kopija.

33. Ar nodokli netiek aplikta palīdzība stihiskas nelaimes gadījumā vai citos ārkārtējos gadījumos, ja tā sniegta uz valsts vai pašvaldību pārvaldes institūciju lēmuma pamata.

34. Kompensācijas izmaksas likumos un Ministru kabineta noteikto normu ietvaros ar nodokli netiek apliktas. Izņēmums ir kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu, kas ir ar nodokli apliekams ienākums.

35. Līdz ar citām normatīvajos aktos atrunātajām kompensācijām ar nodokli netiek apliktas:

35.1. kompensācijas, kas noteiktas Valsts civildienesta likumā, Valsts kontroles likumā vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā (ierēdnim, Valsts kontroles amatpersonai vai darbiniekam, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonai vai darbiniekam segtā mācību maksas daļa un ierēdņa, valsts kontroliera, Valsts kontroles padomes locekļa, Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģijas locekļa, Valsts kontroles revidenta, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas vai darbinieka ģimenei izmaksātais pabalsts, ja viņš gājis bojā, pildot amata pienākumus);

35.2. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm izmaksātās un izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku tālākizglītības atbalsta fonda izmaksātās mācību maksas kompensācijas;

35.3. holokausta upuriem izmaksājamās kompensācijas Ministru kabineta 1997.gada 15.novembra noteikumu Nr.371 "Noteikumi par kompensāciju izmaksu normu holokausta upuriem, kas netiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteikto normu robežās;

35.4. kompensācijas Ministru kabineta 2001.gada 13.februāra noteikumu Nr.70 "Noteikumi par Vācijas Federatīvās Republikas fonda "Atmiņa, atbildība un nākotne" kompensācijas izmaksas normu, kas netiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteikto normu ietvaros.

36. Kompensāciju izmaksas Ministru kabineta noteikto normu ietvaros ir arī summas, kas izmaksātas fiziskajām personām (neatkarīgi no tā, vai fiziskā persona ir darba attiecībās ar institūciju, kas sūta to komandējumā), lai atlīdzinātu komandējuma izdevumus, ja personas komandējums saistīts ar tādu mērķu sasniegšanu un uzdevumu veikšanu, kuri paredzēti attiecīgās institūcijas statūtos (nolikumā). Ja komandējuma laikā izmaksātā dienas nauda pārsniedz Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumos Nr.219 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi" noteiktās normas, ar nodokli ir apliekama tā dienas naudas daļa, kas ir lielāka par noteikto normu.

8.piemērs

Bankas uzdevumā nekustamo īpašumu vērtētājs, kas nav minētās bankas darbinieks, devās komandējumā, lai novērtētu nekustamo īpašumu - kredīta ķīlu. Ar komandējumu saistītos izdevumus sedza banka.

Komandējuma izdevumi noteikto normu ietvaros nav apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

9.piemērs

Sabiedriskā labuma organizācijas statūtos ir paredzēta Latvijas sportistu iesaistīšana sporta sacensībās. Šī sabiedriskā organizācija apmaksāja Latvijas sportista, kas nav minētās sabiedriskās organizācijas darbinieks, piedalīšanos sporta sacensībās ārzemēs.

Dienas nauda noteikto normu ietvaros nav apliekama ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

10.piemērs

SIA "A" sūtīja savus darbiniekus komandējumā uz piecu dienu ilgu mācību semināru Sanktpēterburgā. Semināra dalībnieki dzīvoja viesnīcā, par kuru samaksāja USD 1 000, turklāt tika atlīdzināta dienas nauda Ls 150 (diennakts norma ir Ls 25). Darbinieki uz semināru devās ar vilcienu - biļete turp un atpakaļ maksāja 25 lati. Visus ar semināru saistītos izdevumus atlīdzināja darba devējs.

SIA "A" darbiniekam ar nodokli nav apliekami šādi komandējuma izdevumi:

- ceļa izdevumi pilnā apmērā;

- viesnīcas izdevumi pilnā apmērā;

- dienas nauda noteikto normu apmērā (t.i., Ls 25 x 5 = Ls 125);

Virs noteiktās normas izmaksātā dienas nauda 150 - 125 = 25 (Ls) (faktiski izmaksātā dienas naudas un Ministru kabineta noteiktās normas starpība) ir jāpieskaita darbinieka mēneša ienākumam, no kura tiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis un veiktas sociālās iemaksas.

37. Ministru kabineta noteikto normu ietvaros apgāde natūrā, kā arī summas, kas izmaksātas šīs apgādes vietā ar nodokli netiek apliktas. Šāda apgāde natūrā, piemēram, paredzēta zivsaimniecības un tirdzniecības flotes kuģu komandām, kas, pildot darba pienākumus, nepārtraukti atrodas uz kuģa ne mazāk par 48 stundām, un kuras ēdina darba devējs par saviem līdzekļiem, un šī ēdināšana nav aizstājama ar kompensāciju naudā. Kuģa komandas viena locekļa ēdināšanas izdevumu norma diennaktī ir šāda:

37.1. summa trīs latu apmērā, kuģim atrodoties Latvijas ostā;

37.2. summa, kas ekvivalenta pieciem ASV dolāriem, kuģim atrodoties reisā vai ārvalstu ostā.

38. Ar nodokli netiek aplikta atlīdzība par asiņu nodošanu un cita veida donorpalīdzību.

39. Ienākumi no sava īpašuma pārdošanas ar nodokli netiek aplikti, izņemot:

39.1. ienākums no pārdošanai izgatavotu vai iegādātu izstrādājumu (mantas) pārdošanas;

39.2. ienākums no fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža pārdošanas izciršanai (2005. un 2006.gadā minētais punkts nav spēkā);

39.3. ienākums no tāda nekustamā īpašuma pārdošanas, kas ir bijis personas īpašumā mazāk par 12 mēnešiem;

39.4. ienākums no personāla akciju atpirkšanas.

40. Ienākums no tāda nekustamā īpašuma pārdošanas, kas ir bijis personas īpašumā mazāk par 12 mēnešiem, ir ar nodokli apliekams ienākums. No minētā nekustamā īpašuma pārdošanas ienākuma iedzīvotāju ienākuma nodokli maksā rezumējošā kārtībā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Apliekamais ienākums no nekustamā īpašuma pārdošanas tiek noteikts kā starpība starp pārdošanas cenu un tā iegādes vērtību. Nekustamā īpašuma daļas iegādes vērtība nosakāma proporcionāli šīs daļas platībai visā attiecīgā nekustamā īpašuma platībā.

41. Nekustamā īpašuma iegādes dienas noteikšanai izmantojama šāda tabula.

1.tabula

42. Nekustamā īpašuma iegādes vērtības noteikšanai izmantojama sekojoša tabula.

2.tabula

11.piemērs

2004.gada 25.augustā spēkā stājās tiesas spriedums mantojuma lietā saskaņā ar kuru fiziskā persona mantoja savam tēvam piederējušo īres namu. Fiziskās personas tēvs iepriekšminēto īres namu denacionalizēja 1995.gada ziemā.

2004.gada 10.septembrī fiziskā persona pārdeva mantoto namu.

Pārdošanas brīdī nams fiziskai personai bija piederējis mazāk nekā 12 mēnešus, tātad ienākums no nama pārdošanas ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet tā kā mantota denacionalizēta īpašuma iegādes vērtība ir vienāda ar tā pārdošanas cenu, tad apliekamais ienākums neveidojas.

12.piemērs

Fiziskā persona saņēma dāvanu - dzīvokli.

Dāvinājuma līgums stājās spēkā 2005.gada 15.aprīlī un tajā uzrādītā dzīvokļa vērtība ir Ls 20 000.

2005.gada 15.jūlijā fiziskā persona pārdeva uzdāvināto dzīvokli par Ls 22 000.

Gūtie ienākumi ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, jo kopš dāvinājuma līguma stāšanās spēkā līdz pārdošanas brīdim bija pagājuši mazāk nekā 12 mēneši.

Apliekamais ienākums ir

22 000 - 20 000 = 2 000 (Ls) (pārdošanas cenas un dāvinājuma līgumā uzrādītās dzīvokļa vērtības starpība).

Nodokļa summa ir

2 000 x 25 % = 500 (Ls) (apliekamā ienākuma un nodokļa likmes reizinājums).

13.piemērs

2004.gada 12.decembrī fiziskā persona privatizēja dzīvokli. Privatizācijā tika izmantoti valsts piešķirtie privatizācijas sertifikāti, kā arī 2004.gada 14.septembrī nopirktie privatizācijas sertifikāti. 2005.gada 3.martā fiziskā persona pārdeva privatizēto dzīvokli.

A - fiziskā persona dzīvoklī bija pierakstīta kopš 1985.gada.

Gūtais ienākums nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, jo par īpašuma iegādes brīdi tiek uzskatīts īres līguma noslēgšanas datums 1985. gadā, t.i., līdz dzīvokļa pārdošanas brīdim ir pagājuši vairāk nekā 12 mēneši.

B - fiziskā persona dzīvoklī nebija pierakstīta, bet īres līgums 1995.gadā tika noslēgts uz šīs personas ģimenes locekļa vārda.

Gūtais ienākums nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, jo par īpašuma iegādes brīdi tiek uzskatīts ģimenes locekļa noslēgtā īres līguma spēkā stāšanās datums 1995.gadā, t.i., līdz dzīvokļa pārdošanas brīdim ir pagājuši vairāk nekā 12 mēneši.

C - fiziskā persona dzīvoklī nebija pierakstīta.

Gūtais ienākums ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, jo tas bija personas īpašumā mazāk nekā 12 mēnešus.

Apliekamais ienākums ir starpība starp pārdošanas cenu un iegādes vērtību, kur dzīvokļa iegādes vērtība ir valsts piešķirto privatizācijas sertifikātu nominālvērtības un nopirkto privatizācijas sertifikātu vērtības (vidējās tirgus cenās 14.09.2004.) summa.

14.piemērs

Fiziska persona uz pašvaldības piešķirta zemes gabala 20 gadus atpakaļ uzcēla individuālo dzīvojamo māju. 2004.gada septembrī fiziska persona privatizēja iepriekšminēto zemes gabalu un tā paša gada oktobrī māja kopā ar nesen privatizēto zemi tika pārdota.

Fiziskai personai nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, jo šajā gadījumā 12 mēnešus sāk skaitīt ar valdījuma iegūšanas brīdi, t.i., attiecīgā pašvaldības lēmuma pieņemšanas datumu.

15.piemērs

2005.gada 5.martā fiziskā persona iegādājās māju, kuras kopējā platība ir 1000 m². Mājas cena bija 100 000 latu. 2005.gada 10.jūnijā fiziskā persona par 40 000 latiem pārdeva vienu no mājā esošajiem dzīvokļiem. Pārdotā dzīvokļa platība - 100 m².

Fiziskās personas apliekamais ienākums ir nosakāms kā īpašuma pārdošanas cenas un iegādes vērtības starpība.

Dzīvokļa iegādes vērtība ir:

100 : 1000 x 100 000 = 10 000 (Ls)

(dzīvokļa platība : mājas platība x mājas iegādes cena).

Apliekamais ienākums ir:

40 000 - 10 000 = 30 000 (Ls)

(dzīvokļa pārdošanas cena - dzīvokļa iegādes vērtība).

43. Ienākums no personāla akciju atpirkšanas ir apliekams ar nodokli.

Saskaņā ar likuma "Par akciju sabiedrībām" 29.pantu par personāla akciju īpašniekiem var kļūt tikai sabiedrības darbinieki. Akciju sabiedrība pārdod personāla akcijas sabiedrības darbiniekiem ar atlaidi vai piešķir tās bez maksas. Personāla akcijas to īpašnieks nevar atsavināt (pārdot, uzdāvināt u.c.), un tās nepāriet mantojumā. Ja darbinieks pārtrauc darba attiecības ar akciju sabiedrību, tai ir jāatpērk no šā darbinieka viņam piederošās personāla akcijas pilnā to vērtības apjomā.

Lai noteiktu ar nodokli apliekamo ienākumu no personāla akciju atpirkšanas, tiek aprēķināta starpība starp summu, kas darbiniekam vai viņa mantiniekam izmaksāta personāla akciju atsavināšanas brīdī un darbinieka šo akciju iegādes izdevumiem. Ja fiziskajai personai piederošās personāla akcijas atbilstoši likuma "Par akciju sabiedrībām" noteikumiem tiek konvertētas par parastajām akcijām, parasto akciju vērtība dienā, kad ir pieņemts lēmums par to konversiju, ir uzskatāma par personāla akciju atsavināšanas rezultātā gūtiem ieņēmumiem un šī lēmuma pieņemšanas diena - par parasto akciju iegūšanas dienu.

16.piemērs

Akciju sabiedrība pārdeva saviem darbiniekiem personāla akcijas ar 50 % atlaidi. Darbinieks iegādājās akcijas par Ls 50, bet pēc pieciem gadiem akciju sabiedrība atpirka personāla akcijas par nominālvērtību Ls 100.

Darbiniekam jādeklarē gūtais ienākums un jānomaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Apliekamais ienākums ir

100 - 50 = 50 (Ls) (pārdošanas vērtības un akciju iegādes izdevumu starpība).

Nodokļa summa ir

50 x 25 % = 12,50 (Ls) (apliekamā ienākuma un nodokļa likmes reizinājums).

17.piemērs

Akciju sabiedrība bez atlīdzības piešķīra personāla akcijas saviem darbiniekiem. Kad darbinieks pārtrauca darba attiecības, sabiedrības vadība piedāvāja tās konvertēt par parastajām akcijām. Darbinieks piekrita un akciju sabiedrības akcionāru pilnsapulce 2005.gada 12.aprīlī pieņēma lēmumu par konvertēšanu. Darbiniekam piešķirto parasto akciju vērtība lēmuma pieņemšanas dienā bija Ls 240.

Darbiniekam jādeklarē gūtais ienākums un jānomaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Personāla akciju pārdošanas cena ir parasto akciju vērtība dienā, kad akcionāru pilnsapulce pieņēmusi lēmumu par konvertēšanu, t.i., Ls 240. Tā kā šajā gadījumā personāla akcijas darbiniekam tika piešķirtas bez atlīdzības, tad to iegādes vērtība ir 0.

Apliekamais ienākums ir

240 - 0 = 240 (Ls) (pārdošanas cenas un iegādes vērtības starpība).

Nodokļa summa ir

240 x 25 % = 60 (Ls) (apliekamā ienākuma un nodokļa likmes reizinājums).

44. Palīdzība gada neapliekamā minimuma apmērā, kas sniegta, pamatojoties uz arodbiedrības institūcijas lēmumu, no arodbiedrības naudas līdzekļiem ar nodokli nav apliekama gadījumā, ja arodbiedrības naudas līdzekļi veidojas no arodbiedrības biedru naudas maksājumiem un ārvalstu arodbiedrību ziedojumiem (dāvinājumiem). No citu organizāciju biedru (piemēram, dārzkopības kooperatīvu u.c.) naudas līdzekļiem saņemtie ienākumi nav atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli.

45. Ar nodokli nav apliekama kompensācija naudā, ko fiziskajai personai izmaksā uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), pamatojoties uz nosacījumu, ka šī fiziskā persona taksācijas perioda (kalendārā gada) laikā iegādājas zināmu daudzumu preču attiecīgajā uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā). Šis noteikums nav piemērojams gadījumos, kad fiziskā persona nav iegādāto preču galīgais patērētājs (veic šo preču tālākpārdošanu).

18.piemērs

Apskatīsim gadījumu par kompensāciju izmaksu uzņēmuma darbiniekiem par noteikta daudzuma preču iegādi personīgajam patēriņam uzņēmuma veikalos.

Uzņēmums, kura pamatdarbības veids ir preču mazumtirdzniecība, saviem darbiniekiem maksā kompensāciju par precēm, ko darbinieki iegādājušies uzņēmuma veikalos savam patēriņam (piemēram, pārtikas, higiēnas vai mājsaimniecības preces). Piemēram, uzņēmuma darbinieks mēnesī uzņēmuma veikalos ir iegādājies preces par 80 latiem, par ko viņam tiek izmaksāta 20 latu kompensācija.

Uz kompensāciju izmaksām uzņēmuma darbiniekiem par noteikta daudzuma preču iegādi personīgajam patēriņam uzņēmuma veikalos nevar attiecināt Likuma 9.panta pirmās daļas 21.punktā noteikto normu, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverta un ar nodokli netiek aplikta kompensācija naudā, ko fiziskajai personai izmaksā uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), pamatojoties uz nosacījumu, ka šī fiziskā persona taksācijas perioda (kalendārā gada) laikā iegādājas zināmu daudzumu preču attiecīgajā uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā). Šis noteikums nav piemērojams gadījumos, kad fiziskā persona nav iegādāto preču galīgais patērētājs (veic šo preču tālākpārdošanu).

Lai minēto Likuma normu varētu piemērot kompensācijai, ko uzņēmums izmaksā fiziskajai personai par noteikta daudzuma preču iegādi personīgajam patēriņam uzņēmuma veikalos, kompensācijas izmaksa nedrīkst būt atkarīga no personas - kompensācijas saņēmējas saistības ar uzņēmumu. Piemēram, ja kompensācijas par preču iegādi izmaksā tikai uzņēmuma darbiniekiem, bet citām fiziskajām personām, kas iegādājas preces uzņēmuma veikalos, kompensācijas netiek izmaksātas.

Tādējādi darba devēja darbiniekiem izmaksātās kompensācijas par preču iegādi uzņēmuma veikalos pēc būtības ir tāds ienākums, kas saņemts uz darba attiecību pamata un tādēļ atbilstoši Likuma 8.panta otrajai daļai ir iekļaujams darbinieka uz darba attiecību pamata gūtajā apliekamajā ienākumā.

46. Summas, kas izmaksātas subsīdiju veidā kā valsts atbalsts lauksaimniecībā vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībā un lauku attīstībā, ar nodokli netiek apliktas. Ja lauksaimniecības produkcijas ražotājam tiek kompensēti kredīta procenta maksājumi, ir jāizvērtē, vai piešķirtie līdzekļi ir paredzēti valsts subsīdiju programmā un izmantoti valsts atbalstam lauksaimniecībai un līdz ar to var tikt uzskatīti par subsīdiju, kura nav apliekama ar nodokli.

19.piemērs

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs (fiziska persona, zemnieku saimniecība vai individuālais uzņēmums) saņem samaksu no valsts subsīdiju fonda par informācijas saņemšanu, apstrādi un nosūtīšanu Valsts SIA "Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs" par tās pārraudzībā esošiem ganāmpulkiem. Šī samaksa ir uzskatāma par subsīdiju, kura nav apliekama ar nodokli.

20.piemērs

Zemnieku saimniecība, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu, saņem subsīdijas no valsts Ls 1000 apmērā dzērveņu stādu iegādei. Minētās subsīdijas ar nodokli nav apliekamas.

21.piemērs

Zemnieku saimniecība, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu un lauku tūrismu, saņem subsīdijas no valsts lauku tūrisma attīstīšanai. Minētās subsīdijas nav atbrīvotas no aplikšanas ar nodokli.

47. Bezpeļņas organizācijas SIA "Sorosa fonds - Latvija" projektu ietvaros izmaksātās stipendijas un atlīdzība, kura personai izmaksāta ārpus darba tiesiskajām attiecībām ar bezpeļņas organizāciju SIA "Sorosa fonds - Latvija".

48. Ar nodokli nav apliekams ienākums no privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldīšanas.

49. Palīdzība naudā vai citās lietās, vai pakalpojuma veidā gada neapliekamā minimuma apmērā, kas, pamatojoties uz reliģiskās organizācijas vai tās iestādes institūcijas (amatpersonas) lēmumu, sniegta no reliģiskās organizācijas vai tās iestādes naudas līdzekļiem ar nodokli nav apliekama.

50. Ar nodokli nav apliekami preču un pakalpojumu loteriju laimesti. Preču un pakalpojumu izlozes (loterijas) tiek regulētas saskaņā ar Preču un pakalpojumu loteriju likumu. Loterijas tiek organizētas, lai stimulētu preču pārdošanu vai pakalpojumu sniegšanu. Preču loterija ir spēle, kurā dalībnieki piedalās, veicot preču pirkumu, bet nemaksājot dalības maksu, savukārt pakalpojumu loterija ir spēle, kurā dalībnieki piedalās, noslēdzot pakalpojuma līgumu, bet nemaksājot dalības maksu. Loterijas dalībnieks ir persona, kas pērk preci vai noslēdz pakalpojuma līgumu un veic loterijas noteikumos paredzētās darbības, lai pretendētu uz laimesta iegūšanu. Piemēram, par preču un pakalpojumu loteriju dalībniekiem kļūst preču pircēji vai pakalpojumu saņēmēji, kuri nosūta aizpildītu precei pievienoto anketu, preces etiķetes, iepakojumus vai iepakojumu daļas, vai kādā citā veidā apstiprinot savu dalību. Loterijas noteikumiem ir jābūt pieejamiem visiem preces, kura piedalās loterijā, pircējiem vai attiecīgā pakalpojuma saņēmējiem.

22.piemērs

Fiziskā persona, pērkot saldējumu un saskaņā ar loterijas noteikumiem nosūtot iepakojuma daļas saldējuma izplatītājiem, ir piedalījusies loterijā un guvusi laimestu. Neatkarīgi no laimesta vērtības gūtais ienākums ir neapliekams saskaņā ar Likuma 9.panta pirmās daļas 26.punktu.

51. Palīdzība naudā vai citās lietās, vai pakalpojuma veidā, kas sniegta no sabiedriskā labuma organizācijas līdzekļiem, vai palīdzība, ko budžeta finansētas institūcijas, labdarības vai filantropiskas organizācijas sniegušas lietās, kam piemērots atbrīvojums no muitas nodokļa, - gada neapliekamā minimuma apmērā ar nodokli nav apliekamas.

52. Ar nodokli nav apliekama kompensācija par īres līguma izbeigšanu un dzīvojamo telpu atbrīvošanu denacionalizēta vai likumīgajam īpašniekam atdota nama īrniekam, kurš attiecīgajā namā dzīvojis līdz īpašuma tiesību atjaunošanai likumīgajam īpašniekam (viņa mantiniekam).

III. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšana

53. Aprēķinot nodokli fiziskām personām (rezidentiem), ir jāņem vērā, ka ar nodokli tiek aplikts viss maksātāja taksācijas periodā (kalendārajā gadā) gūto apliekamo ienākumu apjoms.

54. Nodoklis sastāv no:

54.1. algas nodokļa;

54.2. patentmaksas;

54.3. nodokļa par ienākumiem no saimnieciskās darbības.

