Likums Saeimā pieņemts 2005.gada 26.maijā.
(Strasbourg, 1.II 1995)
The member
States of the Council of Europe and the other States, signatories
to the present framework Convention,
Considering
that the aim of the Council of Europe is to achieve greater unity
between its members for the purpose of safeguarding and realising
the ideals and principles which are their common
heritage;
Considering
that one of the methods by which that aim is to be pursued is the
maintenance and further realisation of human rights and fundamental
freedoms;
Wishing to
follow-up the Declaration of the Heads of State and Government of
the member States of the Council of Europe adopted in Vienna on
9October1993;
Being
resolved to protect within their respective territories the
existence of national minorities;
Considering
that the upheavals of European history have shown that the
protection of national minorities is essential to stability,
democratic security and peace in this continent;
Considering
that a pluralist and genuinely democratic society should not only
respect the ethnic, cultural, linguistic and religious identity of
each person belonging to a national minority, but also create
appropriate conditions enabling them to express, preserve and
develop this identity;
Considering
that the creation of a climate of tolerance and dialogue is
necessary to enable cultural diversity to be a source and a factor,
not of division, but of enrichment for each society;
Considering
that the realisation of a tolerant and prosperous Europe does not
depend solely on co-operation between States but also requires
transfrontier co-operation between local and regional authorities
without prejudice to the constitution and territorial integrity of
each State;
Having
regard to the Convention for the Protection of Human Rights and
Fundamental Freedoms and the Protocols thereto;
Having
regard to the commitments concerning the protection of national
minorities in United Nations conventions and declarations and in
the documents of the Conference on Security and Co-operation in
Europe, particularly the Copenhagen Document of
29June1990;
Being
resolved to define the principles to be respected and the
obligations which flow from them, in order to ensure, in the member
States and such other States as may become Parties to the present
instrument, the effective protection of national minorities and of
the rights and freedoms of persons belonging to those minorities,
within the rule of law, respecting the territorial integrity and
national sovereignty of states;
Being
determined to implement the principles set out in this framework
Convention through national legislation and appropriate
governmental policies,
Have agreed
as follows:
Section
I
Article
1
The
protection of national minorities and of the rights and freedoms of
persons belonging to those minorities forms an integral part of the
international protection of human rights, and as such falls within
the scope of international co-operation.
Article
2
The
provisions of this framework Convention shall be applied in good
faith, in a spirit of understanding and tolerance and in conformity
with the principles of good neighbourliness, friendly relations and
co-operation between States.
Article
3
1 Every
person belonging to a national minority shall have the right freely
to choose to be treated or not to be treated as such and no
disadvantage shall result from this choice or from the exercise of
the rights which are connected to that choice.
2 Persons
belonging to national minorities may exercise the rights and enjoy
the freedoms flowing from the principles enshrined in the present
framework Convention individually as well as in community with
others.
Section
II
Article
4
1 The
Parties undertake to guarantee to persons belonging to national
minorities the right of equality before the law and of equal
protection of the law. In this respect, any discrimination based on
belonging to a national minority shall be prohibited.
2 The
Parties undertake to adopt, where necessary, adequate measures in
order to promote, in all areas of economic, social, political and
cultural life, full and effective equality between persons
belonging to a national minority and those belonging to the
majority. In this respect, they shall take due account of the
specific conditions of the persons belonging to national
minorities.
3 The
measures adopted in accordance with paragraph 2 shall not be
considered to be an act of discrimination.
Article
5
1 The
Parties undertake to promote the conditions necessary for persons
belonging to national minorities to maintain and develop their
culture, and to preserve the essential elements of their identity,
namely their religion, language, traditions and cultural
heritage.
2 Without
prejudice to measures taken in pursuance of their general
integration policy, the Parties shall refrain from policies or
practices aimed at assimilation of persons belonging to national
minorities against their will and shall protect these persons from
any action aimed at such assimilation.
Article
6
1 The
Parties shall encourage a spirit of tolerance and intercultural
dialogue and take effective measures to promote mutual respect and
understanding and co-operation among all persons living on their
territory, irrespective of those persons' ethnic, cultural,
linguistic or religious identity, in particular in the fields of
education, culture and the media.
2 The
Parties undertake to take appropriate measures to protect persons
who may be subject to threats or acts of discrimination, hostility
or violence as a result of their ethnic, cultural, linguistic or
religious identity.
Article
7
The Parties
shall ensure respect for the right of every person belonging to a
national minority to freedom of peaceful assembly, freedom of
association, freedom of expression, and freedom of thought,
conscience and religion.
Article
8
The Parties
undertake to recognise that every person belonging to a national
minority has the right to manifest his or her religion or belief
and to establish religious institutions, organisations and
associations.
