Biodegvielas likums

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) biodegviela — iekšdedzes motoros izmantojama šķidrā vai gāzveida degviela, ko iegūst no biomasas;

2) biodegvielas aprite — jebkādas darbības ar biodegvielu (izejvielu ražošana un pārstrāde, kā arī biodegvielas ražošana, marķēšana, uzglabāšana, pārvadāšana, ievešana, izvešana, izplatīšana, realizācija, iznīcināšana u.tml.), kā arī patērētāju informēšana;

3) biomasa — bioloģiski noārdāma frakcija lauksaimniecības, mežsaimniecības un ar tām saistīto nozaru produktos, atkritumos un atliekās (tostarp augu un dzīvnieku izcelsmes vielas), kā arī bioloģiski noārdāma frakcija rūpniecības un sadzīves atkritumos;

4) biodīzeļdegviela — metilesteris vai etilesteris, ko iegūst no tīras augu eļļas vai dzīvnieku taukiem, kam ir dīzeļdegvielas īpašības un ko var izmantot iekšdedzes motoros par degvielu;

5) bioetanols — etanols, ko iegūst no biomasas vai bioloģiski noārdāmas atkritumu frakcijas, lai izmantotu degvielas ražošanā vai par biodegvielu;

6) biogāze — gāze, ko iegūst no biomasas vai bioloģiski noārdāmas atkritumu frakcijas un ko var attīrīt līdz tādai kvalitātei, lai izmantotu kā degvielu vai koksnes gāzģeneratora gāzi;

7) tīra augu eļļa — spiežot, ekstrahējot vai izmantojot līdzvērtīgu paņēmienu, no eļļas augiem iegūta augu eļļa, kas ir nerafinēta vai rafinēta, bet nav ķīmiski modificēta un kā degviela ir piemērota izmantošanai noteiktu veidu iekšdedzes motoros, kā arī atbilst emisijas prasībām.

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir veicināt biodegvielas apriti, tādējādi atbalstot videi draudzīgu, piegādei drošu, atjaunojamu energoresursu izmantošanu.

3.pants. Likuma darbības joma

Šis likums nosaka:

1) biodegvielas, arī biodīzeļdegvielas, bioetanola un biogāzes, aprites valsts politikas pamatprincipus;

2) biodegvielas apritē iesaistīto institūciju kompetenci;

3) valsts atbalstu biodegvielas ražošanai;

4) biodegvielas apritē iesaistīto personu tiesības, pienākumus un atbildību;

5) biodegvielas patērētāju informēšanas kārtību.

4.pants. Ministru kabineta kompetence

(1) Ministru kabinets:

1) īsteno biodegvielas aprites valsts politiku atbilstoši šā likuma noteikumiem;

2) iesniedzot Saeimai gadskārtējā valsts budžeta likuma projektu, paredz šā likuma mērķa sasniegšanai nepieciešamo finansējumu;

3) nosaka pasākumus, kuri nodrošinātu, lai līdz 2005.gada 31.decembrim biodegviela veidotu ne mazāk kā 2 procentus no kopējā tautsaimniecībā esošās transportam paredzētās degvielas daudzuma, bet līdz 2010.gada 31.decembrim — ne mazāk kā 5,75 procentus;

4) nosaka citu no biomasas iegūto atjaunojamo energoresursu kvalitātes prasības, kā arī šo energoresursu izmantošanas un kontroles kārtību;

5) katru gadu sagatavo informāciju par iepriekšējā kalendārajā gadā Latvijā saražotās, ievestās, kā arī realizētās un no Latvijas izvestās biodegvielas daudzumu;

6) izvērtē biodegvielas ekonomisko efektivitāti salīdzinājumā ar Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem;

7) apkopo informāciju par biodegvielas tirgus attīstību un tā nodrošinātību ar izejvielām iepriekšējā pārskata periodā;

8) sagatavo un iesniedz Eiropas Komisijai ziņojumu par biodegvielas ieviešanas pasākumiem un biodegvielas apriti.