55. Algas nodokli par darbinieka gūtajiem ienākumiem aprēķina un maksā darba devējs. Algas nodokļa objekts ir maksātāja mēneša apliekamie ienākumi.

56. Darba vietā, kur iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, - starpība starp kalendārā mēneša ienākumu un mēneša neapliekamā minimuma, Likuma 10.panta otrajā daļā noteikto attaisnoto izdevumu un Likuma 13.pantā noteikto atvieglojumu summu.

57. Darba vietā, kur nav iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, - starpība starp kalendārā mēneša ienākumu un Likuma 10.panta otrajā daļā noteikto attaisnoto izdevumu summu.

58. Patentmaksa ir pašvaldību noteikts avansa maksājums par atsevišķu veidu saimnieciskās darbības veikšanu. Patentmaksa tiek samaksāta pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas.

59. Ja fiziskā persona gūst ienākumus no saimnieciskās darbības (individuālā darba, īpašuma vai citiem avotiem), tā maksā nodokli par ienākumu gūto no saimnieciskās darbības. Nodoklis tiek maksāts avansa veidā un tiek precizēts, beidzoties taksācijas gadam.

1.nodaļa. Gada apliekamā ienākuma avoti

60. Nodokļa maksātāja gada apliekamais ienākums ir viņa gada ienākums, izņemot šo norādījumu pirmajā daļā minētos neapliekamos ienākumus, no kura tiek atskaitīti:

60.1. gada neapliekamais minimums;

60.2. attaisnotie izdevumi;

60.3. atvieglojumi.

61. Aprēķinātais nodoklis un ienākums, no kura nodoklis tiek aprēķināts, tiek noapa­ļots līdz veseliem santīmiem, atmetot 0,49 santīmus un mazāk vai noapaļojot līdz santīmam 0,50 santīmus un vairāk.

23.piemērs

Darbinieka ienākums, no kura aprēķināms nodoklis, ir:

A - Ls 54,53;

B - Ls 97,30.

Aprēķinātais nodoklis ir:

A - 54,53 x 25 % = 13,6325 x 13,63 (Ls);

B - 97,30 x 25 % = 24,325 x 24,33 (Ls).

62. Nodokļu maksātāja ar nodokli apliekamo ienākumu veido:

3.tabula

63. Nosakot fiziskās personas - darbinieka ar algas nodokli apliekamo ienākumu ir jāņem vērā Ministru kabineta 1998.gada 31.marta noteikumi Nr.112 "Noteikumi par ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis".

64. Pie ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā algas nodoklis, tiek pieskaitīta darba alga, prēmijas, vienreizēja un sistemātiska atlīdzība un citi ienākumi (labumi), ko darbinieks saņem uz pašreizējo vai iepriekšējo darba attiecību pamata uzņēmējsabiedrībās, valsts uzņēmumos, iestādēs, organizācijās un no fiziskajām personām, kā arī atlīdzība par valsts dienesta pienākumu izpildi un ienākumi no darba līgumu izpildes.

65. Pie ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā algas nodoklis netiek pieskaitīti ienākumi, ko fiziskā persona gūst uz tādu darba attiecību pamata, kas paredz šo personu nodarbināt uz iekšzemes uzņēmuma īpašumā vai valdījumā esoša starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, ja kuģis reģistrēts Latvijas Kuģu reģistrā. Minētās personas ienākumi, par kuriem maksājams algas nodoklis, ir uz darba attiecību pamata gūtā ienākuma daļa Ministru kabineta noteikto divu gada (mēneša) minimālo darba algu apmērā.

66. Ar algas nodokli jāapliek atlaišanas pabalsts un citi maksājumi, kurus darba devējs izmaksā darbiniekam atlaišanas gadījumā vai darbam noteiktu ierobežojumu gadījumā.

67. Ar algas nodokli jāapliek darba devēja dāvanas un balvas darbiniekam (arī bijušajam darbiniekam), kuru kopējā vērtība taksācijas gadā pārsniedz minimālās mēnešalgas apmēru (ar nodokli tiek aplikta summa, kura pārsniedz minimālo mēneš­algu). Ja fiziskā persona ir darba ņēmējs pie vairākiem darba devējiem, minētais ir attiecināms uz katru darba devēju.

24.piemērs

Darba devējs darbiniekam uzdāvina dāvanu (naudu vai mantu) Ls 90 vērtībā, darbiniekam pie viņa ar nodokli apliekamā ienākuma ir jāpieskaita Ls 10 (minimālā mēnešalga - Ls 80).

68. Ja darbinieks saņem labumu no darba devēja mantiskā vai pakalpojumu veidā (piemēram, televizoru), saņemtā labuma vērtību var veidot mantiskā labuma ekvivalents naudas izteiksmē un summa, kas atbilst nodokļu lielumam no mantiskā labuma ekvivalenta naudas izteiksmē.

25.piemērs

Paredzēta dāvana televizors (vērtība Ls 200), atspoguļojot uzņēmuma grāmatvedībā minēto balvu, jāparedz papildus naudas (nodokļu) summa latos 93,04. Tātad kopējā dāvanas summa būs Ls 293,04, jo, atskaitot no minētās summas sociālās iemaksas Ls 26,37 un algas nodokli Ls 66,67, iegūst dāvanas "tīro" vērtību Ls 200.

69. Ar algas nodokli jāapliek darba devēja dotais labums darbinieka, viņa ģimenes locekļu personīgajam patēriņam, kas izpaužas īpašuma nodošanas vai īpašuma lietošanas tiesību nodošanas veidā, sniegto vai apmaksāto pakalpojumu veidā.

70. Algas nodoklis maksājams saskaņā ar attiecīgā labuma tirgus vērtību neatkarīgi no tā, vai darbinieks var to pārvērst naudas izteiksmē vai nevar. Ar tirgus vērtību ir jāsaprot konkrētā labuma, kas dots darbiniekam, vērtība atbilstoši darba devēja izmaksām.

71. Ja nodokļu administrācijai rodas šaubas par darījuma atspoguļošanas patiesumu, tā var nepiekrist darījuma cenai vai labuma tirgus vērtībai un, pamatojoties uz līdzīgu darījumu analīzi, noteikt citu labuma tirgus cenu vai darījuma vērtību.

72. Ja nodokļu maksātājs nepiekrīt nodokļu administrācijas noteiktajam darījuma vērtības vai labuma tirgus vērtības lielumam, tad, saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām", viņam ir tiesības 10 dienu laikā pieprasīt Darījumu novērtējuma komisijas atzinumu.

73. Ar algas nodokli ir jāapliek darba devēja segtie izdevumi par darbinieka:

73.1. dzīvojamo telpu, vasarnīcas, garāžas un saimniecības ēku īri;

73.2. komunālajiem pakalpojumiem, patērēto elektroenerģiju, tālruņa abonēšanu un sarunu apmaksu;

73.3. mājsaimniecībai nepieciešamā personāla algošanu.

74. Ar algas nodokli ir jāapliek labums, kas gūts, lietojot dzīvokli, kura uzturēšanas izdevumus sedz darba devējs.

75. Ar algas nodokli ir jāapliek jebkuri tiešie vai netiešie darba devēja pabalsti, kā arī darbinieka un viņa ģimenes locekļu izdevumi, kuri saistīti ar izklaides pasākumiem, ceļojumiem, ārstniecību, izglītību (arī darba devēja stipendijas), ēdināšanu un atspirdzinošu dzērienu iegādi, kurus sedz darba devējs, un kurus ir iespējams personificēt, t.i., pieskaitīt konkrētā darbinieka apliekamajam ienākumam.

26.piemērs

Darba devējs darbiniekam apmaksā braucienu (ekskursiju) uz ārzemēm. Šajā gadījumā ekskursijas apmaksāšana ir darbinieka saņemtais labums no darba devēja, kurš ir personificējams, un līdz ar to, ir apliekams ar algas nodokli.

27.piemērs

Darba devējs ir sedzis darbinieka mācību maksu augstskolas Juridiskajā fakultātē. Šajā gadījumā mācību maksas segšana ir darbinieka saņemtais labums no darba devēja, kurš ir personificējams, un līdz ar to ir apliekams ar algas nodokli.

76. Ar algas nodokli nav jāapliek uzņēmuma izdevumi darbiniekam, ja tos nav iespējams personificēt.

28.piemērs

Uzņēmums rīko sporta sacensības un īrē sporta kompleksu. Dalībniekiem paredzētas brokastis. Sacensībās piedalās gan sava, gan citu uzņēmumu darbinieki.

Visbiežāk šādos un analoģiskos gadījumos nav iespējams noteikt katra konkrētā cilvēka gūto labumu, līdz ar to arī minētie izdevumi ir jāattiecina uz uzņēmuma ar saimniecisko darbību nesaistītajām izmaksām un par tām jāpalielina uzņēmuma ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamais ienākums.

77. Algas nodoklis jāmaksā par ienākumiem, kas gūti kā starpība starp darbinieka noguldījumam (depozītam) noteikto procentu likmi un kredītiestādes noteikto noguldījuma (depozīta) parasto procentu likmi, ja darba devējs noteicis darbinieka noguldījumam (depozītam) augstākus noguldījuma (depozīta) procentus par attiecīgajā kredītiestādē noteiktajiem parastajiem noguldījuma (depozīta) procentiem. Minētais attiecas tikai uz tiem darba ņēmējiem, kuru darba devējs ir kredītiestāde.

78. Algas nodoklis jāmaksā par labumu, ko darbinieks guvis (mājsaimniecībai vai personīgajam patēriņam) no darba devēja konta kredītiestādē apmaksātajiem izdevumiem (arī izmantojot debetkarti un kredītkarti), ja darbinieks nav atmaksājis darba devējam šos izdevumus.

79. Ar algas nodokli tiek aplikti arī citi ienākumi, maksājumi un labumi, kas saņemti no darba devēja un nav ar nodokli neapliekami ienākumi.

80. Darba devēja izdevumi, kas nepieciešami Darba aizsardzības likuma 15., 22. un 25.pantā noteikto darba aizsardzības prasību izpildei, ir ienākumi, par kuriem nav jāmaksā algas nodoklis. Darba aizsardzības likums nosaka, ka darba devējam ir pienākums nodrošināt darba aizsardzības sistēmas darbību uzņēmumā. Ar darba aizsardzību saistītos izdevumus sedz darba devējs.

81. Darba aizsardzības likuma 15.pants nosaka, ka darba devējs nodrošina obligātu veselības pārbaudi tiem nodarbinātajiem, kuru veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgie darba vides faktori, un tiem nodarbinātajiem, kuriem darbā ir īpaši apstākļi. Kārtību, kādā veicama obligātā veselības pārbaude, nosaka Ministru kabineta 2004.gada 8.jūnija noteikumi Nr.527 "Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude". Izdevumus, kas saistīti ar nodarbināto obligātām veselības pārbaudēm, sedz darba devējs. Savukārt izdevumus, kas saistīti ar obligātām veselības pārbaudēm pirms darba tiesisko vai valsts civildienesta tiesisko attiecību uzsākšanas, pēc savstarpējas vienošanās sedz attiecīgā persona no saviem līdzekļiem vai darba devējs.

82. Darba aizsardzības likuma 22.pants nosaka, ka tiem nodarbinātajiem, kuriem saskaņā ar normatīvajiem aktiem noteikta īpaša aizsardzība (personām līdz 18 gadu vecumam, grūtniecēm, sievietēm pēcdzemdību periodā, invalīdiem, nodarbinātajiem, kas iekļauti šā likuma 7.panta otrajā daļā minētajos sarakstos), atbilstoši darba vides riska novērtējumam, kā arī ārsta atzinumam ir tiesības uz darba devēja noteiktiem papildu atvieglojumiem.

83. Darba aizsardzības likuma 7.panta otrā daļa paredz, ka darba devējs dokumentē darba vides riska novērtēšanas rezultātus un sastāda to profesiju (amatu) vai darba vietu sarakstu, kurās:

83.1. nodarbināto veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgie darba vides faktori;

83.2. nodarbinātajiem darbā ir īpaši apstākļi;

83.3. nodarbināto darbs ir saistīts ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai.

84. Kārtību, kādā veicama darba vides iekšējā uzraudzība, tai skaitā darba vides riska novērtēšana, nosaka Ministru kabineta 2001.gada 23.augusta noteikumi Nr.379 "Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība".

29.piemērs

Darba devējs, pamatojoties uz Darba aizsardzības likumu un uz tā pamata izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem, nodrošina darbiniekus, kuru veselību ietekmē kaitīgie darba vides faktori, ar pienu. Minētie izdevumi par pienu ir uzskatāmi par darba devēja izdevumiem, par kuriem algas nodoklis nav jāmaksā.

30.piemērs

Darba devējs, pamatojoties uz Darba aizsardzības likumu un Ministru kabineta 2002.gada 6.augusta noteikumiem Nr.343 "Darba aizsardzības prasības, strādājot ar displeju", nodrošina darbinieku, kurš, veicot savus darba pienākumus, katru darba dienu vismaz divas stundas strādā ar displeju, redzes pārbaudi pie oftalmologa. Pārbaudē konstatēts, ka darbiniekam darba pienākumu veikšanai nepieciešamas brilles, ar kurām darba devējs to nodrošina. Minētie izdevumi par redzes pārbaudi un briļļu iegādi ir uzskatāmi par darba devēja izdevumiem, par kuriem algas nodoklis nav jāmaksā.

85. Algas nodoklis nav jāmaksā par darba devēja piešķirtajiem labumiem un maksājumiem, kas saistīti ar izdevumiem, kuri radušies darbiniekam sakarā ar darba pienākumu izpildi, kā arī maksājumi, ko darba devējs veicis, lai kompensētu darbinieka izdevumus, kas saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" un Likumu attiecināmi uz darba devēja izdevumiem.

86. Ar algas nodokli nav apliekami darba devēja segtie izdevumi:

86.1. par darbinieka apmācību, lai iegūtu, uzlabotu vai paplašinātu darbā, profesijā, amatā vai arodā nepieciešamās iemaņas un zināšanas (izņemot vispārējās izglītības iegūšanu un augstākās izglītības iegūšanu, ja 87.punktā nav noteikts citādi);

86.2. par darbinieka profesionālās sagatavotības paaugstināšanu kursos un semināros.

87. Ar algas nodokli nav apliekama darba devēja segtā mācību maksa vai atmaksātā studiju kredīta pamatsumma par darbinieku, kas tematiskajā grupā "Dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas" vai "Inženierzinātnes, ražošana un būvniecība" apgūst:

87.1. bakalaura studiju programmu;

87.2. jebkura līmeņa profesionālo studiju programmu;

87.3. maģistra studiju programmu vai studē doktorantūrā jebkurā studiju virzienā.

88. 87.punktā noteiktais ir spēkā no 2005.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim un to piemēro mācību maksai par 2004./2005., 2005./2006., 2006./2007., 2007./2008. un 2008./2009.akadēmisko gadu.

31.piemērs

Students ir samaksājis mācību maksu par 2004./2005.akadēmiskā gada I semestri 2004.gada septembrī, darba devējs to var segt, neiekļaujot darbinieka ar algas nodokli apliekamajā ienākumā, sākot ar 2005.gada 1.janvāri. Savukārt, ja students būs samaksājis mācību maksu par 2008./2009.akadēmiskā gada II semestri 2009.gada februārī, darba devējs to var segt, neiekļaujot darbinieka ar algas nodokli apliekamajā ienākumā, līdz 2009.gada 31.decembrim.

89. Ar algas nodokli nav apliekama darba devēja segtā mācību maksa vai atmaksātā studiju kredīta pamatsumma par darbinieku, ja darba ņēmējs kopā ar maksājuma dokumentu darba devējam iesniedz augstskolas izziņu, kas apliecina, ka darba ņēmējs apgūst 87.punktā minēto programmu vai studē doktorantūrā.

32.piemērs

Ja darba devējs apmaksā datorkursus savam darbiniekam (grāmatvedim), tad šī datorkursu maksa nav apliekama ar algas nodokli. Savukārt, ja darba devējs sedz daļu vai visu maksu par darbinieka mācībām augstākajā mācību iestādē - bakalaura grāda iegūšanai (specialitāte neatbilst 87.punktā minētajām), tad mācību maksa ir apliekama ar algas nodokli.

90. Ar algas nodokli nav apliekama darba devēja izmaksāta atlīdzība darbiniekam par darbā gūto kaitējumu veselībai, ja atlīdzība izmaksāta par kaitējumu, kurš gūts laikposmā līdz 1997.gada 1.janvārim, vai darbinieka nāves gadījumā - par darba devēja izmaksātu atlīdzību darbinieka apgādībā bijušām personām. Gadījumus, kad darba devējam jāizmaksā atlīdzība par darbā gūto kaitējumu, reglamentē:

90.1. 1995.gada 2.novembra likums "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām";

90.2. Ministru kabineta 2001.gada 23.augusta noteikumi Nr.378 "Darbā nodarītā kaitējuma atlīdzības aprēķināšanas, finansēšanas un izmaksāšanas kārtība".

91. Ar algas nodokli nav jāapliek izdevumu kompensācija, ko darba devējs samaksājis darbiniekam par personiskā transportlīdzekļa izmantošanu darba vajadzībām, kas var ietvert atlīdzību par transportlīdzekļa nolietojumu, profilaktisko apkopi un remontu, izdevumus par iegādāto degvielu, ja starp darba devēju un darba ņēmēju ir noslēgts nomas līgums par darbinieka personiskā transportlīdzekļa izmantošanu darba vajadzībām un ja attiecīgie izdevumi ir apliecināti ar attaisnojuma dokumentiem, kuros norādīts minētais izlietojums.

92. Ja darbinieks ir reģistrējies VID teritoriālajā iestādē pēc savas dzīvesvietas kā persona, kas iznomā tai piederošo īpašumu, tad darba devējs, maksājot savam darba ņēmējam nomas maksu par personiskā transportlīdzekļa izmantošanu, izmaksājamo summu var nedalīt atsevišķās daļās (atsevišķi maksu par nomu un atsevišķi kompensāciju par transportlīdzekļa nolietojumu, profilaktisko apkopi un remontu, izdevumus par iegādāto degvielu), jo šajā gadījumā attaisnojuma dokumentus par saviem izdevumiem VID teritoriālajā iestādē iesniegs pats darbinieks. Ņemot vērā minēto, algas nodoklis no izmaksājamās summas šajā gadījumā nav jāietur, bet jānosūta paziņojums par izmaksātajām summām.

93. Ja darbinieks nav reģistrējies VID teritoriālajā iestādē pēc savas dzīvesvietas kā persona, kas iznomā tai piederošo īpašumu, tad darba devējs, izmaksājot savam darba ņēmējam nomas maksu par personiskā transportlīdzekļa izmantošanu, izmaksāto nomas maksu obligāti apliek ar nodokli, sociālās iemaksas minēto izmaksu gadījumā nav jāveic. Darbinieka papildu izdevumi par transportlīdzekļa profilaktisko apkopi un remontu, izdevumi par iegādāto degvielu tiek kompensēti tikai tad, ja darbinieks darba devējam iesniedz attaisnojuma dokumentus, kuros norādīts minētais izlietojums. Izdevumu kompensācija uzskatāma par ienākumu, par kuru nav jāmaksā algas nodoklis tikai tad, ja izdevumi, kurus darba devējs kompensē savam darbiniekam, ir saistīti ar transportlīdzekļu izmantošanu uzņēmuma darba vajadzībām.

94. Fiziskās personas ar nodokli apliekamie ienākumi nav ienākumi, ko atbilstoši Padomes 1968.gada 29.februāra regulai Nr. 259/68 fiziskā persona - Latvijas Republikas rezidents - saņem no Eiropas Kopienas (tās institūcijām) un kurus apliek ar Kopienas nodokli saskaņā ar Padomes 1968.gada 29.februāra regulu Nr. 260/68.

95. Kopienas ierēdņiem un citiem darbiniekiem piemēro Eiropas Savienības kopbudžetā ieskaitāmo nodokli no algas, atalgojuma un atlīdzības, ko Kopiena tiem izmaksājusi. Pamatojoties uz regulu Nr. 260/68, šo nodokli atskaita pirms algas, atalgojuma un atlīdzības izmaksas. Kopienas izmaksātā alga, atalgojums un atlīdzība netiek aplikta ar Eiropas Savienības dalībvalstu nodokļiem, tātad Latvijas Republikā tā nav apliekama ar nodokļiem.

96. No maksātāja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēdz darbinieka labā darba devēja veiktās iemaksas privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un iemaksātās dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju summas, kuras kopā nepārsniedz 10 % no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas taksācijas gadā, un iemaksātās dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summas, kas nepārsniedz 10 % no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas taksācijas gadā, bet ne vairāk kā 180 latus gadā, ja izpildīti šādi nosacījumi:

96.1. darbības termiņš dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu) nav īsāks par pieciem gadiem;

96.2. darbības termiņš dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumam (bez līdzekļu uzkrāšanas) nav īsāks par vienu gadu;

96.3. dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līguma noteikumi paredz, ka apdrošināšanas atlīdzību par apdrošināšanas gadījumu izmaksā apdrošinātajai personai (vai tās labuma guvējam), citas summas, kas saistītas ar līguma darbību vai tā pārtraukšanu, izmaksā darba devējam un neparedz aizdevumu izsniegšanu apdrošinātajām personām.

97. Par fiziskās personas bruto darba samaksu uzskatāma darbinieka darba samaksa, no kuras nav atskaitītas Likumā atskaitīšanai atļautās summas (neapliekamais minimums, nodokļa atvieglojumi, attaisnotie izdevumi) un ieturējumu summas, kas saskaņā ar likumiem var tikt ieturētas no personas darba samaksas, kā arī ieturētā algas nodokļa summa. Bruto darba samaksa ir visu Darba likumā ietverto darba samaksas elementu kopums: amatalga (mēnešalga), samaksa par papildu darbu (darbu apvienošana, uz laiku prombūtnē esoša darbinieka pienākumu izpilde), samaksa par virsstundu darbu, samaksa par darbu svētku dienās un brīvdienās, samaksa par nakts darbu, kā arī izmaksas materiālajai stimulēšanai (prēmijas par darba kvalitatīvu izpildi, prēmijas par gada rezultātiem un citas prēmijas) un citi darba koplīgumā paredzēto izmaksu veidi. Bruto darba samaksa neietver fiziskajai personai uz darba attiecību pamata piešķirto papildu labumu vērtību.

98. Likums "Par apdrošināšanas līgumu" nosaka, ka:

98.1. apdrošināšanas prēmija ir apdrošināšanas polisē noteiktais maksājums par apdrošināšanu;

98.2. labuma guvējs personu apdrošināšanā ir persona, kurai izmaksājama apdrošināšanas atlīdzība atbilstoši apdrošināšanas līgumam.