Article
9
1 The
Parties undertake to recognise that the right to freedom of
expression of every person belonging to a national minority
includes freedom to hold opinions and to receive and impart
information and ideas in the minority language, without
interference by public authorities and regardless of frontiers. The
Parties shall ensure, within the framework of their legal systems,
that persons belonging to a national minority are not discriminated
against in their access to the media.
2 Paragraph1
shall not prevent Parties from requiring the licensing, without
discrimination and based on objective criteria, of sound radio and
television broadcasting, or cinema enterprises.
3 The
Parties shall not hinder the creation and the use of printed media
by persons belonging to national minorities. In the legal framework
of sound radio and television broadcasting, they shall ensure, as
far as possible, and taking into account the provisions of
paragraph 1, that persons belonging to national minorities are
granted the possibility of creating and using their own
media.
4 In the
framework of their legal systems, the Parties shall adopt adequate
measures in order to facilitate access to the media for persons
belonging to national minorities and in order to promote tolerance
and permit cultural pluralism.
Article
10
1 The
Parties undertake to recognise that every person belonging to a
national minority has the right to use freely and without
interference his or her minority language, in private and in
public, orally and in writing.
2 In areas
inhabited by persons belonging to national minorities traditionally
or in substantial numbers, if those persons so request and where
such a request corresponds to a real need, the Parties shall
endeavour to ensure, as far as possible, the conditions which would
make it possible to use the minority language in relations between
those persons and the administrative authorities.
3 The
Parties undertake to guarantee the right of every person belonging
to a national minority to be informed promptly, in a language which
he or she understands, of the reasons for his or her arrest, and of
the nature and cause of any accusation against him or her, and to
defend himself or herself in this language, if necessary with the
free assistance of an interpreter.
Article
11
1 The
Parties undertake to recognise that every person belonging to a
national minority has the right to use his or her surname
(patronym) and first names in the minority language and the right
to official recognition of them, according to modalities provided
for in their legal system.
2 The
Parties undertake to recognise that every person belonging to a
national minority has the right to display in his or her minority
language signs, inscriptions and other information of a private
nature visible to the public.
3 In areas
traditionally inhabited by substantial numbers of persons belonging
to a national minority, the Parties shall endeavour, in the
framework of their legal system, including, where appropriate,
agreements with other States, and taking into account their
specific conditions, to display traditional local names, street
names and other topographical indications intended for the public
also in the minority language when there is a sufficient demand for
such indications.
Article
12
1 The
Parties shall, where appropriate, take measures in the fields of
education and research to foster knowledge of the culture, history,
language and religion of their national minorities and of the
majority.
2 In this
context the Parties shall inter alia provide adequate
opportunities for teacher training and access to textbooks, and
facilitate contacts among students and teachers of different
communities.
3 The
Parties undertake to promote equal opportunities for access to
education at all levels for persons belonging to national
minorities.
Article
13
1 Within the
framework of their education systems, the Parties shall recognise
that persons belonging to a national minority have the right to set
up and to manage their own private educational and training
establishments.
2 The
exercise of this right shall not entail any financial obligation
for the Parties.
Article
14
1 The
Parties undertake to recognise that every person belonging to a
national minority has the right to learn his or her minority
language.
2 In areas
inhabited by persons belonging to national minorities traditionally
or in substantial numbers, if there is sufficient demand, the
Parties shall endeavour to ensure, as far as possible and within
the framework of their education systems, that persons belonging to
those minorities have adequate opportunities for being taught the
minority language or for receiving instruction in this
language.
3 Paragraph2
of this article shall be implemented without prejudice to the
learning of the official language or the teaching in this
language.
Article
15
The Parties
shall create the conditions necessary for the effective
participation of persons belonging to national minorities in
cultural, social and economic life and in public affairs, in
particular those affecting them.
Article
16
The Parties
shall refrain from measures which alter the proportions of the
population in areas inhabited by persons belonging to national
minorities and are aimed at restricting the rights and freedoms
flowing from the principles enshrined in the present framework
Convention.
Article
17
1 The
Parties undertake not to interfere with the right of persons
belonging to national minorities to establish and maintain free and
peaceful contacts across frontiers with persons lawfully staying in
other States, in particular those with whom they share an ethnic,
cultural, linguistic or religious identity, or a common cultural
heritage.
2 The
Parties undertake not to interfere with the right of persons
belonging to national minorities to participate in the activities
of non-governmental organisations, both at the national and
international levels.
Article
18
1 The
Parties shall endeavour to conclude, where necessary, bilateral and
multilateral agreements with other States, in particular
neighbouring States, in order to ensure the protection of persons
belonging to the national minorities concerned.
2 Where
relevant, the Parties shall take measures to encourage
transfrontier co-operation.
