Ministru kabineta noteikumi Nr.118

Rīgā 2002.gada 12.martā (prot. Nr.11 40.§)

Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti

Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 12.panta otro daļu un likuma "Par vides aizsardzību" 18.panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kvalitātes normatīvus virszemes un pazemes ūdeņiem.

2. Pasākumi, kas veikti šo noteikumu prasību īstenošanai, nedrīkst tieši vai netieši palielināt ūdens, gaisa vai augsnes piesārņojumu.

3. Ja uz vienu ūdenstilpi vai ūdensteci attiecas šajos noteikumos vai citos normatīvajos aktos noteikti atšķirīgi ūdens kvalitātes normatīvi, piemēro tos kvalitātes normatīvus, kuri nosaka stingrākas prasības.

II. Ūdens kvalitātes normatīvi virszemes ūdeņiem

4. Ūdens kvalitātes normatīvi, kas nosaka īpaši bīstamu vielu (1.pielikums) un bīstamu vielu (2.pielikums) robežlielumus ūdenī, attiecas uz visiem virszemes ūdeņiem, to skaitā prioritārajiem zivju ūdeņiem, peldūdeņiem un dzeramā ūdens ieguvei izmantojamiem virszemes ūdeņiem.

5. Piemērojot šo noteikumu 1. un 2.pielikumā noteiktos ūdens kvalitātes normatīvus, ņem vērā ietekmētās teritorijas paredzamo izmantošanas veidu, kā arī nepieciešamību novērst ūdens piesārņojumu ar šo noteikumu 1.pielikumā minētajām vielām un samazināt ūdens piesārņojumu ar šo noteikumu 2.pielikumā minētajām vielām.

6. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ne retāk kā reizi četros gados izvērtē šo noteikumu 2.pielikumā ietverto informāciju un, ja nepieciešams, papildina to, pamatojoties uz:

6.1. datiem par ķīmiskās vielas vai vielu grupas bīstamību ūdens videi un cilvēku veselībai;

6.2. ķīmisko vielu riska novērtējuma rezultātiem;

6.3. attiecīgās ķīmiskās vielas importēto, saražoto un izmantoto daudzumu, lietošanas vai uzglabāšanas apstākļiem;

6.4. fizisko un juridisko personu iesniegtiem pamatotiem ierosinājumiem un ekspertu atzinumu.

7. Par šo noteikumu 2.pielikumā ietvertās informācijas izvērtēšanu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija informē sabiedrību, vides aizsardzības un veselības aizsardzības valsts institūcijas, kā arī citas attiecīgās institūcijas.

III. Ūdens kvalitātes normatīvi prioritārajiem zivju ūdeņiem

8. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nosaka prioritāros zivju ūdeņus — saldūdeņus, kuros nepieciešams veikt ūdens aizsardzības vai ūdens kvalitātes uzlabošanas pasākumus, lai nodrošinātu zivju populācijai labvēlīgus dzīves apstākļus. Prioritāro zivju ūdeņu sarakstu saskaņo ar Zemkopības ministriju. Sarakstu pārskata ne retāk kā reizi sešos gados.

9. Šīs nodaļas nosacījumi neattiecas uz dabiskiem vai mākslīgiem dīķiem, kurus izmanto intensīvai zivju audzēšanai.

10. Prioritāros zivju ūdeņus iedala:

10.1. lašveidīgo zivju ūdeņos, kuros dzīvo vai kuros iespējams nodrošināt lašu (Salmo salar), taimiņu un strauta foreļu (Salmo trutta), alatu (Thymallus thymallus) un sīgu (Coregonus) eksistenci;

10.2. karpveidīgo zivju ūdeņos, kuros dzīvo vai kuros iespējams nodrošināt karpu dzimtas (Cyprinidae) zivju, kā arī līdaku (Esox lucius), asaru (Perca fluviatilis) un zušu (Anguilla anguilla) eksistenci.

11. Lai kontrolētu prioritāro zivju ūdeņu kvalitātes atbilstību šo noteikumu prasībām, ūdens paraugus ņem 12 mēnešus vienā un tajā pašā vietā, ievērojot šo noteikumu 3.pielikumā noteikto paraugu ņemšanas biežumu. Prioritāro zivju ūdeņu kvalitāte atbilst šo noteikumu prasībām, ja:

11.1. prasībām, kas noteiktas šo noteikumu 3.pielikumā minētajiem parametriem — pH, BSP5, nejonizētais amonjaks, amonijs, nitrīti, kopējais brīvā hlora atlikums, cinks un varš —, atbilst 95 % paraugu. Ja paraugus ņem retāk nekā reizi mēnesī, minētajām prasībām jāatbilst visiem paraugiem;

11.2. prasībām, kas noteiktas šo noteikumu 3.pielikumā minētajiem parametriem — temperatūra un izšķīdušais skābeklis —, atbilst šo noteikumu 3.pielikumā noteiktais paraugu daudzums;

11.3. suspendēto vielu vidējā koncentrācija atbilst šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajām prasībām;

11.4. īpaši bīstamo vielu un bīstamo vielu koncentrācija nepārsniedz šo noteikumu 1. un 2.pielikumā noteiktos kvalitātes normatīvus;

11.5. nav apstākļu, kas rada kaitējumu zivju populācijai.

12. Nosakot šo noteikumu 11.punktā minēto paraugu daudzumu, neņem vērā paraugus, kuru neatbilstību izraisījuši plūdi vai citas dabas katastrofas.

13. Prioritāro zivju ūdeņu kvalitātes neatbilstība šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajiem kvalitātes normatīviem nav pretrunā ar šo noteikumu prasībām, ja neatbilstību izraisa augsnes sastāvā esošas vielas, kas dabisku procesu dēļ nonāk ūdeņos (turpmāk — dabiskā ūdeņu bagātināšanās).

IV. Ūdens kvalitātes normatīvi peldūdeņiem

14. Peldūdeņi ir normatīvajos aktos noteiktās peldvietas, kā arī ūdeņi, kuros peldēšanās nav aizliegta un kuri tradicionāli tiek izmantoti par peldvietām, izņemot ārstnieciskiem nolūkiem izmantotos ūdeņus un peldbaseinus.

15. Ūdens kvalitātes normatīvi peldūdeņiem noteikti šo noteikumu 4.pielikumā. Minētie normatīvi neattiecas uz peldvietām, kuras noteiktas Ministru kabineta 1998.gada 11.augusta noteikumu Nr.300 "Peldvietu iekārtošanas un higiēnas noteikumi" 1.pielikumā.

16. Lai kontrolētu peldūdeņu kvalitātes atbilstību šo noteikumu prasībām, ūdens paraugus ņem vienā un tajā pašā vietā, ievērojot šo noteikumu 4.pielikumā noteikto paraugu ņemšanas biežumu. Peldūdeņu kvalitāte atbilst šo noteikumu prasībām, ja:

16.1. šo noteikumu 4.pielikumā noteiktajiem robežlielumiem atbilst 95 % paraugu;

16.2. šo noteikumu 4.pielikumā noteiktajiem mērķlielumiem atbilst 90 % paraugu (80 % paraugu, analizējot kopējo koliformu un fekālo koliformu skaitu);

16.3. atlikušie paraugi, kas neatbilst kvalitātes normatīviem, atšķiras no tiem ne vairāk kā par 50 % (šis nosacījums neattiecas uz mikrobioloģiskajiem parametriem, pH un izšķīdušo skābekli);

16.4. kvalitātes normatīviem atbilst attiecīgo parametru vērtības tajos ūdens paraugos, kuri pēc neatbilstoša parauga konstatēšanas ņemti ar tādu laika intervālu, kas nodrošina datu statistisko ticamību.

17. Nosakot šo noteikumu 16.punktā minēto paraugu daudzumu, neņem vērā paraugus, kuru neatbilstību izraisījuši plūdi vai citas dabas katastrofas, vai neraksturīgi laikapstākļi.

18. Peldūdeņu neatbilstība šo noteikumu 4.pielikumā noteiktajiem kvalitātes normatīviem nav pretrunā ar šo noteikumu prasībām, ja neatbilstību izraisa dabiskā ūdeņu bagātināšanās un ja šī neatbilstība nerada kaitējumu cilvēka veselībai.