33.piemērs

2004.gadā darba devējs darbinieka labā veica šādus maksājumus:

4.tabula

99. Pirms darbinieka mēneša darba ienākuma aplikšanas ar algas nodokli darba devējs ir tiesīgs atskaitīt no darbinieka mēneša darba ienākuma arī tos darbinieka paša veiktos dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju maksājumus un iemaksas privātajos pensiju fondos, kuras veiktas uz kolektīvā vai individuālā līguma pamata un kuras:

99.1. kopā ar darba devēja darbinieka labā veiktajiem maksājumiem nepārsniedz noteikto ierobežojuma apmēru 10 % no darbinieka mēneša bruto darba samaksas;

99.2. uz darbinieka iesnieguma pamata veicis darba devējs, ieturot tās no darbinieka darba ienākuma.

2.nodaļa. Attaisnotie izdevumi.

100. Likums nosaka attaisnotos izdevumus, kuri tiek atskaitīti no maksātāja gada apliekamā ienākuma apjoma.

101. Pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli no gada apliekamo ienākumu apjoma tiek atskaitītas veiktās sociālās iemaksas. Sociālās iemaksas tiek atskaitītas no mēneša ienākuma apjoma pirms darbinieka ienākuma aplikšanas ar algas nodokli. Saimnieciskās darbības veicēju veiktās sociālās iemaksas iekļaujamas izdevumos, sastādot gada ienākumu deklarācijas D3 pielikumu. Par fiziskās personas attaisnotajiem izdevumiem ir atzīstamas sociālās iemaksas saskaņā ar Latvijas Republikas likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu".

102. No gada apliekamo ienākumu apjoma pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli tiek atskaitīti izdevumi par maksātāja un viņa ģimenes locekļu kvalifikācijas paaugstināšanu, specialitātes iegūšanu, izglītības iegūšanu, par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu un veselības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem apdrošināšanas sabiedrībām, kas izveidotas un darbojas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu. Minēto izdevumu sastāvu un normas nosaka Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumi Nr.336 "Noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem" (turpmāk - noteikumi Nr.336).

103. Attaisnotie izdevumi ir atskaitāmi no gada apliekamo ienākumu apjoma, tātad - deklarējot. Tas nozīmē, ka fiziskajai personai, kura vēlas piemērot attaisnotos izdevumus, ir jāaizpilda gada ienākumu deklarācija. Ja maksātājs dokumentus, kas apliecina attaisnotos izdevumus, nav laikus iesniedzis VID teritoriālajā iestādē, tie tiek ņemti vērā tikai par laikposmu, kas nepārsniedz vienu pirmstaksācijas periodu.

34. piemērs

Dokumenti, kas apliecina attaisnotos izdevumus un kas izsniegti 2004.gadā, ir ņemami vērā līdz 2005.gada beigām.

104. Fiziskās personas - iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja attaisnotajos izdevumos par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem ietveramo izdevumu kopējā summa taksācijas gada laikā nepārsniedz maksātājam un viņa ģimenes locekļiem Ls 150 katram.

35.piemērs

Ja maksātājs taksācijas gada laikā ir samaksājis par mācībām augstskolā Ls 200 un iegādājies veselības apdrošināšanas polisi par Ls 50, tad taksācijas gadā viņa attaisnotajos izdevumos ir iekļaujami Ls 150.

105. Fiziskā persona - iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs var samazināt savu apliekamo ienākumu par saviem, kā arī par savu ģimenes locekļu attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstniecības pakalpojumiem. Par fiziskās personas ģimenes locekļiem ir uzskatāmi:

105.1. fiziskās personas vecāki;

105.2. fiziskās personas vecvecāki;

105.3. fiziskās personas bērni;

105.4. fiziskās personas mazbērni;

105.5. fiziskās personas laulātais;

105.6. fiziskās personas audzināšanā paņemts bērns, ja no viņa vecākiem nav iespējams piedzīt uzturnaudu (alimentus) tikmēr, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai;

105.7. fiziskās personas brālis, māsa, kas ir jaunāki par 18 gadiem, ja viņiem nav darbspējīgu vecāku;

105.8. fiziskās personas apgādībā esošu personu apgādājamie;

105.9. persona, kuras labā pēc tiesas sprieduma no maksātāja tiek piedzīta uzturnauda (alimenti);

105.10. maksātāja aizbildnībā vai aizgādnībā esoša persona.

106. Katras personas attaisnotos izdevumus drīkst atskaitīt no apliekamā ienākuma tikai vienreiz, nepārsniedzot maksimālo normu Ls 150. Tas nozīmē, ka, ja par personu, kura pati nav maksātāja, taksācijas gada laikā ir samaksāti par mācībām augstskolā Ls 300, tad taksācijas gada attaisnotajos izdevumos ir iekļaujami Ls 150 tikai vienam viņas ģimenes loceklim.

107. Noteikumi Nr.336 nosaka šādus attaisnotos izdevumus par izglītību:

107.1. izdevumi par augstākās un visu pakāpju profesionālās izglītības iegūšanu valsts akreditētās Latvijas Republikas izglītības iestādēs vai apgūstot valsts akreditētās izglītības programmas (ieskaitot arī izdevumus par mācībām sagatavošanas nodaļās);

107.2. izdevumi par specialitātes iegūšanu valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs vai apgūstot valsts akreditētās izglītības programmas;

107.3. izdevumi par apmācību darbā, profesijā, amatā vai arodā nepieciešamo iemaņu iegūšanai un uzlabošanai, kā arī zināšanu paplašināšanai;

107.4. izdevumi par profesionālās sagatavotības līmeņa paaugstināšanu.

108. Izdevumi par mācībām neietver to mācību maksas daļu, kas paredzēta trans­porta izdevumiem uz mācību vietu un atpakaļ, mājokļa īrei un tajā izmantotajiem komunālajiem pakalpojumiem, kā arī ēdināšanas izdevumiem mācību laikā. Attaisnotajos izdevumos neiekļauj izdevumus par augstākās un visu pakāpju profesionālās izglītības, kā arī specialitātes iegūšanu ārvalstu mācību iestādēs.

109. Noteikumi Nr.336 nosaka šādus attaisnotos ārstnieciskos izdevumus:

109.1. izdevumi par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu;

109.2. veselības apdrošināšanas prēmiju maksājumi saskaņā ar veselības apdrošināšanas līgumu (bez līdzekļu uzkrāšanas) ar apdrošināšanas sabiedrībām, kas izveidotas un darbojas atbilstoši Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumam.

110. Attaisnotajos izdevumos par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu var ieskaitīt:

110.1. izdevumus par tiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kurus nesedz slimokases;

110.2. veiktās pacienta iemaksas;

110.3. ar ārstēšanos rehabilitācijas iestādēs saistītos izdevumus;

110.4. izdevumus par endoprotēžu un cita veida ar cilvēka organismu savienotu protēžu izgatavošanu un iegādi, ja par to nav samaksāts no slimokases vai citu personu līdzekļiem.

111. Attaisnotajos izdevumos par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu nevar ieskaitīt:

111.1. redzes asumu koriģējošu optikas izstrādājumu (briļļu un lēcu) iegādes izdevumus;

111.2. izdevumus par ārstniecības līdzekļu (ārstniecisko preparātu, zāļu un vitamīnu), medicīnas ierīču un preču iegādi, izņemot veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanai izmantoto ārstniecības līdzekļu, medicīnas ierīču un preču iegādes izdevumus, par ko nemaksā no slimokases līdzekļiem.

36.piemērs

Attaisnotajos ārstnieciskajos izdevumos var ieskaitīt izdevumus par vakcinēšanos, kuri ietver arī izdevumus par vienreizlietojamās šļirces un vakcīnas iegādi.

112. Noteikumos Nr.336 noteiktais taksācijas gada attaisnoto izdevumu ierobežojums (Ls 150) neattiecas uz:

112.1. izdevumiem par plānotajām operācijām;

112.2. zobārstnieciskajiem pakalpojumiem (ieskaitot zobu protezēšanu).

Šie izdevumi taksācijas gadā atskaitāmi no maksātāja apliekamā ienākuma pilnā apmērā.

37.piemērs

Ja maksātājs taksācijas gada laikā ir samaksājis par plānveida operāciju Ls 600, tad visa summa ir iekļaujama taksācijas gada attaisnotajos izdevumos.

113. Ja izglītības un ārstniecisko izdevumu, izņemot izdevumu par plānveida operācijām un zobārstniecības pakalpojumiem, taksācijas gada kopsumma maksātājam vai viņa ģimenes loceklim pārsniedz Ls 150, maksātājs izdevumu pārsnieguma daļu var attiecināt uz nākamo piecu taksācijas gadu apliekamo ienākumu hronoloģiskā secībā.

38.piemērs

Ja maksātājs taksācijas gada laikā ir samaksājis par mācībām augstskolā Ls 400 un iegādājies veselības apdrošināšanas polisi par Ls 50, tad taksācijas gadā viņa attaisnotajos izdevumos ir iekļaujami Ls 150, savukārt uz nākamajiem taksācijas gadiem ir pārnesami Ls 300.

114. Izglītības un ārstnieciskie izdevumi, izņemot izdevumus par plānveida operācijām un zobārstniecības pakalpojumiem, pārnesami uz nākamajiem pieciem taksācijas gadiem arī gadījumā, ja fiziskai personai taksācijas gadā nav bijuši ar nodokli apliekami ienākumi.

115. Ja maksātājs taksācijas gada laikā ir samaksājis par plānveida operāciju vai zobārstniecības pakalpojumiem summu, kura pēc citu Likumā maksātājam paredzēto summu atskaitīšanas pārsniedz atlikušo maksātāja apliekamā ienākuma apmēru, tad attaisnotajos izdevumos taksācijas gadā neiekļautā summa nav atskaitāma no nākamo taksācijas gadu apliekamā ienākuma.

116. Maksātāja izdevumus par plānveida operāciju vai zobārstniecības pakalpojumiem, kuri pēc citu maksātājam Likumā paredzēto summu atskaitīšanas pārsniedz atlikušo maksātāja apliekamā ienākuma apmēru, var sadalīt starp maksātāja ģimenes locekļiem, kuriem ir tiesības uz attaisnotajiem izdevumiem par maksātāju, bet attiecībā uz maksātāja ģimenes locekli šo izdevumu pārsnieguma summu var sadalīt starp maksātāju un citām personām, kurām ir tiesības uz attaisnotajiem izdevumiem par maksātāja ģimenes locekli.

39.piemērs

Fiziskā persona par taksācijas gada laikā gūtajiem ienākumiem ir samaksājusi iedzīvotāju ienākuma nodokli Ls 300 (ienākums, no kura aprēķināts nodoklis bija Ls 1 200 = Ls 300 x 4). Minētai personai ir bijuši attaisnotie izdevumi par plānveida operāciju Ls 2 000. Savā gada ienākumu deklarācijā persona var iekļaut tikai daļu no minētajiem izdevumiem, t.i., Ls 1 200, jo atmaksājamā summa nedrīkst pārsniegt taksācijas gadā samaksāto nodokļa summu (Ls 300). Atlikušo summu Ls 800 šī persona drīkst sadalīt starp saviem ģimenes locekļiem, kuriem ir tiesības uz attaisnotajiem izdevumiem par maksātāju.

117. Pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli no gada apliekamo ienākumu apjoma tiek atskaitītas summas, kas ziedojuma vai dāvinājuma veidā nodotas Latvijas Republikā reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām vai to iestādēm, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu, un budžeta iestādēm, bet šīs summas nedrīkst pārsniegt 20 procentus no apliekamā ienākuma lieluma.

118. Norādījumu 117.punktā minētās ziedojuma vai dāvinājuma summas tiek atskaitītas no maksātāja gada apliekamā ienākuma, sastādot gada ienākumu deklarāciju. Gada ienākumu deklarācijai ir pievienojami dokumenti, kas apliecina maksātāja taksācijas gada laikā veiktos ziedojumus.

40.piemērs

Fiziskā persona reliģiskajai organizācijai taksācijas gadā ziedojusi Ls 250. Fiziskās personas gada apliekamais ienākums ir Ls 1000.

Deklarācijas 08.rindā "Attaisnotie izdevumi (ziedojumi un dāvinājumi)" drīkst uzrādīt tikai 20 % no apliekamā ienākuma, kurš uzrādīts deklarācijas 03.rindā, t.i., 20% no Ls 1000 = Ls 200, nevis visu ziedoto summu Ls 250.

119. Nauda vai citas lietas, kuras fiziskā persona - nodokļa maksātājs - bez atlīdzības nodod sabiedriskā labuma organizācijai, kurai šāds statuss piešķirts saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu tās statūtos, satversmē vai nolikumā noteikto mērķu sasniegšanai, vai budžeta iestādei, uzskatāmas par ziedojumu, ja saņēmējam nav noteikts pretpienākums veikt darbības, kuras uzskatāmas par atlīdzību.

120. Norādījumu 117.punktā minētās atlaides nepiemēro, ja nodokļa maksātāja ziedojuma saņēmējam noteiktajā ziedojuma mērķī ietverta tieša vai netieša norāde uz konkrētu personu kā ziedoto līdzekļu saņēmēju, kas ir ar ziedotāju saistīta persona.

121. Pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli no gada apliekamo ienākumu apjoma tiek atskaitīti zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru izdevumi, kuri saistīti ar šo darbu radīšanu, izdošanu, izpildīšanu vai citādu izmantošanu un par kuriem autori saņem autoratlīdzību (honorāru).

122. Ienākuma izmaksātājs taksācijas gada laikā, aprēķinot no fiziskajai personai izmaksājamās autoratlīdzības (honorāra) summas izmaksas brīdī ieturamo nodokli, ņem vērā ar šī ienākuma gūšanu saistītos izdevumus noteikto normu apmērā. Izdevumu apliecināšanai noteikto normu apmērā nav nepieciešams iesniegt vai uzrādīt šos izdevumus apliecinošus dokumentus.

5.tabula

123. Fiziskā persona, kurai no izmaksātās autoratlīdzības (honorāra) summas taksācijas gada laikā ir aprēķināts un ieturēts nodoklis, gada ienākumu deklarāciju var iesniegt gadījumā, ja tās faktiskie ar zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu radīšanu, izdošanu, izpildīšanu vai citādu izmantošanu saistītie izdevumi, kas apliecināti ar attaisnojuma dokumentiem, pārsniedz noteiktās izdevumu normas. Ja persona nevar uzrādīt izdevumus apliecinošus dokumentus, attiecīgās darbības veida taksācijas gada apliekamā ienākuma aprēķinā izdevumi tiek ņemti vērā tabulā uzrādītajā apmērā.

124. Minētās izdevumu normas piemēro, ja zinātnes, literatūras vai mākslas darbs, atklājums, izgudrojums vai rūpnieciskais paraugs, par kuru saņemta autor­atlīdzība (honorārs), nav radīts, izdots, izpildīts vai citādi izmantots darba attiecību ietvaros, kas izriet no darba līguma, vai darba devējs autoratlīdzības (honorāra) saņēmējam nav atlīdzinājis kādu no Likuma 10.panta pirmās daļas 4.punktā minētajiem maksātāja izdevumiem.

41.piemērs

Rakstnieks saņēma autoratlīdzību (honorāru) par literāra darba manuskriptu. Dokumentāri apliecinātie ar darba radīšanu saistītie izdevumi sasniedza 25% autor­atlīdzības (honorāra) summas.

Saskaņā ar Likumu nodokli ieturēja autoratlīdzības (honorāra) izmaksas vietā. Aprēķinot nodokli, tika ņemtas vērā noteiktās autora izdevumu normas (15 %).

Lai atgūtu pārmaksāto nodokli, rakstniekam jāiesniedz gada ienākumu deklarācija, kurā jāuzrāda ar dokumentiem apliecināti autora izdevumi.

125. No gada apliekamo ienākumu apjoma pirms tā aplikšanas ar nodokli tiek atskaitītas saskaņā ar Latvijas Republikas likumu "Par privātajiem pensiju fondiem" izveidotajos privātajos pensiju fondos vai citās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētajos pensiju fondos izdarītās iemaksas, kas kopā ar apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, kuri izdarīti atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļa uzkrāšanu), nepārsniedz 10 % no personas gada apliekamā ienākuma. Ja iemaksas privātajos pensiju fondos veic pati fiziskā persona, tad tās tiek atskaitītas no gada apliekamā ienākuma, sastādot gada ienākumu deklarāciju.

126. No gada apliekamo ienākumu apjoma pirms tā aplikšanas ar nodokli tiek atskaitīti apdrošināšanas prēmiju maksājumi, kas atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu) izdarīti apdrošināšanas sabiedrībai, kura nodibināta un darbojas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētai apdrošināšanas sabiedrībai, ievērojot Likuma 8.panta piektās daļas 1., 2. un 3.punkta nosacījumus, un kopā ar iemaksām privātajos pensiju fondos nepārsniedz 10 % no personas gada apliekamā ienākuma. Ja apdrošināšanas prēmiju maksājumus veic pati fiziskā persona, tad tie tiek atskaitīti no gada apliekamā ienākuma, sastādot gada ienākumu deklarāciju.

3.nodaļa. Maksātāja gada neapliekamais minimums

127. Saskaņā ar Likuma 12.pantu maksātāja gada apliekamajā ienākumā netiek ietverta summa vienas personas gada neapliekamā minimuma apmērā. Gada neapliekamais minimums ir visu gada mēnešu neapliekamo minimumu summa.

128. Mēneša neapliekamā minimuma apmēru taksācijas gadam nosaka Ministru kabinets līdz pirmstaksācijas gada 30.jūnijam.

129. Mēneša neapliekamā minimuma apmēru 2005.gadam nosaka likuma "Par valsts budžetu 2005.gadam" 23.pants un tas ir 26 lati.

130. Saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 5.jūnija noteikumiem Nr.222 "Kārtība, kādā izsniedzama algas nodokļa grāmatiņa" ar algas nodokļa grāmatiņu palīdzību tiek nodrošināta pareiza neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojumu piemērošana.

131. Nodokļa maksātājus reģistrē un grāmatiņas izsniedz VID teritoriālās iestādes pēc nodokļa maksātāju dzīvesvietas vai pilsētu (izņemot republikas pilsētas un rajonu pilsētas) un pašvaldību pārvaldes institūcijas. Lai saņemtu grāmatiņu, fiziskām personām jāuzrāda pase vai cits dokuments, kurā norādīts personas kods.

132. Katram Latvijas Republikas rezidentam var būt tikai viena algas nodokļa grāmatiņa. Nodokļa maksātājs grāmatiņu iesniedz pamatdarba vietā (uzņēmumā, uzņēmējsabiedrībā, iestādē, organizācijā vai fiziskajai personai - darba devējam), uzsākot darba attiecības, vai vietā, kuru tas uzskata par galveno ienākuma gūšanas vietu, pirms ienākuma gūšanas.

133. Mēneša neapliekamo minimumu piemēro, aprēķinot algas nodokli tikai ienākuma gūšanas (izmaksas) vietā, kurā iesniegta algas nodokļa grāmatiņa.

134. Likuma 12.pantā noteikto vispārējo nodokļa maksātāja neapliekamo minimumu nepiemēro personām, kuras saņem pensiju, kā arī personām, kuras saskaņā ar likumiem ir atzītas par invalīdiem, politiski represētām personām vai nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem.

135. Lai saimnieciskās darbības veicējiem pie avansa maksājumu aprēķināšanas piemērotu neapliekamo minimumu, nodokļa maksātājam algas nodokļa grāmatiņa jāiesniedz VID teritoriālajā iestādē.

42.piemērs

Ja fiziskā persona strādā algotu darbu un vienlaicīgi veic saimniecisko darbību, tad tā var izvēlēties, vai algas nodokļa grāmatiņu iesniegt darba vietā vai arī VID teritoriālajā iestādē, kur neapliekamais minimums un atvieglojumi tiek ņemti vērā pie avansa maksājumu aprēķina.

136. Aizpildot gada ienākumu deklarāciju, gada neapliekamais minimums tiek piemērots katram nodokļu maksātājam, izņemot personām, kurām pensija ir piešķirta atbilstoši likumam "Par valsts pensijām" vai izdienas pensija, vai speciālā valsts pensija atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, vai kuras saskaņā ar likumiem ir atzītas par invalīdiem, politiski represētām personām vai nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem.

43.piemērs

Fiziskā persona taksācijas gadā no janvāra līdz maijam darba vietā nav iesniegusi algas nodokļa grāmatiņu. No jūnija mēneša darbinieks iesniedz algas nodokļa grāmatiņu, un no šī laika darba vietā sāk piemērot neapliekamo minimumu Ls 26 mēnesī. Taksācijas gada laikā darba vietā tiek piemērots neapliekamais minimums Ls 26 x 7 = Ls 182. Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, fiziskai personai tiek piemērots gada neapliekamais minimums (Ls 312) un pārmaksātā nodokļa summa tiek atmaksāta.

137. Maksātājam nepiemēro neapliekamo minimumu par to taksācijas gada daļu, kurā viņš ir bijis cita nodokļu maksātāja apgādībā, tam izmantojot Likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktos atvieglojumus par apgādājamām personām.

44.piemērs

Fiziskā persona A no 1.janvāra līdz 31.martam bijusi apgādībā savai mātei. Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, maksātājam A var piemērot gada neapliekamo minimumu tikai no 1.aprīļa līdz 31.decembrim, t.i.,

Ls 26 x 9 = Ls 234.

138. Saskaņā ar "Latvijas Republikas Valdības un Krievijas Federācijas Valdības vienošanos par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību" (līgums noslēgts 30.04.1994.) 7.pantu militārajiem pensionāriem pensijas neapliek ar nodokļiem. Sastādot Gada ienākumu deklarāciju, minētās pensijas militārajiem pensionāriem ir jāuzrāda deklarācijas D1 pielikumā kā ar nodokli neapliekamais ienākums. Militārajiem pensionāriem piemērojams gada neapliekamais minimums (Ls 312), ja viņi saņem citus ar nodokli apliekamus ienākumus.

4.nodaļa. Atvieglojumi maksātājam

139. Saskaņā ar Likuma 13.pantu maksātājam paredzēti šādi atvieglojumi:

139.1. atvieglojumi par apgādībā esošām personām;

139.2. atvieglojumi personām, kurām piešķirtas pensijas;

139.3. papildu atvieglojumi personām, kuras saskaņā ar likumiem atzītas par invalīdiem vai politiski represētām personām vai nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem.