Article
19
The Parties
undertake to respect and implement the principles enshrined in the
present framework Convention making, where necessary, only those
limitations, restrictions or derogations which are provided for in
international legal instruments, in particular the Convention for
the Protection of Human Rights and Fundamental Freedoms, in so far
as they are relevant to the rights and freedoms flowing from the
said principles.
Section
III
Article
20
In the
exercise of the rights and freedoms flowing from the principles
enshrined in the present framework Convention, any person belonging
to a national minority shall respect the national legislation and
the rights of others, in particular those of persons belonging to
the majority or to other national minorities.
Article
21
Nothing in
the present framework Convention shall be interpreted as implying
any right to engage in any activity or perform any act contrary to
the fundamental principles of international law and in particular
of the sovereign equality, territorial integrity and political
independence of States.
Article
22
Nothing in
the present framework Convention shall be construed as limiting or
derogating from any of the human rights and fundamental freedoms
which may be ensured under the laws of any Contracting Party or
under any other agreement to which it is a Party.
Article
23
The rights
and freedoms flowing from the principles enshrined in the present
framework Convention, in so far as they are the subject of a
corresponding provision in the Convention for the Protection of
Human Rights and Fundamental Freedoms or in the Protocols thereto,
shall be understood so as to conform to the latter
provisions.
Section
IV
Article
24
1 The
Committee of Ministers of the Council of Europe shall monitor the
implementation of this framework Convention by the Contracting
Parties.
2 The
Parties which are not members of the Council of Europe shall
participate in the implementation mechanism, according to
modalities to be determined.
Article
25
1 Within a
period of one year following the entry into force of this framework
Convention in respect of a Contracting Party, the latter shall
transmit to the Secretary General of the Council of Europe full
information on the legislative and other measures taken to give
effect to the principles set out in this framework
Convention.
2
Thereafter, each Party shall transmit to the Secretary General on a
periodical basis and whenever the Committee of Ministers so
requests any further information of relevance to the implementation
of this framework Convention.
3 The
Secretary General shall forward to the Committee of Ministers the
information transmitted under the terms of this Article.
Article
26
1 In
evaluating the adequacy of the measures taken by the Parties to
give effect to the principles set out in this framework Convention
the Committee of Ministers shall be assisted by an advisory
committee, the members of which shall have recognised expertise in
the field of the protection of national minorities.
2 The
composition of this advisory committee and its procedure shall be
determined by the Committee of Ministers within a period of one
year following the entry into force of this framework
Convention.
Section
V
Article
27
This
framework Convention shall be open for signature by the member
States of the Council of Europe. Up until the date when the
Convention enters into force, it shall also be open for signature
by any other State so invited by the Committee of Ministers. It is
subject to ratification, acceptance or approval. Instruments of
ratification, acceptance or approval shall be deposited with the
Secretary General of the Council of Europe.
Article
28
1 This
framework Convention shall enter into force on the first day of the
month following the expiration of a period of three months after
the date on which twelve member States of the Council of Europe
have expressed their consent to be bound by the Convention in
accordance with the provisions of Article27.
2 In respect
of any member State which subsequently expresses its consent to be
bound by it, the framework Convention shall enter into force on the
first day of the month following the expiration of a period of
three months after the date of the deposit of the instrument of
ratification, acceptance or approval.
Article
29
1 After the
entry into force of this framework Convention and after consulting
the Contracting States, the Committee of Ministers of the Council
of Europe may invite to accede to the Convention, by a decision
taken by the majority provided for in Article20.d of the Statute of
the Council of Europe, any non-member State of the Council of
Europe which, invited to sign in accordance with the provisions of
Article27, has not yet done so, and any other non-member
State.
2 In respect
of any acceding State, the framework Convention shall enter into
force on the first day of the month following the expiration of a
period of three months after the date of the deposit of the
instrument of accession with the Secretary General of the Council
of Europe.
Article
30
1 Any State
may at the time of signature or when depositing its instrument of
ratification, acceptance, approval or accession, specify the
territory or territories for whose international relations it is
responsible to which this framework Convention shall
apply.
2 Any State
may at any later date, by a declaration addressed to the Secretary
General of the Council of Europe, extend the application of this
framework Convention to any other territory specified in the
declaration. In respect of such territory the framework Convention
shall enter into force on the first day of the month following the
expiration of a period of three months after the date of receipt of
such declaration by the Secretary General.
3 Any
declaration made under the two preceding paragraphs may, in respect
of any territory specified in such declaration, be withdrawn by a
notification addressed to the Secretary General. The withdrawal
shall become effective on the first day of the month following the
expiration of a period of three months after the date of receipt of
such notification by the Secretary General.
Article
31
1 Any Party
may at any time denounce this framework Convention by means of a
notification addressed to the Secretary General of the Council of
Europe.
2 Such
denunciation shall become effective on the first day of the month
following the expiration of a period of six months after the date
of receipt of the notification by the Secretary General.