V. Ūdens kvalitātes normatīvi dzeramā ūdens ieguvei izmantojamiem virszemes ūdeņiem

19. Virszemes ūdeņus, kurus izmanto vai kurus paredzēts izmantot dzeramā ūdens ieguvei un kurus piegādā, izmantojot ūdensapgādes sistēmu (turpmāk — dzeramā ūdens ieguvei izmantojamie virszemes ūdeņi), iedala trīs kategorijās atbilstoši izmantotajām ūdens attīrīšanas metodēm:

19.1. A1 kategorija — izmantota vienkārša fizikāla attīrīšana un dezinfekcija;

19.2. A2 kategorija — izmantota fizikāla un ķīmiska attīrīšana un dezinfekcija;

19.3. A3 kategorija — izmantota intensīva fizikāla un ķīmiska attīrīšana, pastiprināta attīrīšana un dezinfekcija.

20. Dzeramā ūdens ieguvei izmantojamie virszemes ūdeņi atbilstoši iedalījumam šo noteikumu 19.punktā minētajās kategorijās norādīti šo noteikumu 5.pielikumā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ne retāk kā reizi četros gados izvērtē šo noteikumu 5.pielikumā ietverto informāciju.

21. Ūdens kvalitātes normatīvi dzeramā ūdens ieguvei izmantojamiem virszemes ūdeņiem noteikti šo noteikumu 6.pielikumā. Kvalitātes normatīvus piemēro pirms ūdeņu attīrīšanas atbilstoši noteiktajai kategorijai.

22. Lai kontrolētu dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu kvalitātes atbilstību šo noteikumu prasībām, ūdens paraugus ņem vienā un tajā pašā vietā, ievērojot šo noteikumu 6.pielikumā noteikto paraugu ņemšanas biežumu. Dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu kvalitāte atbilst šo noteikumu prasībām, ja:

22.1. šo noteikumu 6.pielikumā noteiktajiem robežlielumiem atbilst 95 % paraugu;

22.2. pārējām šo noteikumu 6.pielikumā noteiktajām prasībām atbilst 90 % paraugu;

22.3. atlikušie paraugi, kas neatbilst kvalitātes normatīviem, atšķiras no tiem ne vairāk kā par 50 % (šis nosacījums neattiecas uz mikrobioloģiskajiem parametriem, temperatūru, pH un izšķīdušo skābekli), bet tas nerada kaitējumu cilvēku veselībai;

22.4. kvalitātes normatīviem atbilst attiecīgo parametru vērtības tajos ūdens paraugos, kuri pēc neatbilstoša parauga konstatēšanas ņemti ar tādu laika intervālu, kas nodrošina datu statistisko ticamību.

23. Nosakot šo noteikumu 22.punktā minēto paraugu daudzumu, neņem vērā paraugus, kuru neatbilstību izraisījuši plūdi vai citas dabas katastrofas, vai neraksturīgi laikapstākļi.

24. Dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu neatbilstība šo noteikumu 6.pielikumā noteiktajiem kvalitātes normatīviem nav pretrunā ar šo noteikumu prasībām, ja neatbilstību izraisa plūdi, cita dabas katastrofa vai dabiskā ūdeņu bagātināšanās un ja šī neatbilstība nerada kaitējumu cilvēka veselībai.

VI. Ūdens kvalitātes normatīvi pazemes ūdeņiem, kurus izmanto dzeramā ūdens ieguvei

25. Šo noteikumu 9.pielikumā noteiktos ūdens kvalitātes normatīvus piemēro pazemes ūdeņu horizontiem un to kompleksiem, kurus izmanto dzeramā ūdens ieguvei un kuros vidējais ūdens ieguves apjoms pārsniedz 10 m³ dienā, kā arī pazemes ūdeņu horizontiem un to kompleksiem, kurus paredzēts izmantot dzeramā ūdens ieguvei.

26. Ja hlorīdu, sulfātu, elektriskās vadītspējas, dzelzs vai permanganāta indeksa kvalitātes normatīvi ir pārsniegti dabisku procesu dēļ, nav pieļaujama nekāda tieša vai netieša emisija vai citas darbības, kas varētu izraisīt attiecīgo parametru vērtību palielināšanos konkrētajā ūdens horizontā vai to kompleksā.

VII. Ūdens kvalitātes monitorings

27. Latvijas Vides aģentūra nosaka konkrētas paraugu ņemšanas vietas, to attālumu līdz tuvākajai piesārņojošo vielu emisijas vietai un paraugu ņemšanas dziļumu īpaši bīstamo un bīstamo vielu un prioritāro zivju ūdeņu monitoringam. Sabiedrības veselības aģentūra nosaka paraugu ņemšanas vietas peldūdeņu monitoringam.

28. Šo noteikumu prasību izpildei nepieciešamās analīzes veic akreditētā laboratorijā. Laboratorijai ir tiesības izmantot citas testēšanas metodes, nekā noteikts šo noteikumu 3., 4., 8. un 9.pielikumā, ja attiecīgie Latvijas nacionālie standarti vai Latvijā adaptētie starptautiskie standarti paredz metožu maiņu un iegūtie rezultāti ir salīdzināmi ar rezultātiem, ko iegūst ar šo noteikumu 3., 4., 8. un 9.pielikumā minētajām testēšanas metodēm, un ja ar citu testēšanas metodi sasniedzama tikpat augsta noteikšanas robeža, precizitāte un pareizība, ņemot vērā, ka:

28.1. noteikšanas robeža ir mazākā nosakāmā vielas koncentrācija paraugā, ko var konstatēt, bet ne vienmēr var izteikt kā noteiktu vērtību;

28.2. precizitāte ir atšķirība starp neatkarīgu testu rezultātiem, kas veikti noteiktos apstākļos (gadījuma kļūda);

28.3. pareizība ir atšķirība starp liela skaita atkārtoto mērījumu vidējo vērtību un pieņemto references vērtību (sistemātiskā kļūda).

29. Operators, kas virszemes vai pazemes ūdeņos novada īpaši bīstamās vai bīstamās vielas, veic īpaši bīstamo un bīstamo vielu emisijas monitoringu. Monitoringu un kontroli veic saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 22.janvāra noteikumiem Nr.34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī".

30. Vides valsts monitoringa vajadzībām reģionālā vides pārvalde apzina īpaši bīstamo vai bīstamo vielu emisijas ietekmētās teritorijas. Latvijas vides aģentūra apkopo savākto informāciju un ietekmētajās teritorijās kontrolē ūdeņu piesārņojumu ar īpaši bīstamajām un bīstamajām vielām, ievērojot Ministru kabineta 2002.gada 22.janvāra noteikumu Nr.34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī" prasības.

31. Latvijas Vides aģentūra veic prioritāro zivju ūdeņu monitoringu atbilstoši šo noteikumu 3.pielikuma prasībām.

32. Ja monitoringa dati liecina, ka lašveidīgo zivju ūdeņos skābekļa koncentrācija ir mazāka par 6 mg/l, bet karpveidīgo zivju ūdeņos — mazāka par 4 mg/l, Latvijas Vides aģentūra un reģionālās vides pārvaldes noskaidro skābekļa koncentrācijas pazemināšanās iemeslus un veic pasākumus, lai novērstu kaitējumu zivju populācijai.

33. Ja monitoringa dati liecina, ka prioritāro zivju ūdeņu kvalitāte ir augstāka par šo noteikumu 6.pielikumā noteiktajām prasībām, Latvijas Vides aģentūrai ir tiesības samazināt paraugu ņemšanas biežumu. Ja Latvijas Vides aģentūra konstatē, ka konkrētus prioritāros zivju ūdeņus piesārņojums neietekmē vai nav apstākļu, kas varētu pasliktināt šo ūdeņu kvalitāti, tai ir tiesības uz diviem gadiem pārtraukt šādu ūdeņu paraugu ņemšanu.

34. Sabiedrības veselības aģentūra veic peldūdeņu monitoringu atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumā noteiktajām prasībām. Peldūdeņu kvalitātes kontroli veic Valsts sanitārā inspekcija.

35. Ūdens lietotājs, kas sagatavo dzeramo ūdeni un piegādā to patērētājiem, veic dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu monitoringu atbilstoši šo noteikumu 6., 7. un 8.pielikumā noteiktajām prasībām.

36. Dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu paraugus ņem ūdens ņemšanas vietās pirms ūdens novadīšanas uz attīrīšanas iekārtām. Ūdens paraugu ņemšanai lietotie trauki, kā arī reaģenti un metodes, kas tiek izmantotas parauga daļas konservēšanai, paraugu transportēšana, uzglabāšana un konservēšana nedrīkst būtiski ietekmēt analīžu rezultātus. Analīzes veic pēc parauga izkāšanas caur stiepļu sietu, lai to atbrīvotu no peldošiem gružiem, tai skaitā koka un plastmasas gabaliem.

37. Dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu paraugu ņemšanas un analīžu biežums nedrīkst būt mazāks par šo noteikumu 7.pielikumā noteikto minimālo biežumu gadā. Paraugus ņem visu gadu ar vienādiem laika intervāliem, lai iegūtu pilnīgu informāciju par ūdeņu kvalitāti.

38. Ja monitoringa dati liecina, ka dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu kvalitāte atsevišķos parametros ir augstāka par šo noteikumu 6.pielikumā noteiktajām prasībām, Sabiedrības veselības aģentūrai ir tiesības atļaut operatoram attiecīgos paraugus ņemt retāk, nekā noteikts šo noteikumu 7.pielikumā.

39. Ūdens lietotājs, kas sagatavo dzeramo ūdeni un piegādā to patērētājiem, veic dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo pazemes ūdeņu monitoringu atbilstoši šo noteikumu 9.pielikumā noteiktajām prasībām un ūdens ieguves atradņu pases nosacījumiem.

40. Šo noteikumu 9.pielikuma 1.tabulā minēto parametru koncentrācijas noteikšanai lieto tādas testēšanas metodes, ar kurām sasniedzama tikpat augsta noteikšanas robeža, precizitāte un pareizība, kā minēts šo noteikumu 9.pielikuma 2.tabulā. Neatkarīgi no izmantotās testēšanas metodes jutības rezultātus norāda ar tādu pašu decimāldaļu skaitu kā šo noteikumu 9.pielikuma 1.tabulā.

VIII. Pasākumi piesārņojuma novēršanai

41. Ja monitoringa rezultāti vai citi dati liecina, ka kvalitātes normatīvi konkrētajā ūdenstilpē nav sasniegti vai netiks sasniegti plānotajos termiņos, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija uzdod vides aizsardzības institūcijām:

41.1. izpētīt neatbilstības cēloņus;

41.2. pārskatīt attiecīgos nosacījumus, kuri ietverti atļaujā A vai B kategorijas piesārņojošu darbību veikšanai vai ūdens lietošanas atļaujā, samazinot noteiktos emisijas limitus;

41.3. pārskatīt monitoringa programmas un izdarīt tajās grozījumus;

41.4. veikt citus pasākumus, kas novērstu turpmāku ūdens kvalitātes pasliktināšanos un veicinātu tās uzlabošanos.

42. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija neuzdod veikt šo noteikumu 41.punktā minētos pasākumus, ja neatbilstības cēloņi ir nepārvaramas varas apstākļi, tai skaitā lieli plūdi vai ilgstošs sausums.

43. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija atbilstoši likuma "Par piesārņojumu" 17.pantam izstrādā:

43.1. rīcības programmu prioritāro zivju ūdeņu piesārņojuma samazināšanai un šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajām prasībām atbilstošas kvalitātes nodrošināšanai;

43.2. rīcības programmu peldūdeņu piesārņojuma samazināšanai un kvalitātes nodrošināšanai atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumā noteiktajām prasībām.

IX. Informēšana

44. Lai par ūdens vides aizsardzību informētu sabiedrību, valsts un pašvaldību iestādes, Latvijas Vides aģentūra:

44.1. reizi divos gados sagatavo ziņojumu par virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzību, ietverot informāciju par šo noteikumu 13., 18. un 24.punktā noteikto prasību piemērošanu un attiecīgi veiktajiem pasākumiem;

44.2. pārskatā par Latvijas vides stāvokli katru gadu ietver informāciju par monitoringa rezultātiem saskaņā ar šo noteikumu 29., 30., 31., 34., 35. un 39.punktā noteiktajām prasībām;

44.3. nodrošina, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kas tiek sniegta Eiropas Savienības Komisijai saskaņā ar šo noteikumu 45.punktu.

45. Lai informētu Eiropas Savienības Komisiju, Latvijas Vides aģentūra:

45.1. vismaz reizi četros gados ziņo par grozījumiem šo noteikumu 1. un 2.pielikumā;

45.2. ziņo par prioritāro zivju ūdeņu un peldūdeņu noteikšanu un grozījumiem to sarakstos;

45.3. informē par šo noteikumu 13., 18., 24. un 42.punktā noteikto prasību piemērošanu un attiecīgi veiktajiem pasākumiem;

45.4. reizi trijos gados ziņo par virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzību un šo noteikumu izpildi, bet reizi gadā — par peldūdeņu aizsardzību. Ziņojumu par virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzību nosūta deviņu mēnešu laikā pēc attiecīgā kalendāra gada beigām, bet ziņojumu par peldūdeņu aizsardzību — pirms attiecīgā kalendāra gada beigām;

45.5. sniedz informāciju par šo noteikumu 43.punktā minētajām rīcības programmām:

45.5.1. pirmo reizi — sešu mēnešu laikā pēc to publicēšanas;

45.5.2. turpmāk aktualizētu informāciju — katru otro gadu līdz 30.jūnijam;

45.6. sešu mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas sniedz informāciju par atbilstoši šo noteikumu VII nodaļas prasībām veiktā monitoringa rezultātiem;

45.7. sniedz informāciju par virszemes un pazemes ūdeņu monitoringa metodēm.

46. Ja prioritārie zivju ūdeņi šķērso vai veido valsts robežu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pēc attiecīgās valsts pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas konsultējas ar attiecīgajām valstīm, lai noteiktu, kuriem ūdeņiem piemērojami šo noteikumu 3.pielikumā noteiktie kvalitātes normatīvi, un noteiktu to sasniegšanai nepieciešamos pasākumus.

47. Ja šajos noteikumos noteiktie kvalitātes normatīvi nav sasniegti vai plānotajos termiņos netiks sasniegti pārrobežas ūdeņos, reģionālā vides pārvalde informē Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroju, kas savukārt informē attiecīgās valstis.

X. Noslēguma jautājumi

48. Šo noteikumu III nodaļa, 16., 30., 31., 32., 33. un 34.punkts stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri.

49. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādā un līdz 2004.gada 1.janvārim iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā šo noteikumu 43.punktā minētās rīcības programmas.

50. Šo noteikumu 44.3.apakšpunkts un 45.punkts stājas spēkā ar īpašiem noteikumiem.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

1.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118

Robežlielumi īpaši bīstamajām vielām virszemes ūdeņos

Nr. p.k.	CAS numurs	Vielas nosaukums	Robežlielums (1), µg/l
			sālsūdeņos	saldūdeņos
1.	107-06-2	1,2-dihloretāns	10	10
2.	120-82-1	1,2,4-trihlorbenzols	0,4	0,4
3.	309-00-2	aldrīns	0,01	0,01
4.	50-29-3	dihlordifeniltrihloretāns (DDT) (dihlordifenildihloretāns (DDD) un dihlordifenildihloretilēns (DDE))	0,002	0,002
5.	60-57-1	dieldrīns	0,01	0,01
6.	-	dzīvsudrabs un tā savienojumi	0,3 (2)	1,0
7.	772-20-8	endrīns	0,005	0,005
8.	87-68-3	heksahlorbutadiēns jeb perhlorbutadiēns	0,1	0,1
9.	118-74-1	heksahlorbenzols	0,03	0,03
10.	608-73-1	heksahlorcikloheksāns (visi izomēri)	0,01	0,01
11.	67-66-3	hloroforms	12	12
12.	465-73-6	izodrīns	0,005	0,005
13.	-	kadmijs un tā savienojumi	2,5	5
14.	127-18-4	perhloretilēns jeb tetrahloretilēns	10	10
15.	87-86-5	pentahlorfenols	2	2
16.	56-23-5	tetrahlorogleklis jeb tetrahlormetāns	12	12
17.	79-01-6	trihloretilēns	10	10
18.	-	trihlorbenzols, tehnisks maisījums	0,4	0,4

Piezīmes.

⁽¹⁾ Tabulā norādīta maksimāli pieļaujamā koncentrācija vidēji gadā.