140. Likums nosaka, ka apgādībā var būt sekojošas personas.

6.tabula

141. Likumā noteiktos atvieglojumus piemēro nodokļu maksātājam, kuram algas nodokļa grāmatiņā, pamatojoties uz "Paziņojumu par apgādībā esošajām personām", ir izdarīts ieraksts par atvieglojumu piešķiršanu.

142. Apgādībā nevar būt persona, kura patstāvīgi saņem ar nodokli apliekamos ienākumus, kas pārsniedz pusi no noteiktā neapliekamā minimuma, vai bezdarbnieka pabalstu (stipendiju) vai tās uztur kāda cita persona, kā arī persona, kura saņem pensiju saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām", izņemot apgādnieka zaudējuma pensiju.

143. Atvieglojumu par apgādībā esošām personām piemēro ienākuma gūšanas vietā, ja maksātājs ir iesniedzis algas nodokļa grāmatiņu, kurā ir uzrādītas apgādājamās personas.

45.piemērs

Par apgādājamo personu var būt bērns, kurš nestrādā un mācās augstskolas vakara vai neklātienes nodaļā un saņem apgādnieka zaudējuma pensiju.

46.piemērs

Vīram apgādībā var būt gan sieva, gan sievas bērni no iepriekšējās laulības.

144. Atvieglojumu par apgādājamo personu nosaka vienam no apgādniekiem, un tā apmēru mēnesim nosaka Ministru kabinets līdz pirmstaksācijas gada 30.jūnijam.

145. Atvieglojumu par apgādājamo personu 2005.gadam nosaka likuma "Par valsts budžetu 2005.gadam" 23.pants un tas ir 18 lati mēnesī par katru apgādājamo.

146. Nodokļa atvieglojumi par apgādājamo personu ir piemērojami ar dienu, kurā nodokļa maksātājam ir radušās tiesības uz nodokļa atvieglojumu un pārtraucami piemērot ar nākamo dienu pēc tās dienas, kurā šīs tiesības ir zudušas.

147. Darba devējs, pamatojoties uz fiziskās personas algas nodokļa grāmatiņā izdarīto ierakstu izmaiņām par tiesību uz nodokļa atvieglojumu rašanos vai zušanu, veic taksācijas gada nodokļa pārrēķinu, ja:

147.1. nodokļa atvieglojums nav bijis piemērots par visu laiku no taksācijas gada sākuma līdz taksācijas gada beigām, par kuru personai ir bijušas tiesības;

147.2. ir bijis piemērots par ilgāku laiku nekā personai ir bijušas uz to tiesības.

148. Darba devējs ietur papildus aprēķināto nodokli vai atmaksā par daudz ieturēto nodokli nākošajos taksācijas gada mēnešos pēc nodokļa grāmatiņā izdarīto ierakstu par tiesībām uz nodokļa atvieglojumiem aktualizēšanas.

47.piemērs

Darbinieka algas nodokļa grāmatiņā ir ierakstītas trīs apgādājamās personas: divi nepilngadīgi bērni un nestrādājoša sieva. Darbinieka mēnešalga ir Ls 250.

5.martā darbinieks darba devējam iesniedza VID noformēto paziņojumu par to, ka, sākot ar 14.janvāri, darbinieks ir zaudējis tiesības uz atvieglojumu par vienu apgādājamo personu - nestrādājošu sievu.

Saņemot minēto paziņojumu, darba devējam ir jāizdara attiecīgi ieraksti darbinieka algas nodokļa grāmatiņā un jāveic nodokļa pārrēķins par mēnešiem, kuros netika ņemtas vērā izmaiņas nodokļa atvieglojumos:

1) Aprēķinot janvārī un februārī ieturēto nodokli, tika ņemts vērā, ka:

- darba ņēmēju sociālo iemaksu likme 2005.gadā ir 9 %;

- maksātājam piemērojams neapliekamais minimums un atvieglojumi par trīs apgādājamiem.

2) Veicot nodokļa pārrēķinu par janvāra mēnesi, papildus iepriekšminētajam jāņem vērā, ka nodokļa atvieglojums par apgādājamo personu - maksātāja sievu ir piemērojams tikai par tām kalendāra dienām, kad ir bijušas šādas tiesības, t.i., no 1. līdz 14.janvārim (Ls 18 : 31 x 14 = Ls 8,12).

T.i., faktiski tika ieturēts par Ls 2,47 mazāk, nekā pienācās.

3) Veicot nodokļa pārrēķinu par februāra mēnesi, jāņem vērā, ka maksātājam piemērojams atvieglojums tikai par 2 apgādājamiem.

T.i., faktiski tika ieturēts par Ls 4,50 mazāk, nekā pienācās.

4) Tātad nākošajos taksācijas gada mēnešos darba devējam papildus jāietur Ls6,97 (neieturētā nodokļa daļa janvārī un februārī).

48.piemērs

Darbinieka mēnešalga ir Ls 100, darba vietā ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa.

10.aprīlī darbinieks darba devējam iesniedza VID noformēto paziņojumu par to, ka, sākot ar 5.janvāri, darbiniekam ir piemērojams nodokļa atvieglojums par apgādājamo personu.

Saņemot minēto paziņojumu, darba devējam ir jāizdara attiecīgi ieraksti darbinieka algas nodokļa grāmatiņā un jāveic nodokļa pārrēķins par mēnešiem, kuros netika ņemtas vērā izmaiņas nodokļa atvieglojumos:

1) Aprēķinot janvārī, februārī un martā ieturēto nodokli, tika ņemts vērā, ka:

- darba ņēmēju sociālo iemaksu likme 2005.gadā ir 9 %;

- maksātājam piemērojams neapliekamais minimums.

2) Veicot nodokļa pārrēķinu par janvāra mēnesi, papildus iepriekšminētajam jāņem vērā, ka nodokļa atvieglojums par apgādājamo personu ir piemērojams tikai par tām kalendāra dienām, kad ir bijušas šādas tiesības, t.i., no 5. līdz 31.janvārim (Ls 18 : 31 x 27 = Ls 15,66),

T.i., faktiski tika ieturēts par Ls 3,91 vairāk, nekā pienācās.

3) Veicot nodokļa pārrēķinu par februāra un marta mēnesi, jāņem vērā, ka:

- darba ņēmēju sociālo iemaksu likme 2005. gadā ir 9 %;

- maksātājam piemērojams neapliekamais minimums;

- maksātājam piemērojams nodokļa atvieglojums par apgādājamo personu.

T.i., faktiski katrā mēnesī tika ieturēts par Ls 4,50 vairāk, nekā pienācās.

4) Nākošajos taksācijas gada mēnešos darba devējam jākompensē maksātājam iepriekš ieturētie Ls 12,91 (pārmaksātā nodokļa daļa janvārī, februārī un martā).

149. Atvieglojumu par apgādājamo nevar noteikt par personu, kura atrodas pilnīgā valsts apgādībā, t.i., ja tā dzīvo pansionātā, atrodas zīdaiņu vai bērnu namā, mācās speciālās skolās un par viņas uzturēšanos šajās iestādēs vecākiem nav jāmaksā.

150. Personām, kurām pensija piešķirta līdz 1996.gada 1.janvārim un nav pārrēķināta pēc 1996.gada 1.janvāra saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām", neapliekamais minimums ir pensijas apmērā.

151. Saskaņā ar Likuma 13.panta pirmās daļas 3.punktu nodokļa atvieglojums (neapliekamais minimums) 1200 latu apmērā ir piemērojams šādām pensijām:

151.1. pēc 1996.gada 1.janvāra saskaņā ar likuma "Par valsts pensijām" noteikumiem piešķirtajai valsts vecuma pensijai, invaliditātes pensijai vai apgādnieka zaudējuma pensijai;

151.2. līdz 1996.gada 1.janvārim piešķirtajai pensijai, kura pēc 1996.gada 1.janvāra ir pārrēķināta saskaņā ar likuma "Par valsts pensijām" noteikumiem - pensiju uzskata par pārrēķinātu tajos gadījumos, kad pensijas pārrēķins ir veikts, pamatojoties uz pensijas saņēmēja rakstisku iesniegumu atbilstoši likuma "Par valsts pensijām" 24.pantam;

151.3. izdienas pensijai, kura pēc 1996.gada 1.janvāra piešķirta saskaņā ar likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 12.punktu vai Militārpersonu izdienas pensiju likumu, likumu "Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm", Prokuroru izdienas pensiju likumu;

151.4. speciālajai valsts pensijai saskaņā ar likumu "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām".

152. Ja pensija piešķirta pēc taksācijas gada sākuma, norādījumu 151.punktā minētais nodokļa atvieglojums tiek noteikts proporcionāli laika posmam no pensijas piešķiršanas dienas līdz gada beigām.

153. Norādījumu 151.punktā minētais neapliekamais minimums ir piemērojams arī no ārvalstīm saņemtajai pensijai. Šo neapliekamo minimumu piemēro kopā no ārvalstīm saņemtajai pensijai un pensijai, kas piešķirta vai pārrēķināta pēc 1996.gada 1.janvāra atbilstoši likumam "Par valsts pensijām", vai izdienas pensijai, vai speciālajai valsts pensijai atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.

154. Ja pensija ir lielāka par šo neapliekamo minimumu, tad no pārsnieguma summas pensijas izmaksas vietā - piemēram, VSAA, Iekšlietu ministrijā, Prokuratūrā, Aizsardzības ministrijā u.c. tiek ieturēts nodoklis.

49.piemērs

J.Kalniņš ir darbinieks firmā A. No 2005.gada 11.jūnija viņš sāk saņemt piešķirto vecuma pensiju Ls 72 mēnesī. Gada neapliekamo minimumu pensionāram, ko par taksācijas gadu piemēro J.Kalniņam nosaka sekojoši.

No 1.janvāra līdz 10.jūnijam piemēro Likuma 12.pantā noteikto neapliekamo minimumu

26 x 5 + 1/3 x 26 = 130 + 8,67 = 138,67 (Ls).

No 11.jūnija līdz 31.decembrim piemēro neapliekamo minimumu, kurš ir pensijas apmērā

2/3 x 72 + 72 x 6 = 48 + 432 = 480 (Ls).

Gada neapliekamais minimums pensionāram J.Kalniņam ir

138,67 + 480 = 618,67 (Ls).

155. Atbilstoši Ministru kabineta 1997.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr. 138 "Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu atvieglojumiem invalīdiem, politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem" (turpmāk - noteikumi Nr.138) papildu atvieglojumu piemēro personām, kuras ir atzītas par invalīdiem vai politiski represētām personām vai nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem. Šo personu gūtajiem ienākumiem nepiemēro gada neapliekamo minimumu.

156. Personai, kurai noteikta invaliditāte, ir tiesības uz nodokļa papildu atvieglojumu šādā apmērā:

156.1. 300 latu gadā vai 25 lati mēnesī - personai, kurai noteikta I vai II invaliditātes grupa;

156.2. 240 latu gadā vai 20 lati mēnesī - personai, kurai noteikta III invaliditātes grupa.

157. Personai, kurai saskaņā ar likumiem noteikts politiski represētās personas vai nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statuss, ir tiesības uz nodokļa papildu atvieglojumu šādā apmērā:

157.1. 300 latu gadā vai 25 lati mēnesī - ja minētajai personai saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" ir piešķirta pensija;

157.2. 552 lati gadā vai 46 lati mēnesī - ja minētajai personai saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" nav piešķirta pensija.

158. Personai, kurai ir noteikta invaliditāte, politiski represētās personas statuss vai nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statuss, tiesības uz nodokļa papildu atvieglojumiem rodas vai zūd ar dienu, kad pieņemts attiecīgs lēmums par personas statusu.

159. Nodokļa papildu atvieglojumu lielumu par nepilnu mēnesi nosaka, ņemot vērā nodokļa papildu atvieglojumu apmēru kalendāra dienā un mēneša dienu skaitu, par kuru personai ir tiesības uz nodokļa papildu atvieglojumu.

50.piemērs

A.Briedis, kurš ir II grupas invalīds, strādā SIA "K". Viņa mēnešalga ir Ls 100. Ieturamo algas nodokli aprēķina sekojoši.

Aprēķinot nodokli, jāņem vērā, ka:

- darba ņēmēju sociālo iemaksu likme 2005.gadā II grupas invalīdam ir 8,31 %;

- II grupas invalīds saņem invaliditātes pensiju, kurai izmaksas vietā - VSAA tiek piemērots neapliekamais minimums;

- darba vietā invalīdam neapliekamo minimumu (Ls 26) nepiemēro, bet piemēro nodokļa papildu atvieglojumu invalīdiem (Ls 25).

5.nodaļa. Neapliekamā minimuma un atvieglojumu piemērošana pa dienām

160. Darba devējs, aprēķinot nodokli, ja darba attiecības nav pastāvējušas pilnu mēnesi, neapliekamā minimuma un atvieglojumu apmēru nosaka pa dienām.

Neapliekamā minimuma un atvieglojumu apmēru gadījumos, kad darba attiecības nav pastāvējušas pilnu mēnesi, kalendāra dienā nosaka pēc formulām :

M_d = M_m : d, kur

M_d - neapliekamā minimuma apmērs kalendāra dienā;

M_m - neapliekamā minimuma summa mēnesī;

d - mēneša kalendāra dienu skaits.

A_d = A_m : d, kur

A_d - nodokļa atvieglojumu apmērs kalendāra dienā;

A_m - nodokļa atvieglojumu summa mēnesī;

d - mēneša kalendāra dienu skaits.

51.piemērs

Darbinieks tiek atbrīvots no darba uzņēmumā A ar 10.aprīli un pieņemts darbā uzņēmumā B ar 22.aprīli. Abās darba vietās iesniegta algas nodokļa grāmatiņa ar ierakstu atvieglojumu piemērošanai par trīs apgādājamiem.

Atvieglojumu apmērs par trīs apgādājamiem mēnesī ir 18 x 3 = 54 (Ls). Neapliekamā minimuma un atvieglojumu apmēra aprēķins aprīļa mēnesī:

26 : 30 = 0,87 (Ls) - neapliekamais minimums, ko piemēro par vienu kalendāro dienu;

54 : 30 = 1,80 (Ls) - atvieglojumu apmērs, ko piemēro par vienu kalendāro dienu.

Uzņēmumā A darba attiecības pastāvējušas 10 kalendāra dienas.

10 kalendāra dienās neapliekamā minimuma apmērs ir 0,87 x 10= 8,7 (Ls) un atvieglojumu par apgādājamiem apmērs ir 1,80 x 10 = 18 (Ls).

Uzņēmumā B darba attiecības pastāvējušas 9 kalendāra dienas, kurās neapliekamā minimuma apmērs ir 0,87 x 9 = 7,83(Ls) un atvieglojumu par apgādājamiem apmērs ir 1,80 x 9 = 16,20 (Ls).

161. VSAA, aprēķinot nodokli no slimības pabalsta, ņem vērā Likuma 12.pantā noteikto neapliekamo minimumu un Likuma 13.panta pirmajā daļā noteiktos nodokļa atvieglojumus laikposmā, par kuru slimības pabalsts ir aprēķināts. Vienas kalendāra dienas neapliekamā minimuma apmēru aprēķina, neapliekamā minimuma mēneša summu dalot ar mēneša kalendāra dienu skaitu. Tāpat nepilnajam mēnesim tiek noteikts arī nodokļa atvieglojumu apmērs.

162. Darba devējs neapliekamo minimumu un nodokļa atvieglojumus nepiemēro par dienām, par kurām darbiniekam ir darbnespējas lapa B.

163. Mēnesī, kurā iesniegta darbnespējas lapa B, darba devējam jāpiemēro norādījumu 160.punktā noteiktā neapliekamā minimuma un atvieglojumu aprēķina kārtība.

164. Ja nodokļu maksātājam neapliekamais minimums un atvieglojumi par apgādājamiem darba vietā nav piemēroti pilnā apmērā, tad viņam ir tiesības pēc taksācijas gada beigām iesniegt gada ienākumu deklarāciju un veikt nodokļa pārrēķinu rezumējošā kārtībā, piemērojot neapliekamo minimumu un nodokļa atvieglojumus pilnā apmērā.

52.piemērs

Taksācijas gadā maksātājam bijušas darba attiecības no 11.jūnija līdz gada beigām. Darba vietā iesniegta algas nodokļa grāmatiņa un piemērots neapliekamais minimums Ls 173,33 (2/3 x 26 + 6 x 26). Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, maksātājam piemēro gada neapliekamo minimumu (Ls 312) un pārmaksāto nodokli atmaksā.

53.piemērs. Algas nodokļa aprēķināšana

SIA "Ozols" 2005.gada aprīlī nodarbinātas trīs personas, no kurām divas ir iesniegušas algas nodokļa grāmatiņas.

1) Juris Krūmiņš, kura apgādībā ir trīs bērni un nestrādājoša sieva. Viņa mēnešalga saskaņā ar līgumu ir Ls 200.

Aprēķinot nodokli, jāņem vērā, ka:

- darba ņēmēju sociālo iemaksu likme 2005.gadā ir 9 %;

- maksātājam piemērojams neapliekamais minimums un atvieglojumi par četriem apgādājamajiem.

2) Ināra Kalna, politiski represēta persona, kura nesaņem pensiju. Pieņemta darbā ar 11.aprīli, aprēķinātā alga par aprīli Ls 80.

Aprēķinot nodokli, jāņem vērā, ka:

- darba ņēmēja sociālo iemaksu likme 2005.gadā ir 9 %;

- politiski represētai personai, kura nesaņem pensiju, piemēro nodokļa papildu atvieglojumu (Ls 46), bet neapliekamo minimumu (Ls 26) nepiemēro;

- nodokļa papildu atvieglojums piemērojams tikai par tām kalendāra dienām, kad pastāvējušas darba attiecības, t.i., no 11. līdz 30.aprīlim.

3) SIA "Ozols" strādā Pēteris Avots. Darba vietā algas nodokļa grāmatiņa nav iesniegta. Viņa mēnešalga saskaņā ar līgumu ir Ls 100.

Aprēķinot nodokli, jāņem vērā, ka:

- darba ņēmēja sociālo iemaksu likme 2005.gadā ir 9 %;

- darbinieks nav iesniedzis algas nodokļa grāmatiņu, tāpēc neapliekamais minimums un atvieglojumi netiek piemēroti.

6.nodaļa. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieturēšanas, pārskaitīšanas budžetā un paziņojumu nosūtīšanas kārtība

165. Algas nodokļa ieturēšanu un pārskaitīšanu budžetā veic darba devējs, kas nodarbina darbinieku. Algas nodoklis iemaksājams budžetā reizi mēnesī, kad bankā tiek saņemta nauda iedzīvotāju ienākumu izmaksai. Darba devēji, kas iedzīvotāju ienākumus izmaksā no kases ieņēmumiem, nesaņemot naudu bankā, iemaksā algas nodokli budžetā nākamajā dienā pēc algas izmaksas.

166. Darba devējs, kas darbiniekiem darba samaksu izmaksā bezskaidras naudas norēķinu veidā, ieskaitot to darbinieka kontā kredītiestādē vai bezpeļņas organizācijā valsts akciju sabiedrībā "Latvijas pasts", algas nodokli iemaksā budžetā tajā pašā dienā, kurā tas devis maksājuma uzdevumu darba samaksas pārskaitīšanai no sava konta uz darbinieka kontu.

167. Darba devējs no steidzamos, īslaicīgos, vienreizējos darbos nodarbinātu darbinieku darba samaksas aprēķināto un ieturēto algas nodokli iemaksā budžetā tajā dienā, kad tas iemaksā budžetā uzņēmuma pastāvīgo darbinieku algas nodokli. Minētais attiecas arī uz mēneša laikā izmaksāto atvaļinājuma naudu, slimības naudu vai pilnu aprēķinu darbinieka atlaišanas gadījumā.

168. Darba devējs (uzņēmums, uzņēmējsabiedrība, ārvalstu uzņēmumu (nerezidentu) pastāvīgā pārstāvniecība, iestāde, organizācija, kā arī fiziskā persona, kura kā darba devējs nodarbina fizisku personu - rezidentu) par darbiniekam taksācijas periodā izmaksātajām summām, kas samaksātas darba attiecību pastāvēšanas periodā, kā arī par atskaitītajām summām, aprēķināto un pārskaitīto nodokli izdod darbiniekam, kā arī nosūta VID teritoriālajai iestādei pēc savas atrašanās vietas paziņojumu atbilstoši Ministru kabineta 2000.gada 2.maija noteikumiem Nr.166 "Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārskatiem un paziņojumiem" (turpmāk - noteikumi Nr.166).

169. "Paziņojums par algas nodokli" (noteikumu Nr.166 1.pielikums) tiek izdots darbiniekam ne vēlāk kā taksācijas gadam sekojošā gada 1.februārī, ja darba attiecības pastāvējušas līdz gada beigām, vai brīdī, kad tiek izdarīts galīgais norēķins par darba attiecību pastāvēšanas laikā gūto ienākumu, ja darba attiecības izbeigušās pirms gada beigām.

170. Darba attiecību gadījumā "Paziņojums par algas nodokli" vai "Darba devēja (ienākuma izmaksātāja) paziņojums par algas nodokli" (noteikumu Nr.166 2.pielikums) tiek nogādāts VID teritoriālajai iestādei ne vēlāk kā taksācijas gadam sekojošā gada 1.februārī, ja darba attiecības pastāvējušas līdz gada beigām, vai ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša 15.datumam pēc darba attiecību izbeigšanās datuma, ja darba attiecības izbeigušās pirms gada beigām.

171. No fiziskās personas ienākumiem, kurus izmaksā uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības, ārvalstu uzņēmumu (nerezidentu) pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes un organizācijas, ja tie nav saistīti ar darba attiecībām un nav atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli, ienākuma izmaksātājs ietur nodokli ienākuma izmaksas vietā un iemaksā to budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajā datumā. Par personām izmaksātajiem ienākumiem un no tiem ieturēto nodokli maksātājam izsniedz, kā arī nosūta VID teritoriālajai iestādei pēc savas atrašanās vietas "Paziņojumu par algas nodokli" vai "Darba devēja (ienākuma izmaksātāja) paziņojumu par algas nodokli".

172. "Paziņojums par algas nodokli" fiziskai personai tiek izdots brīdī, kad tiek izmaksāti ienākumi, no kuriem nodoklis saskaņā ar Likuma 17.panta desmito daļu ir jāietur ienākuma izmaksas vietā.

173. Izmaksājot Likuma 17.panta desmitajā daļā minētos ienākumus, "Paziņojums par algas nodokli" vai "Darba devēja (ienākuma izmaksātāja) paziņojums par algas nodokli" tiek nogādāts VID teritoriālajai iestādei ne vēlāk kā līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 15.datumam.