Article
32
The
Secretary General of the Council of Europe shall notify the member
States of the Council, other signatory States and any State which
has acceded to this framework Convention, of:
a. any
signature;
b. the
deposit of any instrument of ratification, acceptance, approval or
accession;
c. any date
of entry into force of this framework Convention in accordance with
Articles28, 29 and 30;
d. any other
act, notification or communication relating to this framework
Convention.
In witness
whereof the undersigned, being duly authorised thereto, have signed
this framework Convention.
Done at
Strasbourg, this 1st day of February 1995, in English and French,
both texts being equally authentic, in a single copy which shall be
deposited in the archives of the Council of Europe. The Secretary
General of the Council of Europe shall transmit certified copies to
each member State of the Council of Europe and to any State invited
to sign or accede to this framework Convention.
(Strasbūra, 1.II 1995.)
Eiropas Padomes Dalībvalstis un citas Valstis,
kas paraksta šo Vispārējo konvenciju,
Uzskatot, ka Eiropas Padomes mērķis ir panākt
lielāku tās Dalībvalstu vienotību ar nolūku nostiprināt
drošību, kā arī, lai realizētu Eiropas Padomes idejas un
principus, kas ir Dalībvalstu kopīgais mantojums;
Uzskatot, ka viens no veidiem, kā sasniegt
šādu mērķi, ir cilvēka tiesību un pamatbrīvību
saglabāšana un tālāka attīstīšana;
Vēloties sekot Eiropas Padomes Dalībvalstu un
valdību vadītāju 1993. gada 9. oktobrī pieņemtajai
deklarācijai;
Nolemjot aizsargāt nacionālo minoritāšu
eksistenci attiecīgo valstu teritorijās;
Uzskatot, ka lielās pārmaiņas Eiropas
vēsturē apliecinājušas, ka nacionālo minoritāšu aizsardzība
ir nozīmīgs faktors stabilitātes, demokrātiskas drošības un
miera radīšanā šajā kontinentā;
Uzskatot, ka plurālai un patiesi demokrātiskai
sabiedrībai ir ne tikai jāciena katras nacionālās minoritātes
personas etniskā, kultūras, lingvistiskā un reliģiskā
identitāte, bet arī jārada atbilstoši apstākļi, kas ļautu
izpaust, saglabāt un attīstīt šo identitāti;
Uzskatot, ka tolerances un dialoga atmosfēras
radīšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu, ka kultūru
dažādība būtu nevis šķelšanās faktors, bet gan katras
sabiedrības bagātināšanās avots;
Uzskatot, ka tolerantas un plaukstošas Eiropas
pastāvēšana nav atkarīga vienīgi no sadarbības valstu
starpā, bet arī no savstarpējas vietējo un reģionālo varas
iestāžu pārrobežu sadarbības, nekaitējot katras Valsts
konstitucionālai un teritoriālai integritātei;
Ņemot vērā Konvenciju par cilvēka tiesību
un pamatbrīvību aizsardzību un tai pievienotos Protokolus;
Ņemot vērā nacionālo minoritāšu
aizsardzības saistības, ko satur Apvienoto Nāciju konvencijas un
deklarācijas, kā arī Eiropas Drošības un Sadarbības
Apspriedes dokumentus, īpaši, 1990. gada 29. jūnija
Kopenhāgenas dokumentu;
Apņemoties noteikt galvenos principus, kas
jāievēro, un no tiem izrietošās saistības, kas nodrošinātu,
ka Dalībvalstis un citas Valstis, kuras varētu kļūt par šīs
Vispārējās konvencijas Pusēm, efektīvi aizsargātu
nacionālās minoritātes un tām piederošo personu tiesības un
brīvības likuma ietvaros un respektējot Valstu teritoriālo
integritāti un nacionālo suverenitāti;
Nolemjot īstenot šajā Vispārējā
konvencijā izteiktos principus ar nacionālās jurisdikcijas un
valdību politikas palīdzību,
Vienojas par sekojošo:
I daļa
1. pants
Nacionālo minoritāšu un tām piederošo
personu tiesību un brīvību aizsardzība ir neatņemama
starptautiskās cilvēka tiesību aizsardzības daļa un
tādējādi iekļaujas starptautiskās sadarbības ietvaros.
2. pants
Šīs Vispārējās konvencijas nosacījumi tiek
īstenoti taisnīgi, ar sapratni un toleranci, saskaņojot labu
kaimiņattiecību, draudzīgu attiecību un starpvalstu sadarbības
principus.
3. pants
1. Katra persona, kas pieder pie nacionālās
minoritātes, ir tiesīga brīvi izvēlēties, vai to uzskata vai
neuzskata par nacionālo minoritāti, un šī izvēle vai ar to
saistīto tiesību izmantošana nedrīkst radīt nekādus
zaudējumus.