(2) Ministru kabinets šā panta pirmās daļas 5. — 8.punktā noteikto uzdevumu izpildi deleģē attiecīgam Ministru kabineta loceklim.

5.pants. Pašvaldību kompetence

(1) Pašvaldības stimulē to teritorijās esošos degvielas lietotājus izmantot biodegvielu un savas kompetences ietvaros rada labvēlīgus apstākļus biodegvielas ražošanai un investīcijām tās attīstībai.

(2) Pašvaldības veicina biodegvielas izmantošanu sabiedriskajā transportā.

6.pants. Biodegvielas ražošana un kvalitāte

(1) Personas, kas veic komercdarbību ar biodegvielu, ievēro normatīvos aktus, kuri regulē naftas produktu (degvielas) apriti un akcīzes nodokļa piemērošanas kārtību.

(2) Ministru kabinets nosaka:

1) biodegvielas kvalitātei izvirzāmās prasības;

2) kārtību, kādā veicama biodegvielas atbilstības novērtēšana un nodošana pārstrādei;

3) kārtību, kādā kontrolējama biodegvielas ražošana un jaukšana ar fosilo degvielu;

4) kārtību, kādā iznīcināma kvalitātes prasībām neatbilstoša biodegviela.

7.pants. Patērētāju informēšana

(1) Biodegvielu un biodegvielas maisījumus ar fosilo degvielu, ja biodegvielas daudzums tajos ir lielāks par 5 procentiem, tirdzniecības vietās apzīmē ar speciālām norādēm.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā patērētāji tiek informēti par tirdzniecības vietās esošās biodegvielas sastāvu un atbilstību kvalitātes prasībām.

8.pants. Valsts atbalsts

(1) Valsts atbalsts ikgadējā minimāli nepieciešamā biodegvielas daudzuma ražošanai tiek piešķirts un finansiālā atbalsta kvotas biodegvielas veidiem tiek noteiktas Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.

(2) Ministru kabinets nosaka termiņu, līdz kuram iesniedzams pārskats par iepriekšējā pārskata gadā piešķirto valsts atbalstu, kā arī termiņu un kārtību, kādā ik gadu iesniedzams nepieciešamā atbalsta aprēķins un tā pamatojums.

9.pants. Akcīzes nodokļa maksāšanas un galvojuma saņemšanas kārtība

(1) Kārtību, kādā biodegvielu apliek ar akcīzes nodokli, nosaka likums "Par akcīzes nodokli".

(2) Komersanti, kuriem ir spēkā esoša speciālā atļauja (licence) akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai un kuri ražo biodegvielu vai jauc to ar fosilo degvielu, var saņemt valsts galvojumu gadskārtējā valsts budžeta likuma ietvaros un Likumā par budžeta un finanšu vadību noteiktajā kārtībā.

(3) Ja plānotais valsts galvojums ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, pirms valsts galvojuma piešķiršanas nepieciešams saņemt Eiropas Komisijas lēmumu par tā atbilstību Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam. Valsts galvojums sniedzams, ievērojot Eiropas Komisijas lēmuma nosacījumus.

1. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.maijam izdod šā likuma 6.panta otrajā daļā un 7.panta otrajā daļā minētos noteikumus.

2. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.maijam nosaka pasākumus, kas veicami, lai nodrošinātu šā likuma 4.panta pirmās daļas 3.punktā noteikto biodegvielas īpat­svaru kopējā tautsaimniecībā esošās trans­portam paredzētās degvielas apjomā.

3. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2006.gada 1.augustam izdod šā likuma 4.panta pirmās daļas 4.punktā minētos noteikumus, kas nosaka no biomasas iegūto atjaunojamo energoresursu kvalitātes prasības, kā arī šo energoresursu izmantošanas un kontroles kārtību.

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 8.maija direktīvas 2003/30/EC "Par biodegvielu un citu atjaunojamo degvielu izmantošanas veicināšanu transportā".

Likums Saeimā pieņemts 2005.gada 17.martā.

Valsts prezidentes vietā
Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre

Rīgā 2005.gada 1.aprīlī