174. Pie ienākumiem, no kuriem nodoklis ieturams izmaksas vietā, pieder:

7.tabula

175. Norādījumu 174.punkta 1. un 2.apakš­punkts attiecas uz jebkuriem ienākumiem no intelektuālā īpašuma, no tiesībām uz intelektuālo īpašumu un no tiesībām izmantot tiesības uz intelektuālo īpašumu.

176. Ja mēnesī izmaksātā ienākuma vai vienreizējās izmaksas apmērs ir trīs lati vai mazāks, to izmaksājot, nodoklis ienākuma izmaksas vietā nav ieturams. Ienākuma saņēmējs uzrāda šīs summas savā gada ienākumu deklarācijā. Ienākuma izmaksātājs par šo ienākumu ne vēlāk kā līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam nosūta VID teritoriālajai iestādei pēc savas atrašanās vietas "Paziņojumu par personai izmaksātajām ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajām summām, kas nav saistītas ar darba attiecībām, neieturot izmaksas vietā nodokli" (noteikumu Nr.166 4.pielikums). Par gada IV ceturksni paziņojums iesniedzams līdz pēctaksācijas gada 1.februārim.

177. Ja tiek izmaksāts ienākums, no kura izmaksas vietā nodoklis nav jāietur, uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības, iestādes, organizācijas un ārvalstu uzņēmumu (nerezidentu) pastāvīgās pārstāvniecības nosūta ziņas VID teritoriālajai iestādei pēc savas atrašanās vietas par personām, neieturot nodokli, izmaksātajām summām sekojošos termiņos un kārtībā.

8.tabula

178. Uzņēmumam, uzņēmējsabiedrībai, iestādei, organizācijai, ārvalsts uzņēmuma (nerezidenta) pastāvīgajai pārstāvniecībai - ienākuma izmaksātājai paziņojums VID teritoriālajai iestādei pēc savas atrašanās vietas nav jāsūta, izmaksājot šādus ienākumu veidus:

9.tabula

179. Darba devējs darbiniekam izmaksātos neapliekamos ienākumus uzrāda Paziņojuma par algas nodokli 02.rindā, līdz ar to "Paziņojumu par personai izmaksātajām ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamajām summām" nav jāaizpilda.

180. Ieņēmumi no saimnieciskās darbības, ko veic fiziskā persona, kura nav reģistrējusies VID teritoriālajā iestādē saimnieciskās darbības veicēja statusā, izņemot ieņēmumus no lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas, ir apliekami ar nodokli izmaksas vietā. Par apliecinājumu tam, ka fiziskā persona, kura veic saimniecisko darbību, ir reģistrējusies saimnieciskās darbības veicēja statusā, ir uzskatāms viens no sekojošiem dokumentiem:

180.1. likumā "Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu" noteiktajā kartībā izsniegta individuālā darba reģistrācijas apliecība vai patents;

180.2. nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecība;

180.3. individuālā komersanta reģistrācijas apliecība.

181. Fiziskā persona, lai apliecinātu, ka tās personīgās mantas pārdošana uzņēmumam, uzņēmējsabiedrībai, iestādei, organizācijai vai ārvalsts uzņēmuma (nerezidenta) pastāvīgajai pārstāvniecībai nav saistīta ar tās saimniecisko darbību, iesniedz tam attiecīgu izziņu (ar Ministru kabineta 2000.gada 18.oktobra noteikumiem Nr.357 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas noteikumi" apstiprināto 1.pielikumu "Izziņa - personīgā īpašuma (mantas) pārdošanas apliecinājums").

182. Ja fiziskā persona iesniedz augstākminēto dokumentu, tad izmaksātais ienākums ar nodokli izmaksas vietā nav jāapliek. Šajā gadījumā uzņēmējsabiedrībām, uzņēmumiem (iestādēm, organizācijām) par summām, kas personām izmaksātas, neieturot no tām nodokli, līdz pēctaksācijas gada 1.februārim jānosūta VID teritoriālajai iestādei pēc savas atrašanās vietas "Paziņojums par personai izmaksātajām ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamajām summām" (noteikumu Nr.166 5.pielikums).

183. Ja fiziskā persona atsakās iesniegt augstākminēto izziņu, tad uzņēmējsabiedrībām un uzņēmumiem, ārvalstu uzņēmumu (nerezidentu) pastāvīgajām pārstāvniecībām, iestādēm, organizācijām nodoklis jāietur šo ienākumu izmaksas vietā.

184. Ja VID teritoriālā iestāde pēc maksātāja dzīvesvietas, izvērtējot saņemto informāciju, konstatēs, ka personas gūtie ienākumi ir kvalificējami kā ienākumi no saimnieciskās darbības, un no tiem nav ieturēts nodoklis izmaksas vietā, tad jāinformē šī persona par taksācijas gadā gūtajiem ienākumiem no saimnieciskās darbības un aprēķināto nodokli, pamatojoties uz VID teritoriālās iestādes rīcībā esošo informāciju. Fiziskai personai pēc minētās informācijas saņemšanas ir jāierodas VID teritoriālajā iestādē pēc savas dzīvesvietas, jāiesniedz gada ienākumu deklarācija par iepriekšējo taksācijas gadu, un jāsamaksā nodoklis par gūto ienākumu no saimnieciskās darbības.

7.nodaļa. Paziņojumu aizpildīšanas kārtība

185. Paziņojumu veidlapu paraugus nosaka 2000.gada 2.maija Ministru kabineta noteikumi Nr.166 "Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārskatiem un paziņojumiem". Ar minētajiem Ministru kabineta noteikumiem ir noteiktas šādas veidlapas:

185.1. "Paziņojums par algas nodokli" (1.pielikums);

185.2. "Darba devēja (ienākuma izmaksātāja) paziņojums par algas nodokli" (2.pielikums);

185.3. "Pārskats par nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli Latvijas Republikā" (3.pielikums);

185.4. "Paziņojums par personai izmaksātajām ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajām summām, kas nav saistītas ar darba attiecībām, neieturot izmaksas vietā nodokli" (4.pielikums);

185.5. "Paziņojums par personai izmaksātajām ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamajām summām" (5.pielikums).

185.6. "Pārskats par izmaksas vietā ieturēto un budžetā ieskaitīto iedzīvotāju ienākuma nodokli" (6.pielikums).

186. Pārskata par nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli Latvijas Republikā (3.pielikums) aizpildīšanas kārtību nosaka Metodiskie norādījumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību no nerezidentu ienākuma.

Paziņojuma par algas nodokli aizpildīšanas kārtība

187. Paziņojumā par algas nodokli norāda faktiskos datus par fizisko personu, kura atbilstoši likumam "Par nodokļiem un nodevām" ir iekšzemes nodokļu maksātājs (rezidents), gūtajiem ienākumiem un samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli Latvijas Republikā. Paziņojumā jāuzrāda faktiskie dati par izmaksātiem ienākumiem, kas saņemti arī natūrā vai pakalpojumu veidā par darbu vai cita veida darbību taksācijas gadā, ieturēto nodokli, piemēroto neapliekamo minimumu un atvieglojumiem.

188. Aizpildot paziņojumu, jāņem vērā, ka attiecīgajos šifros jāuzrāda:

188.1. VID teritoriālā iestāde atbilstoši darba devēja reģistrācijas adresei;

188.2. taksācijas gads, kurā tika veikta ienākuma izmaksa.

189. Ienākuma saņēmēja dati:

189.1. fiziskajai personai - vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, kura maksātājam bija taksācijas gada sākumā, dzīvesvietas kods;

189.2. algas nodokļa grāmatiņas numurs;

189.3. VID teritoriālā iestāde vai pašvaldība, kura ir izsniegusi algas nodokļa grāmatiņu.

190. Ienākuma izmaksātāja dati:

190.1. ja izmaksātājs ir juridiskā persona, aizpildot paziņojumu, ir jāuzrāda uzņēmuma, uzņēmējsabiedrības, ārvalstu uzņēmuma (nerezidenta) pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes vai organizācijas nosaukums, juridiskā adrese un reģistrācijas numurs Nodokļu maksātāju reģistrā. Minētais attiecas arī uz tām juridiskajām personām, kuras ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājas;

190.2. ja izmaksātājs ir fiziskā persona, aizpildot paziņojumu, ir jāuzrāda personas vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, kura personai bija taksācijas gada sākumā, dzīvesvietas kods.

191. Ailē "Ienākuma veids" jāuzrāda saņemtā ienākuma veids, piemēram, darba alga. Ja ienākuma gūšana nav saistīta ar darba attiecībām, bet, piemēram, ar metāllūžņu nodošanu vai arī ar uzņēmuma dāvanu fiziskai personai, kura nav darbinieks, ailē jāparādās ierakstam "metāllūžņu nodošana" vai attiecīgi "dāvinājums".

192. Ailē "Ienākuma gūšanas periods" jāuzrāda laika periods, par kuru tiek izmaksāta konkrētā naudas summa. Ja, piemēram, darba attiecības ir pastāvējušas no 2005.gada 1.janvāra līdz 25.augustam, tad paziņojuma ailē ir jāieraksta "01.01.2005. - 25.08.2005."; ja izmaksa ir par īslaicīgu darbu, kurš veikts laikā no 2005.gada 31.augusta līdz 2005.gada 2.septembrim, tad ailē jāieraksta "31.08.2005. - 02.09.2005."; ja izmaksa ir par vienreizēju darbu vai pakalpojumu, kurš veikts 2005.gada 25.janvārī, tad ailē jāieraksta "25.01.2005.".

193. Ailē "Ienākuma izmaksas datums" ir jāieraksta datums, kurā izmaksāta nauda par strādāto laika periodu, piemēram, "02.09.2005." vai cits datums, ja izmaksa veikta citā datumā.

194. Tālāk paziņojumā jāuzrāda dati par izmaksāto ienākumu un ar to saistītajām summām:

01 - bruto ieņēmumi - visu fiziskajām personām aprēķināto izmaksu kopsumma - gan ar nodokli neapliekamie, gan ar nodokli apliekamie (naudā, natūrā vai pakalpojumu veidā, arī apdrošināšanas prēmiju maksājumi un iemaksas privātajos pensiju fondos);

02 - neapliekamie ienākumi, kas minēti Likuma 9.pantā un Likuma normu ietvaros iemaksātās dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summas;

03 - piemērotais neapliekamais minimums, kuru noteicis Latvijas Republikas Ministru kabinets, ja izmaksas vietā ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa;

04 - piemērotie atvieglojumi par apgādājamo personu, kas nodokļa maksātājam pienākas saskaņā ar Likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktu;

05 vai 06, vai 07 - piemērotie atvieglojumi par invaliditāti, kā politiski represētai personai vai nacionālās pretošanās kustības dalībniekam. Papildu atvieglojumu apmēru un to piemērošanas kārtību nosaka saskaņā ar Likuma 13.panta pirmās daļas 4.punktu un noteikumiem Nr.138. Atvieglojumi nodokļa maksātājam tiek piešķirti, pamatojoties uz ierakstu algas nodokļa grāmatiņā, bet, rodoties tiesībām uz atvieglojumiem vai tos zaudējot,- pamatojoties uz VID teritoriālās iestādes vai pašvaldības apstiprināta paziņojuma par izmaiņām atvieglojumu saņemšanai.

08, 09 un 10 - attaisnotie izdevumi:

08 - aprēķinātās un no maksātājam pienākošajām izmaksām ieturētās valsts sociālās iemaksas,

09 - privātajos pensiju fondos veiktās iemaksas, iemaksātās dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju summas, kuras kopā nepārsniedz 10 % no bruto darba samaksas;

10 - izdevumi, kas ņemami vērā, nosakot apliekamo ienākumu, ir ar metāllūžņu sagatavošanu un pārdošanu saistītie izdevumi (Likuma 11.panta septītā daļa) un autoru izdevumi, kas saistīti ar zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu radīšanu, izdošanu, izpildīšanu vai citādu izmantošanu, kuru sastāvu un normas noteicis Ministru kabinets (Likuma 10.panta pirmās daļas 4.punkts).

11 - ienākumu, no kura aprēķina nodokli, nosaka, atņemot no bruto ieņēmumiem neapliekamos ienākumus, neapliekamo minimumu, atvieglojumus par apgādājamiem, papildu atvieglojumus un attaisnotos izdevumus. Iegūtā starpība nav jānoapaļo līdz veseliem latiem;

12 - ieturētais nodoklis ir 25 % no 11.rindā iegūtās starpības. Gadījumos, ja šī summa nesakrīt ar gada laikā (pa mēnešiem) faktiski ieturēto nodokli, uzrāda faktiski ieturēto summu. Aprēķināto nodokli noapaļo līdz veseliem santīmiem;

13 - nodokļa summa, kas Likumā noteiktajā termiņā ir pārskaitīta budžetā. Aile obligāti jāaizpilda tikai tajā paziņojuma eksemplārā, kurš tiks iesniegts VID.

195. Tālāk paziņojumā jānorāda:

195.1. paziņojuma aizpildīšanas datums;

195.2. uzņēmuma, uzņēmējsabiedrības, ārvalstu uzņēmuma (nerezidenta) pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes vai organizācijas vadītāja paraksts un tā atšifrējums; ja paziņojumu aizpilda fiziskā persona - darba devējs, aile nav jāaizpilda;

195.3. personas, kas aizpilda paziņojumu, paraksts un tā atšifrējums;

195.4. paziņojuma aizpildītāja tālruņa numurs.

196. Darba devēja (ienākuma izmaksātāja) paziņojumā par algas nodokli norāda faktiskos datus par fizisko personu, kura atbilstoši likumam "Par nodokļiem un nodevām" ir iekšzemes nodokļu maksātājs (rezidents), gūtajiem ienākumiem un samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli Latvijas Republikā. Paziņojumā jāuzrāda faktiskie dati par izmaksātiem ienākumiem, kas saņemti arī natūrā vai pakalpojumu veidā par darbu vai cita veida darbību taksācijas gadā, ieturēto nodokli, piemēroto neapliekamo minimumu un atvieglojumiem. Paziņojums tiek iesniegts saraksta veidā. Aizpildot paziņojumu, jāņem vērā, ka attiecīgajos šifros uzrādāmie dati ir analoģiski kā "Paziņojumā par algas nodokli".

Paziņojuma par personai izmaksātajām ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajām summām, kas nav saistītas ar darba attiecībām, neieturot izmaksas vietā nodokli, aizpildīšanas kārtība

197. Paziņojumā par personai izmaksātajām ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajām summām, kas nav saistītas ar darba attiecībām, neieturot izmaksas vietā nodokli, norāda faktiskos datus par fizisko personu gūtajiem ar nodokli apliekamajiem ienākumiem, no kuriem nodoklis izmaksas vietā nav jāietur. Paziņojumā jāuzrāda faktiskie dati par izmaksātiem ienākumiem, arī par tiem, kas saņemti natūrā vai pakalpojumu veidā.

198. Aizpildot paziņojumu jāņem vērā, ka attiecīgajos šifros jāuzrāda:

198.1. VID teritoriālā iestāde atbilstoši ienākuma izmaksātāja reģistrācijas adresei;

198.2. taksācijas gads, kurā tika veikta ienākuma izmaksa.

199. Ienākuma saņēmēja dati:

199.1. vārds, uzvārds;

199.2. personas kods;

199.3. dzīvesvietas adrese, kura maksātājam bija taksācijas gada sākumā;

199.4. dzīvesvietas kods.

200. Ienākuma izmaksātāja dati:

200.1. uzņēmuma, uzņēmējsabiedrības, ārvalstu uzņēmuma (nerezidenta) pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes vai organizācijas nosaukums;

200.2. juridiskā adrese;

200.3. reģistrācijas numurs Nodokļu maksātāju reģistrā.

201. Ailē "Ienākuma veids" jāuzrāda saņemtā ienākuma veids, piemēram, nomas maksa par telpu, zemes vai automašīnas izmantošanu, savvaļas sēņu vai ogu iepirkšana, vienreizēja izmaksa, kura nepārsniedz 3 latus u.c. ienākumi.

202. Ailē "Ienākuma gūšanas periods" jāuzrāda laika periods, par kuru tiek izmaksāta konkrētā naudas summa. Ja izmaksā nomas maksu par 2005.gada oktobra un novembra mēnesi, tad ailē jāieraksta "01.10.2005. - 30.11.2005.", ja izmaksā uzņēmuma līgumā noteikto atlīdzību, tad ailē jāieraksta līgumā noteiktais uzdevuma izpildes periods, piemēram, "01.10.2005. - 31.12.2005."

203. Ailē "Ienākuma izmaksas datums" ir jāieraksta datums, kurā izmaksāts ienākums, piemēram, "30.11.2005." vai cits datums, ja izmaksa veikta citā datumā. Ja ienākuma izmaksas datumi ir vairāk par četriem, tad norādāms pirmās un pēdējās izmaksas datums.

204. Ailē "Saņemtais ienākums (lati, santīmi)" jāuzrāda gan naudā, gan natūrā un pakalpojumu veidā (novērtēts naudā) saņemtais ienākums.

205. Tālāk paziņojumā jānorāda:

205.1. paziņojuma aizpildīšanas datums;

205.2. uzņēmuma, uzņēmējsabiedrības, ārvalstu uzņēmuma (nerezidenta) pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes vai organizācijas vadītāja paraksts un tā atšifrējums;

205.3. personas, kas aizpilda paziņojumu, paraksts un tā atšifrējums;

205.4. paziņojuma aizpildītāja tālruņa numurs.

Paziņojuma par personai izmaksātajām ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamajām summām aizpildīšanas kārtība

206. Paziņojumā par personai izmaksātajām ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamajām summām norāda faktiskos datus par fizisko personu gūtajiem ar nodokli neapliekamajiem ienākumiem, ja tie nav uzrādīti paziņojumā par algas nodokli.

207. Paziņojumā jāuzrāda arī:

207.1. fiziskās personas ienākums no nekustamā īpašuma, akciju un citu vērtspapīru pārdošanas;

207.2. personīgās palīgsaimniecības un piemājas saimniecības ienākumi no lauksaimnieciskās ražošanas;

207.3. konkursos un sacensībās saņemtās mantiskās un naudas balvas (prēmijas);

207.4. darbinieka nāves gadījumā viņa radiniekam izmaksātais bēru pabalsts;

207.5. ienākums no sava īpašuma pārdošanas, ja ienākuma izmaksātājam iesniegta "Izziņa - personīgā īpašuma (mantas) pārdošanas apliecinājums", minētās izziņas iesniegšana nav nepieciešama, ja tiek pārdots nekustamais īpašums.

208. Aizpildot paziņojumu, jāņem vērā, ka attiecīgajos šifros jāuzrāda:

208.1. VID teritoriālā iestāde atbilstoši ienākuma izmaksātāja reģistrācijas adresei;

208.2. taksācijas gads, kurā tika veikta ienākuma izmaksa.

209. Ienākuma saņēmēja dati:

209.1. vārds, uzvārds;

209.2. personas kods;

209.3. dzīvesvietas adrese, kura maksātājam bija taksācijas gada sākumā;

209.4. dzīvesvietas kods.

210. Ienākuma izmaksātāja dati:

210.1. uzņēmuma, uzņēmējsabiedrības, ārvalstu uzņēmuma (nerezidenta) pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes vai organizācijas nosaukums;

210.2. juridiskā adrese;

210.3. reģistrācijas numurs Nodokļu maksātāju reģistrā.

211. Ailē "Ienākuma veids" jāuzrāda saņemtā ienākuma veids, piemēram, ienākums no noguldījuma, apdrošināšanas atlīdzība, balva sacensībās, ienākums no sava īpašuma pārdošanas u.c. ienākumi.

212. Ailē "Ienākuma gūšanas periods" jāuzrāda laika periods, par kuru tiek izmaksāta konkrēta naudas summa, piemēram, ja izmaksā ienākumu no noguldījuma par 2005. gada 1.ceturksni, tad ailē jāieraksta "01.01.2005. - 31.03.2005.", ja neapliekamā ienākuma gūšanas periods nav precīzi nosakāms, tad šo aili var arī neaizpildīt.

213. Ailē "Ienākuma izmaksas datums" ir jāieraksta datums, kurā izmaksāts ienākums, piemēram, "30.10.2005." vai cits datums, ja izmaksa veikta citā datumā. Ja ienākuma izmaksas datumi ir vairāk par četriem, tad norādāms pirmās un pēdējās izmaksas datums.

214. Ailē "Saņemtais ienākums (lati, santīmi)" jāuzrāda saņemtā ienākuma summa.

215. Tālāk paziņojumā jānorāda:

215.1. paziņojuma aizpildīšanas datums;

215.2. uzņēmuma, uzņēmējsabiedrības, ārvalstu uzņēmuma (nerezidenta) pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes vai organizācijas vadītāja paraksts un tā atšifrējums;

215.3. personas, kas aizpilda paziņojumu, paraksts un tā atšifrējums;

215.4. paziņojuma aizpildītāja tālruņa numurs.

8.nodaļa. Kārtība, kādā maksātājs pats aprēķina un iemaksā budžetā algas nodokli

216. Maksātājs pats aprēķina algas nodokli no saviem darba ienākumiem un iemaksā to budžeta kontā, ja tas:

216.1. ir darba attiecībās ar darba devēju - ārvalstu uzņēmumu (nerezidentu), izņemot:

216.1.1. ja darba devējs ir nerezidents, kuram Latvijas Republikā ir pastāvīgā pārstāvniecība;

216.1.2. ja darba devējs ir ārvalstu nodokļa maksātājs un fiziskā persona strādā sava darba devēja labā ārpus Latvijas Republikas;

216.2. ir darba attiecībās ar ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību Latvijas Republikā (attiecas uz šo pārstāvniecību vietējo personālu);

216.3. uz darba līguma pamata saņem atlīdzību par tāda darba izpildi, kurš tiek finansēts no ārvalstu tehniskās palīdzības vai starptautisko finanšu institūciju aizdevuma līdzekļiem.

216.4. ir darba attiecībās ar darba devēju - fizisku personu, kas ir ārvalstu nodokļu maksātāja.

217. Šīm fiziskām personām, uzrādot ar darba devēju noslēgto darba līgumu, jāreģistrējas VID teritoriālajā iestādē pēc savas dzīvesvietas līdz darba attiecību uzsākšanas mēnesim sekojošā mēneša beigām.

218. Algas nodokļa maksātājs - fiziska persona - kalendāra mēneša ienākumu nosaka atbilstoši Ministru kabineta 1998.gada 31.marta noteikumiem Nr.112 "Noteikumi par ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis". Aprēķinot algas nodokli, ņem vērā gada neapliekamo minimumu, nodokļa atvieglojumus un attiecīgajam mēnesim aprēķināto sociālo iemaksu summu.