2. Jebkura persona katra atsevišķi vai kopā
ar citām personām, kura pieder pie nacionālajām minoritātēm,
var izmantot tiesības vai baudīt brīvības, kas izriet no šīs
Vispārējās konvencijas principiem.
II daļa
4. pants
1. Puses apņemas garantēt vienlīdzību un
aizsardzību likuma priekšā personām, kuras pieder pie
nacionālajām minoritātēm. Šajā ziņā jebkura
diskriminācija, kuru pielieto sakarā ar piederību nacionālai
minoritātei, ir aizliegta.
2. Puses apņemas, ja nepieciešams, veikt
atbilstošus pasākumus, kas veicinātu pilnīgu un efektīvu
līdztiesību visās ekonomiskās, sociālās, politiskās un
kultūras dzīves jomās starp personām, kuras pieder pie
nacionālās minoritātes, un personām, kuras pieder pie
vairākuma. Šajā ziņā Puses apņemas ņemt vērā īpašos
nosacījumus, kas attiecas uz personām, kuras pieder pie
nacionālās minoritātes.
3. Otrās daļas nosacījumi netiek uzskatīti
par diskriminējošu darbību.
5. pants
1. Puses apņemas veicināt tādu apstākļu
radīšanu personām, kuras pieder pie nacionālajām
minoritātēm, kuri saglabātu un attīstītu to kultūru, sargātu
to identitātes būtiskos elementus, tas ir, to reliģiju, valodu,
tradīcijas un kultūras mantojumu.
2. Nekaitējot vispārējās integrācijas
politikas ietvaros veiktiem pasākumiem, Puses atturas no tādas
politikas vai darbības, kas asimilētu nacionālo minoritāšu
personas pret to gribu, un aizsargā šādas personas no jebkādas
darbības, kuru mērķis būtu šāda asimilācija.
6. pants
1. Puses veicina tolerances garu un
starpkultūru dialogu un veic efektīvus pasākumus, kas veicinātu
savstarpēju ciešu un sapratni, un sadarbību starp visām
personām, kuras dzīvo to teritorijā, neskatoties uz šo personu
etnisko, kultūras, lingvistisko vai reliģisko identitāti, un
īpaši izglītības, kultūras un mediju jomās.
2. Puses apņemas veikt tādus pasākumus, kas
aizsargātu personas, kuras varētu pakļaut draudiem vai
diskriminējošai darbībai, naidam vai vardarbībai viņu
etniskās, kultūras, lingvistiskās vai reliģiskās identitātes
dēļ.
7. pants
Puses apņemas ievērot katras personas, kura
pieder pie nacionālās minoritātes, tiesības uz miermīlīgas
pulcēšanās brīvību, uz biedrošanās brīvību, uzskatu, domu,
apziņas un reliģijas brīvību.
8. pants
Puses apņemas atzīt, ka jebkura persona, kas
pieder pie nacionālās minoritātes, ir tiesīga nodoties savai
reliģijai vai ticībai un dibināt reliģiskās institūcijas,
organizācijas un asociācijas.
9. pants
1. Puses apņemas atzīt, ka katras nacionālās
minoritātes personas tiesības brīvi paust savus uzskatus ietver
uzskatu brīvību un tiesības netraucēti saņemt un izplatīt
informāciju un idejas minoritātes valodā bez iejaukšanās no
sabiedrisko iestāžu puses un neatkarīgi no valstu robežām.
Valstu tiesību sistēmu ietvaros Puses apņemas nodrošināt, ka
personas, kuras pieder pie nacionālās minoritātes, netiek
diskriminētas mediju izmantošanas jomā.
2. Pirmais punkts nekavē Puses pieprasīt radio
un televīzijas pārraižu vai kino uzņēmumu licencēšanu, to
veicot bez diskriminācijas un pamatojoties uz objektīviem
kritērijiem.
3. Puses apņemas netraucēt personām, kuras
pieder pie nacionālajām minoritātēm, radīt un izmantot
iespieddarbu medijus. Likumu par radio un televīzijas pārraidēm
ietvaros Puses apņemas nodrošināt savu iespēju robežās un,
ņemot vērā pirmā punkta nosacījumus, ka personām, kuras
pieder pie nacionālajām minoritātēm, tiek sniegta iespēja
radīt un izmantot savu mediju.
4. Savu tiesību sistēmu ietvaros Puses
apņemas veikt atbilstošus pasākumus, lai veicinātu nacionālo
minoritāšu personu pieeju medijiem un veicinātu toleranci un
atļautu kultūru daudzveidību.
10. pants
1. Puses apņemas atzīt, ka jebkurai personai,
kura pieder pie nacionālās minoritātes, ir tiesības brīvi un
bez iejaukšanās lietot savas minoritātes valodu privātā
saskarsmē un sabiedrībā, mutveidā un rakstveidā.