⁽²⁾ Pārejas ūdeņiem robežlielums ir 0,5 µg/l.

Par metālu koncentrāciju uzskatāma šo elementu jonu koncentrācija ūdenī.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

2.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118

Robežlielumi bīstamajām vielām virszemes ūdeņos

Nr. p.k.	CAS numurs	Vielas nosaukums	Robežlielums (1), µg/l
			sālsūdeņos	saldūdeņos
1	2	3	4	5
I. Metāli un citas vielas
1.	-	arsēns un tā savienojumi	36	150
2.	-	cinks un tā savienojumi	81	120
3.	-	hroms un tā savienojumi	50	11
4.	-	niķelis un tā savienojumi	8,2	52
5.	-	svins un tā savienojumi	8,1	2,5
6.	-	varš un tā savienojumi	3,1	9,0
II. Organiskās vielas
7.	75-35-4	1,1-dihloretilēns	100	100
8.	94-75-7	2,4-dihlorfenoksietiķskābe	10	10
9.	107-05-1	3-hlorpropēns	100	100
10.	107-13-1	akrilonitrils	8	8
11.	1912-224-9	atrazīns	1	1
12.	109-89-7	dietilamīns	100	100
13.	95-50-1 541-73-1 106-46-7	1,2-dihlorbenzols 1,3-dihlorbenzols 1,4- dihlorbenzols	10	10
14.	75-09-2	dihlormetāns	10	10
15.	124-40-3	dimetilamīns	10	10
16.	60-51-5	dimetoāts jeb rogors	1	1
17.	106-89-8	epihlorhidrīns	100	100
18.	122-14-5	fenitrotions	0,01	0,01
19.	-	fenoli (fenolu indekss)	300	300
20.	50-00-0	formaldehīds	95000	95000
21.	67-72-1	heksahloretāns	10	10
22.	95-51-2 108-42-9 106-47-8	2-hloranilīns 3-hloranilīns 4-hloranilīns	10	10
23.	108-90-7	hlorbenzols	1	1
24.	-	hlornaftalīni, tehniskais maisījums	0,01	0,01
25.	330-55-2	linurons	1	1
26.	121-75-5	malations	0,01	0,01
27.	91-20-3	naftalīns	1,2	1,2
28.	-	alvas organiskie savienoju (izteikti kā alva)	0,01	0,01
29.	-	polihlorbifenili (PHB)	0,01	0,01
30.	122-34-9	simazīns	1	1
31.	126-73-8	tributilfosfāts	100	100
32.	1582-09-8	trifluralīns	0,1	0,1
33.	71-55-6 79-00-5	1,1,1- trihloretāns 1,1,2- trihloretāns	100	100
34.	95-95-4 933-78-8 88-06-2	2,4,5-trihlorfenols 2,3,5-trihlorfenols 2,4,6- trihlorfenols
III. Naftas produkti
35.	-	monoaromātiskie ogļūdeņraži (benzols, toluols, etilbenzols, ksiloli) ar summāro rādītāju BTEX	10	10
36.	-	necikliskie naftas ogļūdeņraži	100	100
37.	-	poliaromātiskie ogļūdeņraži (PAO)	0,001	0,001

Piezīme.

⁽¹⁾ Tabulā norādīta maksimāli pieļaujamā koncentrācija vidēji gadā.

Par metālu koncentrāciju uzskatāma šo elementu jonu koncentrācija ūdenī.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

3.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118

Ūdens kvalitātes normatīvi prioritārajiem zivju ūdeņiem

Nr. p.k.	Parametrs/ mērvienība	Lašveidīgo zivju ūdeņi		Karpveidīgo zivju ūdeņi		Testēšanas metode	Mazākais paraugu ņemšanas biežums
		mērķlielums	robežlielums	mērķlielums	robežlielums
1	2	3	4	5	6	7	8
1.	Amonija joni (mg/l NH4-)	< 0,03	< 0,78(1)	< 0,16	< 0,78(1)	- spektrofotometrija - destilēšana un titrimetrija - plūsmas analīze
2.	Bioloģiskais skābekļa patēriņš BSP5 (mg/l O2)	< 2		< 4		piecu dienu inkubācijas metode LVS EN 1899-1,2:1998 (skābekli nosaka ar Vinklera metodi vai elektroķīmiski)
3.	Cinks (mg/l Zn)		< 0,3		< 1,0	atomu absorbcijas spektrofotometrija	reizi mēnesī
4.	Fenoli (fenolu indekss) (mg/l C6H5OH)		0,005		0,005	- spektrofotometrija - plūsmas analīze
5.	Izšķīdušais skābeklis (mg/l O2)	50 % > 9 100 % > 7	50 % > 9	50 % > 8 100 % > 5	50 % > 7	- Vinklera metode - elektroķīmiskā metode	reizi mēnesī vismaz viens paraugs, kas norāda dienas zemāko O2 koncentrāciju (jāņem līdz plkst.12.00 dienā). Ja iespējamas lielas svārstības, jāņem vismaz 2 paraugi dienā
6.	Kopējais brīvais hlors (mg/l HOCl)		< 0,005(2)		< 0,005(2)	DPD metode (ar dietil-p-fenilēndiamīnu)	reizi mēnesī
7.	Kopējais fosfors (mg/l P)	< 0,065		< 0,100		1) spektrofotometrija 2) plūsmas analīze
8.	Naftas ogļūdeņraži		(3)		(3)	- vizuāla pārbaude - gāzu hromatogrāfija - infrasarkanā spektrofotometrija	reizi mēnesī(4)
9.	Nejonizētais amonjaks (mg/l NH3)	< 0,005	< 0,025(5)	< 0,005	< 0,025(5)	aprēķina no amonija jonu koncentrācijas, ņemot vērā pH līmeni un temperatūru	reizi mēnesī
10.	Nitrītjoni (mg/l NO2-)	< 0,01		< 0,03		- spektrofotometrija - šķidruma hromatogrāfija - plūsmas analīze
11.	pH (pH vienības)		6- 9(0), (6)		6- 9(0), (6)	elektroķīmiskā metode ar pH metru	reizi mēnesī
12.	Suspendētas vielas (mg/l)	< 25(0), (7)		< 25(0), (7)		filtrēšana caur stikla šķiedras filtru LVS EN 872:1996
13.	Temperatūra (°C)		(8)		(8)	termometrija	reizi nedēļā, līdz plkst.12.00 dienā
14.	Varš (mg/l Cu)	< 0,04		< 0,04		atomu absorbcijas spektrofotometrija

Piezīmes.

Par metālu koncentrāciju uzskatāma šo elementu jonu koncentrācija ūdenī.

⁽⁰⁾ Šo normatīvu drīkst pārsniegt neraksturīgu hidroloģisku vai meteoroloģisku apstākļu dēļ.

⁽¹⁾ Koncentrācija, kas pārsniedz šo robežlielumu, nav pretrunā ar šo noteikumu prasībām, ja to izraisa neraksturīgi hidroloģiski vai meteoroloģiski apstākļi, zemas ūdens temperatūras vai palēnināta nitrifikācija vai ja reģionālā vides pārvalde ir saņēmusi Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta atzinumu, ka šāda koncentrācija kaitīgi neietekmē zivju populāciju.

⁽²⁾ Šāda koncentrācija pieļaujama, ja ūdens pH vērtība ir 6. Augstākām pH vērtībām pieļaujama augstāka kopējā brīvā hlora koncentrācija.

⁽³⁾ Naftas produkti ūdenī drīkst būt tikai tādā daudzumā, kas:

1) neveido redzamu plēvīti uz ūdens virsmas vai pārklājumu uz ūdensteču un ezeru grunts;

2) nepiešķir zivīm jūtamu "ogļūdeņražu" garšu;

3) kaitīgi neietekmē zivju populāciju.

⁽⁴⁾ Pārbaudes laikā vizuāli nosaka, vai uz ūdens virsmas novērojama naftas produktu plēvīte, un paņem grunts paraugus, lai konstatētu naftas produktu pārklājuma esamību. Šādu pārbaudi veic reizi mēnesī. Zivju garšu pārbauda tikai tad, ja pastāv pamatotas aizdomas par prioritāro zivju ūdeņu piesārņojumu ar naftas produktiem.

⁽⁵⁾ Šis normatīvs nav pārkāpts, ja dienas laikā novēroti atsevišķi īslaicīgi nejonizētā amonjaka koncentrācijas paaugstinājumi.