219. Nodokli ieskaita budžetā ne vēlāk kā sekojošā mēneša 15.datumā. Izdarot algas nodokļa maksājumu pirmo reizi, fiziskā persona nodokli nomaksā par to mēnesi, kurā tā ir stājusies darba attiecībās un tam sekojošu mēnesi.

220. Algas nodokļa maksātājam - fiziskai personai līdz pēctaksācijas gada 1.aprīlim jāiesniedz gada ienākumu deklarācija VID teritoriālajā iestādē pēc savas dzīvesvietas. Deklarācijai ir pievienojami vai reizē ar to uzrādāmi un, ja nepieciešams, iesniedzami dokumenti, kas apliecina maksātāja tiesības uz atvieglojumiem, taksācijas gadā samaksāto algas nodokli u.c. dokumenti, kuri saskaņā ar Likumu ir ņemami vērā, nosakot gada apliekamo ienākumu.

54.piemērs

Fiziskā persona 2005.gada 1.septembrī stājās darba attiecībās ar nerezidentu, kuram Latvijā nav pastāvīgās pārstāvniecības. Saskaņā ar noslēgto darba līgumu fiziskā persona strādās Latvijas teritorijā un saņems Ls 300 lielu mēnešalgu. Fiziskai personai līdz oktobra beigām, uzrādot noslēgto darba līgumu, jāreģistrējas VID teritoriālajā iestādē pēc savas dzīves vietas.

Algas nodoklis par mēnesi ir aprēķināms, ņemot vērā, ka

- iekšzemes darba ņēmēja pie darba devēja - ārvalstnieka sociālo iemaksu likme 2005.gadā ir 33 %;

- maksātājam piemērojams neapliekamais minimums.

Līdz 15.novembrim fiziskai personai jāaprēķina un jāpārskaita budžetā algas nodokli par septembri un oktobri, t.i., 43,75x 2 = 87,50 (Ls).

Turpmāk līdz sekojošā mēneša 15.datumam budžetā jāieskaita algas nodokli par iepriekšējo mēnesi, t.i., līdz 15.decembrim - par novembri, līdz 15.janvārim - par decembri.

Līdz 2006.gada 1.aprīlim fiziskai personai jāiesniedz VID teritoriālajai iestādei pēc savas dzīvesvietas gada ienākumu deklarācija un tai jāpievieno vai jāuzrāda dokumenti, kas apliecina septembrī, oktobrī, novembrī un decembrī budžetā iemaksāto algas nodokli (bankas dokumenti), kā arī citi dokumenti, kuri saskaņā ar Likumu ir ņemami vērā, nosakot gada apliekamo ienākumu (iepriekšējā darba devēja paziņojums par algas nodokli 2005.gadā, attaisnotos izdevumus apliecinoši dokumenti u.c.).

9.nodaļa. Apdrošināšanas prēmijas un iemaksas privātajos pensiju fondos

221. Nosakot ar algas nodokli apliekamo ienākumu, ja darba devējs par darba ņēmēju no saviem līdzekļiem veic iemaksas privātajos pensiju fondos vai veic apdrošināšanas prēmiju maksājumus par dzīvības, veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanu, jāņem vērā turpmākie nosacījumi.

222. Jānosaka, kāda veida apdrošināšanas līgums ir noslēgts:

222.1. vai tas ir dzīvības apdrošināšanas līgums ar līdzekļu uzkrāšanu,

222.2. vai tas ir dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgums bez līdzekļu uzkrāšanas.

223. Jāņem vērā apdrošināšanas līgumā norādītais termiņš, uz kādu līgums ir noslēgts. Nepieciešams, lai:

223.1. dzīvības apdrošināšanas līgums ar līdzekļu uzkrāšanu būtu noslēgts vismaz uz pieciem gadiem,

223.2. dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumam bez līdzekļu uzkrāšanas jābūt noslēgtam vismaz uz vienu gadu.

224. Šajos līgumos ir jābūt atrunai par to, ka:

224.1. iestājoties apdrošināšanas gadījumam, atlīdzība tiek izmaksāta apdrošinātajai personai vai tās labuma guvējam;

224.2. citas summas, kas tiek izmaksātas līguma darbības laikā vai laužot līgumu, tiek izmaksātas darba devējam;

224.3. nav paredzēta aizdevuma izsniegšana apdrošinātajām personām.

225. Aprakstītie atvieglojumi attiecas uz prēmiju maksājumiem, kas veikti apdrošināšanas sabiedrībām, kuras izveidotas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu.

226. Ja ir ievēroti visi iepriekš minētie nosacījumi, tad algas nodoklis nav jāmaksā:

226.1. no privātajos pensiju fondos izdarīto iemaksu un dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju maksājumu summas, kura nepārsniedz 10 % no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas tajā kalendārajā gadā, kurā tiek veiktas iemaksas privātajos pensiju fondos vai izdarīti apdrošināšanas prēmiju maksājumi;

226.2. no iemaksātās dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summas, kura nepārsniedz 10 % no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas tajā kalendārajā gadā, kurā tiek izdarīti apdrošināšanas prēmiju maksājumi, bet ne vairāk kā 180 latu gadā.

227. Darba devēja darbinieka labā veiktās iemaksas privātajā pensiju fondā un apdrošināšanas prēmiju maksājumu summas ir darbinieka ienākuma daļa, kas gūta uz darba attiecību pamata un par kuru veicami algas nodokļa maksājumi. Minētās iemaksas ir ieskaitāmas darbinieka darba ienākumos. Nosakot darbinieka apliekamo ienākumu, minētās iemaksas tiek atskaitītas no darbinieka darba ienākuma, ievērojot Likumā noteiktos ierobežojumus.

55.piemērs

228. Darba devējam, aprēķinot algas nodokli un nosakot 10 % no darbinieku bruto darba samaksas attiecīgajā gadā, ir jāņem vērā turpmākie principi.

229. Ja par vienu darba ņēmēju darba devējs izdara gan iemaksas privātajos pensiju fondos, gan apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju maksājumus, tad šo abu veidu maksājumi kopā nedrīkst pārsniegt 10 % no konkrētā darbinieka kārtējā kalendārā gada bruto darba samaksas.

56.piemērs

Darbinieka gada bruto darba samaksa ir Ls 3 000. Darba devējs izdara iemaksas privātajā pensiju fondā Ls 180 gadā, kā arī dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju maksājumus Ls 180 gadā. Tā kā 10 % no darbinieka gada bruto darba samaksas ir Ls 300, bet iemaksas privātajā pensiju fondā, kā arī apdrošināšanas prēmiju maksājumi kopā ir Ls 360, tad Ls 60 ir ar algas nodokli apliekams ienākums.

230. Ja darba devēja saskaņā ar dzīvības apdrošināšanas (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības apdrošināšanas vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumu darbinieka labā veikto apdrošināšanas prēmiju maksājumu kopsumma par taksācijas gadu pārsniedz 10 % no fiziskās personas - darbinieka - bruto darba samaksas taksācijas gadā, minēto maksājumu kopsummas pārsniegumu, ievērojot arī Likumā noteikto ierobežojumu 180 latu apmērā, darba devējs ietver darbinieka apliekamajā ienākumā taksācijas gada pēdējā mēnesī un Likumā noteiktajā kārtībā aprēķina un ietur no tā algas nodokli.

57.piemērs

Darba devējs martā samaksājis veselības apdrošināšanas prēmiju par darbinieku 170 latu saskaņā ar apdrošināšanas līgumu, kas noslēgts par laika posmu no marta līdz nākamā gada februārim. Darbinieka darba samaksas apmērs taksācijas gada visos mēnešos kopā ir 1 600 latu.

231. Ja darba devēja veikto dzīvības apdrošināšanas (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības apdrošināšanas vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju maksājumu kopsumma nav pārsniegusi 10 % no darbinieka bruto darba samaksas, bet ir lielāka par 180 latiem gadā, darbinieka apliekamajā ienākumā ir iekļaujama summa, kas pārsniedz 180 latus.

58.piemērs

Darba devējs jūnijā samaksājis nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju par darbinieku 200 latus saskaņā ar apdrošināšanas līgumu, kas noslēgts par laika posmu no jūnija līdz nākamā gada maijam. Darbinieka darba samaksas apmērs taksācijas gada visos mēnešos kopā ir 3 500 lati.

232. Darba devēja darbinieka labā veiktajiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, ja darba līgums starp darba devēju un darbinieku tiek pārtraukts, bet apdrošināšanas līgums tiek pārjaunots uz attiecīgā darbinieka jauno darba devēju vai citu tā paša darba devēja darbinieku, vai attiecīgais darbinieks pats to pārņem, uz darba līguma pārtraukšanas dienu tiek noteikta par darbinieku veikto maksājumu attiecība pret darbinieka bruto darba samaksas kopsummu darba līguma pārtraukšanas gadā. Ja apdrošināšanas prēmiju maksājumu summa pārsniedz noteikto 10 % ierobežojumu, pārsnieguma summa tiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Ja darbinieka labā apdrošināšanas prēmiju maksājumi veikti saskaņā ar dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumu un kopējā apdrošināšanas prēmiju maksājumu summa ir pārsniegusi gadam noteikto 180 latu ierobežojumu, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli tiek aplikta pārsnieguma summa.

59.piemērs

Darba devējs janvārī darbinieka A labā veica veselības apdrošināšanas prēmiju maksājumu Ls 210 apmērā, saskaņā ar apdrošināšanas līgumu, kas noslēgts par laika posmu no janvāra līdz decembrim. Martā darbinieks A lauza darba līgumu un darba devējs apdrošināšanas līgumu pārjaunoja uz darbinieku B. Darbinieka A bruto darba samaksa taksācijas gada trijos mēnešos ir 450 lati.

233. Darbinieka labā, uz kuru pāriet apdrošināšanas līgums, kuru darba devējs noslēdzis pirms darbinieks stājies darba attiecībās ar viņu, darba devēja veikto apdrošināšanas prēmiju maksājumu attiecība nedrīkst pārsniegt 10 % no šī darbinieka bruto darba samaksas laika periodā, kurā viņš ir kļuvis par apdrošināmo personu. Attiecībā uz darba devēju noslēgto dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumu jāievēro, ka apdrošināšanas prēmiju summai noteiktais ierobežojums Ls 180 apmērā ir piemērojams proporcionāli laika periodam, kurā uz minēto darbinieku ir pārjaunots dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgums.

60.piemērs

Darba devējs janvārī darbinieka A labā veica veselības apdrošināšanas prēmiju maksājumu Ls 210 apmērā saskaņā ar apdrošināšanas līgumu, kas noslēgts par laika posmu no janvāra līdz decembrim. Martā darbinieks A lauza darba līgumu un darba devējs apdrošināšanas līgumu pārjaunoja uz darbinieku B. Darbinieka B darba samaksa taksācijas gadā ir 1 400 latu.

234. Ja pie darba devēja darbinieku labā noslēgtā dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas līguma pievienotais apdrošināto darbinieku saraksts tiek papildināts ar jaunu darbinieku, tiek piemēroti norādījumu 233.punktā minētie nosacījumi. Tā kā netiek noslēgts jauns līgums, kā arī izmaiņas netiek veiktas pašā līgumā, bet gan līguma pielikumā, tad līguma termiņš nemainās un ir atbilstošs gan Likumā, gan likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktajām normām.

61.piemērs

2005.gada augustā darba devējs ar apdrošināšanas sabiedrību ir noslēdzis veselības apdrošināšanas līgumu, kura darbības termiņš ir viens gads un saskaņā ar kuru ir samaksātas veselības apdrošināšanas prēmijas par 33 darbiniekiem, kuru saraksts ir uzrādīts līguma pielikumā. 2005.gada decembrī darbinieku saraksts līguma pielikumā ir papildināts ar diviem jauniem darbiniekiem. Arī attiecībā uz darbiniekiem, kas no jauna iekļauti sarakstā, ir piemērojamas Likuma 8.panta piektās daļas normas, kā arī Ministru kabineta 2000.gada 18.oktobra noteikumu Nr.357 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas noteikumi" 9.10 punkts.

235. Apdrošināšanas prēmiju maksājumiem vai iemaksām privātajos pensiju fondos var būt noteikti dažādi maksāšanas termiņi jeb periodi, piemēram, katru mēnesi, katru ceturksni, katru pusgadu vai reizi gadā.

236. Ja apdrošināšanas prēmiju maksājumi vai iemaksas privātajos pensiju fondos tiek izdarītas katru mēnesi, tad, mēnesim beidzoties, līdz dienai, kad jāpārskaita algas nodoklis, darba devējam ir iespējams noteikt darbinieka pārskata mēneša bruto darba samaksu. Tādējādi nosaka to apdrošināšanas prēmiju maksājumu daļu, kura ir apliekama ar algas nodokli. Kalendārajam gadam beidzoties, tiek precizēta darbinieku bruto darba samaksa taksācijas gadā, kā arī algas nodoklis.

62.piemērs

Darba devējs ir noslēdzis veselības apdrošināšanas līgumu bez līdzekļu uzkrāšanas 2005.gadam. Apdrošināšanas prēmiju maksājumi tiek izdarīti katru mēnesi. Ja apdrošināšanas prēmiju maksājumi ir izdarīti 2005.gada janvārī, tad mēneša beigās ir iespējams noteikt darbinieka bruto darba samaksu janvārī, un darba devējam algas nodoklis no apdrošināšanas prēmijām, kas pārsniedz neapliekamo normu, ir jāaprēķina, jāietur un jāpārskaita budžetā reizē ar algas nodokli par janvāra mēneša darba algu. Kalendārajam gadam beidzoties, tiek precizēta darbinieku bruto darba samaksa taksācijas gadā, kā arī algas nodoklis.

237. Ja apdrošināšanas prēmiju maksājumi vai iemaksas privātajos pensiju fondos tiek izdarītas retāk nekā reizi mēnesī, tad, beidzoties periodam (ceturksnim, pusgadam, gadam), par kuru veikti apdrošināšanas prēmiju maksājumi, līdz dienai, kad jāpārskaita algas nodoklis, darba devējam ir iespējams noteikt darbinieka pārskata perioda bruto darba samaksu. Tādējādi nosaka to apdrošināšanas prēmiju maksājumu daļu, kura ir apliekama ar algas nodokli. Kalendārajam gadam beidzoties, tiek precizēta darbinieku bruto darba samaksa taksācijas gadā, kā arī algas nodoklis.

238. Ja apdrošināšanas prēmiju maksājumi vai iemaksas privātajos pensiju fondos tiek izdarītas reizi gadā, tad algas nodokli aprēķina gada beigās, kad ir iespējams noteikt gada bruto darba samaksu.

63.piemērs

Darba devējs noslēdz dzīvības (ar līdzekļu uzkrāšanu) apdrošināšanas līgumu uz pieciem gadiem. Tā darbības laiks ir no 2005.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim. Apdrošināšanas prēmijas gadam par vienu darbinieku ir Ls 420.

A - Apdrošināšanas prēmiju maksājumi jāizdara katra ceturkšņa pirmajā mēnesī līdz 15.datumam Ls 105 apmērā. Tas ir - līdz 2005.gada 15.janvārim, līdz 2005.gada 15.aprīlim, līdz 2005.gada 15.jūlijam un 2005.gada 15.oktobrim.

2005.gada aprīlī tiek noteikta darbinieka pirmā ceturkšņa bruto darba samaksa, kā arī tiek salīdzināts vai apdrošināšanas prēmiju maksājumi par pirmo ceturksni nepārsniedz 10 % robežu no darbinieka bruto darba samaksas šajā ceturksnī. Ja 10% robeža ir pārsniegta, tad algas nodoklis par šo starpību tiek aprēķināts, ieturēts un pārskaitīts budžetā aprīlī, kopā ar algas nodokli par darba samaksu martā. Tā rīkojas, beidzoties katram ceturksnim. Kalendārajam gadam beidzoties, tiek precizēta darbinieku bruto darba samaksa taksācijas gadā, kā arī algas nodoklis.

B - Apdrošināšanas prēmiju maksājumi jāizdara katra pusgada pirmajā mēnesī līdz 15.datumam Ls 210 apmērā. Tas ir līdz 2005.gada 15.janvārim un līdz 2005.gada 15.jūlijam.

2005.gada jūlijā tiek noteikta darbinieka pirmā pusgada bruto darba samaksa, kā arī tiek salīdzināts vai apdrošināšanas prēmiju maksājumi par pirmo pusgadu nepārsniedz 10 % robežu no darbinieka bruto darba samaksas šajā pusgadā. Ja 10% robeža ir pārsniegta, tad algas nodoklis par šo starpību tiek aprēķināts, ieturēts un pārskaitīts budžetā jūlijā, kopā ar algas nodokli par darba samaksu jūnijā. Beidzoties otrajam pusgadam, 2006.gada janvārī ir iespējams noteikt 2005.gada bruto darba samaksu, tādēļ var precizēt algas nodokli par visu 2005.gadu.

C - Apdrošināšanas prēmiju maksājumi jāizdara gada sākumā - 2005.gada janvārī Ls 420 apmērā.

2006.gada janvārī tiek noteikta darbinieka 2005.gada bruto darba samaksa, kā arī tiek salīdzināts vai apdrošināšanas prēmiju maksājumi par 2005.gadu nepārsniedz 10 % robežu no darbinieka bruto darba samaksas šajā gadā. Ja 10 % robeža ir pārsniegta, tad algas nodoklis par šo starpību tiek aprēķināts, ieturēts un pārskaitīts budžetā.

239. Ja darba devējs dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju maksājumus vai iemaksas privātajos pensiju fondos ir veicis par taksācijas gadu un pēctaksācijas gadu, taksācijas gadā, nosakot izdarīto maksājumu attiecību pret darbinieka bruto darba samaksu taksācijas gadā, ņem vērā tikai to maksājumu daļu, kas attiecas uz taksācijas gadu. Ja maksājumu summa pārsniedz 10 % no darbinieka bruto darba samaksas taksācijas gadā, pārsnieguma summa tiek iekļauta darbinieka gada apliekamajā ienākumā taksācijas gada pēdējā mēnesī un no tās ieturēts nodoklis.

64.piemērs

Darba devējs 2005.gada septembrī veicis iemaksas privātajā pensiju fondā par darbinieku par šī gada septembri, oktobri, novembri, decembri un nākamā (2006.gada) gada astoņiem mēnešiem. Samaksātā kopējā prēmijas summa ir 360 lati. Apdrošināšanas līgums stājies spēkā ar 2005.gada septembri. Darbinieka bruto darba samaksa 2005.gadā ir 3 500 latu.

240. Ja darba devējs veicis maksājumus par pirmstaksācijas gadu un taksācijas gadu, nosakot izdarīto maksājumu attiecību pret darbinieka bruto darba samaksu taksācijas gadā, taksācijas gadā ņem vērā visu maksājumu. Ja maksājumu summa pārsniedz 10 % no darbinieka bruto darba samaksas taksācijas gadā, pārsnieguma summa tiek iekļauta darbinieka gada apliekamajā ienākumā taksācijas gada pēdējā mēnesī un no tās ieturēts nodoklis.

65.piemērs

Darba devējs 2005.gada janvārī samaksājis dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmijas par darbinieku par trijiem mēnešiem - iepriekšējā gada novembri un decembri un 2005.gada janvāri. Samaksātā prēmijas summa ir 90 lati. Par nākamajiem trijiem mēnešiem minētie maksājumi veikti aprīlī (90 lati). Nākamais maksājums izdarīts jūlijā (90 lati) un pēdējais maksājums taksācijas gadā izdarīts oktobrī (90 lati). Darbinieka bruto darba samaksa 2005.gadā ir 3 360 latu.

241. Ja apdrošināšanas līgums tiek slēgts uz gadu, bet tā darbības laiks nesakrīt ar kalendāro gadu, darbinieka gada bruto darba samaksu precizē, beidzoties tam kalendārajam gadam, kurā veikti apdrošināšanas prēmiju maksājumi, un 10 % apmēru no darbinieka bruto darba samaksas kalendārajā gadā aprēķina tai apdrošināšanas prēmiju maksājumu daļai, kura ir veikta attiecīgajā kalendārajā gadā.

66.piemērs

Darba devējs noslēdz veselības apdrošināšanas līgumu uz gadu. Tā darbības laiks ir no 2005.gada 1.oktobra līdz 2006.gada 31.septembrim. Apdrošināšanas prēmijas gadam par vienu darbinieku ir Ls420. Apdrošināšanas prēmiju maksājumi jāizdara katru mēnesi.

2006.gada janvārī ir iespējams noteikt darbinieka 2005.gada bruto darba samaksu. Tad tiek precizēts algas nodoklis no 2005.gadā izdarītajām apdrošināšanas prēmijām. Savukārt par 2006.gadā izdarītajiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem algas nodokli precizē 2007.gada janvārī.

242. Ja apdrošināšanas prēmiju maksājumi tiek veikti retāk kā reizi mēnesī, darba devējs var arī piemērot alternatīvu iespēju, algas nodokli aprēķinot, ieturot un pārskaitot budžetā katru mēnesi.

243. Darba devējam, ja viņš to uzskata par nepieciešamu, ir iespēja izdarītos prēmiju maksājumus, kuri saskaņā ar apdrošināšanas līgumu ir izdarāmi retāk nekā reizi mēnesī, sadalīt proporcionāli pa kalendārā gada turpmākajiem mēnešiem un algas nodokli aprēķināt, ieturēt un pārskaitīt budžetā katru mēnesi. Tomēr arī šajā gadījumā nākamā kalendārā gada sākumā ir jāprecizē iepriekšējā gada bruto darba samaksa un algas nodoklis.

67.piemērs

Darba devējs apdrošina sava darbinieka dzīvību uz pieciem gadiem - no 2005. līdz 2009.gadam - ar līdzekļu uzkrāšanu. Ievērojot līguma nosacījumus, apdrošināšanas prēmiju maksājumi tiek izdarīti katra gada martā. Tātad apdrošināšanas prēmiju maksājumi par 2005.gadu tiks izdarīti 2005.gada martā Ls 250 apmērā. Darba devējs apdrošināšanas prēmiju summu var sadalīt atlikušajiem gada mēnešiem, t.i., Ls 25 mēnesī.

68.piemērs par sociālo iemaksu un algas nodokļa aprēķinu par 2004.gadu no iemaksām privātajā pensiju fondā un apdrošināšanas prēmiju maksājumiem.