2. Puses apņemas, savu iespēju robežās,
nodrošināt minoritāšu valodu izmantošanu attiecībās starp
nacionālo minoritāšu personām un varas iestādēm tajās
teritorijās, kuras tradicionāli vai lielā skaitā apdzīvo
personas, kuras pieder pie nacionālajām minoritātēm, pēc
šādu personu lūguma un tādā gadījumā, ja šāds lūgums
atbilst patiesai nepieciešamībai.
3. Puses apņemas garantēt katras personas,
kura pieder pie nacionālās minoritātes, tiesības bez
kavēšanās saņemt informāciju valodā, kuru viņš vai viņa
saprot, pamatojot viņa vai viņas apcietināšanas iemeslus un
jebkādu pret viņu vērsto apsūdzības veidu vai cēloni, un
aizsargāt sevi šādā valodā, ja nepieciešams, ar bezmaksas
tulka palīdzību.
11. pants
1. Puses apņemas atzīt, ka jebkura persona,
kura pieder pie nacionālās minoritātes, ir tiesīga izmantot
savu uzvārdu (dzimtas vārdu) un vārdu minoritātes valodā un ir
tiesīga uz tā oficiālu atzīšanu saskaņā ar juridisko
sistēmu nosacījumiem.
2. Puses apņemas atzīt, ka jebkura persona,
kura pieder pie nacionālās minoritātes, ir tiesīga izvietot
zīmes, uzrakstus un citu personiska rakstura informāciju
minoritātes valodā sabiedrībai redzamās vietās.
3. Puses apņemas savu tiesību sistēmu un, ja
nepieciešams, starpvalstu līgumu ietvaros, un, ņemot vērā
savus specifiskos apstākļus, izvietot sabiedrības informācijai
tradicionālos vietvārdus, ielu nosaukumu un citus topogrāfiskus
apzīmējumus arī minoritātes valodā teritorijā, kuru lielā
skaitā apdzīvo personas, kuras pieder pie nacionālās
minoritātes, ja ir pietiekams pieprasījums izvietot šādas
norādes.
12. pants
1. Puses apņemas, ja nepieciešams, veikt
pasākumus izglītības un zinātnes jomās, lai veicinātu
nacionālo minoritāšu un vairākuma kultūras, vēstures, valodas
un reliģijas zināšanu apguvi.
2. Šādā kontekstā Puses apņemas cita
starpā nodrošināt atbilstošas iespējas skolotāju apmācībai
un pieejai mācību līdzekļiem un sekmēt kontaktu dibināšanu
starp dažādu kopienu audzēkņiem un skolotājiem.
3. Puses apņemas nodrošināt vienlīdzīgas
iespējas iegūt izglītību visos līmeņos personām, kuras
pieder pie nacionālajām minoritātēm.
13. pants
1. Izglītības sistēmu ietvaros Puses apņemas
atzīt, ka personas, kuras pieder pie nacionālajām minoritātēm,
ir tiesīgas izveidot un vadīt privātas izglītības un
apmācības iestādes.
2. Šīs tiesības baudīšana nerada Pusēm
nekādas finansiālas saistības.
14. pants
1. Puses apņemas atzīt, ka jebkura persona,
kas pieder pie nacionālās minoritātes, ir tiesīga apgūt savas
minoritātes valodu.
2. Valstu izglītības sistēmu ietvaros Puses
apņemas, ja ir pietiekams pieprasījums, nodrošināt savu
iespēju robežās, ka personām, kuras pieder pie nacionālajām
minoritātēm, ir pienācīgas iespējas apgūt minoritātes valodu
vai iegūt izglītību šajā valodā tajā teritorijā, kuru
vēsturiski vai lielā skaitā apdzīvoto nacionālo minoritāšu
personas.
3. Šī panta 2. punkts tiek īstenots,
nekaitējot oficiālās valodas apguvei vai izglītības
iegūšanai šajā valodā.
15. pants
Puses apņemas radīt nepieciešamos
apstākļus, lai personas, kuras pieder pie nacionālajām
minoritātēm, varētu efektīvi piedalīties kultūras,
sociālajā un ekonomiskajā dzīvē, kā arī sabiedriskajā
dzīvē, īpaši tad, kad skartas minoritātes.
16. pants
Puses apņemas atturēties no tādiem
pasākumiem, kas mainītu iedzīvotāju proporcionālo struktūru
teritorijā, kuru apdzīvo personas, kuras pieder pie
nacionālajām minoritātēm, ar mērķi ierobežot tiesības un
brīvības, kas izriet no šajā Vispārējā konvencijā
noteiktajiem principiem.