⁽⁶⁾ Emisiju ietekmē ir pieļaujamas prioritāro zivju ūdeņu dabīgās pH vērtības izmaiņas par ±0,5 pH vienībām, ja šādas izmaiņas ir no pH 6 līdz pH 9 un ja tās nepastiprina citu ūdenī esošo vielu kaitīgo ietekmi.

⁽⁷⁾ Šī suspendēto vielu vidējā koncentrācija nav piemērojama, ja suspendēto vielu sastāvā ietilpst bīstamās vielas. Ir pieļaujama suspendēto vielu koncentrācijas ievērojama palielināšanās plūdu laikā.

⁽⁸⁾ Prasības prioritāro zivju ūdeņu temperatūrai nosaka, ņemot vērā šādus nosacījumus:

1) prioritāro zivju ūdeņu temperatūra lejpus termālās izplūdes vietas (mērot pie sajaukšanās zonas robežas) nedrīkst pārsniegt izplūdes neietekmētu ūdeņu temperatūru par:

1,5 °C - lašveidīgo zivju ūdeņos;

3 °C - karpveidīgo zivju ūdeņos.

Termālās izplūdes, kas rada lielāku temperatūras paaugstinājumu, ir pieļaujamas, ja saņemts Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta atzinums, ka šāda paaugstināta ūdeņu temperatūra kaitīgi neietekmē zivju populāciju;

2) prioritāro zivju ūdeņu temperatūra lejpus termālās izplūdes vietas (mērot pie sajaukšanās zonas robežas) nedrīkst pārsniegt:

⁽⁰⁾ 21,5 °C - lašveidīgo zivju ūdeņos;

⁽⁰⁾ 28 °C - karpveidīgo zivju ūdeņos;

3) ja prioritāros zivju ūdeņus apdzīvo zivju sugas, kuru nārstam nepieciešams auksts ūdens, nārsta periodos šādu ūdeņu temperatūra termālās izplūdes dēļ nedrīkst pārsniegt:

⁽⁰⁾ 10 °C - lašveidīgo zivju ūdeņos;

⁽⁰⁾ 10 °C - karpveidīgo zivju ūdeņos;

4) noteiktos temperatūras ierobežojumus drīkst pārsniegt ne vairāk kā 2 % apmērā no kopējā mērījumu skaita.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

4.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118

Ūdens kvalitātes normatīvi peldūdeņiem

Nr. p.k.	Parametrs/ mērvienība	Mērķlielums	Robežlielums	Testēšanas metode	Minimālais paraugu ņemšanas biežums
1	2	3	4	5	6
I. Mikrobioloģiskie rādītāji
1.	Enterovīrusi (PFU 10 litros)		0	Vīrusu indikācija vismaz 3 dažādās audu kultūrās	(2)
2.	Fekālo koliformu skaits (E. coli) (100 mililitros)	100	2000	Fermentācija daudzpakāpju atšķaidījumu mēģenēs. Pozitīvo subkultūru apstiprināšana uz barotnēm. Skaitīšana ar VIS (visvairāk iespējamā skaitļa metode) vai membrānu filtrēšana un kultivēšana uz piemērotas kultūrbarotnes. Aizdomīgu koloniju subkultivēšana un identifikācija. Nosakot gan kopējo koliformu skaitu, gan fekālo koliformu skaitu, inkubācijas t° ir variabla. LVS EN ISO 9308-1:2001 LVS ISO 9308-2:1990	Reizi divās nedēļās(1)
3.	Zarnu enterokoku skaits (100 mililitros)	100		Skaitīšana ar VIS (visvairāk iespējamā skaitļa metode) vai membrānu filtrēšanas metodi. Kultivēšana uz piemērotas kultūrbarotnes. LVS EN ISO 7899-1:1998 LVS EN ISO 7899-2:2001	(2)
4.	Koliformu baktēriju skaits (100 mililitros)	500	10000	Tāpat kā fekālajām koliformām	Reizi divās nedēļās(1)
5.	Salmonellas (1000 mililitros)		0	Koncentrēšana ar membrānu filtrēšanas metodi. Inokulēšana standartbarotnēs. Savairošana - subkultivēšana uz izolēšanas agara - identifikācija. LVS ISO 6340:1995	(2)
II. Fizikāli ķīmiskie rādītāji
6.	Amonija joni (mg/l NH4+)			Absorbcijas spektrofotometrijas, Neslera vai zilā indofenola metode	(3)
7.	Caurredza­mība (m)	2	1(0)	Mērījumi paraugu ņemšanas vietā ar Sekki disku	Reizi divās nedēļās(1)
8.	Cianīdjoni (mg/l CN-)			Absorbcijas spektrofometrija, lietojot specifiskus reaģentus	(2)
9.	Fenoli (fenolu indekss) (mg/l C6H5OH)	< 0,005	Nav specifiskas smakas < 0,005	Fenola raksturīgās specifiskās smakas pārbaude vai absorbcijas spektrofotometrijas metode ar 4- aminoantipirīnu (4 AAP)	Reizi divās nedēļās(1), (2)
10	Izšķīdušais skābeklis - piesātinājums (% O2 )	80-120		Vinklera metode vai elektrometriskā metode (oksimetrs)	(2)
11.	Slāpeklis (mg/l N)			Kjeldāla metode	(3)
12.	Krāsa (Pt/Co skala)	Nav neparastu pārmaiņu (0)		Vizuāla pārbaude vai fotometrija ar standartu pēc Pt/Co skalas	Reizi divās nedēļās(1), (2)
13.	Minerāleļļas (mg/l)	< 0,3	Nav raksturīgās smakas un peldošas plēves	Vizuāla pārbaude vai ekstrakcija, lietojot atbilstošu tilpumu un nosverot sauso atlikumu. Ekstrakcija ar atbilstošu šķīdinātāju un noteikšana ar infrasarkano spektrofotometru vai gāzu hromatogrāfu.	Reizi divās nedēļās(1), (2)
14	Nitrātjoni un fosfātjoni (mg/l NO3- mg/l PO43-)			Atomu absorbcijas spektrofotometrija, lietojot specifiskus reaģentus	(3)
15.	Peldošie piemaisījumi (piemēram, koks, plast­masa, gumija, pudeles, darva, skai­das, atkritumi)	Nedrīkst būt		Vizuāla pārbaude	Reizi divās nedēļās(1)
16.	pH (pH vienības)		6 - 9(0)	Elektrometrija ar kalibrēšanu pēc standarta buferšķīduma ar pH 7 un 9	(2)
17.	Pesticīdi(4) (mg/l)			Ekstrakcija ar atbilstošu šķīdinātāju un hromatogrāfiska noteikšana	(2)
18.	Smagie metāli arsēns (As), kadmijs (Cd, hroms (Cr (VI)), varš (Pb), dzīvsudrabs (Hg)(mg/l)			Atomu absorbcijas metode (iespējams lietot ekstrakcijas koncentrēšanu)	(2)
19.	Virsmas aktīvās vielas, kas reaģē ar metilēnzilo (mg/l (Na dodecil- benzosulfo­nāts))	< 0,3	Nav ilgstošu putu	Vizuālā pārbaude vai absorbcijas spektrofotometrija ar metilēnzilo	Reizi divās nedēļās(1), (2)

Piezīmes.

Par metālu koncentrāciju uzskatāma šo elementu jonu koncentrācija ūdenī.

⁽⁰⁾ Neraksturīgos hidroloģiskos vai meteoroloģiskos apstākļos Sabiedrības veselības aģentūra var pieļaut atkāpes no šim parametram noteiktajiem normatīviem, ja šāda rīcība nerada kaitējumu cilvēku veselībai.

⁽¹⁾ Ja iepriekšējo gados iegūtie monitoringa rezultāti liecina, ka ūdens kvalitāte ir ievērojami augstāka par šajā pielikumā noteiktajām prasībām un ja nav radušies iepriekš nebijuši apstākļi, kas varētu pazemināt ūdens kvalitāti, Sabiedrības veselības aģentūrai ir tiesības ņemt šādus paraugus divas reizes retāk.

⁽²⁾ Sabiedrības veselības aģentūra kontrolē šī parametra koncentrāciju peldūdeņos, ja konstatēts, ka tā klātbūtne ūdenī ir iespējama vai ka pasliktinājusies peldūdeņu kvalitāte.