IV. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšana no saimnieciskās darbības

244. Aprēķinot ar nodokli apliekamo ienākumu, saimnieciskās darbības veicējiem ir jāņem vērā, ka saimnieciskā darbība ir jebkura darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību. Saimnieciskā darbība ietver arī ar uzņēmuma līguma izpildi saistīto darbību, profesionālo darbību, nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, komercaģenta, māklera un individuālā komersanta darbību, kā arī fiziskas personas īpašumā esoša individuālā uzņēmuma (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības) darbību.

245. Profesionālā darbība ir jebkura neatkarīga profesionālu pakalpojumu sniegšana ārpus darba tiesiskajām attiecībām, arī zinātniskā, literārā, pasniedzēja, aktiera, režisora, ārsta, zvērināta advokāta, zvērināta revidenta, zvērināta notāra, zvērināta tiesu izpildītāja, zvērināta mērnieka, zvērināta taksatora, mākslinieka, komponista, mūziķa, konsultanta, inženiera vai arhitekta darbība.

246. Saimnieciskās darbības veicēji saim­nieciskās darbības ienākumu aprēķina saskaņā ar Likuma 11.pantu, izņemot:

246.1. individuālos komersantus, kuru ieņēmumi pārsniedz Ls 45000;

246.2. individuālos komersantus un individuālo uzņēmumu (arī zemnieku un zvejnieku saimniecību) īpašniekus, kuru ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem nepārsniedz Ls 45000 un kuri ir izvēlējušies grāmatvedību kārtot divkāršā ieraksta sistēmā.

247. 246.1. un 246.2.apakšpunktā minētās personas ar nodokli apliekamo ienākumu aprēķina saskaņā ar Likuma 11.¹ un 11.²pantu.

248. Nodokļa maksātāji, kuri atbilstoši Likuma 11.pantam grāmatvedības reģistrus ir kārtojuši Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumos Nr.338 "Kārtība, kādā veicama ieņēmumu un izdevumu uzskaite iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām" noteiktajā kārtībā, ar nodokli apliekamo ienākumu aprēķina kā saņemto ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpību. Ar šiem noteikumiem ir apstiprināts "Saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāls", kurš jāaizpilda minētajiem saimnieciskās darbības veicējiem.

249. 248.punktā minētajiem nodokļu maksātājiem saimnieciskās darbības ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu uzskaites kārtību nodokļa aprēķināšanai un "Saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāla" aizpildīšanas kārtību nosaka ar VID 2002.gada 23.aprīļa rīkojumu Nr.639 apstiprinātie "Metodiskie norādījumi par ieņēmumu un izdevumu uzskaiti iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai".

250. Saimnieciskās darbības veicēju, kuri ar nodokli apliekamo ienākumu aprēķina saskaņā ar Likuma 11.pantu, ieņēmumi, izdevumi un avansa maksājumu veikšanas kārtība ir aprakstīta noteikumu šīs daļas 1., 2. un 3.nodaļā.

251. Individuālie komersanti, kā arī individuālo uzņēmumu (arī zemnieku un zvejnieku saimniecību) īpašnieki, kuri pamatojoties uz Likuma 11.¹ un 11.² pantu izvēlējušies grāmatvedību kārtot divkāršā ieraksta sistēmā un sastādot gada pārskatu ievērojuši likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" prasības, saimnieciskās darbības ienākumu aprēķina saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākumu nodokli" II nodaļu.

252. Likuma 18.panta pirmā un 4.¹ daļa nosaka, ka individuālais komersants, kurš saimnieciskās darbības ienākumu aprēķina atbilstoši šī likuma 11.¹ panta otrajai, trešajai un ceturtajai daļai, un individuālo uzņēmumu (arī zemnieku un zvejnieku saim­niecību) īpašnieki, kuri grāmatvedības kārtošanai ir izvēlējušies divkāršā ieraksta sistēmu, taksācijas gada avansa maksājumus nosaka saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 23.pantu. Avansa maksājumi izdarāmi līdz katra mēneša 15.datumam.

253. Likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 23.panta pirmās daļas 1. un 2.punkts nosaka, ka avansa maksājumus aprēķina, ņemot vērā termiņus, kādā jāie­sniedz gada pārskats un nodokļa summa, kas uzrādīta tam pievienotajā nodokļa deklarācijā. Tātad, ņemot vērā minētā panta normas, nodokļa maksātājam avansa maksājumu aprēķināšanas kārtība ir jāpiemēro ar nākošo mēnesi pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas.

254. Saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 23.panta pirmās daļas 2.punktu, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, avansa maksājumi par turpmākajiem mēnešiem ir jānosaka - pirmstaksācijas perioda nodokļa summu (iedzīvotāju ienākumu gada deklarācijas D3 pielikuma 15.rindas summa reizināta ar nodokļa 25 procentu likmi) reizinot ar Centrālās statistikas pārvaldes noteikto pirmstaksācijas gada kopējo patēriņa cenu indeksu, un atņemot par taksācijas gadu līdz gada pārskata iesniegšanai samaksāto avansa maksājumu summu, dalot ar atlikušo mēnešu skaitu no gada pārskata iesniegšanas mēneša līdz taksācijas perioda beigām.

1.nodaļa. Saimnieciskās darbības veicēja, kurš apliekamo ienākumu nosaka saskaņā ar Likuma 11.pantu, ieņēmumi

255. Saimnieciskās darbības ieņēmumos ir jāieskaita:

255.1. ieņēmumi no preču ražošanas, darbu un pakalpojumu pārdošanas;

255.2. ieņēmumi no īpašuma un telpu iznomāšanas vai izīrēšanas;

255.3. summas, kas saņemtas soda naudas veidā.

256. Ieņēmumos no preču, darbu un pakalpojumu pārdošanas saimnieciskās darbības veicējam ir jāieskaita arī pievienotās vērtības nodokļa summas, kas ir saņemtas, pamatojoties uz likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 13.¹ pantu (turpmāk - PVN kompensācija), kā arī kompensācijas summas, kas saņemtas likuma "Par akcīzes nodokli" 18.pantā un Ministru kabineta 2004.gada 6.aprīļa noteikumos Nr.247 "Kārtība, kādā lauksaimniecības produkcijas ražotājiem atmaksājams akcīzes nodoklis par dīzeļdegvielu (gāzeļļu)" noteiktajā kārtībā (turpmāk - akcīzes nodokļa atmaksa).

257. Fiziskās un juridiskās personas, kuras ražo lauksaimniecības produkciju un nav reģistrētas VID teritoriālajā iestādē kā apliekamās personas, nododot pašu ražotu neapstrādātu lauksaimniecības produkciju apliekamām personām - lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumiem, saņem no tiem arī kompensāciju 12 procentu apmērā no piegādātās produkcijas vērtības par nodokli, kas samaksāts, iegādājoties preces un saņemot pakalpojumus lauksaimniecības produkcijas ražošanas vajadzībām.

258. Saimnieciskās darbības ieņēmumos un izdevumos ir jāiekļauj pievienotās vērtības nodoklis, tāpēc PVN kompensāciju nav pamata izslēgt no saimnieciskās darbības veicēja saimnieciskās darbības ienākumiem.

259. Iedzīvotāju gada ienākuma deklarācijas D3 pielikumā PVN kompensācija ir jāuzrāda 01.rindā "Ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas" vai 07.rindā "Ieņēmumi no citiem saimnieciskās darbības veidiem" (ja kompensācijas saņēmējs veic vēl citu, ar lauksaimniecības ražošanu nesaistītu saimniecisko darbību), kopā ar summu, kas saņemta par realizēto lauksaimniecības produkciju.

260. Iedzīvotāju gada ienākuma de­klarācijas D3 pielikumā akcīzes nodokļa atmaksa ir uzrādāma analoģiski kā PVN kompensācija.

2.nodaļa. Saimnieciskās darbības veicēja, kurš apliekamo ienākumu nosaka saskaņā ar Likuma 11.pantu, izdevumi

261. Saimnieciskās darbības veicējs var iekļaut ar nodokli apliekamajā ienākumā tālāk minētos izdevumus, kas saistīti ar ienākumu gūšanu taksācijas periodā.

262. Saimnieciskās darbības izdevumus veido:

10.tabula

263. Izmaksas par ražošanas rakstura darbiem un pakalpojumiem, ko veikuši citi uzņēmumi, organizācijas vai fiziskās personas, izņemot izmaksas kapitālieguldījumiem, drīkst attiecināt uz saimnieciskās darbības izdevumiem tikai gadījumā, ja ir noslēgti līgumi par ražošanas darbiem un pakalpojumiem ar šo darbu vai pakalpojumu veicējiem, atbilstoši Civillikuma IV sadaļas "Saistību tiesības" normām.

264. Par informācijas nosūtīšanu VID teritoriālajai iestādei, ja tiek izmaksāts ienākums fiziskai personai saskaņā ar noslēgto līgumu, norādījumi doti III daļas 6.nodaļā.

265. Ja saimnieciskās darbības veicējs sev vai saviem ģimenes locekļiem aprēķina darba algu un veic nodokļu maksājumus budžetā (sociālās iemaksas, algas nodokli), tad algu var iekļaut izdevumos, nosakot ar nodokli apliekamo ienākumu.

266. Individuālā darba veicēji nedrīkst nodarbināt fiziskās personas saskaņā ar likumu "Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu".

267. Ja fiziskā persona saimnieciskās darbības veikšanai izmanto telpas vai mantu, kura tiek izmantota arī tās personīgā patēriņa vajadzībām, saimnieciskās darbības izmaksās var tikt ieskaitīta tikai tā ar šo telpu vai mantas izmantošanu saistīto izdevumu daļa, kas attiecas uz saimniecisko darbību.

69.piemērs

Fiziskā persona ir reģistrējusi saimniecisko darbību, kuras nodrošināšanai lieto personīgo mobilo tālruni. Decembrī fiziskā persona atbilstoši telekomunikāciju uzņēmuma sniegtajai izziņai (telefona sarunu atšifrējumam) saimnieciskās darbības vajadzībām veltīja 135 sarunu minūtes, savukārt personīgajām vajadzībām tika veltītas 45 minūtes. Telefona abonenta maksa ir Ls6 mēnesī, sarunu tarifs ir Ls 0,11 minūtē.

Fiziskā persona ir tiesīga ietvert saimnieciskās darbības izdevumos:

1) 135 x 0,11 = 14,85 (Ls) (saimnieciskās darbības vajadzībām veikto sarunu ilgums x tarifs);

2) Abonenta maksu proporcionāli saimnieciskās darbības vajadzībām veikto sarunu īpatsvaram:

135 : (135 + 45) = 0,75 (īpatsvars ir saim­nieciskās darbības vajadzībām veikto sarunu ilguma un kopējā sarunu ilguma dalījums).

Saimnieciskajos izdevumos ietveramā abonenta maksa ir

6 x 0,75 = 4,50 (Ls) (abonenta maksa x īpatsvars).

70.piemērs

Fiziskā persona ir reģistrējusi saimniecisko darbību, kuras nodrošināšanai lieto personīgo automašīnu. Saskaņā ar ceļa zīmēm fiziskā persona saimnieciskās darbības vajadzībām 2005.gada oktobrī, novembrī un decembrī nobrauca 2000 km no pavisam nobrauktajiem 2800 km. 2005.gada 5.oktobrī radās sekojoši izdevumi:

1) par valsts tehnisko apskati (laikam līdz 2006.gada 4.oktobrim) - Ls 20;

2) civiltiesiskās apdrošināšanas prēmijas maksājumi - Ls 45, civiltiesiskās apdrošināšanas polise derīga līdz 2006.gada 5.oktobrim.

Fiziskā persona ir tiesīga ietvert saim­nieciskās darbības izdevumos sekojošas summas:

1) par valsts tehnisko apskati:

- uz taksācijas gadu attiecināmo izdevumu īpatsvars ir 3 : 12 = 0,25 (līdz gada beigām atlikušo mēnešu skaita un kopējā mēnešu skaita dalījums);

- saimnieciskās darbības izdevumu īpatsvars ir 2000 : 2800 = 0,71 (saimnieciskās darbības vajadzībām nobraukto kilometru un pavisam nobraukto kilometru skaita dalījums);

- ar saimniecisko darbību saistītie izdevumi ir 20 x 0,25 x 0,71 = 3,55 (Ls) (izdevumi par automašīnas tehnisko apskati x uz taksācijas gadu attiecināmo izdevumu īpatsvars x saimnieciskās darbības izdevumu īpatsvars).

Ja fiziskā persona turpina saimniecisko darbību arī nākamajā gadā, tad uz 2006.gada izdevumiem tiek attiecināti: 75 % izdevumu par tehnisko apskati x attiecīgā perioda (2006.gada janvāris - septembris) saimnieciskās darbības izdevumu īpatsvars.

2) par civiltiesisko apdrošināšanu:

- uz taksācijas gadu attiecināmo izdevumu īpatsvars ir 3 : 12 = 0,25 (līdz gada beigām atlikušo mēnešu skaita un kopējā mēnešu skaita dalījums);

- saimnieciskās darbības izdevumu īpatsvars ir 2000 : 2800 = 0,71 (saimnieciskās darbības vajadzībām nobraukto kilometru un pavisam nobraukto kilometru skaita dalījums);

- ar saimniecisko darbību saistītie izdevumi ir 45 x 0,25 x 0,71 = 8 (Ls) (autotransporta civiltiesiskās apdrošināšanas prēmijas maksājums x uz taksācijas gadu attiecināmo izdevumu īpatsvars x saimnieciskās darbības izdevumu īpatsvars).

Ja fiziskā persona turpina saimniecisko darbību arī nākamajā gadā, tad uz 2006.gada izdevumiem tiek attiecināti: 75 % izdevumu par autotransporta civiltiesisko apdrošināšanu x attiecīgā perioda (2006.gada janvāris - septembris) saimnieciskās darbības izdevumu īpatsvars.

71.piemērs

Fiziskajai personai pieder individuālais uzņēmums - frizētava. Fiziskās personas īrētajā 70 m² lielajā dzīvoklī frizētavas vajadzībām ir atvēlēta 25m² liela istaba. Decembrī tika samaksāta īres maksa - Ls 80 un samaksa par telpu apkuri -Ls 40.

Fiziskā persona ir tiesīga ietvert saim­nieciskās darbības izdevumos ar telpu izmantošanu saistīto izdevumu daļu atbilstoši proporcijai 25 : 70 = 0,36 (frizētavas vajadzībām atvēlētās telpas un dzīvokļa platības (m²) dalījums).

Tātad fiziskā persona drīkst ietvert saim­nieciskās darbības izdevumos sekojošas summas:

1) par telpu īri 80 x 0,36 = 28,80 (Ls) (samaksātā īre x proporcija);

2) par apkuri 40 x 0,36 = 14,40 (Ls) (kopējais maksājums par apkuri x proporcija).

268. Izdevumos, kas saistīti ar taksācijas gada ienākuma gūšanu no saimnieciskās darbības, tiek ieskaitīts pamatlīdzekļu nolietojums, ko aprēķina saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 13.pantu. Pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanas detalizētāku skaidrojumu sniedz ar VID 2002.gada 23.aprīļa rīkojumu Nr.639 apstiprinātie "Metodiskie norādījumi par ieņēmumu un izdevumu uzskaiti iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai".

269. Ja ēkām un būvēm inventarizācijas vērtība no 1997.gada līdz 2000.gadam nav aktualizēta, nolietojuma aprēķināšanai izmanto pēdējo inventarizācijas vērtību, kas noteikta līdz 1997.gadam. Ja tā nav noteikta, izmanto pieņemšanas un nodošanas aktā norādīto vērtību. Minētais nosacījums neattiecas uz ēkām un būvēm, kuru izmantošana saimnieciskajā darbībā uzsākta pēc 2001.gada 1.janvāra.

270. Attiecībā uz ēkām un būvēm, ko izmanto saimnieciskās darbības veikšanai fiziskās personas, kurām ir atjaunotas īpašumtiesības uz ēkām vai būvēm, un to mantinieki vai fiziskās personas, kas īpašumtiesības uz ēkām un būvēm ieguvušas dāvinājuma rezultātā no personām, kurām tika atjaunotas īpašumtiesības uz ēkām un būvēm jāņem vērā, ka:

270.1. pamatlīdzekļu nolietojumu ēkām un būvēm aprēķina, ņemot par pamatu ēku un būvju inventarizācijas vērtību, ko noteicis Valsts zemes dienests un kas aktualizēta pēc 1997.gada 1.janvāra;

270.2. ēkām un būvēm, uz kurām īpašumtiesības atjaunotas līdz 2000.gadam un kuru inventarizācijas vērtība ir noteikta vairākas reizes, nolietojumu aprēķina no pēdējās vērtības, kas aktualizēta ne vēlāk par 2000.gada 31.decembri;

270.3. gadījumos, ja inventarizācijas vērtību aktualizē vai pārvērtē pēc 2000.gada 31.decembra, to neņem vērā nolietojuma aprēķinos;

270.4. nosakot 2000.taksācijas gada nolietojumu, par pamatu ņem šo ēku un būvju atbilstošo inventarizācijas vērtību, to samazinot par nolietojuma summu, kas bija noteikta ēkām un būvēm līdz 2000.gada 1.janvārim iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām un to palielinot par taksācijas gadā izdarītajām kapitālajām izmaksām šīm ēkām un būvēm;

270.5. ja ēkas un būves, uz kurām īpašumtiesības ir atjaunotas līdz 2000.gadam, līdz 2000.gadam nav izmantotas personas saimnieciskajā darbībā, šo ēku un būvju nolietojumu aprēķina no inventarizācijas vērtības, kas noteikta tajā gadā, kad ir uzsākta ēkas vai būves izmantošana saimnieciskajā darbībā.

271. Ja fiziskai personai piederošie pamatlīdzekļi saimnieciskajā darbībā tiek izmantoti daļēji, to vērtības nolietojums nodokļa vajadzībām tiek aprēķināts proporcionāli attiecīgā pamatlīdzekļa izmantošanai saimnieciskajā darbībā. Šādi aprēķināto nolietojumu fiziskā persona drīkst iekļaut saimnieciskās darbības izdevumos tikai tad, ja proporcija var tikt objektīvi noteikta un tiek dokumentāri pamatota.

272. Ja fiziskajai personai piederoša ēka (tās daļa) daļēji tiek izmantota saimnieciskajā darbībā tās nolietojums ir aprēķināms proporcionāli saimnieciskajā darbībā izmantotās daļas platības īpatsvaram ēkas (tās daļas) kopējā platībā.

72.piemērs

Fiziskai personai pieder ēka, kuras kopējā platība ir 600 m². Ēkas daļa - 400m² tiek izmantota saimnieciskajā darbībā. Ēkas atlikusī vērtība, no kuras aprēķina taksācijas gada nolietojumu, ir Ls 30 000.

Nolietojuma summa, ko attiecina uz saimnieciskās darbības izdevumiem ir - 400 : 600 x 30 000 x 10 % = 2000 (Ls) (saim­nieciskajā darbībā izmantotā ēkas daļa : ēkas kopējā platība x ēkas atlikusī vērtība x ēkas nolietojuma likme (divkāršā apmērā)).

273. Personīgā autotransporta līdzekļa vērtības nolietojums un ekspluatācijas izmaksas izdevumos ir ietveramas proporcionāli saimnieciskās darbības vajadzībām nobraukto kilometru īpatsvaram (bet ne vairāk kā 90 %).

73.piemērs

Fiziskā persona saimnieciskajā darbībā izmanto personīgo automašīnu. Saskaņā ar ceļa zīmēm fiziskā persona saimnieciskās darbības vajadzībām taksācijas gadā ir nobraukusi 6000 km no pavisam nobrauktajiem 6500 km. Automašīnas atlikusī vērtība, no kuras aprēķina taksācijas gada nolietojumu ir Ls 3000.

Nolietojuma summa, ko attiecina uz saim­nieciskās darbības izdevumiem, ir mazākā no summām:

- 6000 : 6500 x 3000 x 40 % = 1107,69 (Ls)

(saimnieciskās darbības vajadzībām nobrauktie kilometri : pavisam nobrauktie kilometri x automašīnas atlikusī vērtība x automašīnas nolietojuma likme (dubultotā));

- 90 % x 3000 x 40 % = 1080 (Ls)

(90 % x automašīnas atlikusī vērtība x automašīnas nolietojuma likme (divkāršā apmērā)).

274. Izdevumos, kas saistīti ar pamatlīdzekļu kārtējo remontu, ir jāietver visas izmaksas, kas attiecas uz pamatlīdzekļa kārtējo remontu, bet kuras nevar attiecināt uz pamatlīdzekļu uzlabošanas, atjaunošanas un rekonstrukcijas izdevumiem, kuri būtiski palielina to ražošanas potenciālu vai pagarina ekspluatācijas laiku.

275. Fiziskās personas taksācijas gada saimnieciskās darbības zaudējumi, kas radušies sakarā ar to, ka taksācijas gada ieņēmumi ir mazāki nekā izdevumi un izmaksas, sedzami hronoloģiskā secībā no nākamo triju taksācijas gadu saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma. Zaudējumi ir sedzami nākamajos trijos taksācijas gados, sākot ar to gadu, kad saimnieciskās darbības veicēja deklarācijā ir norādīti zaudējumi.

74.piemērs

Iepriekšējo gadu zaudējumi no citiem saim­nieciskās darbības veidiem ir: 2002.gadā - Ls 600, 2003.gadā - Ls 400 un 2004.gadā - Ls 300 (zaudējumus uzrāda deklarācijas D3 pielikumā, tabulas "Pārskats par zaudējumiem no saimnieciskās darbības" 2.ailē).

2005.gada apliekamais ienākums no citiem saimnieciskās darbības veidiem ir Ls 150.

No 2005.gada attiecīgā apliekamā ienākuma 2002.taksācijas gada zaudējumi (Ls 600) tiek segti daļēji (uzrāda deklarācijas D3 pielikumā, tabulas "Pārskats par zaudējumiem no saimnieciskās darbības" 3.ailē).

2002.gada atlikusī zaudējumu summa Ls 450 (600-150) paliek nesegta un to nevarēs pārnest nākamajos gados, jo atbilstošajā triju taksācijas gadu periodā no 2003. līdz 2005. gadam, varēja segt tikai daļu no 2002.gada zaudējumiem 150 latu apmērā.

