1. Šie noteikumi nosaka gadījumus, kuros:

1.1. valsts un pašvaldību iestādes, tiesas un tiesu sistēmai piederīgās iestādes un tie valsts un pašvaldību uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuros lielākā kapitāla daļa pieder valstij vai pašvaldībai, veidojot un lietojot zīmogus, spiedogus un veidlapas, to tekstā līdztekus valsts valodai var lietot arī svešvalodas;

1.2. privātās iestādes, organizācijas, uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) un tās pašnodarbinātās personas, kuras saskaņā ar likumu vai citu normatīvo aktu veic noteiktas publiskas funkcijas, veidojot un lietojot zīmogus, spiedogus un veidlapas, to tekstā līdztekus valsts valodai var lietot arī svešvalodas.

2. Ārlietu ministrija un tās pakļautības iestādes, veicot ar ārlietām saistītās funkcijas, zīmogu, spiedogu un veidlapu tekstos līdztekus valsts valodai var lietot svešvalodas.

3. Svešvalodu lietošana līdztekus valsts valodai pieļaujama arī attiecīgo institūciju sarakstē ar starptautiskajām institūcijām, kas darbojas Latvijā.

4. Sarakstē ar ārvalstu adresātiem zīmogu, spiedogu un veidlapu tekstos līdzās valsts valodai var lietot svešvalodas.

5. Ja līdztekus valsts valodai zīmogu, spiedogu un veidlapu tekstos lietota arī svešvaloda, tekstam valsts valodā ierādāma galvenā vieta, un formas vai satura ziņā tas nedrīkst būt mazāks vai šaurāks par tekstu svešvalodā.

6. Šo noteikumu ievērošanu pārrauga Valsts valodas centrs.

7. Noteikumi stājas spēkā ar 2000.gada 1.septembri.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Tieslietu ministre I.Labucka