17. pants
1. Puses apņemas nekavēt to personu, kuras
pieder pie nacionālajām minoritātēm, tiesības veidot un
saglabāt brīvus un miermīlīgus pārrobežu sakarus ar
personām, kuras likumīgi uzturas citās valstīs, īpaši ar
tādām personām, ar kurām tās vieno kopīga etniskā,
kultūras, lingvistiskā vai reliģiskā identitāte vai kopējs
kultūras mantojums.
2. Puses apņemas nekavēt to personu, kuras
pieder pie nacionālajām minoritātēm, tiesības piedalīties
nevalstisko organizāciju darbībā gan nacionālā, gan
starptautiskā līmenī.
18. pants
1. Puses cenšas noslēgt, ja nepieciešams,
divpusējus un daudzpusējus līgumus ar citām Valstīm, īpaši
ar kaimiņvalstīm, lai nodrošinātu attiecīgo nacionālo
minoritāšu personu aizsardzību.
2. Ja nepieciešams, Puses apņemas veikt
pasākumus, lai veicinātu pārrobežu sadarbību.
19. pants
Puses apņemas cienīt un īstenot šajā
Vispārējā konvencijā noteiktos principus, veicot, ja
nepieciešams, tikai tādus ierobežojumus, iegrožojumus vai
atkāpes, kuras nosaka starptautiskie juridiskie dokumenti, īpaši
Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija,
ciktāl tā attiecas uz tiesībām un brīvībām, kas izriet no
augstākminētiem principiem.
III daļa
20. pants
Baudot jebkuras no šīs Vispārējās
konvencijas izrietošās tiesības un brīvības, jebkura persona,
kura pieder pie nacionālās minoritātes, ievēro nacionālo
likumdošanu un citu personu tiesības, īpaši tādu personu
tiesības, kuras pieder pie vairākuma vai kādas citas
nacionālās minoritātes.
21. pants
It nekas šajā Vispārējā konvencijā
nepieļauj tādu interpretāciju, kas dotu tiesības piedalīties
jebkādā darbībā vai veikt jebkādu darbību, kas ir pretrunā
ar starptautisko likumu pamatprincipiem un īpaši ar Valstu
suverēnās līdztiesības, teritoriālās integritātes un
politiskās neatkarības principiem.
22. pants
It nekas šajā Vispārējā konvencijā netiek
saprasts kā cilvēka tiesību un pamatbrīvību ierobežošana vai
iegrožošana, kuras tiek nodrošinātas saskaņā ar jebkuras
Līgumslēdzējpuses likumiem vai citiem līgumiem, kuros tā ir
Puse.
23. pants
No šīs Vispārējās konvencijas principiem
izrietošās tiesības un brīvības, kamēr tās izriet no
Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas vai
tai pievienotajiem Protokoliem, tiek saprastas saskaņā ar
pēdējās nosacījumiem.
IV daļa
24. pants
1. Eiropas Padomes Ministru komiteja vada
Līgumslēdzējpušu darbību šās Vispārējās konvencijas
īstenošanai.
2. Puses, kuras nav Eiropas Padomes
dalībvalstis, piedalās Vispārējās konvencijas īstenošanas
mehānismā tādā veidā, kā tas tiks noteikts.
25. pants
1. Viena gada laikā pēc šīs Vispārējās
konvencijas spēkā stāšanās datuma attiecībā pret
Līgumslēdzējpusi, pēdējā apņemas nodot Eiropas Padomes
Ģenerālsekretāram pilnīgu informāciju par likumdošanas un
citiem pasākumiem, kas veikti, lai īstenotu šajā Vispārējā
konvencijā izteiktos principus.
2. Pēc tam katra Puse regulāri un tādā
laikā, kā to pieprasa Ministru komiteja, nodod
Ģenerālsekretāram jebkādu turpmāku informāciju par šīs
Vispārējās konvencijas īstenošanu.
3. Ģenerālsekretārs nodod saņemto
informāciju Ministru komitejai saskaņā ar šī panta
nosacījumiem.
26. pants
1. Izvērtējot Pušu veikto pasākumu
atbilstību, lai īstenotu šīs Vispārējās konvencijas
principus, Ministru komitejai palīdz Konsultatīvā komiteja,
kuras dalībnieki ir atzīti eksperti nacionālo minoritāšu
aizsardzības jomā.
2. Šādas Konsultatīvās komitejas sastāvu un
tās darbības procedūras nosaka Ministru komiteja viena gada
laikā pēc šīs Vispārējās konvencijas spēkā stāšanās
datuma.
V daļa
27. pants
Šo Vispārējo konvenciju var parakstīt
Eiropas Padomes Dalībvalstis. Līdz datumam, kurā Konvencija
stājas spēkā, to var parakstīt jebkura cita Valsts pēc
Ministru komitejas aicinājuma. Tā paredzēta ratifikācijai,
pieņemšanai vai atzīšanai. Ratifikācijas, pieņemšanas vai
atzīšanas dokumenti tiek nodoti Eiropas Padomes
Ģenerālsekretāram.