Aizpildot 2005.gada deklarāciju, D3 pielikumā norāda:

Pārskats par zaudējumiem no saimnieciskās darbības

276. Ja individuālais komersants vai fiziskās personas individuālais uzņēmums (arī zemnieka un zvejnieka saimniecība) ir reģistrēts un atrodas saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu noteiktā īpaši atbalstāmajā teritorijā un par tā saimnieciskās darbības attīstības projekta atbilstību attiecīgās teritorijas attīstības programmai ir pieņemts lēmums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, šīs fiziskās personas taksācijas gada saimnieciskās darbības zaudējumi, kas radušies laikposmā, kad attiecīgajai teritorijai ir īpaši atbalstāmās teritorijas statuss, sedzami hronoloģiskā secībā no nākamo sešu taksācijas gadu saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma.

277. Lēmumu par individuālā komersanta vai fiziskās personas individuālā uzņēmuma (arī zemnieka un zvejnieka saimniecības) saimnieciskās darbības attīstības projekta atbilstību attiecīgās teritorijas attīstības programmai pieņem Nacionālā reģionālās attīstības padome saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 27.decembra noteikumiem Nr.594 "Nacionālās reģionālās attīstības padomes nolikums".

278. Taksācijas gada zaudējumus nevar pārnest uz nākamajiem gadiem, ja, aprēķinot fiziskās personas taksācijas gada saimnieciskās darbības ienākumu vai zaudējumu, no ieņēmumiem ir izslēgtas summas, kas izmaksātas subsīdiju veidā kā valsts atbalsts lauksaimniecībai.

279. Ar saimniecisko darbību saistītajos izdevumos netiek ieskaitīti izdevumi, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību. Pie šādiem izdevumiem pieskaitāmi, visi saimnieciskās darbības veicēja izdevumi īpašnieku un darbinieku atpūtai, atpūtas ceļojumiem, izklaidēšanās pasākumiem un ar uzņēmējdarbību nesaistītiem īpašnieku vai darbinieku braucieniem ar saimnieciskās darbības veicēja autotransportu, pabalstiem, dāvinājumiem, kā arī citas izmaksas naudā vai citās lietās (natūrā) īpašniekiem vai darbiniekiem, kuras netiek uzrādītas kā atlīdzība par veikto darbu vai nav saistītas ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību.

280. Pie izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaitāmi arī ziedojumi vai dāvinājumi citām personām, galvojuma summas, kuras saimnieciskās darbības veicējam kā galviniekam ir jāizmaksā saskaņā ar galvojuma līgumu, atskaitījumi no peļņas, apgrozījuma vai cita bāzes lieluma, kurus uzņēmums veic pēc savas iniciatīvas, pēc tā īpašnieka rīkojuma vai saskaņā ar likumiem, un tādi izdevumi, kas ekonomiski nav saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību.

281. Ar nodokli apliekamo ienākumu nedrīkst samazināt par summām, kuras izlietotas maksātājam piederošās sociālās infrastruktūras objektu izveidošanai.

3.nodaļa. Nodokļa avansa maksājumi saimnieciskās darbības veicējam, kurš apliekamo ienākumu nosaka saskaņā ar Likuma 11.pantu

282. Līdz taksācijas gada 1.februārim vai mēnesi pēc saimnieciskās darbības uzsākšanas saimnieciskās darbības veicējs iesniedz VID teritoriālajā iestādē pēc savas dzīvesvietas aprēķinu par nodokļa avansa maksājumu lielumu taksācijas gadā, pamatojoties uz iepriekšējā gada ienākumu vai prognozējot paredzamo ienākumu. Ja maksāšanas periodā faktiskais ienākuma lielums mainās, maksātājs iesniedz precizētu nodokļa avansa maksājumu pārrēķinu.

283. Maksātājs, kurš taksācijas gada laikā uzsāk saimniecisko darbību, nodokļa avansa maksājumus par taksācijas gadu var veikt labprātīgi.

284. Personiskās palīgsaimniecības, piemājas saimniecības vai zemnieku saimniecības īpašnieka ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas avansa maksājumi tiek noteikti tādā apmērā, kas atbilst nodoklim no puses viņa iepriekšējā gada apliekamā ienākuma. Ja viņa ceturkšņa ienākumu apjoms ir uz pusi mazāks par ceturto daļu gadam noteiktā nodokļa avansa maksājumu apmēra, avansa maksājumu var pārcelt uz nākamo maksājumu termiņu.

285. VID teritoriālā iestāde mēneša laikā, pamatojoties uz iesniegtajiem saimnieciskās darbības veicēja aprēķiniem par avansa maksājumu lielumu un VID teritoriālās iestādes rīcībā esošajiem datiem, precizē avansa maksājumu lielumu un paziņojumu par to nosūta maksātājam.

286. Saimnieciskās darbības veicējs patstāvīgi iemaksā budžetā aprēķinātos nodokļa avansa maksājumus par taksācijas gadu šādos termiņos: ne vēlāk kā 15.martā, ne vēlāk kā 15.maijā, ne vēlāk kā 15.augustā un ne vēlāk kā 15.novembrī.

287. Minētajos termiņos avansu maksājuma summai ir jāatbilst ceturtajai daļai no nodokļa avansa maksājuma kopsummas, kas noteikta visam taksācijas periodam.

288. Ja saimnieciskās darbības veicējam VID teritoriālā iestāde ir noteikusi citu avansa maksāšanas kārtību, tad saimnieciskās darbības veicējam ir jāievēro tāda nodokļa avansu maksāšanas kārtība, kādu ir noteikusi VID teritoriālā iestāde.

289. Pēc saimnieciskās darbības veicēja iesnieguma VID teritoriālā iestādes var noteikt citādu avansa maksājumu izdarīšanas kārtību, gadījumos, ja saimnieciskās darbības ieņēmumi taksācijas gada ceturksnī ir samazinājušies vairāk nekā divas reizes salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, kā arī, ja saimnieciskās darbības veicēja taksācijas gadā sagaidāmie ieņēmumi no tā saimnieciskās darbības kopumā ir mazāki par gada neapliekamā minimuma apmēru.

290. Saimnieciskās darbības veicēji, kuri saņem patentu individuālā darba veikšanai, līdz patenta saņemšanai samaksā patentmaksu.

291. Avansa maksājumu apmērs taksācijas periodam ir nosakāms, vadoties no saimnieciskās darbības veicēja ienākuma nodokļa summas iepriekšējos taksācijas periodos.

292. Saimnieciskās darbības veicējam, kurš saimniecisko darbību uzsāk pirms pirmstaksācijas gada un ir veicis to visu pirmstaksācijas gadu, avansa maksājuma apmērs nodokļa summa, kas aprēķināta no pirmstaksācijas gada saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma.

293. Taksācijas gada avansa maksājumu apmērs saimnieciskās darbības veicējam, kurš saimniecisko darbību ir uzsācis pirmstaksācijas gadā un veicis to nepilnu pirmstaksācijas gadu, ir nodokļa summa no pirmstaksācijas gada laikā gūtā saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma, kas aprēķināta, nodokļa summu dalot ar to kalendāra mēnešu skaitu, kuros gūts pirms­taksācijas gada saimnieciskās darbības ienākums, un reizinot ar 12.

294. Taksācijas gada avansa maksājumu apmērs saimnieciskās darbības veicējam, kurš saimniecisko darbību uzsāk taksācijas gadā, ir jāaprēķina, pamatojoties uz nodokļa sagaidāmo summu no paša saimnieciskās darbības veicēja prognozētā taksācijas gada ienākuma.

295. Lai noteiktu avansa maksājumu apmēru, ir jāizpilda avansa maksājuma aprēķins "Iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājuma aprēķins no saimnieciskās darbības", kura veidlapa apstiprināta ar Ministru kabineta 1998. gada 3.februāra noteikumiem Nr.38 "Iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumu noteikšanas kārtība".

296. Avansa maksājumu aprēķins jāsa­stāda divos eksemplāros. Viens eksemplārs jāiesniedz pastāvīgās dzīvesvietas VID teritoriālajā iestādē, otrs - paliek maksātājam.

297. Avansa maksājumu aprēķina aizpildīšanas kārtība:

297.1. avansa maksājumu aprēķina ailes "Avansa maksājumu aprēķins" un "Avansa maksājumu pārrēķins" aizpilda pamatojoties uz saimnieciskās darbības veicēja grāmatvedības datiem. Taksācijas gadā, pirmo reizi aizpildot avansu maksājumu aprēķinu, ir jāaizpilda aile "Avansa maksājumu aprēķins", savukārt, ja gada laikā ievērojami mainās aprēķinātais vai prognozētais ar nodokli apliekamais ienākums, maksātājs sastāda jaunu avansa maksājumu aprēķinu, aizpildot aili "Avansa maksājumu pārrēķins". Ja ienākums no saimnieciskās darbības tiek noteikts prognozējot, nodokļa avansa maksājumu aprēķinā var neaizpildīt 12. līdz 30.rindu;

297.2. aprēķina 12.rinda "Ieņēmumi, kas gūti, pārdodot savā saimniecībā saražoto (pārstrādāto vai nepārstrādāto) lauksaimniecības produkciju" ir jāaizpilda personisko palīgsaimniecību, piemājas saimniecību un zemnieku saimniecību īpašniekiem. Šajā rindā jāuzrāda ieņēmumi, kas saistīti ar savā saimniecībā iegūtās lauksaimniecības produkcijas realizāciju pārstrādātā vai nepārstrādātā veidā. 12.rindā jāuzrāda arī PVN kompensācija un akcīzes nodokļa atmaksa. Rindā nav jāuzrāda lauksaimniecības produkcijas ražotājiem piešķirtās subsīdijas;

297.3. aprēķina 13.rinda "Izdevumi, kas saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu" ir jāaizpilda personisko palīgsaimniecību, piemājas saimniecību un zemnieku saimniecību īpašniekiem. Šajā rindā jāuzrāda izdevumi, kas pilnībā attiecināmi uz lauksaimniecisko ražošanu, bet, ja izdevumi precīzi nav nosakāmi kā izdevumi, kas saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu, jāuzrāda kopējo izdevumu daļa proporcionāli lauksaimnieciskās ražošanas ieņēmumiem;

297.4. aprēķina 14.rindā "Apliekamie ienākumi no lauksaimnieciskās ražošanas" jāuzrāda 12. un 13.rindā minēto summu starpība;

297.5. aprēķina 15.rinda "Neapliekamie ienākumi no lauksaimnieciskās ražošanas 3000 latu apmērā, bet ne vairāk, kā uzrādīts 14.rindā" ir jāaizpilda tikai personisko palīgsaimniecību, piemājas saimniecību un zemnieku saimniecību īpašniekiem, kuri šajā rindā uzrāda saimniecības neapliekamos ienākumus no lauksaimnieciskās ražošanas. Šo ienākumu summa nedrīkst pārsniegt 3000 latu, kā arī personisko palīgsaimniecību, piemājas saimniecību un zemnieku saimniecību ieņēmumu summu no lauksaimnieciskās ražošanas, kas uzrādīta aprēķina 14.rindā;

297.6. aprēķina 16.rindā "Ar nodokli apliekamie ienākumi no lauksaimnieciskās ražošanas" jāuzrāda 14. un 15.rindā minēto summu starpība;

297.7. aprēķina 17.rindā tiek uzrādītas summas, kas izmaksātas subsīdiju veidā kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai;

297.8. aprēķina 18.rindā "Ieņēmumi no pārējiem avotiem" ir jāuzrāda visi pārējie saimnieciskās darbības (arī no uzņēmuma līguma un individuālā uzņēmuma, zemnieku vai zvejnieku saimniecības, advokātu un notāru darbības) ieņēmumi, arī individuālo uzņēmumu, zvejnieku saimniecību ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas. Ja personisko palīgsaimniecību, piemājas saim­niecību un zemnieku saimniecību īpašnieki no lauksaimnieciskās produkcijas realizācijas gūtos ieņēmumus neatdala no pārējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem, tad nevar piemērot Likuma 9.panta 1.daļas 1.punktā noteikto neapliekamo ienākumu, kas nepārsniedz 3000 latu gadā;

297.9. aprēķina 19.rindā "Izdevumi, kas saistīti ar ieņēmumu gūšanu no pārējiem avotiem" jāuzrāda izdevumi, kas saistīti ar 18.rindā uzrādīto ieņēmumu gūšanu (ja izdevumi precīzi nav atdalāmi no izdevumiem, kas saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu, tad jāuzrāda kopējo izdevumu daļa proporcionāli ieņēmumiem);

297.10. aprēķina 20.rindā "Ar nodokli apliekamie ienākumi no pārējiem avotiem" jāuzrāda 18. un 19.rindā minēto summu starpība;

297.11. aprēķina 21.rindā "Ar nodokli apliekamie ienākumi, kopā" uzrādāmo summu iegūst, saskaitot 16. un 20.rindā minētās summas. Ja iegūtā summa ir 0 vai negatīvs skaitlis, avansa maksājumus nosaka prognozējot un aizpilda avansa maksājumu aprēķina 31. līdz 37.rindu;

297.12. aprēķina 22.rindā "Mēnešu skaits, kuros gūts ienākums" jāuzrāda, cik mēnešus (mēnešu skaits) maksātājs taksācijas gada laikā ir veicis saimniecisko darbību;

297.13. aprēķina 23.rinda "Neapliekamais minimums" tiek aizpildīta, ja maksātājam neapliekamais minimums tiek piemērots saskaņā ar Likuma 12.pantu un VID teritoriālajā iestādē ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa;

297.14. aprēķina 24. - 27.rinda "Atvieglojumi par apgādājamajām personām", "Nodokļa papildu atvieglojumi sakarā ar invaliditāti", "Nodokļa papildu atvieglojumi sakarā ar politiski represētās personas statusu", "Nodokļa papildu atvieglojumi sakarā ar nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu" tiek aizpildīta, ja nodokļu maksātājs ir iesniedzis VID teritoriālajā iestādē algas nodokļa grāmatiņu ar ierakstiem par nodokļa atvieglojumiem tajā, pēc kuriem nodokļu maksātājam var piemērot atvieglojumus par apgādībā esošajām personām un/vai nodokļa papildu atvieglojumus;

297.15. aprēķina 28.rinda "Ar nodokli apliekamais ienākums" tiek aprēķināta - (21.rinda - (23.rinda + 24.rinda + 25.rinda + 26.rinda + 27.rinda));

297.16. aprēķina 29. un 30.rinda "Pirms­taksācijas gada ienākuma nodoklis", "Taksācijas gada ienākuma nodokļa avansa maksājums no ar nodokli apliekamā precizētā ienākuma" tiek aprēķināta, ņemot 25% no 28.rindā minētās summas (29.rindu aizpilda tikai avansa maksājumu aprēķina gadījumā, 30.rindu avansa maksājumu pārrēķina gadījumā);

297.17. aprēķina 31.rinda "Taksācijas gada ienākuma nodokļa avansa maksājuma apmērs" tiek aprēķināta, izdalot attiecīgi 29. vai 30.rindā minēto summu (atkarībā no tā, vai tiek veikts avansa maksājumu aprēķins vai avansa maksājumu pārrēķins) ar 22.rindā minēto summu (mēnešu skaits, kuros gūts ienākums) un pareizinot iegūto rezultātu ar 12;

297.18. aprēķina 32.rinda un 33.rinda "Avansā samaksātais nodoklis", "Piemaksa ar nomaksas termiņiem" tiek aizpildīta tikai avansa maksājumu pārrēķina gadījumā. 32.rindā jāuzrāda saimnieciskās darbības veicēja samaksātā nodokļa summa. 33.rindā jāuzrāda 31. un 32.rindā minēto summu starpība;

297.19. aprēķina 34. 37.rinda "Avansa maksājumi" tiek aizpildīta, ņemot vērā aprēķināto vai prognozēto nodokli. Nodokļa avanss no aprēķinātā vai prognozējamā ienākuma jāiemaksā budžetā līdzīgās daļās vienu reizi ceturksnī ne vēlāk kā 15.martā, 15.maijā, 15.augustā un 15.novembrī. Ja gada laikā ievērojami mainās aprēķinātais vai prognozētais ar nodokli apliekamais ienākums, tad maksātājs sastāda jaunu aprēķinu. Aprēķinātā nodokļa piemaksa vai samazinājums sadalāma līdzīgās daļās pa turpmākajiem avansa nomaksas termiņiem;

297.20. ja VID precizē fiziskas personas saimnieciskās darbības aprēķinu, tad šajā gadījumā tiek aizpildīta aile "VID teritoriālās iestādes dati".

V. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas rezumējošā kārtība

298. Nodokļa aprēķināšanu rezumējošā kārtībā par gada ienākumiem saskaņā ar Likuma 19.pantu veic nodokļa maksātājs, sastādot gada ienākumu deklarāciju.

299. Deklarācijā tiek uzrādīti visi maksātāja taksācijas periodā gūtie ienākumi, arī ar nodokli neapliekamie ienākumi, ja to kopējā summa pārsniedz taksācijas gadam noteikto neapliekamā minimuma apmēru.

300. Likuma 20.pants nosaka ienākumu deklarēšanas atvieglojumus jeb tās fiziskās personas, kuras var neiesniegt deklarāciju.

301. Gada ienākumu deklarācija jāie­sniedz obligāti:

301.1. saimnieciskās darbības veicējiem;

301.2. nodokļu maksātājiem, kuriem nodoklis nav ieturēts no visa apliekamā ienākuma;

301.3. fiziskām personām, kuras guvušas ar nodokli apliekamus ienākumus ārvalstīs;

301.4. fiziskām personām, kuras guvušas neapliekamos ienākumus, kuri pārsniedz četrkāršotu taksācijas gadam noteikto neapliekamā minimuma apmēru.

302. Deklarāciju var iesniegt fiziskās personas, kurām bijuši attaisnotie izdevumi par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem, kā arī tās fiziskās personas, kurām nodoklis avansā ir ieturēts vairāk nekā pienācās, nepiemērojot visus Likumā noteiktos atvieglojumus vai neapliekamo minimumu pilnā apmērā.

303. Deklarācijas veidlapas ir apstiprinātas ar Ministru kabineta 2000.gada 19.decembra noteikumiem Nr.460 "Noteikumi par iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju".

304. Deklarācija sastāv no pamatdeklarācijas un četriem pielikumiem:

304.1. D1 pielikums "Taksācijas gadā Latvijas Republikā gūtie ienākumi". Deklarācijas D1 pielikums jāaizpilda maksātājiem, kuri taksācijas gadā ir guvuši ienākumus (izņemot ienākumus no saimnieciskās darbības) Latvijas Republikā;

304.2. D2 pielikums "Fizisko personu (rezidentu) ārvalstīs gūtie ienākumi". Deklarācijas D2 pielikums jāaizpilda fiziskajām personām (iekšzemes nodokļa maksātājiem - rezidentiem), kuras taksācijas gadā guvušas ienākumus ārvalstīs;

304.3. D3 pielikums "Ienākumi no saimnieciskās darbības". Deklarācijas D3 pielikums jāaizpilda saimnieciskās darbības veicējiem, kuri apliekamo ienākumu nosaka saskaņā ar Likuma 11. vai 11.¹pantu;

304.4. D4 pielikums "Attaisnotie izdevumi par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem". Deklarācijas D4 pielikums jāaizpilda maksātājiem, kuriem taksācijas gadā ir bijuši attaisnotie izdevumi par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem un kuri vēlas iekļaut šos izdevumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķinā.

305. Atbilstoši Likumam nodoklis tiek aprēķināts par gada apliekamā ienākuma kopējo apjomu, kuru nosakot saimnieciskās darbības zaudējumus nevar segt uz citu ienākumu veidu rēķina, un tas tiek atspoguļots deklarācijā. Saimnieciskās darbības ienākumus uzrāda D3 pielikumā, savukārt citus Latvijas Republikā gūtos ienākumus uzrāda deklarācijas D1 pielikumā.

306. Personai, kurai rezumējošā kārtībā taksācijas gadam aprēķinātais nodoklis no saimnieciskās darbības, kuras veikšanai tā ir iegādājusies patentu, ir mazāks nekā samaksātā gada patentmaksa, šī starpība netiek atmaksāta. Par saimnieciskās darbības veidiem, kuriem iegādāts patents, jāaizpilda atsevišķs deklarācijas D3 pielikums.

307. Zemnieku saimniecība, ja tā bez lauksaimnieciskās ražošanas veic arī citu saimniecisko darbību, var aprēķināt kopējos ienākumus (sedzot lauksaimnieciskos zaudējumus no citiem ienākumiem), nepiemērojot likumā noteikto neapliekamo ienākumu lauksaimnieciskajai ražošanai Ls 3000 gadā.

75.piemērs

Ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas - Ls 5000.

Izdevumi, kas saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu - Ls 4000.

Ienākumi no lauksaimnieciskās ražošanas - Ls 1000, kuriem piemēro Likumā noteikto neapliekamo ienākumu lauksaimnieciskajai ražošanai ne vairāk kā Ls 3000 gadā.

Ieņēmumi no citas saimnieciskās darbības - Ls 4000.

Izdevumi, kas saistīti ar ieņēmumiem no citas saimnieciskās darbības - Ls 3000.

Ienākumi no citas saimnieciskās darbības - Ls 1000, kuri ir apliekami ar nodokli.

76.piemērs

Ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas - Ls 5000.

Ieņēmumi no citas saimnieciskās darbības - Ls 4000.

Kopējie ieņēmumi - Ls 9000.

Izdevumi, kas saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu - Ls 4000.

Izdevumi, kas saistīti ar ieņēmumiem no citas saimnieciskās darbības - Ls 3000.

Kopējie izdevumi - Ls 7000.

Apliekamais ienākums -

Ls (9000 - 7000) = Ls 2000, šajā gadījumā nevar piemērot Likumā noteikto neapliekamo ienākumu lauksaimnieciskajai ražošanai Ls 3000 gadā.

308. Deklarācija ar tai pievienotajiem dokumentiem, kas apliecina nodokļa iemaksāšanu budžetā, iesniedzama VID teritoriālajā iestādē pēc maksātāja dzīvesvietas ne vēlāk kā taksācijas gadam sekojošā gada 1.aprīlī.

309. Deklarācijai ir pievienojami vai reizē ar to uzrādāmi un, ja nepieciešams, iesniedzami dokumenti, kas apliecina:

309.1. maksātāja tiesības uz atvieglojumiem;

309.2. maksātāja attaisnotos izdevumus;

309.3. kā avansu, arī kā algas nodokli un patentmaksu samaksāto nodokli;

309.4. nodokļa ieturēšanu ienākuma izmaksas vietā;

309.5. ārvalstīs samaksāto nodokli (ārvalstu nodokļu iekasēšanas institūcijas apstiprināts dokuments).

310. Ja maksātājs taksācijas gada laikā ir mainījis dzīvesvietu, deklarācija jāie­sniedz (jānosūta pa pastu) VID teritoriālajā iestādē pēc dzīvesvietas taksācijas gada sākumā.