⁽³⁾ Sabiedrības veselības aģentūra kontrolē šīs vielas koncentrāciju, ja ūdeņi kļuvuši vai varētu kļūt eitrofiski.

⁽⁴⁾ Parametrs "pesticīdi" apzīmē visu to pesticīdu summu, kuri konstatēti un kuru daudzums noteikts monitoringa gaitā. Pesticīdi ietver organiskos insekticīdus, organiskos herbicīdus, organiskos fungicīdus, organiskos nematocīdus, organiskos agricīdus, organiskos rodenticīdus, organiskos slimicīdus, ar tiem saistītos produktus (to skaitā augšanas regulatorus), kā arī svarīgākos metabolītus, degradācijas un reakciju produktus. Kontrolē tikai tos pesticīdus, kuru klātbūtne attiecīgajā ūdenstilpē ir iespējama.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

5.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118

Dzeramā ūdens ieguvei izmantojamie virszemes ūdeņi atbilstoši to iedalījumam kategorijās

Nr. p.k.	Nosaukums	Paraugu ņemšanas vieta	Attīrīšanas metodes	Kategorija
1.	Daugava Ūdens attīrīšanas stacija "Daugava"	Ūdens attīrīšanas stacijas "Daugava" paraugu ņemšanas telpa	Ozonēšana (divkārša), koagulācija/flokulācija/ sedimentācija, pH korekcija (divkārša), filtrēšana (divkārša), dezinfekcija	A3
2.	Mazais Baltezers Sudrabezers Venču ezers Sekšu ezers Ūdens sūkņu stacija "Baltezers"	Ūdens paraugu ņemšanas platforma pirms infiltrācijas ūdeņu sūkņu stacijas	Mākslīga pazemes ūdeņu papildināšana dabīgas ūdens infiltrācijas rezultātā un dezinfekcija	A1

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

6.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118

Ūdens kvalitātes normatīvi dzeramā ūdens ieguvei izmantojamiem virszemes ūdeņiem atbilstoši to iedalījumam kategorijās

Nr. p.k.	Parametrs/ mērvienība	A1		A2		A3
		mērķlielums	robežlielums	mērķlielums	robežlielums	mērķlielums	robežlielums
1	2	3	4	5	6	7	8
1.	Adsorbējamie organiskie halogenīdi (AOX) (µg/l)		(1)		(1)		(1)
2.	Alumīnijs (mg/l)		0,2		0,5		0,5
3.	amonija joni (mg/l Al)	0,05	0,5	1	1,5	2	4(0)
4.	Antimons (mg/l Sb)		0,005		0,005		0,005
5.	Arsēns (mg/l As)		0,01		0,05	0,05	0,1
6.	Bārijs (mg/l Ba)		0,1		1		1
7.	Benzols (mg/l C6H6)		0,001		0,001		0,002
8.	Bioķīmiskais skābekļa patēriņš (BSP5) (20 °C, neveicot nitrifikāciju) (mg/l O2)	< 3		< 5		< 7
9.	Bors (mg/l B)	1	1	1		1
10.	Cianīdjoni (mg/l CN-)		0,05		0,05		0,05
11.	Cinks (mg/l Zn)	0,5	3	1	5	1	5
12.	Dzelzs (mg/l Fe)	0,1	0,2	1	2	1
13.	Dzīvsudrabs (mg/l Hg)	0,0005	0,001	0,0005	0,001	0,0005	0,001
14.	Elektrovadītspēja (µS/cm)	1000		1000		1000
15.	Fekālo koliformu skaits (100 mililitros)	20		2000		20000
16.	Zarnu enterokoku skaits (100 mililitros)	20		1000		10000
17.	Fenoli (fenolu indekss) (mg/l)		0,001	0,001	0,005	0,01	0,1
18.	Fluorīdjoni(2) (mg/l F-)	0,7-1	1,5	0,7-1,7		0,7-1,7
19.	Fosfātjoni (mg/l PO43-)	0,18		0,3		0,3
20.	Hlorīdjoni (mg/l Cl-)	200	250	200		200
21.	Izšķīdušais skābeklis, piesātinājums % (% O2)	> 70		> 50		> 30
22.	Kadmijs (mg/l Cd)	0,001	0,005	0,001	0,005	0,001	0,005
23.	Kopējais hroms (mg/l Cr)		0,05		0,05		0,05
24.	Kopējais koliformu skaits 37 °C (100 mililitros)	50		5000		50000
25.	Kopējais organiskais ogleklis (TOC) (mg/l C)	(1)
26.	Kopējie pesticīdi(3) (mg/l)		0,005		0,005		0,005
27.	Kopējās suspendētās vielas (mg/l)	25
28.	Krāsa (pēc vienkāršas filtrēšanas) (Pt/Co skala)	10	20(0)	50	100(0)	50	200(0)
29.	Ķīmiskais skābekļa patēriņš(ĶSP) (mg/l O2)					30
30.	Mangāns (mg/l Mn)	0,05	0,05	0,1		1
31.	Naftas ogļūdeņraži (mg/l)		0,05		0,2	0,5	1
32.	Nātrijs (mg/l Na)		200		200		200
33.	Niķelis (mg/l Ni)		0,02		0,02		0,02
34.	Nitrātjoni (mg/l NO3- )	25	50(0)		50(0)		50(0)
35.	Nitrītjoni (mg/l NO2- )		0,5		0,5		0,5
36.	Permanganāta indekss (mg/l O2)		5,0		10		20
37.	Pesticīdi(3), (4) (mg/l)		0,001		0,001		0,001
38.	pH (pH vienības)	6,5-8,5		5,5-9		5,5-9
39.	Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (PAO)(5) (mg/l)		0,0001		0,0002		0,001
40.	Salmonellas (1000 mililitros un 5000 mililitros)	0		0
41.	Selēns (mg/l Se)		0,01		0,01		0,01
42.	Slāpeklis, ar Kjeldāla metodi, izņemot NO3- (mg/l N)	1		2		3
43.	Smarža (smaržas slieksnis 25 °C)	3		10		20
44.	Sulfātjoni (mg/l SO42-)	150	250	150	250(0)	150	250(0)
45.	Svins (mg/l Pb)		0,01		0,05		0,05
46.	Temperatūra (°C)	22	25(0)	22	25(0)	22	25(0)
47.	Tetrahloretilēns (tetrahloretēns) un trihloretilēns (trihloretēns)(6) (mg/l)		0,001		0,001		0,001
48.	Varš (mg/l Cu)	0,02	0,05(0)	0,05		1
49.	Virsmas aktīvās vielas (kas reaģē ar metilēnzilo) (mg/l (Na dodecil­benzosulfonāts))	0,2		0,2		0,5

Piezīmes.

Par metālu koncentrāciju uzskatāma šo elementu jonu koncentrācija ūdenī.

⁽⁰⁾ Šo normatīvu drīkst pārsniegt neraksturīgos meteoroloģiskos un hidroloģiskos apstākļos.

⁽¹⁾ Nav konstatētas netipiskas pārmaiņas.

⁽²⁾ Augstākā pieļaujamā fluorīdjonu koncentrācija augstā un zemā gada vidējā temperatūrā.

⁽³⁾ Parametrs "kopējie pesticīdi" apzīmē visu kontrolēto pesticīdu summu. Pesticīdi ietver organiskos insekticīdus, organiskos herbicīdus, organiskos fungicīdus, organiskos nematocīdus, organiskos agricīdus, organiskos rodenticīdus, organiskos slimicīdus, ar tiem saistītos produktus (ieskaitot augšanas regulatorus), kā arī svarīgākos metabolītus, degradācijas un reakciju produktus. Nosaka tikai tos pesticīdus, kuru klātbūtne ir iespējama attiecīgajā ūdenstilpē.

⁽⁴⁾ Šis robežlielums attiecas uz katru atsevišķo pesticīdu. Robežlielums aldrīnam, dieldrīnam, heptahloram un heptahlora epoksīdam ir 0,030 µg/l (visu kategoriju ūdeņiem).

⁽⁵⁾ Benzo(b)fluorantēna, benzo(k)fluorantēna, benzo(g, h, i)perilēna, indeno(1, 2, 3-c, d)pirēna koncentrāciju summa.