28. pants
1. Šī Vispārējā konvencija stājas spēkā
mēneša pirmajā dienā pēc trīs mēnešu perioda beigām,
skaitot no datuma, kurā divpadsmit Eiropas Padomes Dalībvalstis
ir izteikušas savu piekrišanu ar šo Vispārējo konvenciju
uzņemties attiecīgas saistības saskaņā ar 27. panta
nosacījumiem.
2. Ja kāda Dalībvalsts izsaka savu piekrišanu
uzņemties saistības, šī Vispārējā konvencija stājas spēkā
mēneša pirmajā dienā pēc trīs mēnešu perioda beigām,
skaitot no tā datuma, kurā tiek nodoti ratifikācijas,
pieņemšanas vai atzīšanas dokumenti.
29. pants
1. Pēc šīs Vispārējās konvencijas spēkā
stāšanās datuma un pēc Līgumslēdzējpušu konsultēšanas
Eiropas Padomes Ministru komiteja, pieņemot lēmumu ar vairākuma
balsīm, kā to nosaka Eiropas Padomes Statūtu 20.d. pants, var
aicināt pievienoties Konvencijai jebkuru Valsti, kura nepieder pie
Eiropas Padomes un kura pēc šāda aicinājuma saskaņā ar 27.
panta nosacījumiem nav to darījusi, vai jebkuru citu Valsti.
2. Attiecībā pret jebkuru citu Valsti šī
Vispārējā konvencija stājas spēkā mēneša pirmajā dienā
pēc trīs mēnešu perioda, skaitot no datuma, kurā
pievienošanās dokumenti nodoti Eiropas Padomes
Ģenerālsekretāram.
30. pants
1. Jebkura Valsts parakstīšanas laikā vai
nododot ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai
pievienošanās dokumentus, var norādīt teritoriju vai
teritorijas, par kuras starptautiskajām attiecībām tā ir
atbildīga un attiecībā uz kurām Vispārējā konvencija
attieksies.
2. Vēlāk jebkura Valsts, adresējot
deklarāciju Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram, var paplašināt
šīs Vispārējās konvencijas darbību uz jebkuru citu
teritoriju, kura noteikta deklarācijā un attiecībā uz kuru ir
atbildīga par tās starptautiskajām attiecībām, un kuras
vārdā ir pilnvarota spert šādus soļus. Attiecībā uz šo
teritoriju Vispārējā konvencija stāsies spēkā tā mēneša
pirmajā dienā, kas seko trīs mēnešu periodam pēc datuma, kad
šādu deklarāciju būs saņēmis Ģenerālsekretārs.
3. Jebkura deklarācija, kas izstrādāta,
balstoties uz diviem iepriekšējiem punktiem, attiecībā uz
jebkuru teritoriju, kas noteikta šajā deklarācijā, var tikt
atsaukta, nosūtot notu, kas adresēta Ģenerālsekretāram.
Atsaukums stāsies spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko
trīs mēnešu periodam pēc datuma, kad šādu notu būs saņēmis
Ģenerālsekretārs.
31. pants
1. Katra Puse jebkurā laikā var denonsēt šo
Vispārējo konvenciju, nosūtot notu, kas adresēta Eiropas
Padomes Ģenerālsekretāram.
2. Šāda denonsācija stāsies spēkā mēneša
pirmajā dienā, kas seko sešu mēnešu periodam pēc datuma, kad
Ģenerālsekretārs saņēmis šādu notu.
32. pants
Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs paziņos
Padomes Dalībvalstīm, citām Valstīm, kas parakstījušas šo
Vispārējo konvenciju, un jebkurai Pusei, kura pievienojas šai
Vispārējai konvencijai, par:
a. jebkuru parakstīšanu;
b. jebkura ratifikācijas, pieņemšanas,
apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta nodošanu;
c. jebkuru datumu, kad šī Konvencija stājas
spēkā saskaņā ar 28., 29. un 30. pantu;
d. jebkuru citu aktu, notu vai paziņojumu, kas
attiecas uz šo Vispārējo konvenciju.
To apliecinot, apakšā parakstījušies,
attiecīgi pilnvaroti pārstāvji, parakstīja šo Konvenciju.
Sastādīts Strasbūrā 1995. gada 1. februārī
angļu un franču valodā, abi teksti ir vienlīdz autentiski,
vienā eksemplārā, kas tiek nodots glabāšanā Eiropas Padomes
arhīvā. Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs nosūtīs
apstiprinātas kopijas visām Eiropas Padomes Dalībvalstīm un
katrai Valstij, kas uzaicināta pievienoties šai Konvencijai.
Atpakaļ
Uz augšu