⁽⁶⁾ Robežlielumi attiecas uz abu minēto savienojumu summēto kon­centrāciju.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

7.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118

Dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu kontroles parametru grupas un paraugu ņemšanas biežums

I. Kontroles parametru grupas, kurām 2.tabulā noteikts paraugu ņemšanas biežums

1.tabula

II. Minimālais paraugu ņemšanas biežums gadā

2.tabula

Piezīme.

(*) Paraugu ņemšanas biežumu katrai konkrētai ūdens ņemšanai vietai nosaka institūcija, kas izsniedz atļauju A vai B kategorijas piesārņojošu darbību veikšanai vai ūdens lietošanas atļauju.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

8.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118

Dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu testēšanas metodes

Nr. p.k.	Parametrs/ mērvienība	Noteikšanas robeža	Precizitāte	Pareizība	Testēšanas metode	Ieteicamais trauka materiāls
1	2	3	4	5	6	7
1.	Alumīnijs (mg/l Al)	0,02	10 %	10 %	- atomu absorbcijas spektrofotometrija - spektrofotometrija
2.	Amonija joni (mg/l NH4-)	0,01(1) 0,1(2)	0,03(1) 10 %(2)	0,03(1) 10 %(2)	- spektrofotometrija ar plūsmas analīzes metodi - spektrofotometrija
3.	Antimons (mg/l Sb)	0,0005	25 %	25 %	- atomu absorbcijas spektrofotometrija
4.	Arsēns(3) (mg/l As)	0,002(1)	10 %	10 %	- atomu absorbcijas spektrofotometrija
		0,01(4)			- atomu absorbcijas spektrofotometrija - spektrofotometrija
5.	Bārijs(3) (mg/l Ba)	0,02	15 %	30 %	- atomu absorbcijas spektrofotometrija
6.	Benzols (mg/l C6H6)	0,0001	25 %	25 %	- gāzes hromatogrāfija
7.	Bioķīmiskais skābekļa patēriņš (BSP5) 20 °C, neveicot nitrifikāciju (mg/l O2)	2	1,5	2	- skābekļa patēriņa noteikšana piecu dienu inkubācijas periodā LVS EN 1899-1,2:1998
8.	Bors(3) (mg/l B)	0,1	10 %	10 %	- atomu absorbcijas spektrofotometrija - spektrofotometrija	materiāli, kuri nesatur boru ievērojamā daudzumā
9.	Cianīdjoni(5) (mg/l CN- )	0,01	20 %	30 %	- spektrofotometrija
10.	Cinks(3) (mg/l Zn)	0,01(1) 0,02	10 % 10 %	20 % 20 %	- atomu absorbcijas spektrofotometrija - atomu absorbcijas spektrofotometrija - spektrofotometrija
11.	Dzelzs (mg/l Fe)	0,02	10 %	10 %	- atomu absorbcijas spektrofotometrija - spektrofotometrija
12.	Dzīvsudrabs(3) (mg/l Hg)	0,0001 0,0002(4)	20 %	20 %	- atomu absorbcijas spektrofotometrija (aukstā tvaika metode)
13.	Elektrovadīt­spēja 20 °C (µS/cm)	-	5 %	10 %	- konduktometrija
14.	Fekālo koliformu skaits (E.coli) (100 mili­litros)	2(1) 200(6)			- vispārīgie norādījumi kultivētu mikro­organismu uzskaitei LVS ISO 8199:1988 - membrānu filtrācijas metode LVS EN ISO 9308-1:2001 - daudzpakāpju atšķaidījumu (visiespējamākā skaita) metode LVS ISO 9308- 2:1990 - mikrometode LVS EN ISO 9308-3:1998	sterilizēts stikls, plastikāts
15.	Zarnu enterokoku skaits (100 mililitros)	2(1) 200(6)			- membrānu filtrācijas metode LVS EN ISO 7899-2:2001	sterilizēts stikls, plastikāts
16.	Fenoli (fenolu indekss) (mg/l C6H5OH)	0,0005 0,001(7)	0,0005 30 %	0,0005 50 %	- spektrofotometrija ar plūsmas analīzes metodi - spektrofotometrija	stikls
17.	Fluorīdjoni (mg/l F- )	0,05	10 %	10 %	-spektrofotometrija, ja nepieciešams, pēc destilācijas - jonu selektīvie elektrodi - šķidruma hromatogrāfija
18.	Fosfātjoni (mg/l PO43- )	0,02	10 %	20 %	- spektrofotometrija - šķidruma hromatogrāfija
19.	Hlorīdjoni (mg/l Cl- )	10	10 %	10 %	- titrimetrija (Mora metode) - šķidruma hromatogrāfija - spektrofotometrija
20.	Izšķīdušais skābeklis, piesātinājums (% O2)	5	10 %	10 %	- Vinklera metode - elektrometriskā metode	stikls
21.	Kadmijs(3) (mg/l Cd)	0,0002 0,001(4)	10 %	10 %	- atomu absorbcijas spektrofotometrija - polarogrāfija
22.	Kopējais hroms(3) (mg/l Cr)	0,01	10 %	10 %	- atomu absorbcijas spektrofotometrija - spektrofotometrija
23.	Kopējais koliformu skaits (100 mililitros)	5(1) 500(6)			- membrānu filtrācijas metode LVS EN ISO 9308- 1:2001 - vispārīgie norādī­jumi kultivētu mikroorganismu uzskaitei LVS ISO 8199:1988 - daudzpakāpju atšķaidījumu (visiespējamākā skaita) metode LVS ISO 9308- 2:1990	sterilizēts stikls, plastikāts
24.	Kopējais organiskais ogleklis (TOC) (mg/l C)				- organiskā oglekļa oksidēšana sadedzinot, CO2 noteikšana ar IS spektrofotometriju, elektrovadītspēju, termālo elektrovadītspēju, CO2 sensoriem	materiāli, kuru sastāvā nav mērķa komponentu un kuri nemazina to koncentrā­ciju paraugā
25.	Kopējie pesticīdi(3, 8, 9) (mg/l)	0,000125	25 %	25 %	- gāzu hromatogrāfija - šķidruma hromatogrāfija	stikls
26.	Kopējās suspendētās cietās vielas (mg/l)	-	5 %	10 %	- gravimetrija LVS EN 872:1996
27.	Krāsa (pēc parauga filtrēšanas) (Pt/Co skala)	5	10 %	20 %	- filtrēšana caur stikla šķiedras membrānu un fotometriskā metode, izmantojot platīna- kobalta skalu - vizuālā metode
28.	Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP) (mg/l O2)	15	20 %	20 %	- kālija dihromāta metode - titrimetrija - elektroķīmiskā metode
29.	Mangāns (mg/l Mn)	0,005 0,01(1)	10 % 10 %	10 % 20 %	- atomu absorbcijas spektrofotometrija
		0,02(2)	10 %	20 %	- atomu absorbcijas spektrofotometrija - spektrofotometrija
30.	Naftas ogļūdeņraži (mg/l)	0,01 0,04(2)	20 %	30 %	- gāzu hromatogrāfija - infrasarkanā spektrofotometrija	stikls
31.	Nātrijs (mg/l Na)	20	10 %	10 %	- liesmas emisijas spektrofotometrija
32.	Niķelis (mg/l Ni)	0,002	10 %	10 %	- atomu absorbcijas spektrofotometrija
33.	Nitrātjoni (mg/l NO3-)	2	10 %	10 %	- reducēšana Cd kolonnā un spektrofotometriska detektēšana - spektrofotometrija - šķidruma hromatogrāfija
34.	Nitrītjoni (mg/l NO2-)	0,00005	10 %	10 %	- spektrofotometrija
35.	Permanganāta indekss (10) (mg/l O2)	0,5	25 %	25 %	- titrimetriskā metode ar KMnO4
36.	Pesticīdi(9) (mg/l)	0,000025 (0,0000075) (11)	25 %	25 %	- gāzu hromatogrāfija - šķidruma hromatogrāfija	stikls
37.	pH (pH vienības)	-	0,1	0,2	- elektrometrija
38.	Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži(3, 12) (PAO) (mg/l)	0,000025	50 %	50 %	- gāzu hromatogrāfija - šķidruma hromatogrāfija	stikls vai alumīnijs
39.	Salmonellas(13) (5000 mili­litros 1000 mililitros)				- LVS ISO 6340:1995 - ūdens parauga lielu tilpumu (1,0-5,0L) filtrē caur membrānu filtru (0,45mm) baktēriju koncentrēšanai. Koncentrēto baktēriju paraugu kultivē standarta metodē norādītās šķidrās un/vai cietās selektīvās barotnēs, izolē tipiskās kolonijas un apstiprina diferenciālās barotnēs, identificē ar bioķīmiskiem un seroloģiskiem testiem.	sterilizēts stikls, plastikāts
40.	Selēns(3) (mg/l Se)	0,001	10 %	10 %	- atomu absorbcijas spektrofotometrija
41.	Slāpeklis, ar Kjeldāla metodi, izņemot NO2 un NO3 (mg/l N)	0,3	0,5	0,5	- mineralizācija, destilācija ar Kjeldāla metodi un amonija noteikšana ar molekulārās absorbcijas spektrofotometriju vai titrēšanu - aprēķinu ceļā, nosakot kopējo slāpekli un atsevišķas slāpekļa formas
42.	Smarža (smaržas slieksnis 25 °C temperatūrā)	-	-	-	- paraugu vairākas reizes atšķaida	stikls
43.	Sulfātjoni (mg/l SO42- )	10	10 %	10 %	- gravimetrija - šķidruma hromatogrāfija
44.	Svins(3) (mg/l Pb)	0,001	10 %	10 %	- atomu absorbcijas spektrofotometrija - polarogrāfija
45.	Temperatūra (°C)	-	0,5	1	- termometrija (Mēra uz vietas paraugu ņemšanas laikā bez iepriekšējas parauga apstrāde)
46.	Tetrahloreti­ lēns (tetrahlore­tēns) un trihloretilēns (trihloretēns) (mg/l)	0,0005	25 %(14)	25 %(14)	- gāzes hromatogrāfija
47.	Varš(3) (mg/l Cu)	0,005	10%	20%	- atomu absorbcijas spektrofotometrija - polarogrāfija
		0,02(15)	10 %	20 %	- atomu absorbcijas spektrofotometrija - spektrofotometrija - polarogrāfija
48.	Virsmas aktīvās vielas, kas reaģē ar metilēnzilo (mg/l (Na dodecilbenzo­sulfonāts))				- spektrofotometrija LVS ISO 7875- 1:1996 LVS ISO 7875- 2:1984

Piezīmes.

⁽¹⁾ A1 kategorijas ūdeņiem (mērķlielums).

⁽²⁾ A2 un A3 kategorijas ūdeņiem.

⁽³⁾ Ja paraugi satur tik daudz suspendēto vielu, ka tos nepieciešams iepriekš attīrīt, izņēmuma kārtā ir pieļaujams pārsniegt tabulā noteikto pareizību un uzskatīt tabulā noteikto lielumu par mērķi, ko jācenšas sasniegt. Šādus paraugus apstrādā tā, lai nodrošinātu, ka analīze aptver kontrolējamās vielas vislielāko daudzumu.

⁽⁴⁾ A1, A2 un A3 kategorijas ūdeņiem (robežlielums).

⁽⁵⁾ Ar šo testēšanas metodi nosaka kopējo cianīdjonu daudzumu visās to formās.

⁽⁶⁾ A2 un A3 kategorijas ūdeņiem (mērķlielums).

⁽⁷⁾ A2 kategorijas ūdeņiem (robežlielums) un A3 kategorijas ūdeņiem.

⁽⁸⁾ Parametrs "kopējie pesticīdi" apzīmē visu to pesticīdu summu, kuri konstatēti un kuru daudzums noteikts monitoringa gaitā. Pesticīdi ietver organiskos insekticīdus, organiskos herbicīdus, organiskos fungicīdus, organiskos nematocīdus, organiskos agricīdus, organiskos rodenticīdus, organiskos slimicīdus, ar tiem saistītos produktus (ieskaitot augšanas regulatorus), kā arī svarīgākos metabolītus, degradācijas un reakciju produktus. Kontrolē tikai tos pesticīdus, kuru klātbūtne attiecīgajā ūdenstilpē ir iespējama.

⁽⁹⁾ Testēšanas metodes precizitāte, pareizība un noteikšanas robeža nosakāma katram konkrētam pesticīdam un ir atkarīga no attiecīgā pesticīda īpašībām.

⁽¹⁰⁾ Oksidāciju veic 10 minūtes 100 °C temperatūrā skābā vidē ar permanganātu.

⁽¹¹⁾ Noteikšanas robeža aldrīnam, dieldrīnam, heptahloram un heptahlora epoksīdam ir 0,0000075 mg/l.

⁽¹²⁾ Benzo(b)fluorantēna, benzo(k)fluorantēna, benzo(g, h, i)perilēna, indeno(1, 2, 3-c, d)pirēna koncentrāciju summa.

⁽¹³⁾ Salmonellas netiek konstatētas 5000 ml ūdens (mērķlielums A1 kategorijas ūdeņiem) un 1000 ml (mērķlielums A2 kategorijas ūdeņiem).

⁽¹⁴⁾ Metodes pareizība, precizitāte un noteikšanas robeža attiecināma uz katru minēto vielu atsevišķi 50 % koncentrācijā no šo noteikumu 6.pielikumā noteiktās vērtības.

⁽¹⁵⁾ A3 kategorijas ūdeņiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

9.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118

Kvalitātes normatīvi pazemes ūdeņiem, kurus izmanto dzeramā ūdens ieguvei, un prasības šādu ūdeņu monitoringam

I. Kvalitātes normatīvi pazemes ūdeņiem, kurus izmanto dzeramā ūdens ieguvei

1.tabula

Piezīmes.

Par metālu koncentrāciju uzskatāma šo elementu jonu koncentrācija ūdenī.

⁽¹⁾ Ūdens nedrīkst būt ar korodējošu iedarbību.

⁽²⁾ Hlororganiskie šķīdinātāji ir tetrahloretilēns (tetrahloretēns) un trihloretilēns (trihloretēns). Robežlielums attiecas uz abu minēto vielu summēto koncentrāciju.

⁽³⁾ Jāizpilda šāds nosacījums - (nitrātjonu (NO₃^-) koncentrācija mg/l)/50 + (nitrītjonu (NO₂^-) koncentrācija mg/l)/3 < 1. Nitrītjonu koncentrācija pēc ūdens attīrīšanas nedrīkst pārsniegt 0,1 mg/l.

⁽⁴⁾ Robežlielums attiecas uz katru atsevišķo pesticīdu. Aldrīnam, dieldrīnam, heptahloram un heptahlora epoksīdam robežlielums ir 0,030 µg/l.

⁽⁵⁾ Pesticīdi apzīmē organiskos insekticīdus, organiskos herbicīdus, organiskos fungicīdus, organiskos nematocīdus, organiskos acaricīdus, organiskos algicīdus, organiskos rodenticīdus, organiskos slimicīdus, tiem līdzīgas vielas (ieskaitot augšanas regulatorus), kā arī ar tiem saistītos metabolītus, degradācijas un reakciju produktus.

⁽⁶⁾ Benzo(b)fluorantēna, benzo(k)fluorantēna, benzo(g, h, i)perilēna, indeno(1, 2, 3-c, d)pirēna koncentrācijas summa.

II. Testēšanas metožu pareizība, precizitāte un noteikšanas robeža

2.tabula

Piezīmes.

⁽¹⁾ Nosaka kopējo cianīdu jonu daudzumu visās to formās.

⁽²⁾ Tabulā noteiktā precizitāte, pareizība un noteikšanas robeža attiecas uz katru atsevišķu hlororganisko šķīdinātāju 50 % koncentrācijā no 1.tabulā noteiktās vērtības.

⁽³⁾ Oksidāciju veic 10 minūtes 100 °C temperatūrā skābā vidē ar permanganātu.

⁽⁴⁾ Testēšanas metodes precizitāte, pareizība un noteikšanas robeža nosakāma katram konkrētam pesticīdam un ir atkarīga no attiecīgā pesticīda īpašībām.

⁽⁵⁾ Ūdeņraža jonu koncentrācijas (pH) noteikšanai izmanto mērlīdzekļus, ar ko iespējams noteikt norādītās vērtības ar patiesumu 0,2 pH vienības un precizitāti 0,2 pH vienības.

⁽⁶⁾ Metodes precizitāte, pareizība un noteikšanas robeža attiecināma uz katru atsevišķu vielu 25 % koncentrācijā no 1.tabulā norādītās vērtības.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs